Durveka Misra: Hetubindutikaloka
(subcommentary on Arcata's
Hetubindutika on Dharmakīrti's Hetubindu)
Based on the ed. by Pandit S.
Sanghavi and Muni Shri Jinavijayaji:
Hetubinduṭika of Bhaṭṭa Arcaṭa with the
Sub-Commentary entitled Āloka of Durveka Misra.
Baroda : Oriental Institute
1949, pp. 233-411.
(Gaekwad's Oriental Series, CXIII)
Provided by
Helmut Krasser, Wien
THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF
USAGE AS FOR SOURCE FILE.
Text converted to Unicode (UTF-8).
(This
file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)
| description: |
multibyte sequence: |
| long a |
ā |
| long A |
Ā |
| long i |
ī |
| long I |
Ī |
| long u |
ū |
| long U |
Ū |
| vocalic r |
ṛ |
| vocalic R |
Ṛ |
| long vocalic r |
ṝ |
| vocalic l |
ḷ |
| long vocalic l |
ḹ |
| velar n |
ṅ |
| velar N |
Ṅ |
| palatal n |
ñ |
| palatal N |
Ñ |
| retroflex t |
ṭ |
| retroflex T |
Ṭ |
| retroflex d |
ḍ |
| retroflex D |
Ḍ |
| retroflex n |
ṇ |
| retroflex N |
Ṇ |
| palatal s |
ś |
| palatal S |
Ś |
| retroflex s |
ṣ |
| retroflex S |
Ṣ |
| anusvara |
ṃ |
| visarga |
ḥ |
| long e |
ē |
| long o |
ō |
| l underbar |
ḻ |
| r underbar |
ṟ |
| n underbar |
ṉ |
| k underbar |
ḵ |
| t underbar |
ṯ |
Unless indicated
otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word
search.
For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats
see:
www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdiac.pdf
and
www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/gretdias.pdf
{p.
233}
paṇḍitadurvekamiśrakṛto
hetubinduṭīkālokaḥ |
[1
b] | 1namo buddhāya |
prahīṇāvṛtisaṃghātaṃ
praṇipatya tathāgatam |
vivṛṇomi yathāśakti bhaṭṭārcaṭaguror giraḥ
||
abhimānadhanā ye ca ye ca buddhidhanā janāḥ |
na tadartham ayaṃ yatnas
tasmān naiva nirarthakaḥ ||
sveṣṭadevatānamaskriyā hi puṇyaprasavabhūmir
itaś cāntarāyarahitā īpsitaparisamāptir bhavatīty āgamād veditā
śiṣṭācārānurakṣaṇadharmā 2cāyaṃ dharmākaradatto hetubindutīkāṃ
cikīrṣurādita eva svādhidaivataṃ stutipuraḥsaraṃ namasyati |
namaskāraślokakaraṇe cākṣepaparihāraudharmottarapradīpāditanītidiśā anugantavyau
|
āśayaprayogabhedena hetvavasthām ubhayīṃ svārthaparārthaprakarṣabhedena
phalāvasthāṃ dvayīṃ darśayiṣyate | asya hetuphalāvasthopadarśanaṃ3
munīndrasya namasyābhimatā | bodhisattvāvasthāyāṃ hi bhagavān
anekajanmābhyāsayogāt kalyāṇamitrasaṃparkāc ca prathamam āśayaviśeṣasampadam
udapīpadat | yām iha praṇidhibodhicittam ātiṣṭhante tattvavidaḥ | tasya parastād
āśaṃsitārthasaṃpādanāya prayogaviśeṣam aśeṣam akārṣīt | yaṃ
prasthānabodhici4ttam ācakṣate | tasyopariṣṭāt
prayogaviśeṣaprakarṣaprāpteḥ paramapuruṣārthaphalaṃ sakalam alabdha | athātaḥ
sattvopakāraṃ vividham abādhitaṃ vyadhita |
ata
evāyaṃ yaḥ saṃjāte [1.5. [tyādinādau kaṇṭhoktām akṛta
āśayāvasthām | tadanu puṇyajñāne [1.6. [tyādinā
prayogāvasthām | tasya paścāt kṛtsne [1.7.] tyādinā
phalāvasthām | tadanantaraṃ loka [1.8.] ityādinā ca
sattvopakārāvasthām iti |
yatra ca evaṃvidho jinaraviḥ
[1.8.] taṃ namasyāmi [1.8.]
namaskāromīti sambandhaḥ |
upakāryopakāriṇoḥ
samaṃ pravartamānā nirantaram udīyamānā ca mahattvayuktā mahatī ca sā duḥkhāt
duḥkhahetor vā samuddharaṇakāmatā nāma yā karuṇā tadātmikā kṛpā ceti tathā |
saṃjātā 6mahākṛpā yasya sa tathoktaḥ |
kiṃ
kartuṃ sa tathāvidha ityākāṃkṣāyām āha -- trātum [1.5.] iti
|
{p.234}kiṃ trātum ityapekṣāyāṃ trāṇakriyākarma janam
[1.5.] āha |
taṃ viśeṣayann
āha -- samagram [1.5.] paripūrṇaṃ sakalam iti yāvat
|
punar api viśinaṣṭi vyasaninam
[1.5.] iti | vyasanaṃ duḥkham, tadvantam | nityayoge
cāyaminirdraṣṭvyaḥ | kṛpāśabdapratyāsatteḥ 7sāmarthyāt duḥkhāt
duḥkhahetor vā trātum ity artho 'vatiṣṭhate | avivakṣitāpādanād vā anapādānatvam
|
duḥkhād duḥkhahetoś ca sarvasattvā mayā
mocayitavyā ityāśayasaṃpadyoginy avasthā āśayāvasthety ucyate
|
hetuḥ [1.6.] nimittam,
sārvajñapadasyeti vakṣyamāṇasvārthaprakarṣaprāptisāmarthyād avaseyam |
citikriyābhisambandhād dvitīyā |
kīdṛśam i8tyāśaṅkāyāṃ
tadviśeṣṭum uktaṃ puṇyetyādi paścād yojyam | puṇyajñānam ayaṃ
[1.6.] puṇyajñānasvabhāvam
|
anyathā viśinaṣṭi vipulaṃ
[1.6.] vistīrṇaṃ mahāntaṃ yāvat | puṇyajñānasaṃbhārāv eva hi
sārvajñaṃ padam āvahataḥ
|
puṇyajñānasaṃbhāropārjanam eva sattvoddharaṇāya
prayogaḥ | tena tatpadaprāptyaiva sattvoddharaṇasaṃbhavāt | anyathā
tatpadābhāvāt | [2a] 1evaṃvidhaprayogasampadyoginy evāvasthā
prayogāvasthety ucyate |
ayaṃ prayogaḥ prācīnaś
cāśayo dvāv etau pāraṃparyeṇa paramapadaprāpteḥ kāraṇam iti
tatpadaprāptihetutvamātravivakṣayā, avasthāmātravivakṣayā ca hetvavasthā
bhagavato vyapadiśyate | bhedavivakṣayā punar āśayaprayogāvastheti
|
pracitya [1.6.] upacitya rāśīkṛtyeti yāvat |
tathā2bhūtādrisamāśritau samāśrayaṇāpekṣāyāṃ paurvakālikaḥ pratyayaḥ
|
kim evaṃkāraṃ cakārety āha --
kṛtsne[1.7.]tyādi | yacchabdo 'trāpi sambadhyate |
uttaratrāpi abhisambhantsyate | kiṃ bhūtaḥ san yas tam āśrita ityāha --
vidhūte[1.6.]ti | sarvathā nirastaḥ
sādaranirantaracirakālābhyāsāyāso yena sa tathā | matadvayāśrayaṇena3
sadāvyāpanena icchādhīnatvāt yogyatayā vā vyāpanena upayuktakārtsnye
kṛtsnaśabdaprayogāt sopāyaheyopādeyātmakakṛtsnajñeyavisarpiṇī
cāsāvāvaraṇādilakṣaṇasya malasyātiśayena prahāṇān nirmalaprajñā ceti
tathā | saiva parārthodayasthānatvād udayādrir iva tathā | taṃ
śritaḥ [1.7.] prāptaḥ tadyogī 4jāta iti yāvat |
idam eva ca sarvajñasya padaṃ paramapuruṣārthaphalam |
evaṃlakṣaṇaphalasaṃpadyoginy avasthā phalāvasthety ucyate |
{p.235}hṛdi
bhavaṃ hārdam [ 1.8.]
sadasatpathavivekavibandhakatvāt tama iva tamaḥ [1.8.]
ajñānam kayācid vyapekṣayā tu hṛdo manaso bhedavivakṣāyāṃ tadubhayatvam uktam.
lokoktyape5kṣayā vā | tadapahanti vidhvaṃsayati
dharmadeśanādvāreṇa anyathā ceti tathā |
jino
mārajayanādbuddho bhagavān| kva hārdatamopaha iti apekṣayām āha -- loke
[1.8.] iti | lokaviṣayaṃ yac caitasaṃ tamas tasya hantā |
lokasyaiva tathābhūtatamasopahanteti yāvat lupya(kya)ta iti lokaḥ | hārdatamaḥ
6śabdapratyāsatteḥ prāṇī jñātavyaḥ | evaṃkāriṇyevāvasthā
sattvopakārāvasthety ucyate |
sa eva
vyasanijanatrāṇanimittakṛpādhāraṇasādharmyāt | raver api tadāgame
tathārthopvarṇanāt | tadā tu vyasanaṃ rogo jñātavyam | udayādrisamāśrayaṇasāmyāl
loke tamopahatvasādharmyāc ca | tadā 7tattamo 'ndhakāraṃ draṣṭavyam |
ravir iva raviḥ | rūpakālaṅkāraś cātra kāvyaguṇo darśitaḥ
|
mūrdhnā namasyāmi
[1.8.] iti śiraḥ praṇamayata evaṃvidhaṃ vacanam avaseyam |
tena kāyiko namaskāro darśitaḥ syān nānyathā | śabdānupūrvīviśeṣoccāraṇena tu
vāciko darśitaḥ | kāyavyāpāravyāhārayoś ca tadutthāpakamanaḥpūrvakatvāt
8mānasiko 'pi iti sarvam avadātam
|
sopāyasvārthasampadākhyānadvāreṇeyaṃ namaskriyā
iti tattvāvyākhyānam udghṛṣṭaṃ nātiśliṣṭañceti nodghaṭitam
|
athavā anyathā vyākhyāyate | parārthaḥ khalv
ayaṃ ṭīkālakṣaṇo grantho 'bhipretaḥ | paraś ca viṣayadoṣāśaṅkāyāṃ śravaṇāya
nāvadhatte | tataś cānavadhānaṃ viṣayadoṣāśaṅka[2 b.] 1yā vyāptaṃ
tadviruddhopadarśanena anavadhānaniṣedhārthaṃ vyāpakaviruddhaviṣayaviśuddhim
upadidarśayiṣur āha -- ya [1.5.] ityādi
|
ṭīkāviṣayoś cā(0ṣayaś cā)cāryadharmakīrtigranthaḥ |
tadviṣuddhiś ca pravacanaviśuddhyā, pravacanārthasamarthanaparatayā
ācāryaśāstrasya tadekaviṣayatvāt | tataś
cācāryaśāstraviśuddhinibandhanapravacanaviśuddhiṃ bodhayituṃ bhagavato
guṇedi2tatvanirdoṣate namaskārāpadeśena darśayati |
upāyopadarśanapūrvakatathābhūtaprajñodayādrisamāśrayaṇābhidhānena bhagavataḥ
sarvājñānavigamo darśitaḥ |
sarvājñānavaidhuryād astu nirdoṣaḥ, sa tu
svārthaprakarṣaprāptaḥ kasmāt parasmai sopāyaheyopādeyatattvam upadiśati yena
tasya tathābhūtaṃ pravacanaṃ sambhaved ity ape3kṣāyāṃ -- yaḥ
saṃjāte[1.5.]tyādinā mahākaruṇayā yogam upadarśayati | tato
mahākaruṇāyāgāt samīcīnam upadiśati prajñāprakarṣayogāc ca bhūtaṃ
samādhā(sasādha)namiti prakāśitam | tenānupadeśo 'nyathopadeśaś ca vyudastaḥ |
yad āha --
{p.236}"dayayā śreya ācaṣṭe jñānād bhūtaṃ sasādhanam" [PV
1.284] iti |
tathā
--
"vaiphalyādvakti
4nānṛtam"
iti | ata evāviparītajñeyādyupadeśadvāreṇa
hārdatamopahaḥ [1.8.] saṃvṛttaḥ ityarthād eva vacanaṃ
viśuddhaṃ darśitam | tadviṣayatayā cācāryagranthaviśuddhiḥ | tadviṣayatayā ca
ṭīkāviśuddhiśca sāmarthyād ākhyātā bhavati | śeṣam samānaṃ pūrveṇeti
|
bhavatu bhagavato nirdoṣatayā
pravacanaviśuddhiḥ | tathāpyācāryasya5 vāṅmanaso(sayo)r
vaiguṇyasambhavena tacchāstraṃ na viśotsyati ity āśaṅkyācāryasyāpi
jagadatiśāyiprajñāyogapradarśanena vāṅmanaso(sayo)rvaiguṇyābhāvo
nyāyamārge[1.13.]tyādinā darśayiṣyate |
vāṅmanaso(sayo)rvaiguṇyaṃ hi jāḍye sati bhavattena vyāptam | tadviruddhaṃ
cātyantaprakṛṣṭabuddhitvaṃ | tasmin sati katham bhaved ity abhiprāyāt
|
6ācāryagranthaviśuddhāv api tavaiva
vāṅmanasayor vaiguṇyāt ṭīkā avadātā na bhaviṣyati iti cāśaṅkya
auddhatyaparihārāpadeśena ācāryavacanāpekṣayā ātmano jaḍatvam abhyupetya
vaidarbhyaparayā vacanam aṅgyā tathāpi [1.15.] ityādinā
svavāṅmanaso(sayo)r vaiguṇyavaikalyam api prakāśaiṣyate
|
ādau kasya7cit pārśvasthasya
aśrutaitatpūrvapakṣavādivacanasya tatrānādṛtasya vā vyākhyātagranthavyākhyānena
carvitacarvaṇam anutiṣṭhatā tvayā [kathaṃ] tattvātiśayaprakāśanalakṣanaṃ
mādhuryam antastṛptikaram āsādayitavyaḥ (vyam) tat kim evam ācaritam iti
tvarayābhiprāyaṃ svayam udghāṭitaṃ vighaṭayitum āha -- varaṃ hi
[1.10.] ityādi | --
tvarāyogino 'sya pūrvapakṣaṃ
kṣe8payitvā tu te evāśaṅke nirākurvann āha --
nyāyamārge[1.13.]tyādi
|
pūrvavyākhyāne tu varam avyākhyāte 'nyatra
kleśaḥ kriyatāṃ yatra rasaviśeṣāsvādaḥ sambhavī, na punar atra tadasambhavād iti
āśaṅkāyām idaṃ yojyaṃ | uttarābhyāṃ tu ślokābhyāṃ svakīyauddhatyaparihāraḥ
kevalaḥ kṛta iti |
dharmakīrter imāni vacanāni
teṣu | ākṛṣṭarasaṃ hi ra[3a] 1sanīyaṃ carvitam ucyate | amīṣām
api bahubhir vyākhyātatvena ākṛṣṭarasatvāt carvitam iva carviteṣu carvaṇaṃ
[1.10.] rasāsvādārtho vyāpāraviśeṣaḥ |
acarvitacarvaṇarūpādavyākhyātānyagranthavyākhyānād iti prakaraṇalabhyam avadhim
abhisambandhāya (sandhāya) kiñcid iṣṭau -- varam [1.10.]
ity avyayam āha |
{p. 237}"varam adya kapotaḥ śvo mayūrāt", "mṛtād varaṃ
durbalate"tyādi yāvat | na punar aca2rvitānyagranthacarvaṇam iti
buddhisthīkṛtavarjanīyāṅgam eva caivam āha | sāmarthyagamyatvāc ca
varjanīyatvenābhimataṃ nāvādīt | `api` nyāyataḥ sambhāvanām āha
|
anye punar anipātam eva śreṣṭhavacanaṃ
carvaṇasamānādhikaraṇaṃ varaśabdaṃ varṇayanti | na kevalam acarviteṣv iti
cāpiśabdaṃ vyācakṣate | mahato 'pi mahīyāṃsamācāryam | viduṣaś
cā3sya sarvathaivābhidhānaṃ draṣṭavyam
|
nanu ca vyākhyātatvād āntaratayā niṣpīḍitasya
manāg api mādhuryābhāvād eva tadaprāptau kathaṃ varam ity abhidhīyata iti
āśaṅkya prativastūpamālaṅkāreṇa prativacanam āha niṣpīḍitāpi
[1.11.] iti | mṛdvīkā drākṣāphalam | kimaḥ kṣepe
prayogāt naiva jahātīty arthaḥ | anayā vacanavyaktyā 4asūyām
api | gambhīrāṇām ācāryagirāṃ nūnaṃ na sarvam arthajātam yathāvat pūrve
vyācakhyur atas tathāvidharasāsvādas tena bhaviṣyatīti nitarāṃ vācyam iti
sūcayati | pūrvapakṣaniṣedhābhiprāye hiḥ[1.10.]
yasmād arthe, vyaktam ity asminn arthe vā
|
nyāyamārgaḥ [1.13.]
yuktimārgaḥ eva tuletyantarnītaniyamaḥ samāsaḥ | ekatra
[1.13.] ity ayaṃ śabdaḥ kā5kākṣivad ubhayor api
pārśvayor vyāpriyate | tenāyam arthaḥ jagat karmabhūtam ekatra
ekasmiṃstulāntarvartamānam ekatrāvasthitā yasya matir jayed
adharīkuryāt | jayed iti sambhāvanāpadam etat | yanmater jagad
abhibhavanaṃ sambhāvyate ity arthaḥ | śakyārthaṃ vā | jagaj jetuṃ śakteti yāvat
|
tasya [1.14] evaṃmateḥ giraḥ
[1.14.] vāca6 | parokṣārthetyādyātmikāḥ |
kvati vadansvavyākhyeyatayā tān saṃbhāvayati | duravagāhatayā gambhīrāḥ
[1.14.] | ata eva kvety āha
|
ahaṃ jaḍadhīḥ kva cety anena
tadavyākhyātṛtvenātmānam asaṃbhāvayan dūrīkaroti
|
tathāpi [1.15.] ity anena
nipātasamudāyena prakṛtaṃ pratisamādhatte |[1]yān uddiśya
[1.16.] yān adhikṛtya 7yadartham iti yāvat |
mayāpi[1.16.]evaṃvidhenāpi mayā | vaktroktipakṣe tv ācāryaṃ
prati jaḍadhīr iti bruvatā lokaṃ prati viparyayo 'ntarnihitaḥ
|
__________NOTES__________
[1] ṭibetanabhāṣāntaram āśritya
"teṣāṃ kṛte" ity evaṃrūpaḥ pāṭho 'smābhiḥ kalpitaḥ mudritaś ca| kintu imāṃ ṭīkām
āśritya tatratyamūlapāṭhaḥ "yān uddiśya" ity evaṃ pūraṇīyaḥ
|
___________________________
mandamatayaḥ santi mattopi
kecana [1.15.] iti vidarbhavacanena durjanamanas toṣakareṇa --
yadi durjano mayi nāhatya yadā carati tadā bahubir evācāryābhiprāyo na
samyagvyajñāyīti bahujanoddeśenaiva 8mayaitad vibhajyate | anyathā tu
sopi janaḥ {p. 238}pūrvādapavyākhyānagranthādācāryagranthārthaṃ jñāsyati | na hy
ajño jñakṛtād eva kiñcid avagacchati nānyata iti niyamaḥ | tataḥ katham aham
asmin niṣphale mahīyasi prayāse pravarteyeti darśayati | pūrvavyākhyāne punar
auddhatyaparihāramātraparaṃ vivakṣitam etan naitat paryavasānavyāpāram iti [3b]
1sarvam anavadyam
|
avacchedyāvacchedakabhāvenāvasthitau viśiṣṭau
vācyavācakarāśī prakaraṇam [1.18.] tasyārambha
[1.18.] ārabhyata iti kṛtvā | sāmarthyāt tadādis tatra
prayojanaṃ [1.18.] phalaṃ prakaraṇasyety arthāt | idaṃ ca
śābdīṅgatim āśrityoktaṃ draṣṭavyam | ārthena tu nyāyena
prakaraṇābhidheyasyānumānasya prayojanaṃ parokṣārthapratipattirūpaṃ
vyākhyārthatayā jñātavyam | 2tathā hy anumanavyutpādanam evānena
kasmāt kriyate ? yasmāt paroksārthapratītis tadāśrayā | atas tatparaṃ vadan
vākyam iti saiva vākyārthaḥ | etac ca "parokṣārthapratipatter
anumānāśrayatvāt" ity anena tu [3.23.] ityādinā parastālleśato
nirne(rṇe)ṣyata iti |
tat
[1.16.] prayojanābhidhānam | co [1.16.]
avadhāraṇe pravṛ[ttya]rthamity asmāt paro draṣṭavyaḥ |
itiḥ [1.19] 3evam arthe | kecidvyākhyātāro
manyanta iti viśeṣaḥ [iti śeṣaḥ]ta eva tadanusahāyakam anyaṃ sākṣiṇam
upakṣipanta ācakṣate tad uktam [1.20.] ityādi | kasyacid
[1.21.] ity anena sarvaṃ saṃgṛhṇāti alpasyetarasyāpi vety
arthaḥ | ata eva pūrvasmād aviśeṣapradarśanārtho
vā[1.21.]śabdaḥ | yāvat[1.22.]
ityavyayam avadhau | noktam [1.22.] ity asmāt paro 'stir
bhavantīparaḥ 4sāmānyaprāya[ḥ] siddho draṣṭavyaḥ | tāvad iti
parvavadavadhau | tacchāstraṃ tac ca karma kena
gṛhyatām [1.22.] pravṛttiviṣayi kriyatām
|
kimaḥ ksepe prayogāt na kenacid ity
arthaḥ |
tat [1.24.] śrotṛpravṛttyarthaṃ
prakaraṇādau prayojanābhidhānam ayuktam [1.24.]
|
nanu yenābhiprāyeṇa tais tatpravṛtyartham
upavarṇyate sa evābhiprāyo bhavatā nā5bodhi tat katham etat
pratiṣidhyata ity āśaṅkya yata [1.24.] ityādinā
tadabhiprāyam udbhinatti | itinā [1.24.] vacanasyākāram āha
| taṃ prati prakaraṇasyopāyatāṃ niścitya pravṛttiḥ syād yathā syād
iti prakaraṇāt |
kimupāyaniścayena teṣām ity āha
-- anupāya [1. 25.] iti
|
prekṣāvatām[2.1]iti
kākākṣinyāyena dvayor api pārśvayo6r abhisambadhyate
|
upāyaniścayepi kasmāt pravṛttir ity āha --
tadarthitayā [2.1.] tasya phalasyābhilāṣeṇa | kva pravṛttir
ity āha -- prakaraṇasya śravaṇaṃ [2. 1.] ādigrahaṇāt
cintādeḥ {p. 239} saṃgrahas tatra | iti [2.2] hetau | tad
abhidhānasya [2.2] tasya prayojanasyokteḥ | arthavattā
[2.2] saphalatvam varṇyate [2.2] tair iti prakaraṇāt
|
yadi sopapatti7kam etat tais
tathopavarṇitam tarhi sundaram evety āha -- na caitad iti [2.2] |
co 'vadhāraṇe | etad anantaropanītopapattigarbhitaṃ tad abhidhānaṃ
na yuktyā saṅgatam |
tad upāye [2.3] tasya
prayojanasyopāye | tadbhāvaḥ [2.3] tad upāyatvam | tasya
niścayāt [2.3] | sasyadyupāye bījādau [2.4]
pravṛttiḥ
|
avadhṛte[1.4]tyatrāntarbhūto
ṇijartho draṣṭavyaḥ | tena avadhrtaḥ avadhārito
bī8jādi bhāvo yais teṣām | karṣakā api bījādiviṣaye
buddhipūrvakāriṇa iti prekṣāvattvapuraskāreṇodāharaṇam |
nanu
yathopeyārthinām upāyāniścayena pravṛttau prekṣāvattve kṣatis tathopeyāniścayepi
pravṛttau kiṃ na tatkṣatir ity āha upeye tu [2.6] iti | tuḥ
pūrvasmād asya bhedaṃ darśayati |[2]bhāvini [1.6] iti hetubhāvena
viśeṣaṇam | aniścayepi [2.7] ity upe[4a] 1yasyeti
prakaraṇāt |
__________NOTES__________
[2] hetubinduṭīkāyāḥ
prater atra truṭitatvāt "bhāvini" iti padaṃ pūrayitvā na mudritaṃ
nirdiṣṭapṛṣṭhe, tathāpi "upeye tu" ity anantaraṃ tatpadaṃ tatra sthāpyam eva
ālokānurodhena | 32
he.
___________________________
itiḥ
[2.8] sambhāvanāyā ākāraṃ darśayati | etad uktaṃ bhavati --
śakyaniścayam aniścitya pravartamānāḥ svakartavyākaraṇād upālabhyāḥ, na tv
aśakyā(kya)niścayam iti |
yady evaṃ
prakaraṇasyāpi prayojanaviśeṣaṃ pratyupāyabhāvaṃ niścitya tadarthitayā
pravartiṣyanta iti āha -- niścayaś ca [2.10] iti | co
'vadhāraṇe |
kasmān nāsti ity āha -- śabdānām
[2.11] iti |
na2nu ca
vācyavācakabhāvalakṣaṇapratibandhasadbhāvāt pratibandhābhāvo 'siddhaḥ | tathāhi
-- yadi śabdasya vācakaśaktir arthasya ca vācyaśaktir vastusatī na syāt tadā
pauruṣeyī syāt| puruṣādhīnatve ca śakteḥ -- yo 'yam "śabda eva vācako 'rthasya,
artha eva vācyaḥ, na tv arthaḥ śabdasya vācakaḥ" iti dṛṣṭo niyamaḥ, sa na syāt |
puruṣecchāyā avyāha3taprasaratvāt | na ca niyamavilopo 'sti | na
hīcchann api samayakāraḥ puruṣo 'rthe vācakaśaktim, śabde ca vācyaśaktim
arpayituṃ pārayati | tasmād yathā ghaṭa-pradīpayoḥ prakāśyaprakāśakaśaktir
vaiparītyamananubhavantī niyamavatī vāstavī tathā śabdārthayor api
vācyavācakaśaktir niyamavatī vāstavyeveti |
{p.240}atrocya4te
| yady arthaśabdamātrāpekṣayā niyamaḥ pratipādyate tadāsāv asiddhaḥ | tathāhi --
saṅketavaśāt tṛṇajūṭādir artho yathārthāntarasya
mamatvakriyāviśeṣavidhātādilakṣaṇasya prakāśako vācakas tathā samayasāmarthyād
evārthaḥ śabdasyāpi vācako bhavaty eva | tad yathā bhūtahastalakṣaṇāyāṃ kalāyāṃ
5kaniṣṭhādyā aṅgulyaḥ kakārādīnāṃ tatparvarekhāś cākārādīnām | na ca
śabdasyāpi arthaprakāśanād arthapratītijananād anyadvācakatvaṃ nāma
|
atha ghaṭārtho ghaṭaśabdasya vācako na
bhavatīty ucyate | hanta! tasyāpi saṅketavaśāt tathābhāvaḥ kena nivāryate? |
"yadāhaṃ yuṣmabhyaṃ ghaṭam a6rthaṃ darśayāmi tadā ghaṭaśa
damuccārayitavyam, anyathā vā jñāsyatheti" -- tadā kiṃ tasya tathātvaṃ na
bhavati? | yadi satyavādī bhavān naivaṃ vaktum arhatīti yat kiñcid etat | tasmāt
siddhaḥ pratibandhābhāvaḥ |
nanu śabdasya tāvad vaktukāmatāyāṃ asti
pratibandhaḥ | sā ca yathāvas tv eva vartata iti praṇālikayā bāhye
prati7bandhāt śabdasya prāmāṇyaṃ ko 'pahastayed ity āśaṅkyāha --
vivakṣāyām [2.11] iti |
apiḥ
[2.12] viśeṣavivakṣāyā abhyupagame | vastvanatikrameṇāpi kvacid
bhavatīti niyamagrahaṇam | tataḥ [2.12] iti vivakṣāyāṃ
pramāṇāt śabdāt |
syād etat -- ye yam arthaṃ yathā vivakṣayā
viṣayīkurvanti vaktāras te tathaiva tam artham anutiṣṭhanti ity atra apy evaṃ
vivakṣitur evam evānuṣṭhānaṃ8 bhaviṣyatīti niścaye kuto niścayābhāvaḥ
ity āśaṅkyāha -- na hi [2.13] iti | hiḥ yasmāt
|
kathaṃ tathānuṣṭhānaniyamābhāva ity āha --
visaṃvāde[2.14]ti |
"saritastīre
śarkarāśakaṭaṃ paryastam āste | tadāgacchata bho gacchāmaḥ" ity abhidhāyāpy
anyathā pravṛttidarśanāt loke [2.15] vyavahartari jane |
sarvagranthakāravacane 'pi anāśvāsāt [2.16] āsthāyā abhāvāt
|
prayojanā[4b] 1bhidhānāt
prakaraṇasya tadupāyabhāvaviṣayo 'rthasandehaḥ pravṛttyaṅgam upajāyate | tataś
ca prakaraṇe pravṛttir arthinām iti prakaraṇasya prayojanaviśeṣaṃ
pratyupāyatvasaṃśayaṃ pravṛttyaṅgakartum ādivākyam uktam iti mataṃ
paścātdharmottarādināpy arthāt darśitaṃ yeṣām, tān kaṭākṣayann āha --
prayojane[2.17]tyādi
|
prakaraṇasya [2.17] iti
prathamato yojya2m | tasya tasmin vā upāyas
tadbhāvastattā saiva[3]viṣayo yasya sa tathā
|
__________NOTES__________
[3] asmābhiḥ "tadupāyatāviṣaye"
iti pāṭhaḥ kalpayitvā mudritaḥ kintu ālokam āśritya "tadupāyatāviṣayaḥ" iti
pāṭhaḥ kalpanīyaḥ |
___________________________
{p. 241} kasya
tadupāyatety ekadeśākāṅkṣāyāṃ tu prakaraṇasya [2.17] iti śrutatvād
draṣtavyam |
janyate [2.18] jāyate | ata eva "janiḥ kartuḥ
prakṛtiḥ" [Pā. 1.3.23] ity anena labdhāpādānasaṃjñakāt pūrvaṃ pañcamī
|
tataḥ [2.18] sandehodayāt | tadbhāvanirdhāraṇāya
[2.18] tadupāyaniścayārtham | kṛṣīvalo [2.18] hālikaḥ |
ādi[2.18]śabdāt 3tad itaraḥ | aṅkurādijananayomyaṃ bījaṃ,
tadviparītam abījam[4] | tadavadhṛtaye [2.18]
tanniyamārtham |
__________NOTES__________
[4]
atrālokasammataḥ ṭīkāpāṭhaḥ "bījābījāvadhṛtaye" na tu yathā mudrite labhyate
"bījādyavadhṛtaye" iti |
___________________________
cet
[2.19] iti parābhyupagame sarvatra | na [2.19] iti
yuktatvenābhimatāṃ pravṛttiṃ pratiṣedhayati | hetum āha --
prayojane[2.19]ti |
asati vacane kathaṃ sambhava ity āha --
tatsādhake[1.20]ti | tasya [2.21] saṃśayasya
|
"anumānavyutpattiḥ prayojanam asya" ity4anabhidhāne viśiṣṭaṃ
prayojanaṃ prati prakaraṇasyopāyatvaṃ katham iha sandigdhe vidagdha ity
āśaṅkyāha -- anumāne[2.21]ti |
darśanāt
[2.22] ity upalambhāt | sāmarthyāt teṣāṃ śravaṇādity artho
'vasātavyaḥ |
ayam atrabhaṭṭārcaṭasyābhiprāyaḥ -- yadvyutpattya yo
'rthīśrutatadupāyagranthasambhavaśca sa kasyacid granthasya darśanāt tasya
cārthitva5viṣayopāyabhāvaṃ prati sādhakabādhakapramāṇāpratisaṃvedī
tathāvidhavacanam antareṇāpi arthitvamātracodito 'rthitvaviṣayopāyabhāvaṃ
saṃśayāno jijñāsādita evānyatra ādivākyaviyukta iva granthe pravartiṣyati(te) --
tatpāṭhaśravaṇādilakṣaṇāṃ pravṛttim ācariṣyati | anyathā ādivākyavikale bhūyasi
śāstre pravṛ6ttir na syāt | tatra ca yad eva pravṛttinibandhanaṃ tad
atrāpi bhaviṣyati |
nāpi ādivākye saty apy āśvāso yujyate,
anyatpratijñātavatām api anyavyutpādanadarśanāt | yathātaḥ (yathā --"athātaḥ)
dharmaṃ vyākhyāsyāmaḥ" [VS 1.1.1] iti pratijñāya
ṣaṭpadārthīpratipādanaṃkaṇādasya |
tato
niṣphalaivādivākyakriyā syād yadi tadviṣaya7saṃśayotpādanene
pravṛttyarthaṃ tad upavarṇyate | anyathā tv ādivākyepi katham iva pravarteta
śroteti? |
{p. 242} anayaiva
carcadvārādharmottarādimatepi pratyavastheyam | tathāhi --yady arthasaṃśayaṃ
prakaraṇe pravṛttyaṅgaṃ kartum abhidheyādīni abhidhīyanta ādivākyena, tatkaraṇād
eva ca taphalam upavarṇyate, tarhi tatraivādivākye kathaṃ pravṛttiḥ8
śrotṝṇām asati tasyādivākyasyābhidheyādyabhidhāyake vākyāntare' iti
prṣṭodharmottarādirācaṣṭāṃ tāvat |
kā pravṛttir
ādivākya iti cet; tasya paṭhanaṃ śravaṇam arthāvagāhanam | anyathā prakaraṇepi
kā pravṛttir iti tulyacodyam | vyākhyātṛvacanāt tatra pravṛttau prakaraṇe 'pi kā
kṣatiḥ? | tadvacanaṃ krīḍādyartham anyathāpi [5a]1saṃbhāvyata iti
cet; samānam idam anyatrāpi | jijñāsayā pravṛttau cādivākyaṃ vaiyarthyam
aśnuvīta | ādivākyavikalaśāstrapravṛttyaiva ca prayāsālpīyastvāt | tatra
tadantareṇāpi pravṛttir nānyatreti prativacanaṃ pratikṣiptam | tasmād dūram api
gatvā tenedam abhidhānīyaṃ yad evāsmadabhimatam iti kim atinirbandhena [kṛ]taṃ
bahutithena doṣeṇa |
saṃśayasya
2svarūpam upadarśayann āha -- kim asya [2.22] iti |
na vā kiñcidi[2.22]ty anena niścayenānyānusaraṇabījaṃ darśitam
|
saṃprati prayojanaviśeṣaṃ prati
prakaraṇasyopāyabhāvasaṃśayaṃ tadabhidhānāt prāṇ nyāyaprāptaṃ pradarśya
prayojanamātrāpekṣayāpi tasyopāyatvasandehas tadabhidhānasya purastāt sambhavī
tato 'pi prakaraṇe pravṛttir avyāhateti darśayan 3tatraivābhyccaye
hetum āha -- api ca [2.23] iti
|
evaṃ jijñāsoḥ [2.24] ity
etajjijñāsāta ity arthāt
|
pravṛttyupayogiprayojanaśūnyaṃ niṣprayojanam
[2.24] tadviparītaṃ prayojanavat [2.24] | uta
[2.24] iti pakṣāntarāvadyotane | anena
prekṣāpūrvakāri[tva]prayuktatvaji(prayuktaji)jñāsā darśitā |
saprayojanatvānusaraṇe kadācid asmadabhimatam api prayoja4naṃ
sambhāvyata iti bhāvaḥ | ata eva vyanakti -- asmadabhimatena vā
[2.24] iti | itinā [2.25] jijñāsāyāḥ svarūpaṃ
darśitam |
vyarthaḥ [2.25]
niṣphalaḥ prayojanapratipādako vākyasya prastāvādādivākyasyopanyāsaḥ
[2.26] pradarśanam |
yady evam artho
vākyopanyāso vyarthas tarhi kim arthaṃvārtikakāreṇākārīty āśaṇkya tasmād
[2.27] ityā5dinopasaṃhāravyājena phalam asya darśayati | yasmād evam
arthaḥ sambaddhaḥ tasmāddhetoḥ |
kartuṃ
pratipādayituṃ vā nārabhyate [2.28] nānuṣṭhīyata iti yathāsaṃkhyaṃ
sambandhaḥ | tayoḥ sādhyayoḥ yathāsaṃkhyam evodāharaṇe prāha
|
{p.243} itiḥ [3.2] pratiṣedhyasya
tatkaraṇapratipādanānuṣṭhānalaksaṇasya vyāpakasyānupa6labdher ākāraṃ
kathayati | tayā pratyavatiṣṭhamānasya [3.2] pratyavasthānaṃ
kurvataḥ | tasyā asiddhatā, yasyā udbhāvanaṃ pradarśanaṃ tad
evārthaḥ prayojanam, tad yathā bhavatīty upanyasanakriyāyā viśeṣaṇam etat
|
ādīyate asmād iti ādiḥ [3.3]
tatra | asmāt khalu arthā ādāya ādāya vyākhyāyanta iti
|
syād etat -- vacana7syāsya bahir
arthe prāmāṇyābhāvāt katham asau tadvacanāt tadasiddhatāṃ budhyate? | yadi
parasmādasya tadviṣayo 'rthasaṃśayaḥ pravrttyaṅgaṃ jāyata iti tad eva
matamāyātam iti kim anena masīmrakṣitakukkaṭanyāyenācariteneti
|
atrācaṣṭe -- kevalaṃ yaḥ pratipattā sati
prayojanādau prekṣāpūrvakāriṇaṃ kartāraṃ 8niyamena ādau tadvādinaṃ
manvānaḥ tadarthaṃ vacanam asyāpy apaśyann
aprekṣāvatprayuktatvagarbhaprayojanādikam atrāpi jānīte, taṃ pratipattṛviśeṣaṃ
pratīdam akṛtādivākyaṃvārtikakṛd iti | anyathā katham asau niṣprayojanaṃ
cedi(dami)tyādi niḥsandigdham abhidadhyāt
|
ādyasya tūktayā nītyā pravṛttir avyāhateti
sarvam avadātam |
atra1
[5b]bhaṭṭārccaṭamate sarvair evadharmottarādimatānusāribhiḥ parākramyate |
ittham asmābhir idaṃ gamitam | etac ca sādhv asādhu vā madhyasthayā dhiyā
sadbhir eva vijñāsyata iti |
pūrvaṃ sāmānyena
prayojanābhidhānam ākhyātam idānīṃ viśeṣeṇāvacchindann āha tatreti
[3.5] vākyopanyāse | etad arthātmanopi saṃbhavāt prakaraṇātmana ity
āha | tad uktamkāvyāla2ṅkāre "śabdārthau sahitau kāvyam" [kāvyā.
1.16] iti |
kathaṃ punar vyutpādanaṃ
"parokṣārthe"tyādiśabdarūpasya prakaraṇasya prayojanam ity āśaṃkya
sarvaśabdasādhāraṇaprayojanopanyāsapūrvakam asya tadyogaṃ darśayitum
yathāsvam [3.6] ityādinopakramate | yasya yadātmīyam ity asyārthaḥ
| vākyasya [3.6] ekasminn arthe prādhānyena pratipādye
'rthādvāreṇānyonyā3pekṣiṇa upakāryopakārakabhāvenāvasthitasya
padasamūhasya | hiḥ [3.6] yasmād arthe
|
tad evātra nāstīty āha
tacce[3.7]ti | co yasmād arthe | padānāṃ [3.7] suptiṅntānāṃ
śabdānām avāntaravākyāntargatānām | avāntaravākyānāmi[3.7]ti
|hetubindusaṃjñakamahāvākyāpekṣayā tadantarbhūtānāṃ vākyānām |
ākāṃkṣāpūraṇa4yogyaṃ(gya)tattadarthadvāreṇa
parasparaṃ[5]sambandho[3.7]vyapekṣā tena
|
__________NOTES__________
[5] parasparasaṃsargāt' S[ataḥ paraṃ
sarvatra mudritahetubinduṭīkāyāḥS' iti saṃjñā bodhyā
|]
___________________________
{p.
244} nanv etāvatāpi na jñāyate kotra samudāyārtho yasmin pratipādye amīṣāṃ
parasparasambandhena vyāpāra ity āha tathāhi [3.8] iti |
nipātasamudāyaścāyaṃ yasmād ity asminn arthe sarvatra
|
vyutpādyate [3.8]
vipratipattinirākaraṇena pratipādyate | 5itiḥ [3.8]
hetau |
yadi tacchabdena tat parāmṛṣyeta tadā
tadabhidheyaṃ vyutpādyatayoktaṃ bhaved yāvatā tacchabdena tan na parāmṛṣṭam iti
āha -- tasyaiva [3.9] iti |[6]caḥ yasmād arthe |
vākyabhedeś ca draṣṭavyaḥ | tato 'yam arthaḥ -- yasmāt tacchabdena tasya
sambandhaḥ svīkāraḥ tasmāt sambandhāt [3.9] iti
|
__________NOTES__________
[6] ālokānurodhenatasyaiva ca
tacchabdena' itiṭīkāpāṭhaḥ syāt | mudrite tuca' varjitaḥ pāṭho 'sti
|
___________________________
syād
etat -- ayaṃ khalu tacchabdo anantarapra6kāntaṃ pradhānaṃ parāmṛśan
dṛṣṭaḥ, anumānañ ca sāmānye(samāsārthe) guṇībhūtam | tat kathaṃ tasya tena
parāmarśaḥ? Ity aśaṃkyāha -- yady api [3.9] iti | nipātasamudāyaś
cāyaṃ viśeṣārthābhidhānābhyupagame sarvatra | guṇībhūtam[7][3.10]
upasarjanībhūtam apradhānībhūtam iti yāvat | bahuvrīhāvany asyaiva padārthasya
prādhānyāt |
__________NOTES__________
[7] ṭīkāyāṃ prater atra
truṭitatvātguṇabhūtam' iti kalpayitvā sthāpitaḥ pāṭhaḥ, kintu
ālokasammataḥguṇībhūtam' iti pāṭhaḥ
|
___________________________
ta7thāpi
[3.10] ity abhyupagapūrvaṃ viśeṣoktau | śabdasya vṛtiḥ
pravṛttiḥ -- arthābhidhānam, tasyāḥ
|
pradhānasya saṃsparśaḥ svīkāraḥ
sambandhaḥ iti yāvat | tena samaṃ vāstavasambandhāt tatparāmarśaḥ syādity āha --
śabdānām [3.12] iti | svabhāvataḥ [3.12] svarūpeṇa
saṅketāvyavadhānenety arthāḥ |
athavā
masa(śa)kasaṃkāśe kiṃ mahāstrākarṣaṇaprāye8ṇeti manyamānas
tadabhimataṃ prādhānyam eva darśayann āha -- pakṣe[3.13]tyādi
|
ayam asyāśayaḥ -- yady api samāsārthopasarjanaṃ
pratyavamrasṭum aśakyaṃ tathāpi vyutpādyatayā śāstre prakṛtatvāt buddhyantareṇa
gṛhītaṃ svatantraṃ satpratyavamṛṣyate | yathāyadgṛham etat tam ānaya' iti
|
aviparītasvarūpapratipattiḥ
[3.14] śiṣyasantānavarttinīti draṣṭavyam | [6a]
1sādhyatvād[3.15] evety avadhāraṇīyam
|
{p. 245} yady evaṃ tadvyutpattyartham iti vaktavye
ṇicā nirdeśena kiṃ prayojanam ity āha -- ata eva [3.15] iti | yato
'numānavyutpattiḥ prakaraṇasya sādhyatvād eva prayojanaṃ nānyathā ataḥ
asmāt kāraṇāt prakaraṇasya vyāpāras tathārthābhidhānaṃ tad
darśayituṃ[8][3.16] | kiṃrūpaṃ tad datśayitum ity āha --
anumāne[3.15]ti | anumānavyutpattiḥ viṣayaḥ sādhyatvād
ya2sya sa tathoktas taṃ darśayituṃ vyutpattiviṣayaṃ
prayojakavyāpāraṃ darśayitum iti yāvat | nirdiśati [3.16]
ācārya ity arthāt | ṇicnirdeśasyaivākāraṃ itiḥ darśayati
|
__________NOTES__________
[8] pratipādayitum' iti kalpayitvā
pūrito ṭīkāpāṭhaḥ | tathāpi ālokānurodhenadarśayitum' ity eva samyak
|
___________________________
evaṃ ca
vyācaksāṇaḥ śiṣyasyānumānavyutpattau prakaraṇasya hetukartṛtāṃ darśayati | śabdo
'rthaṃ pratipādayati iti lokasya vyavahāradarśanāt | sāmarthyāc cācāryasyāpi
tathābhāva3m abhipraiti | sati caivaṃ kartuḥ śrotuś ca
karaṇa-śravaṇaprayojanam api sūcitaṃ bhavati
|
athāsati sādhyasādhanasambandhābhidhāne kathaṃ
tatpratītir yena tasya tatprayojanaṃ siddhim adhyāsītety āha -- tataś ca
[3.17] iti | yataḥ prakaraṇavyāpāro 'numānavyutpattiviṣaya uktaḥ
tataḥ kāraṇāt | caḥ [3.17] avadhāraṇe uktaḥ
[3.17] prakāśitaḥ4 | anyathā prakaraṇavyāpārasya
tadviṣayatvāyogād iti bhāvaḥ |
nanu ca praṇetur
jñānastham arthaṃ pratipādayitum ucyate na (ṃuccaritena) śabdātmanā prakaraṇena
tadabhidhānaṃ kartavyam | na hi anyathā tam arthaṃ pratipādyā(dyāḥ ā)kṛtyā
darśayituṃ śakyante | tathā cārthābhidhānam evātra prayojakasya prakaraṇasya
vyāpāraḥ | sa ca ṇyantābhidheyaḥ5 | tasmāt vyutpādanaṃ
prakaraṇasyābhidhānam eva | tataś cāsyaivābhidhānārtham idam ārabhyata iti
prasaktam | na caitad yuktam | anumānavyutpattyarthaṃ hīdam ārabhyate | na tv
asyaivābhidhānārtham iti codyaṃ pratividhātum abhyupagacchann āha -- yady api
[3.18] iti | śabdasya vṛttam vartanam pravṛttiḥ vyāpāra
iti yāvat | tena śābdena nyā6yena prakaraṇavyāpārasya
prādhānyam ity arthaḥ |
etad uktaṃ bhavati --
śabdasya hi vyutpattiviṣayaḥ prayojakavyāpāro 'bhidheyaḥ pradhānaṃ ten
tādarthyaṃ gamyeteti |
yadīdam anumatam eva tarhi
kim artham evam abhihitam ity āśaṅkya pratisamādhānam āha -- tathāpi
[3.19] iti | vastuvṛttena [3.19]
vastuvṛttyapekṣayā ārthena nyāyeneti7 yāvat
|
{p 246}vastuvṛttyāpi kathaṃ vyutpatteḥ
prādhānyam ity āha tasyā [3.18] iti | ayam āśayaḥ -- sarvo hi
prayojakavyāpāraḥ prayojyakriyārthaḥ | uktaṃ hi "vikledanopasarjanā viklittiḥ
paceḥ pradhānārthaḥ" iti | tasmād vyutpādanārtham iti prayojakavyāpāravad
vyutpattyartham ity uktaṃ bhavati | tadvyutpattyartham iti tūcyamāne anyais
tadarthais bhojanā8d iva (janāva)sthānādibhiḥ prayojakas
tadarthamātravyāpāratayā samāna uktaḥ syāt | asti cāsyāsādhārāṇo vyāpāraḥ | sa
kathaṃ nām gamyeta iti nyāyyo ṇiṅnirdeśaḥ iti
|
śābdīṃ gatim āśritya vākyasya
prakaraṇaprayojanābhidhānapravṛttatvam abhisandhāya parokṣārthety āder
ekadeśasya śābdyaiva gatyā guṇabhūtārthavācakatvaṃ da[6b] 1rśayann
āha -- parokṣārthe[3.23]ti
|
śabdātmanaś cet prakaraṇasya prayojanam uktam,
kṛtam arthātmanas tenābhihitena ity āśaṅkyāha -- na hi [3.24] iti
|
tātparyārthapradarśanenaivaṃ vyācakṣāṇaś
cārthena nyāyena abhidheyaprayojanam eva vaktuṃ pravṛttam idaṃ vākyam iti
darśayati | yathā [4.5] iti sāmānyoktasyāsya
viṣayopadarśane | bhūtaṃ [4.5] satyaṃ | kiṃ tad
i2ty apekṣāyāṃ brāhmaṇītyuktau strītvāvagatāv api yathā na
tatra strīpratyayas tadvat sarvatra draṣṭavyam ity arthaḥ |
ā samantād
upyate 'nena iti āvapanam [4.5] kim ity apekṣāyāṃ iyam
[4.5] iti | uṣṭrikā piṭakikā
|
nanu parokṣārthapratipatter anumānāśrayatvāt
yadi tad vyutpādyate tarhi śabdāder api tannimittatvāt tad api kiṃ na
vyutpādyate ity āśaṅkyāha -- anena [4.7] iti | anena
3tatpratipatteḥ trirūpaliṅgāśrayatvakathanena | co yasmād
arthe | pramāṇabhūtā [4.8] pramāṇarūpā avyabhicāriṇīti yāvat
|
kasmād evam uktaṃ bhavatīty āha -- anyasmāt
[4.8] iti uktatrirūpaliṅgād anyasmāt tatpratipatter
avyabhicāriṇyāḥ parokṣārthapratipatter ayogād aprayujyamānatvāt
|
asaty avadhāraṇe ayam a4rthaḥ
kutastya ity āha -- avadhāraṇāt [4.10] niyamād iti | itiḥ
[4.10] avadhāraṇasya ākāraṃ darśayati
|
tataḥ [4.10]
parokṣārthapratipatter anumānāśrayatvād eva | ādi[4.10]śabdād
arthāpattyādiparigrahaḥ | uktād anyena prakāreṇānumānatve prāmāṇye sati iti
yāvat | teṣāṃ [4.11] śabdādīnām
|
{p. 247} syād etat -- aliṅgajāpi
parokṣārthapratipattir 5avybhicāriṇī bhaviṣyati tatkahaṃ śabdādīnāṃ
saty api prāmāṇye tathātvam ity āśaṅkyāha -- tathāhi [4.13] iti
|
sarvaśabdenāśeṣaparigrahaṃ darśayati |
svatantrā [4.13] svavaśā liṅgānapekṣeti yāvat
|
hetum āha -- tasyāḥ [4.14] iti |
yastayā vyavasīyate sa tasyāḥ svārthaḥ
|
mā bhūt saṃvādikā, pramāṇaṃ tu kasmān na
bhavati? | āha -- avi6saṃvādanam[9]avisaṃvādakatvaṃ,
tad eva lakṣaṇaṃ svabhāvo yasya tadbhāvas tattvaṃ tasmāt
[4.15] |
__________NOTES__________
[9] ālokasammataḥ
mūlapāṭhaḥavisaṃvādanalakṣatvāt' na tu yathā mudritaḥ --avisaṃvādalakṣaṇatvāt'
iti
|
___________________________
svatantrāyā
ayogāt, anyata eva sā bhaviṣyati kim etāvatānumānatvam? | na hi pakṣadharmataiva
liṅgasya rūpaṃ yena tajjāyāḥ tathātvaṃ syādity āha -- anyatrāpi(topi)
[4.15] iti |[10]asambaddhāt [4.16]
siṣādhayiṣitāpratibaddhāt |
__________NOTES__________
[10] S'
prater atra truṭitatvātyadi syā' iti pūritam asmābhiḥ | ālokam
anusṛtyaasambaddhāt yadi syā' iti -- pāṭhaḥ pūraṇīyaḥ
|
___________________________
astu
tarhi pratibandho na tu 7pakṣadharmatā | tataś cānvayavyatirekavato
'pi śabdāder apakṣadharmāt parokṣārthapratipattir avyabhicāriṇī nānumānam ity
āśaṅkyāha -- dharmyasaṃbandhepi [4.16] iti
|
yady evam astu tatpratipattihetoḥ
pakṣadharmatvam api | kim ataḥ ity āha -- evam [4.18] iti |
evaṃ[11]rūpaṃ [4.18] sādhyasambaddhaṃ viśiṣṭadharmasambaddhañ ca |
itiḥ hetau | sarvā [4.18] kṛtsnaiva | na bhidyate
[4.19] na pṛthak pramāṇam8
|
__________NOTES__________
[11] ayam ālokasammataḥ pāṭhaḥ |
Sevambhūtaḥ'
|
___________________________
sarvatrāyam
itiḥ [4.19] vākyārthaparisamāptau | yatra tu arthaviśeṣe
vartate sa prāyeṇa kathyate |
syād etat --
utsūtro 'yam arthas tvayā vyākhyāyate na tv ayam atrācāryasya vivakṣita ity āha
eṣa ca [4.19] iti | caḥ [4.20] yasmād arthe
|
nanu prakṛtasambandhād arthitam ayam artho
'tyanta (-darśane 'yam artho 'saṅgata) ity āha -- pakṣa [4.20] iti
| vyāpta eva ca [4.22] iti samuccīyamānāvadhāraṇam idam
|
narañ ca nārāyaṇa[7a] 1m eva cādau svataḥ sutau dvau janayāṃ
babhūva
iti yathā
{p. 248}
"vivakṣāto 'prayoge 'pi tasyārtho 'yaṃ pratīyate"
iti ca bhāvaḥ
avadhāraṇāt [4.22] iti dhru(bru)vataḥ
|
tadvyutpādanārtham ity atrāpi
arthagrahaṇasambhavād[12]atre[4.24]ty āha
|
__________NOTES__________
[12]
ālokasammataḥatrārthagrahaṇaṃ' iti pāṭhaḥ | Sarthagrahaṇaṃ'
|
___________________________
itiḥ
[4.24] padasyākāraṃ darśayati | svalakṣaṇaviṣayaṃ
[4.24] vastuviṣayam, na sāmānyaviṣayam ity arthāt
|
katham arthaviṣayatvābhidhāne
'numānaprāmāṇyasya svalakṣaṇa2viṣayatvam uktaṃ bhavatīty āha --
arthe[4.25]ti |
evam evācāryasya
tathābhidhānaṃ saṅgacchate nānyatheti darśayitum āha -- ata eva
[4.26] iti | anumanaprāmāṇyasya svalakṣaṇaviṣayatvād eva |
anyathāpratyakṣavyavasthāyāḥ' iti viśeṣo(ṣyo)ktaṃ syāt na sāmānyenety āśayaḥ |
atra prāmāṇyasya vastuviṣayatvād anyena sāmānyaviṣayatvaprakāreṇa tatra
[4.27] svalakṣaṇe, nānyaviṣayā3j jñānād anyatra pravṛttir
yuktā, atiprasaṅgād iti bhāvaḥ |
nanu sāmānyam
api vastu, tena tadarthakriyārthitayaive pravṛttir upapatsyata ity āha --
sāmānyasyeti [5.1] | apinā [5.1] vastutve
'bhyupagamaṃ darśayati |
tasyām evārthakriyāyāṃ
pravṛttir bhaviṣyatīty āha -- tasyāś ca [5.2] iti
|[13]tadutpattāv eva [5.2] sāmānyālambanajñānotpattāv eva
|
__________NOTES__________
[13] tadu[tpādya]tvena' S
|
___________________________
tarhi
vāhadohārthakri4yārthitayaiva pratīte gotve sāmānye pravartsyatīti
ata āha -- na hi [5.2] iti | hiḥ avadhāraṇe
|
hetum āha -- tasya[14][?] iti |
anvayavyatirekābhyāṃ tatraiva tadvyāpārāvadhāraṇād iti bhāvaḥ
|
__________NOTES__________
[14] svalakṣaṇasyaiva S
|
___________________________
bhinnasya
sataḥ kāryakāraṇabhāvād anyasya
sambandhasyābhāvād[15]anupakāryataye[5.4]ty āha
|
__________NOTES__________
[15] anupakāra[katvena]' S
|
___________________________
abhyupetyāpi
sambandham idānīm āha -- satyapi [5.5] iti | caḥ
[5.5] vaktavyā5ntarasamuccaye
|
dhūmārthinopi dhūmapratipattau dhūmadhvaje
pratipattiḥ prāpnoti iti iṣṭam dharmam atikrāntaḥ prasaṅgaḥ
atiprasaṅga[5.6]s tasmāddhetoḥ
|
{p. 249} anavasitaḥ -- anavadhāritaḥ,
vivekaḥ -- anyatvaṃ yena sa tathā tasya [5.6]
|
tadanavasāya eva kuta ity āha --
samavāyasya [5.3] iti | samavāyena hi sambaddhaṃ sāmānyam iti
--naiyāyikādīnāṃmatam | tasya[16]sāmānyasyādhyavasāyāt
[5.7] samāropāt | tatra [5.7] svalakṣaṇe
|
__________NOTES__________
[16] ālokasaṃmataḥtadadhyavasāyāt'
iti pāṭhaḥ |avasāyāt' S
|
___________________________
nanu kim
idaṃ samavāyasya sūkṣmatvaṃ vivakṣitam? | yadi parimāṇaviśeṣayogitvam, tad asya
na sambhavati | athāpy upalabdhijananayogyarūparahitatvaṃ tad api tadabhāvāt tad
eva nopalabhyatām, na tu tasya tādrūpyeṇa sāmānyatadvetor bhedānupalakṣaṇam
upapadyate | na ca samavāyo nopalabhyatenaiyāyikamate samavetaviśeṣaṇabhāvena
tasyopalabdher iṣṭatvāt | tanmatasya cāśaṃkyamānatvād iti
|
na, abhiprāyāparijñānāt | iha hi sūkṣmatvaṃ
samavāyasya samavāyinor bhedenānupalambhakatvaṃ vivakṣitam | eṣa hi samavāyasya
mahimā yena samavāyinau nirluṭhitagarbhavadbhedena nopala8mbhayati
paṭatantvādivad iti | anyathā vyākhyānaṃ tu sāhasam eva
|
atra evaṃ tarhi [5.7] iti
pratividhānam | iha bhrāntes tvayāpy avaśyābhyupagantavyatvād bhrāntimātram
evāstu [5.8] ity āha
|
vāsanādvayanibaddho hi vikalpaḥ svābhāsam
evāgovyāvṛttaṃ pratiyan bāhyasyāpy agovyāvṛttatayā bhedam avagāhitum anīśāno
bāhya eva gaur mayā pratīta ity abhimanyamā[7b] 1naḥ prakṛtyaiva
bhrāntirūpo jāyate |
bhrāntir eva
bhrāntimātram [5.8] vastubhūtasāmānyaśūnyaṃ svakṣaṇāśrayatayā
anumānajñānāśrayatayopagatatvena ca tayor antarvartitvād anupayogitayā ca
ghāṭāmastakāntarālavartimāṃsapiṇḍarūpagaḍusthānīyatvāt gaḍurūpaṃ [5.8] tena
tadviṣayatayopagateneti prakaraṇāt kiṃ [5.8] na kiñcid ity
arthaḥ |
ayam asyāśayaḥ -- 2yadi
vikalpo dṛśyavikalpyāv arthāv ekīkṛtya lokaṃ pravartayituṃ na śaknuyāt yadi ca
tadupagame 'pi bhrāntiḥ pravṛttinimittaṃ nopagamyeta, tadā tathā pravṛttau
sāmānyam upayujyetāpi | yadi ca tat pramāṇaprasiddhaṃ bhavet
gaḍuvadevānupayuktam api upagamyeta, upagamya ca tathā pravṛtti iṣyeta, yāvatā
sarvam evedam asambhavīti |
nanu nirnibandhano
'nyatrā3nyasya samāropo nopapadyate | na ca vyaktiṣu sarvato
vyāvṛttāsu anugatākārasya buddhipratibhāsasyārope kiṇcin nimittam asti | tat
kathaṃ bhrāntyā pravṛttikalpanā jyāyasīty abhiprāyavānāha --
nirbīje[5.8]ti |
{250} tā eva
[5.9] ity uttaram | yāḥ svahetubhyas tathotpannās tā vyaktayaḥ
svahetusāmarthyāt tadekapratyavamarṣārthajñānādy ekaṃ kāryaṃ
4yāsāṃ tās tathā |
etad uktaṃ bhavati
-- atatkāryavyāvṛttyā tadekakāryatvaṃ sarvasajātīyānugataṃ tāsu vidyamānam
anugatākārasya buddhipratibhāsasyāropabījaṃ kin na bhavatīti?
|
syād etat -- tadekakāryatayā tathābhūtā api
vyaktayaḥ tathābhūtāyā bhrānter bījam upapadyante | sāmānyam ity asmatpakṣasyāpi
na kiñcit pramāṇam ity abhi5sambandham ākalayya
parasparasāmānyābhidhānam unmūlayitum āha -- varṇe[5.10]ti |
varṇaḥ śuklādiḥ, ākṛtiḥ saṃsthānaṃ saṃyogaviśeṣaḥ, tābhyāṃ
samāno 'viśiṣṭaḥ ākāra ābhāso yasya yatra vā tat tathoktam |
varṇasamānābhāsam ākṛtisamānābhāsaṃ varṇābhāsam ākṛtyābhāsam iti yāvat
|
varṇākṛtiprayukta6tvāt sāmānyasya,
tajjñānasyāpi tathātvaṃ nāyuktam ity āha -- na ca [5.11] iti |
tadrūpaṃ [5.11] varṇākṛtiyuktarūpam | taduktam
--
"varṇākṛtyakṣarākāraśūnyaṃ gotvam hi varṇyate"
[PV 2.147] iti |
tat [5.11] tasmāt
|
varṇākṛtiprayuktaṃ hi pratibhāsamānaṃ hi
tadvarṇākṛtiyoginy aparatra bhrānter bījaṃ [5.11] nibandhanaṃ
bhavet, nānyad itibhāvaḥ |
yadi nāma
sāmānya7tadvator varṇādiyogābhyāṃ vaisadṛśyaṃ tathāpi sāmānyaṃ tatra
bhramanibandhanaṃ kiṃ na bhavati ity āha -- sādṛśye[5.11]ti | asti
hi kācidbhrāntir yā antarupaplavasambhave ity abhipretya paraiḥ
[5.12] ity āha |
yadi evaṃ bāhyasya
buddhipratibhāsena sāmānyena kiṃ sādṛśyaṃ yena brāntir utpadyata iti āha --
vyaktaya [5.12] iti
|
[17]sāmānyālambanaṃ yaj jñānaṃ
tasya ya ākāro8 vijātīyavyāvṛttarūpaṃ tasya sarūpāḥ
[5.13][18]vijātīyavyāvṛttā [5.12] iti hetubhāvena
viśeṣaṇam | tena vijātīyavyāvṛttatvād ity arthaḥ | buddhipratibhāsasya vā
atadrūpaparāvṛttatayaivāvabhāsanād iti ca bhāvaḥ
|
__________NOTES__________
[17]
ālokasammataḥsāmānyālambanajñānākārasarūpāḥ' iti pāṭhaḥ
|sāmānyākārajñānasvarūpāḥ' S |
[18] ālokasammataḥvijātīyavyāvṛttāḥ' iti
pāṭhaḥ |a[samānajā]tīyavyāvṛttāḥ' S
|
___________________________
yairvaiśeṣikādibhir
vyakter bhinnaṃ sāmānyam iṣṭaṃ tair apy avaśyam uktayā nītyā svalakṣaṇaviṣayam
anumānasya prāmāṇyam eṣṭavyam iti pra[8a] 1tipādya
saṃpratimīmāṃsakādīn pratipādayituṃ yaiḥ [5.16] ity ādinopakramate
|
{p. 251} tuḥ [5.16]
viśeṣārthaḥ |
sāmāṇyaṃ anumāne
pratibhāsamānaṃ pravṛttiviṣayaḥ, tac ca vyaktisvarūpam iti svalakṣaṇaviṣayam eva
prāmāṇyaṃ tasyāpatitam ity āśayaḥ |
yady evaṃ
bhavanmatavat tad api matam atiśobhanam ity āśaṅkya āha --
svalakṣaṇe[5.17]ti
|
taddeśopasargaṇajanmanīndriyajñāna iva
2pratibhāsanaprasaṅgena śabdād api taṃ(tat)pratītau
cakṣurindriyādivaiyarthyaprasaṅgena vyakter apratibhāsane tadātmakaṃ sāmānyaṃ
katham iva pratibhāyād iti bhāvaḥ |
nanu yady
anumānasyāpi prāmāṇyaṃ svalakṣaṇaviṣayaṃ tarhi pratyakṣād asya bhedaḥ katham ity
āśaṅkyāha --[19]parokṣa iti | tuḥ pratykṣād anumānaṃ bhedavad
darśayati |
__________NOTES__________
[19] S
saṃjñakahetubinduṭīkāyāḥ prater atra truṭitatvāt mūlapāṭhābhāvaḥ bodhyaḥ
|
___________________________
yasmād
arthā[t]sākṣād anudaya3mānam utpattuṃ liṅgam apeksate, arthañ ca na
sākṣātkaroti tasmād ity arthaḥ | sati bhāva āśrayārthaḥ
|
syān matam -- yady asyāpi svalakṣaṇaṃ viṣayaḥ,
tarhy anyat sāmānyalakṣaṇaṃ, so 'numānasya viṣayaḥ[NB I] itinyāyabindur
virudhyetety āha -- tadeveti | co yasmād arthe
|
kathaṃ tathā vaktuṃ śakyata ity āha --
lakṣyata iti |
sā4mānyam
atadrūpaparāvṛttir lakṣaṇaṃ lakṣakaṃ yasyātadrūpaparāvṛttasya vastunaḥ
|
ta eva bhedāś ca avivecitabhedāḥ sāmānyam ity
arthaḥ | punar uktāśaṅkām ity arthapunaruktāśaṅkā ity avaseyam |
śabdapunaruktasyānumbhavād eva tadāśaṅkāyā abhāvāt
|
dvividhaṃ hi punar uktam | arthapunaruktam -- yadā
viśeṣavidhitsā5dyabhāve sa evārthaḥ śabdāntareṇābhidhīyate |
śabdapunaruktaṃ tu vidhitsādyabhāva eva yadā sa eva śabdaḥ punar uccāryate |
viśeṣavidhitsādibhāve tad eva dvaidham arthānuvādaśabdānuvādātmanā dvaidhaṃ
bhavatīti |
vārtikādau tarhy
anaipuṇyamācāryasyeti cet | na, mandabuddhīnadhikṛtya tatpravṛtteḥ
|
pramāṇeneti tṛtīyāntāt tasir draṣṭavyaḥ
|
tanniścayataḥ prabhedaniścayataḥ
puruṣavyutpādanam iti vigrahaḥ | prabhedasya vyutpādanam iti sambadhyate |
prabhedo 'pi dvidhā draṣṭavyaḥ -- anupalabdhyādibhedena pakṣadharmatvādyātmanā
ca | yadi kāryādibhedaniścāyakaṃ pramāṇam atroktam, tarhi
anvayādipra(sva)rūpaprabhedaniścāyakaṃ pramāṇaṃ nokta7m evaty
āśaṃkyāha trividheti | tribhir anvayavyatirekapakṣadharmatātmakaiḥ
prakāraiḥ | {p. 252} prakarṣeṇa bhinnasya bhedam upagatasya | evam
abhidhānād eva cāsya prabhedasyety atrāsmābhis tathā vyākhyātam anyathā etan na
saṃgaccheta |
syād etat --
liṅgalakṣaṇānumānasvarūpasya vyutpādanaṃ syād yadi lakṣyaṃ lakṣaṇaṃ tan
nirdiṣṭaṃ bhavet | prabhedasya ca 8tadā syād yadi tan nirdeśaḥ syāt |
na cātra tadvācakam astīty āha tatra tredhāvyutpādane vyavasthite satīti
| evañ ca nirdeśapradarśanaṃ paraṃ kṛtaṃ boddhavyaṃ na tu lakṣaṇānuvādena
lakṣyavidhirdarśitaḥ |
hetur iti tu
lakṣyamanūdya pakṣadharma ityādilakṣaṇaṃ vidheyam avaseyam | itinā
niyamasyākāro darśitaḥ | pratipādyopalakṣaṇaṃ [8b] 1bhāvagrahaṇaṃ |
tena bhāveṣu abhidheyeṣu ity arthaḥ | abhāveṣu tathā na syāt
|
atra tu sāhāyakaṃkumārilasākṣiṇam apakṣipann
āha tad uktam iti | saṃvitter anugamo 'nubandhaḥ sthairyam |
dhārāvāhitvam iti yāvat | sakṛjjātā tu vipakṣābhāvasaṃvittir adṛḍhā
yatra, na tatra, yathāvadhāraṇam ity anena sūcayati |[20]hiryasmād
indriyasya bhāvāṅge(vāṃśe)naiva saṃyogaḥ | saṃyogaśabdena
2saṃbandho vivakṣyate | na tv anyatarakarmādiguṇa eva | sāmānyāder
apratyakṣatvaprasaṅgāt | so 'pi kasmād ity āha -- yogyatvād iti |
bhāvāṃśena saha sambaddham indriyaṃ yogyaṃmīmāṃsakamate | sator eva
sambandhopapatter iti bhāvaḥ | sa viṣayo 'syeti tadviṣayas tasya bhāvas
tattā | kasyā sety apekṣāyām āha pratykṣasyeti | kasmād ity āha --
artheti | viro3dhiny anupapannā caturdhā caturbhiḥ
prakāraiḥ |
__________NOTES__________
[20] bhāvāṃśenaiva
saṃyogo yogyatvādi indriyasya hi' iti SV, abhāva 18
|
___________________________
asāmānyatayaiva
tatsādhanībhaviṣyatīty āha -- tatra iti
|
anukrāntaṃ rūpaṃ [6.9] svabhāvo
yasya tat tathā | anukrāntaṃ prakāntam ekajñānasaṃsargitulyayogyatālakṣaṇaṃ
vācyam |
hetvantaram api tathā bhaviṣyati ity āha
-- yadi [6.9] iti sambhāvayati | hiḥ [6.9] yasmād
arthe | syāt tathārūpam iti prastāvāt | ādi[6.9]
4śabdāt kālasya saṃgrahaḥ | ghaṭavad iti cāśayaḥ
|
ayaṃ prakāraḥ[21][6.12]
kāryakāraṇavyāpyavyāpakalakṣaṇaḥ | tasmāt[22][6.12]
kāryakāraṇabhāvādyabhāvāt | te [6.12] kāraṇavyāpakānupalabdhī | na
ca tasya cātyantāsato 'vikalakāraṇasya bhāvaḥ sambhavati iti bhāvaḥ
|
__________NOTES__________
[21] prakāro 'yaṃ' --S
[22]
tat' -- S
___________________________
{p.
253} amūṣāṃ sambhavam abhyupapadyedānīṃ dūṣaṇaṃ datte -- sambhave ca[23]
[6.14] 5iti |
__________NOTES__________
[23]
vā' S
___________________________
nanu
katham ayaṃ niyamaḥ sidhyatīti praśne kim idam akṛtaṃ niyamasiddhyanaṅgam
abhidhīyata ity āśaṅkyāha -- evaṃ manyata [6.18] iti | evaṃ
vakṣyamāṇakam | iha [6.18] vāṅmaye vyavahāre | tadviparyayeṇa
[6.18] tasya niyamyamānasya viparyayeṇa | tadvipakṣasya
[6.19] tasya niyamaviṣayasya vipakṣaḥ tadvipakṣas tasya
vyāptau | [6.21] satyām | 6pratiṣedhyasya hetutvasya
yaḥ svabhāvas tena yadviruddhaṃ hetvābhāsatvaṃ tasya upalabdhyā
[6.25] |
nanu
hetūktalakṣaṇapratītikām(mo)hetor eva rūpaṃ pratīyatām, kathaṃ punaḥ
parasparaparihāravattayā tayor virodhaḥ pratīyata ity āha --
tadātme[7.1]ti | tasya hetor ya ātmā tatra niyato
yaḥ pratibhāsas tasya yaj jñānaṃ saṃve7danaṃ
tasmāddhetoḥ viparītasya anyatayā tadanātmatayā sāmarthyāt jñātayā |
itthaṃbhūtalakṣaṇā ceyaṃ tṛtīyā | tadābhāsatā tasyāḥ pratīteḥ
[7.2] sāmarthyena niścayāt |
tasmāt
kiṃ bhavatīty āha -- parasparam iti
[7.2]
syād etat -- atyantāsato
hetvantarasya na kenacit saha virodhāvagatiḥ yena viruddhopalambhāt abhāvagatir
bhavati | tatra ca hetutvam a8tyantāsat kathaṃ niṣidhyeta iti
pūrvapakṣadvayam utprekṣamāṇa āha -- te ca [7.4] iti | co
yasmād arthe | nāpi ca tena niṣidhyamānaṃ hetutvam atyantāsattayopagatam iti
sambandhanīyam | tarhi kim atra tattvam ity āha -- kevalaṃ [7.6]
iti |
anyatra [7.6] kāryādau
prasiddhaṃ niścitaṃ vyāmohād ajñānāt tatra [7.6]
hetutrayabāhye arthe āropitaṃ [7.7] sattvena
vyavasthāpitam | śaṅkita[9a] 1masti na veti'
saṃśayāspadīkṛtam |
tat [7.7]
tasmāt | kiṃ kasmāt sāmarthyāt prakāśyamānam ity uktam | evam
upalakṣaṇatvād asya kathaṃ niṣedha ity api draṣṭavyam
|
nanu kiṃ hetvantare hetutvaṃ bhavatvā[bhavat
hetvā]bhāsatvabhāvān nivartamānam avagataṃ yena tasyānena virodho vakṣyata ity
āha -- na ca [7.8] iti |
idānīm
atyantāsattvam abhyupagamyāpi doṣābhāvaṃ pradarśayitum āha -- nāpi
[7.10] iti |
{p. 254} kathaṃ punas
tatraiva2 tadavagamo na bhavatīty āśaṅkyāha -- na hi
[7.11] iti |
mā tatrāvadhāri virodho
'nyatrāpi katham atyantaḥ(tā)satas tadavagama ity āha -- sarvatra[24]
[7.13] iti |
__________NOTES__________
[24] S pratāv
atra śaṅkitaḥ pāṭhaḥ | ālokānurodhena sa tu "virodho 'pi tu sarvatra" iti
gamyate
|
___________________________
lakṣaṇaṃ
[7.15] vastūnāṃ vibhaktarūpaṃ, tat prayojanam asya iti tathā[25]|
niyatarūpapratītir eva sarveṇa samaṃ tasya virodhapratītir iti samudāyārthaḥ
|
__________NOTES__________
[25] lākṣaṇikaḥ
[7.15]
___________________________
durmatīnāṃ
vispanditāni [7.18] vyākṛtāni, teṣu
|
prakaraṇaṃ nigamayann āha -- iti sthitam
e3tat [7.18] iti | itiḥ [7.18] iti
anantaroktam upapattiprakāraṃ pratyavamṛṣati | itiḥ [7.20]
abhiprāyasyābhiprāyeṇa viṣayīkṛtasyākāraṃ darśayati
|
pramāṇayor dvaitāt dvayor aniyatarūpadarśane
katareṇe[7.25]ty uktam | upagatam ity anenāropam āha |
viśeṣapratiṣedhāt śeṣavidhānaṃ labdham ity abhiprāyeṇa
pakṣadharmatāsadbhāve
pi4 [7.27] ity āha
|
bhavatu avinābhāvābhāvo hetvābhāsatvan tu
kasmād ity āha -- avinābhāveti [8.2] |
asiddhaviruddhānaikāntikānāṃ sāmānyadharmeṇa [8.3]
sādhāraṇena dharmeṇa |
saṃprati viśiṣṭena nāmnā
sādhanam idam avacchindan āha -- iti [8.3] ityādi
|
avinābhāvavaikalyam eva tu kutaḥ siddhim ity
āha -- avinābhāvavaikalyañ ca [8.5] iti
|
tebhyaḥ5 svabhāvādibhyo
vyatiriktānāṃ vyāpakānupalabdhyā[26] [8.6] vakṣyamāṇasya
vyāpakasyānupalabdhyā |
__________NOTES__________
[26]
vyāpakānupalabdhitaḥ --
S
___________________________
tadanupalabdhir
eva kuta ity āha -- trividhe[8.5]ti | tadbhāve hi
trividhāntarbhāvād eva tadvyatiriktatvam eva na bhaved iti bhāvaḥ
|
kiṃ tadvyāpakānupalabdhyā tatsiddhim
adhyārohatīty āha -- tathāhi [8.6] iti
|
tādātmyena tadutpattā6v
eveti(tpattyā veti) vivakṣitam | na tu dvābhyām eva | tasmād utpattis tatkāraṇād
votpattiś ca tadutpattir iṣṭā draṣṭavyā |
kutas
tābhyāṃ tasya vyāptir ity āha -- tayoḥ [8.7] iti | tatra
[8.7] avinābhāve | tasya [8.8] avinābhāvasya | tayoḥ
[8.8] sator eva |
{p. 255}
kasmāt tayor eva tasya bhāvaḥ? | kiṃ punar anyathāpi na bhāvah ity āha --
atatsvabhāvasyeti [8.8]
|
pūrvoktata7dutpattiniṣedhena
yasya yasmād anutpattir yatkāraṇād vā tasyātadutpatter iti [8.8]
boddhavyam |
atra svātantryajihāsayāvārtikam
upanyasyati -- taduktam [8.9] iti
|
syād etat -- dṛṣṭacaram idaṃ yat atatsvabhāvena
anutpannena ca kenacit kasyacid avyabhicāro yathā rasādinā rūpāder ity āha --
rūpādinā [8.15] iti |
rasāder
avinābhāvaḥ [8.15] avyabhicāritvam
|
3kenety āha -- rūpādinā
[8.15] iti | ādiśabdāt sparśādisaṅgrahaḥ
|
tatkāraṇotpattir eva [8.16] ity
abhidadhānas tadutpattiśabdena pūrvaṃ dve vidhe vivakṣite iti sphuṭayati
|
etad evānyathā [8.17] ityādinā
draḍhayati |
viśeṣābhāvo 'siddhaḥ,
ekārthasamavāyitvam eva viśeṣa ity abhipretur vacanam ekārtha
[8.19] ityādinā śaṅkate
|
ekārthasamavāya ity atra dvayī vyutpa[9b]
1ttiḥ -- ekasminn arthe ekasmin samavāya ekārthasya vā samavāya iti
|
atra tu ekasminn arthe dvayoḥ
samavāyaḥ iti vivakṣitam | sa nimittaṃ yasya avinābhāvasya
sa tathā |
siddhāntī pratividhāsyamānaś codayati
-- nanu [8.20] iti
|
"ayutasiddhānām ādhāryādhārabhūtānāṃ yaḥ
sambandha ihapratyayahetuḥ sa samavāyaḥ" [Praśasta. p. 696) ityādāv
ādhāryādhāragrahaṇād upavarṇyate ityā2ha
|
astu tathāvidhayor asau kā kṣatir iti āha --
sa ca [8.20] iti | co yasmād arthe
|
tasyābhidheyatvenābhimatasvarūpāndhakāre
atiprasaktidoṣān na sidhyati [8.21] |
sthityādikaraṇenādhārabhāvasyānyatra niṣiddhatvād iti bhāvaḥ | itiḥ
[8.21] hetau |
samavāyam abhyupetya
etad uktam | tad eva tu nāstīti saṃprati pratipādayann āha --[27]yathā ca
[8.22] iti | tādā3tmye ce[28][9.1]ti
tena sahety eva yojanīyam
|
__________NOTES__________
[27] S prater atra truṭitatvāt
"-samavāyo[vase]yaḥ" iti kalpanayā pūritaḥ pāṭhaḥ | ālokānurodhena tu sa evaṃ
syāt -- "-samavāyo 'vaseyaḥ | yathā ca samavāyaḥ"
[28] vā -- S
___________________________
{p. 256}
ye [9.2] vastusvabhāvāḥ evaṃ bhavanti
[9.2] tathābhūtāvyabhicāriṇo bhavanti
|
bhavantas tarhi kiṃ kartāra ity āha --
kevalam [9.3] iti | draṣṭāraḥ [9.3]
paricchedakāḥ tathābhūtavastusvabhāvānām iti prakaraṇāt
|
"akasmāt"śabdo 'nimittavacanaḥ tenākasmād bhavo
'hetuka ity arthaḥ | itiḥ [9.4] tasmāt na kasya
cidva4stunaḥ sa svabhāvo viramet | sarvasya sarvaḥ
svabhāvaḥ syād ity arthaḥ |
digādivad ahetoḥ sato
deśakālaniyamo neṣṭa eveti vādini tu deśakālagrahaṇaṃ dṛṣṭāntārthaṃ
draṣṭavyam | tena yathā deśakālaniyamo heturahitasya nāsti tathā dravyaniyamo
'pi na syād ityarthaḥ |
etad eva taddhi
[9.5] ityādinā samarthayati | 5hir yasmāt
tadgamakaṃ vastu kartṛ kiñcid gamyaṃ[29]kañcid(kvacid)
dharmiṇyupanīyeta agnir vā na veti [9.5]
tadviparītaṃ vā syāt | yasya [9.5] vastuno yatra
[9.6] gamye kiñcid dravyam āyattaṃ, na
veti asya vivaraṇaṃ anāyattam iti
|
__________NOTES__________
[29] "kvacid" iti mudrite
saṃpūritaḥ pāṭhaḥ
samyak
___________________________
anvayamukhenoktvā
vyatirekamukheṇāpy upapādayati anyathā [9.6] iti
|
[30]tasmād [9.7]
ityādinopasaṃharati |
__________NOTES__________
[30] "tato"
iti mudrite saṃpūritaḥ pāṭhaḥ
|
___________________________
pādaprasārikā
[9.9] iti | sukhāvasthānopalakṣaṇam idaṃ draṣṭavyam | abhidhātavyam
eva kāraṇam |
na tu bhavadabhipretam ity āha
tac ca [9.10] iti | itiḥ [9.10] tasmāt |
tadvikalā [9.11] avinābhāvarahitāḥ | etad evācāryavacanena
saṃsyandayann āha -- tathā cāha [9.11] iti
|
syād etat -- asaty api tatsvābhāvye tatkāryatve vā
kiñcid arthāntaram avyabhicaradṛṣṭam eva yathā 7tape tarucchāyā |
yathā tulāyā arvāgbhāgonnāmāvanāmau parabhāgāvanāmonnāmāv iti | evam
ādyasmābhirdharmottarapradīpe vistareṇa nirūpitam ity āstām tāvad iha
|
syād etad -- avinābhāvasya tādātmyatadutpattyor
avyabhicāre nimittam na tāvat tādātmyatadutpattī sto yathā cāyaṃ tathā tadanyopi
tadavyabhicārī ca syā8n na ca tasya tatsvabhāvatvaṃ tatkāryatvañ ceti
|
{p. 257} atrocyate | nāvinābhāvo nāmānya
evānvayavyatirekavato 'vinābhāvino rūpāt | kevalaṃ kayācid vyapekṣayā tato
bhinna iva kathyate. na tu tāvatā vastuto bhinna eva. avinābhāvi ca rūpaṃ kiñcid
avyabhicaritavyād arthāntaraṃ kiñcid anarthāntaram, tasya tatkāryatayāiva
pratibandho 'narthānta[10a]1rasya tu tādātmyena | ata
evāvinābhāvabhāvāt tādātmyatadutpattivyavahāraḥ sādhyate | tadabhāvaṃ tu tad api
rūpaṃ nāstīti pratipādyata iti sarvam avadātam
|
atra [9.15] asminn arthe
prayogo [9.15] dvyavayaṃ sādhanavākyam | tadutpattipakṣe tu
tatkāraṇena cety api |
syād etat -- yathā
tādātmyatadutpattyabhāvo 'py anupalabdhiḥ sādhyāvyabhicāriṇī tathānyad api kiṃ
na bhaved ity āśaṃ2kyāha svabhāve[9.18]ti |
abhāvavyavahārayogyatāyāḥ sādhanādity abhiprāyaḥ | tādātmyaṃ
[9.19] lakṣanaṃ nibandhanaṃ yasya sa tathā | tad
apiācāryasyābhimatam iti darśayann āha taduktam [9.22] iti
|
idānīm imam eva "pakṣadharma"ityādiślokaṃ
anyathā vyācikhyāsuranena yāvanto 'rthā nirdiṣṭāḥ tāvataḥ parisaṃkhyātum āha --
tad evam [9.25] iti |[31]tasya
saṃkhyāniyamasyopapatti3r yuktiḥ
|
__________NOTES__________
[31] "tadupadarśakaṃ ca pramāṇam"
-- S | "tadupapattiś ca" iti ālokasaṃmataḥ pāṭhaḥ
|
___________________________
etac
chlokavyākhyānasyāparām api vidhāṃ darśayann āha -- athavā
[9.28] iti | pūrvan tu lakṣyānuvādena lakṣaṇavidhānaparaṃ
vivakṣitam | na tv avadhāraṇacintākṛteti tato bhinnam idaṃ vyākhyānam | katham
idam uktam avadhāraṇam upapadyata ity abhipretya pṛcchati | kiṃ kāraṇam
[10.1] atreti prastāvāt | kim iti sāmānyataḥ kāraṇaṃ
pṛcchati | avi4nābhāva[32]bhāvād iti śliṣṭanirdeśam abhisandhāya
trividhasya ca [10.3] ity uktam | tathā hy avinābhāve niyamān
niyatatvād ity ukte kasyety āśaṃkāyāṃ trividhasya ca śrutatvāt
trividhasyeti yujyate vaktum |
__________NOTES__________
[32]
avinābhāvaniyamāt --
S
___________________________
evam
ubhayāvadhāraṇe(ṇena) vyākhyātena korthātiśayaḥ prakāśito bhavatīty āha tena
[10.3] iti | dvāv api iti śabdau hetvarthāu | evam
u5ktaṃ bhavati | tataḥ [10.7] kāraṇāt
trividhahetuvāhyeṣu hetuvyavahāraṃ kurvanto nirastā bhavanti | kutaḥ?
avi[33]nābhāvasyābhāvāt | trivedhe ca hetāv ahetutām
ācakṣāṇā nirastā bhavanti | kutaḥ atrāvi[34]nābhāvasyāvaśyaṃ
bhāvāt [10.8] |
__________NOTES__________
[33]
ālokasaṃmataḥ pāṭhaḥ samyak, na tu yathā saṃpūritaḥ
[34] ahetutvam -- S
___________________________
{p. 258}
asmin vyākhyāne "hetvābhāsās tato 'pare" iti vyākhyātuṃ pūrvapakṣaṃ racayann
āha[35]tathaitat [10.11] 6iti | dvedhā hi
tadaṃśavyāptiviraho viparyayavyāpteḥ viparyaye bādhakapramāṇābhāvād ity
abhiprāyeṇāha viparyaye[10.17]tyādi | te [10.17]
buddhiniviṣṭā asiddhaviruddhānaikāntikā heturūpavikalatayā hetvābhāsā
gamyanta eva | asiddhetyādi tu vāstavānuvādaḥ | na tu tatsaṃjñayā jñātais
taiḥ prayojana(naṃ) hetutvamātrajñāne7na caritārthatvāt | evam api vā
prajñāiḥ jñāyanta iti na kācit kṣatiḥ
|
__________NOTES__________
[35] tatraitat --
S
___________________________
evadeva
sāmānyanyāyopadarśanamukhena prasādhayann āha -- tathāhi [10.19]
iti |
atrāpi vyākhyāne aṅgāṅgibhāvena
pratipāditānām arthānām avacchedaṃ kurvann āha -- tad atreti
[10.27] | tadubhayasya -- trividho hetur eva, trividha
eva hetur ity asyāvadhāraṇadvayasya kāraṇam [11.1] upapattī dve
8ity arthatvāt | śliṣṭasya ṣaṣṭhyā saptamyā ca saṃgatasya,
avinābhāvaniyamāt -- ity asya nirdeśāt | anantaroktās trayo 'rthā imau ca
dvikāraṇalakṣaṇau dvāv arthāpattayaś caka iti ṣaḍarthā bhavanti
|
asminn eva śloke
pūrvavyākhyānāparityāgenāvṛttyaivāparam api vyākhyānam abhyuccinvann āha
kiñceti [11.4] |
nanu prathama eva
vyākhyāne "trividhaiva(tridhaiva) sa[10b] 1iti prabhedasya
vyutpādanam" iti bruvatā sa hetus traidhā kāryasvabhāvānupalabdhibhedabhinna iti
prakāśitam evaitat, kathaṃ vyākhyānāntaram idam iti cet | satyam etat | kevalaṃ
"tridhaiva sa" ity atra vyākhyānāntaram idaṃ vidheyaṃ tac ca tadā sujñātaṃ
bhavati, yady asya prākpravṛttaṃ vyākhyānam upadarśya pradarśyata ity
abhiprāyeṇa tad vyākhyānam anūditam | etad apekṣeṇa tu a2thavety
anena kiñcaśabdārtham ujjvalayatā yat pradarśyate tad eva vyākhyānāntaraṃ
draṣṭavyam | ajahatkāryatvādiprabheda evāyaṃ prabhedo jñātavyaḥ | tenāyam arthaḥ
-- kāryādibhedabhinna eva pratyekaṃ pakṣadharmatvānvayavyatirekātmakas trirūpa
eveti | etenaikadvipadaparyudāsena ṣaṭpakṣān pratikṣipya
saptamapakṣaparigraheṇānumānalakṣaṇam abhipre3taṃ vārtikakṛto
darśayati |
yata ekapadaparigraheṇa trayaḥ pakṣā,
dvipadaparigraheṇāpi traya iti ṣaṭkam, tatparyudāsena saptikā(saptama)parigrahaḥ
| tathāhi pakṣadharmo hetur ity ucyamāne yasya sapakṣenanvayo vipakṣe ca
pravṛttiḥ sopi hetuḥ syāt | yathā nityaḥ śabdaḥ kṛtakatvād iti | sapakṣe
yasyānvaya ity ucyamā4ne vipakṣapravṛtter apakṣadharmasya hetutvaṃ
syāt | yathā nityaḥ śabdaś cākṣuṣatvāt sāmānya{p. 259}vad iti | ya(ta)thā
sapakṣavyatireka ity ucyamāne yo 'pakṣadharmaḥ sapakṣe ca nāsti sa hetuḥ syāt |
yathā anityaḥ śabdo 'sattvād iti | pakṣadharme sapakṣe ca yo 'sti sa hetur ity
ucyamāne nityaḥ śabdaḥ prameyatvād iti5 vipakṣavṛttir hetuḥ syāt |
pakṣadharmaḥ sapakṣe nāstīty ucyamāne nityaḥ śabdo jātimattve sati śrāvaṇatvād
ity ayaṃ sapakṣavṛttihīno hetuḥ syāt | sapakṣe 'sti vipakṣe ca nāstīty ucyamāne
anityāḥ paramānavaḥ kṛtakatvād ity ayam apakṣadharmo hetuḥ syāt | tad etat
sarvam mā bhūd iti samudāyopādāne prayo6janam iti | idam eva ca
sarvaṃ buddhāvādhāyadharmottarapradīpe 'smābhir abhyadhāyi "trirūpāl liṅgād iti
ca ācakṣāṇena" ityādi |
nanu pakṣadharmavacane
pakṣadharmatoktā | anvayavyatirekātmakayos tu rūpayoḥ kenābhidhānaṃ yenaivaṃ
vyākhyāyata ity āha tadaṃśe[11.6]ti | atraiva sāmarthyāvacchinnam
avadarśayann āha 7nābādhite[11.7]tyādi |
pūrvaprabhedāparityāgenāsya bhedasya vivakṣitatvāt | ubhayam api tacchabdena
parāmṛṣati | avinābhāvabhāva evābādhitaviṣayatvasya bhāvāt na tadrūpāntaram,
vastūnāñ ca viruddhasvabhāvadvayābhāvāt tatraikasmiṃs tadavinābhāvini
tadviruddharūpāvinābhāvino 'nyasyāsaṃbhavenāpi(pya)pratipakṣatvaṃ nāma
tadantargatam eva | yasya tu tadvya8tiriktam iṣṭaṃ tadabhiprāyeṇa
vyatirikta[11.10]grahaṇam | rūpāntarasya[11.12]
sambhavaḥ[11.12] sadbhāvaḥ, sa yasyāsti tasmin
|
avinā[bhāvā]bhāvam eva nahi
[11.13] ityādinā samarthayati | rūpāntarayoginy apy
avinābhāvāsambhavād asiddhas tadbhāva ity āha tadvati [11.14]
pratibandhanibandhanā[vinā] bhāvavatīti | yadi tasminn api rūpāntaraṃ syāt
kevalam apramāṇakam etad ucyata ity āha yathā ce[11.15]ti | [11a]
1vakṣyate[36]hetunā vyaktīkriyata iti
|
__________NOTES__________
[36] vakṣyati --
S
___________________________
pakṣo
dharmadharmisamudāyaḥ | tathābhūtasamudāyasādhakapramāṇābhāvena taddharmatayā
sarvasyaiva grahītum aśakyatvād iti bhāvaḥ | atha kathañcit taddharmasya
siddhiḥ [11.19] niścayas tasyāṃ vā siddhaprayojanatvāt
tasya hetor vaiyarthyam |
parasthānapatitatvāt
para evāsāv ity abhiprāyeṇaīśvarasena eva paraḥ [12.6] abhipretaḥ
|
adhi(vyadhi)karaṇatvena2
sādhyādhikaraṇād vibhinnādhikaraṇatvena asiddham [12.12]
aniścitam, tatra cirāspadībhūte dharmiṇi dvayor apy anyayor asiddhatvāt | idam
iha svarūpāsiddham idaṃ tu vyadhikaraṇāsiddham ity etad eva kuto vyavasthāpyam
iti cet | satyam etat | kevalaṃ tatrāsiddho 'pi hetur
anyadharmigatatvenopādīyate, sa vyadhikaraṇāsiddho boddhavyaḥ | {p. 260} kasmāt
tatsaṃbandhanā3rthaṃ nāśaṅkanīyam ity āśaṃkāyāṃ tad abhidhānīyaṃ
tadabhivyaktatvād anena noktam | dharmo hetus tadaṃśena vyāpta ityukte vā
[saka]lopi hi jānāty eva | na tasyātmana evāṃśena vyāpta ityabhiprāyāt
|
ācāryeṇa [13.22] iti
|ācāryadignāgena |
paksasya dharmiṇo
dharmasyānupapatteḥ na tāvat karmadhārayo ta evāsaṃkhyāpūrvakatvā4c
ca na dviguḥ | anavyayatvāc ca nāvyayībhāvaḥ | yac chabdavācyāsaṃbhavāt, na hi
sa eva dharmī sa eva dharma ity arthavirodhāc ca
samāsāntasyānicpratyayaprasakteś ca na bahuvrīhiḥ | napusaṃkaliṅgāt
dvivacanaprasaṅgāc ca "cā"arthāsaṃbhavāc ca na dvandvaḥ | saptamīsamāsasūtre ca
dharmaśabdasyāsaṃgrahād yogavibhāgena tatsamāsabhāve5pi
ṣaṣṭhīsaptamyor abhedād ity abhiprāyavān prāha [37]ṣaṣthītatpuruṣād
[14.22] iti | ṣaṣṭhīsamāse ca rājapuruṣādau svāmyantaravyavacchedo
dṛṣṭo rājñaḥ puruṣo vācyusyeti(-ṣo nānyasyeti) | tadvad ihāpi pakṣasya dharmo
nānyasyety anyayogavyavacchedaḥ syād ity abhisambandhaḥ
|
__________NOTES__________
[37] ṣaṣṭhīsamāsāc ca --
S
___________________________
nanu
jvālā [15.21] vahniḥ | ādiśabdād buddhyādi kṣaṇikatveneṣṭam
iti tat ka6tham aksaṇivādinaṃ taṃ prati pakṣasya(syā)bhāva ity āha
yad apīti [15.21] | na pratyakṣataḥ [15.22] iti
bruvatoyaṃ bhāvaḥ -- yadi pratyakṣeṇa kṣaṇasyopalakṣaṇaṃ syāt, tadā
dṛṣṭāntaparyeṣaṇā paryavasānaṃ gacchet | yadā tv anumānatas tadā tad api teṣām
anumānam adṛṣṭāntakaṃ kathaṃ syād iti sādhanaṃ duḥkham iti | etac ca kasyacit
parasya kṣaṇikatvābhyu7pagamam abhyupagamyoktam | na tu
sahetunāśavādibhir buddhyāder apy utpattikṣaṇa eva bhāvo na tu dvitīye kṣaṇa iti
evaṃ lakṣaṇaṃ kṣaṇikatvam eṣṭavyam, āśutaravināśitvābhiprāyeṇa
kṣaṇikaśabdapravṛtter iṣṭatvād iti draṣṭavyam iti | tatra
prati.....ndhanasyāvinābhāvasya bādhakapramāṇataḥ siddhāv apy anyatve 'traiva
vṛttir apekṣaṇīyeti paribhā.... 8kālpanikatvaṃ [15.24]
tasya pratipannaṃ syād ity āśayaḥ | pratipannaṃ [15.25] svīkṛtam
abhyupagatam iti yāvat | sva(sa) [15.26] iti svasādhyapratibandhaḥ
| anyatra [16.1]viniścaye | yad vastu dhūmādikaṃ kvacit
parvatādau dṛṣṭaṃ niścitaṃ tasya dhūmādeḥ yatra
vahnyādau pratibandhaḥ pratibaddhatvam tadvidaḥ
pratibandhavidaḥ puṃsas tasya pratibandhaviṣayasya vahnyādeḥ tad
dhūmādi[11b] 1kaṃ gamakam anumāpakaṃ tatra
parvatādau itiḥ evam arthe | gatir balaṃ sāmarthyam iti yāvat
|
evaṃparam [16.5] evaṃpradhānam
etad arthaṃ "tattulye sadbhāvaḥ" iti vacanam | sa hetunāpi tattvena (hetuḥ
kalpitatvena) dharmo yasya sa taddharmā [16.5] sādhyadharmī
tasya | vastubalād āgataṃ vāstavam |
{p.
261} pakṣatvena tasya sapakṣatvaṃ nirākriyata ity āha sādhyatvene[16.6]ti |
icchāvyavasthitalakṣaṇatvena tasyāvāstavatvaṃ 2darśitam | tena
hīnabalatvam sādhyāvinābhāvitvasyāvinābhāvād iti saṃbandhaḥ | kasmāt
tannibandhanaṃ tad ity apekṣāyām āha -- anyathā [16.8] iti |
tasyāvinābhāvitvasyāyogād ayujyamānatvād iti | idam
[16.10] atrānanuvṛtter iti |
satyam
i[16.10]tyādinā pratividhatte | kasyacidi[16.14]ti
śiṃśapātvāder vṛkṣatvādivyavahārasādhanasya | yadāpi tathāvidhasya hetor anyatve
ca prasiddhena 3pratibandhen kāryaṃ tadāpy anyatrāpy ananuvartamānaḥ
kathaṃ duṣyed ity āha tadā hī[16.18]ti | viruddhopi viparyaye
samyagdhetuneti ceti viparyayāniścitavṛttitvam uktam | tasmin dharmiṇi
saṃśayahetuḥ syāt | sādhyabhāvābhāvayor ity arthāt
|
sādhyabhāvābhāvavimukta eva dharmī bhaviṣyati
prakārāntarasadbhāvāt, tat katham asau tatra saṃśayahe4tuḥ syād ity
āśaṃkyāha -- tadubhayabahir bhāvāyogāt [16.19]
sādhyavṛttivyavacchede vahnibhāvāyogāt | kasyety āśaṃkāyām āha
taddharmiṇaḥ [16.19] tasya hetor āśrayasyeti | kasmāt punas
tena sādhyadharmava[tā] | tadabhāvavatā vā bhavitavyaḥ(vyam) prakārāntarasyāpi
sambhavād ity āha sādhye[16.20]ti | anyonyavyavacchedarūpāṇām
ekabhāvasyā5paravidhināntarīyatvāt kutaḥ prakārāntaraṃ saṃbhavatīti
bhāvaḥ |
syād etat -- antarvyāptiprasādhakād eva
pramāṇādvivādādhyāsitasya dharmiṇas taddharmatvajñānān maulasya hetoh katham
ativyaktam api vaiyarthyaṃbhadantadharmākaradattena na lakṣitam iti | aho
abhiprāyāparijñānavilasitam | evaṃ hi bruvato 'syāyam āśa6yaḥ --
dṛṣṭāntadharmiṇīva sādhyadharmiṇy api sarvopasaṃhāreṇa dharmānavacchedena
vyāptigrahe maulād eva sādhyasiddheḥ kuto vaiyarthyam | itarathā
dṛṣṭāntadharmiṇyapi viparyaye bādhakapramāṇavṛttāviṣyamāṇāyāṃ katham iva maulo
hetur vaiyarthyaṃ nāśnuvīta | tathāhi tatrāpi tatpravṛttaṃ
dharmisāmānyopagraheṇa vyāptiṃ pratipadyate | 7tathā ca
pakṣīkṛtasyāpi jijñāsitadharmavattvaṃ tata eva siddham iti
|
athocyate -- bādhakapramāṇamāhātmyāt
sattvasya kṣaṇikatvasiddhāv api kiṃ na śaśaviṣāṇādes tattvaṃ siddhaṃ tatas
tadvyāvṛttirūpatāpratipādanārthaṃ dharmiṇo 'vaśyaṃ "saṃścāyam śabdādiḥ" ity
arthaḥ [upa]saṃhartavyaḥ | itaḥ sattvahetor evāsaṃhṛtāt śabdādeḥ
kṣaṇikatvāvagatir nāsmanmate hetor vaiyarthyam i8ti
|
nanu samānam idam asmākam api | tathāhi
vyāptigrāhakāt pramāṇāt tatra pravṛttād api dharmiviśeṣāparigraheṇa
plavamānākārā pravṛttiḥ kṣaṇikatvasattvayos tādātmyagrāhiṇī jātā na tu
pravṛttyaṅgam | "ya(sa)ccedam" iti tu darṣite sati "idaṃ kṣaṇikaṃ śabdādi" iti
pravṛttyaṅgaṃ pratītir upajāyate, yato viśiṣṭe deśādau pravarttata iti | katham
asmanmate maula[12a] 1sya hetor vaiyarthyam {p.
262}amandamandākṣeṇocyata iti |dharmottarādibhirvigarhite 'py asminmate gatir
iyaṃ asmābhir upavarṇitā | atrāpi tu kiñcid vācyaṃ tad asmābhir
evasvayūthyavicāre darśitam iha tu mā bhūd virasībhāva iti nocyata iti
|
nanu viśeṣaṇena sahodito nipāto 'yogaṃ
vyavacchinatti | "viśeṣaṇaviśeṣyābhyām iti" vacanāt | atra ca pakṣa eva
2vyavacchedakavad viśeṣaṇam iti tenaiva sahāvadhāraṇaṃ vācyam | tathā
ca pakṣasyaive dharma ity uktau tadavastho doṣa iti cet | naitad asti |
"viśeṣaṇaviśeṣyābhyām" ity atra śābdīṃ gatim anāśrityāśritatvād viśeṣaṇam,
āśrayatvād viśeṣyam ity ārthena viśeṣaṇaviśeṣyayor abhipretatvāt | sati caivaṃ
pakṣo na viśeṣaṇam, āśrayatvād viśeṣyas tu bhavati, dharmas tv
āśri3tatvād viśeṣaṇam eva na viśeṣya iti | tena sahoditanipāto 'yogam
eva vyavacchinattīti sarvam avadātam |
caitro
[17.4] nāma kaścit puruṣaḥ | tenaivākāreṇa jñātasya jñānāya
praśnānupapattiḥ | sāma[38]rthyam [17.11] |
ādi[17.11] śabdāt prakaraṇādisaṃgrahaḥ | prakṛṣṭe
ananyasādhāraṇe guṇe 'tiśaye vṛttir yasya sa [17.12]
tathā | tad uktaṃ "4na hi viśeṣasannidhir eva sāmānyaśabdānāṃ
viśeṣāvasthitihetur api tu prakaraṇasāmarthyādikam arpaya(m api" i)ti |
pārthe hī[17.12]tyādinaitad eva samarthayate | pārthaḥ pṛthāyāḥ
kuntāyā apatyam | yogarūḍhiś caiṣā tenārjuna evābhidhīyate | śrotuḥ
[17.19] arthāt praṣṭuḥ pratipādyasyeti yāvat | tādṛśaṃ
[17.13] sātiśayaṃ dhānurddharya(yaṃ ya)dānya5gāmi
niṣidhyate |
__________NOTES__________
[38] ālokasammataḥ
"sāmarthyādinā" iti samyak | na tu yathā mudritaḥ "prakaraṇa sāmarthyādinā" iti
|
___________________________
kamāt
tatra dhanurdharatvamātram ity āha pratipādye[17.15]ti
|
parāmṛṣyate[39][17.21] vācyatvena
parigṛhyate |
__________NOTES__________
[39] parāmṛśyate --
S
___________________________
anabhimataṃ
pratiṣedhayati na dharma [17.21] iti | kuta ity āha --
dharmasye[17.22]ti |
nanu kaiṣā
vācoyuktirddharmasya dharmāsaṃbhavād iti | kiṃ dhūmādīnāṃ āśritatvena
dharmāṇāṃ dhūmatvapārthivatvādayo dharmā na santi6? yenaivam ucyata
iti | satyam etad vā kevalaṃ bodhe yatnaḥ karaṇīyaḥ | dharmaśabdeneha sādhyo
vahnyādir abhipretaḥ sa ca tasya dharmo nāsty eveti kim avadyam | athātra kena
dharmo 'bhihito yena dharmasya dharmabhāvapratipādanaṃ yujyata ity āha {p. 263}
aṃśaś ca [17.22] iti | co yasmād arthe | aṃśa ivāṃśo
yathāṃśo '7śiviśeṣaṇas tathā dharmopi dharmiviśeṣaka ity abhiprāyaḥ |
pakṣaśabdena samudāyavacanāt tad ekadeśa evāṃśo vaktavya ity āha pakṣaśabdena
[17.22] iti | tasyaivaikadeśaḥ kiṃ nocyata ity āha
tasya[40]ca [17.22] iti |
[40] mudrite "ca" rahitaḥ
pāṭhaḥ kaplitaḥ kintu ālokasammataḥ pāṭhaḥ "tasya ca eka-" iti
|
___________________________
dharmāṇāṃ
dharmā[41]dhāratvāsaṃbhavādi[17.28]ti pūrvaṃ boddhavyam | yato
vyāpye sati vyāpakasya niyamenopasthāpanam eva vyāpakaniṣṭhā vyāpti8s
tatkaraṇāt | vyāpyasyaiva [18.3] na tu vyāpakasya
vyāptatāpratītir avinābhāvitāpratītiḥ | kim apekṣā sā tathā
pratītir ity āha[42]vyāpake[18.2]ti | vyāpakabhāvam apekṣate
"īkṣikṣamibhyāṃñ ca" [Vā. 1981] iti karmopapade ṇaḥ | vyāpakasya
bhāvaṃ niyamaviṣayaṃ rūpam apekṣya paryālocya tathā pratītir bhavatīty
arthaḥ |
__________NOTES__________
[41] ayam eva samyak pāṭhaḥ
na tu yathā kalpito 'smābhih "dharmāṇāṃ dharmāntaratvābhāvāt" iti |
[42]
ālokasammataḥ "vyāpakabhāvāpekṣā" iti pāṭhaḥ samyak, na tu yathā asmābhiḥ
kalpitaḥ
|
___________________________
tatra
bhāvam evety abhimatam avadhāraṇaṃ pradarśyānabhimataṃ nirā[12b]
1kurvann āha na tv i[18.3]ti | nāpi
tatraive[18.5]ti | avadhāryata iti vartate | sādhāraṇaḥ
[18.6] sapakṣāsapakṣasādhāraṇaḥ | doṣāntarasamuccayārthaś cakāraḥ |
vā[18.8]śabdo vyāpakadharmāpekṣayā pakṣāntaram avadyotayati
|
tatraive[18.8]ty avadhāraṇam
abhimataṃ pratipādyānyathāvadhāraṇaṃ niṣedhayann āha atrāpīti
[18.9] |
etad eva sūtrakāravacanena
saṃsyandayann āha tad uktami[18.17]ti | 2liṅge sādhane
sati liṅgī sādhyaṃ bhavaty eva | anena vyāpakadharmagatā vyāptir
darśitā | itaralliṅgaṃ punarliṅginy eva sādhya eva bhavatīti |
anena vyāpyadharmagatā vyāptir uktā | uktena prakāreṇa
niyamasyāvadhāraṇasya viparyāse vaiparītye-viparyāsaś ca
ekatrāyogavyavacchedena viśeṣaṇā(ṇama)paratrānyayogavyavacchedena tasmin
viparyāse sati 3liṅgaliṅgino[ra]sambandho
()vyāptir ity arthaḥ |[43]tena [18.20] vyāpter ubhayatra
ekākāratāpratipattipratiṣedhapradarśanena | ayañ ca doṣaācāryeṇaye dhūmaṃ
saṃyoginaṃ hetum icchanti, tān pratyabhihito na tunaiyāyikān prati | tair
dhūmasya ekārthasamavāyitvāl liṅgatvenopagatatvāt | te hi dhūmā{p. 264}vayavinaṃ
pradeśaṃ vā dharmiṇam ādhāya4 sāgnitvasiṣādhayiṣayā dhūmatvaṃ
dhūmavattvaṃ vā sāmānyaṃ hetum upādadata iti
|
__________NOTES__________
___________________________
[43]
etena -- S
iha [18.23]
vyāptivatsadgamakatve ākhyātaṃ [18.23] prakāśitam |
tathāhī[18.23]tyādinaitad eva samarthayate
|
etad api tadvacanena saṃsyandayann āha --
tathā ca [19.1] iti | dviṣṭhatvāt sambandhasya katham
ubhayatraikākāratāvyāptir na syād ity āśaṃkya yady api ity anena dviṣṭhaṃ
samba5ndhaṃ vāstavam abhyupagamyāpi pratividhatte | kayor asāv ity
āha = aṅga [19.2] iti | aṃgejñapa(aṅger jñānapa)rasya grahaṇād
aṃgyate liṅgyate pratīyate 'nena parokṣārtha ity aṅgaṃ liṅgam | tena
liṅgaliṅginor ity arthaḥ |
kiṃbhūtaḥ sa ity āha |
sahe[19.2]ti | tayor eva yugapadbhāviprakṛtatvāt | dviṣṭhatvābhyupagamād eva ca
sahabhāvitvābhyupagamo6py āyātaḥ | "yady api"śabdasānnidhyāt
"tathāpī"ty arthato draṣṭavyam | tasya saṃbandhasya vṛttir
vartanam | tayor liṅgaliṅginor ity arthāt | kayor iva sety āha --
ādhārādheyayor iveti saptamyantād vatiḥ
|
yathā ādhārādheyabhāvalakṣaṇaḥ sambandho
dviṣṭhopi naikarūpayā vṛttyā dvayor vartate yata evaikasambandhayogepi
nādhārasyā7dheyatvam ādheyasya vādhāratvaṃ tathā liṅgaliṅginor
vyāptir api dhūmatvādāv anyathā, anyathā ca vahnitvādau | ata eva dhūmatvādir
eva vyāpyatayā gamako na prameyatvādiḥ | vahnitvādir eva vyāpakatayā gamyo na tu
tārṇatvādir nāpi dhūmo gamyo vahnir gamaka iti
|
yata evaṃ tasya vṛttiḥ tena
[19.4] kāraṇena | itī[19.4]tyādinā prakaraṇopasaṃhāraḥ
|
anyatra8 [19.10]
itinyāyabindau |viniścaye 'pi "trirūpāl liṅgāt" ityādinoktaḥ
|
spardhayāvasthānaṃ kakṣā | tulyā
kakṣā [19.22] yasya sa, tadbhāvas tattā, tasyāḥ sūcakaṃ
prakāśanaṃ tad eva arthaḥ prayojanaṃ yasya "vā"śabdasya
|
paramārthatas tādātmyāt [19.24] iti bruvatā
tadupapādayatā cānvayena vyatirekagatau vyatirekeṇa cānvayagatau svabhāvahetur
adhikṛta iti darśitam | tena yat ke[13a] 1nacid upakṣiptam
--
"sāmarthyam icchataḥkīrter naṣṭaṃ
dvitvāvadhāraṇam" iti
- tad apahastitam draṣṭavyam
|
{p. 265}[44]prasaṅgato niścayarūpāt
prastāvāt | "pakṣadharmas tadaṃśena vyāpto hetuḥ" iti vacanāt | sūtrasya
krameṇa paripāṭyā | sarvasyeti sarvasyaivety avadhāraṇīyam |
pratyakṣānumānābhyām iti sāmasty aniṣedho boddhavyo na tu kasyacit |
dvābhyām anyasya punar ekaike2neti
|
__________NOTES__________
[44] atra S prater ekaṃ patraṃ
naṣṭam
|
___________________________
avikalpanatvāt
pratyakṣāsya kathaṃ tato niścayas tasya sambhavīty āśaṃkyāha --
pratyakṣeṇa[45]pratī[20.8]ti | co [20.8] yasmād
arthe | sāmānyavikalpajananād i[20.9]ti
dhūmādiliṅgapratyakṣābhiprāyeṇoktam | upacārata [20.9] iti
pratyakṣato niścaya ity upacārataḥ ucyata iti
|
__________NOTES__________
[45] S pratau "prati" iti nāsti
|
___________________________
nanu
sāmānyaṃ liṅgaṃ kathaṃ tasyādhyakṣato niścaya ity āha yady
apī[20.11]ti |
yas tu
[20.19] ityādināuddyo3takaramatam āśaṃkyate |
agnisambandhī [20.19] vahnimān | sa deśo 'pratyakṣo 'dhodeśasya
tādrūpyād ity āśayaḥ | kiṃ tathābhūtaṃ nabhosti? sattve vā kiṃ tasya bhāgostīty
āśaṃkyabauddhābhipretam eva darśayan para āha āloke[20.20]ti |
ādirahaṇāt tamaso grahaṇam | tad uktam " ālokatamasī nabhaḥ" ivā(ityā)śayaḥ |
pradeśe vastutaḥ sādharmyā(sādhyā)dhā4ra iti draṣṭavyam |
tarhy anumānotseda eva prāpta ity āśaṃkya puner eva vyavasthāṃ kurvann āha
tasmād [20.22] iti |
kathaṃ
punaḥ sa eva dharmī sa eva hetur bhavitum arhatīty āha sāgniḥ
[20.22] iti | anena dhūmaviśeṣasya dharmitvaṃ dhūmasāmānyasya
hetutvaṃ darśayati | samānacodyopadarśanamukhena tulyā(tasyā)pi
[20.23] ityādinā siddhāntī pra5tividhātum
upakramate | tasyaivaṃ mateḥ | tāvata [20.27] iti
dṛśyādṛśyavibhāgavataḥ dhūmepi dharmiṇi uktena prakāreṇa etat saṃgacchata iti
sāmyābhimānaśaṣyaṃ(śasyaṃ) parasya sā(śā)tayann āha pradeśa eva
ce[21.1]ti | caśabdaḥ paramatād viśeṣārthaḥ |
anyatropalabhyamānasyānyadeśāpekṣayā gamakatvaṃ katham ity āha
deśa6kāle[21.2]ti
|
ācāryeṇāpy etad abhimatam ity upadarśayann āha
yadāce(he)[21.3]ti | ataś caivam abhyupetavyam iti darśayann āha
pathe[21.9]ti | anumānahetutvād anumānaṃ pratyayabhedabheditvādi
|
dharmiṇo vā[21.15]
svarūpagrahaṇam api tāvat kathaṃ yujyate ity eva yojyam
|
tayoḥ sambandhasya [21.15]
ādhārādheyalakṣaṇasya graha7ṇam | itiḥ [21.16]
pratyavasthīyamānasyākāraṃ darśayati |
{p. 266}
evam asau pratyavatastha iti kathaṃ jñāyata ity āśaṃkyāha tena
hī[21.16]ti | hir yasmāt tenakumārilena| jyotiṣṭomādeḥ
śreyaḥsādhanatvaṃ dharmo boddhavyaḥ | yad āhaśabarasvāmī"ko dharmmo yaḥ
śreyaḥsādhanaḥ" [Śābarabhā.1.1.2] iti |
ataevakumārilopyāha
"śreyaḥsādhanatāpy eṣāṃ
ni8tyaṃ vedāt pratīyate" [Ślokavā. 2.14] iti
|
jaiminisūtre śabarasvāmīyam etad bhāṣyam
[21.17] | etadbhāṣyam iti cārthadvāreṇoktam | na tv īdṛśa
evabhāṣyagranthaḥ| pramāṇasyeti vivakṣāyām anumānādina [21.18] iti
nirdeśaḥ |
kadā tatpūrvakaṃ tad ity āha
yadeti | nirvikalpā kalpanāśūnyā indriyasya dhīḥ
[21.19] | saiva kathaṃ tathety āha smṛtī[21.19]ti
|
yasmād arthe vā [13b] 1yadāśabdo
draṣṭavyaḥ | vikalpanam antareṇāpi kathaṃ na tathā grahaṇam ity āha
nace[21.20]ti | liṅgādeḥ pratyāsannatvāt liṅgādikam
evāvikalpyeti draṣṭavyam | tathā sambaddhatvena gṛhītir
grahaṇam | itiḥ ākṣepasyākāraṃ darśayati
|
pratyakṣeṇāgrahaṇaṃ kasyety apekṣāyām āha
liṅgāde[21.23]r iti | kuta ity āha -- avikalpanād iti |
tad ity agrahaṇam | neti niṣedhayati |
vikalpa2syāpīṣṭatvāt pratyakṣeṇeti prakaraṇāt | kiṃ vikalpamātrasya
tathotpattir ity āśaṃkyāha -- arthe[21.24]ti | artharūpam
upakāri yasya, tasmādvopakāropy astīti tathā |
nanu
nirvikalpasavikalpabhedenārthavijñānasya dvaite satīdaṃ vaktuṃ yujyate | na
caitat saṃbhavīty āha -- astī[21.25]ti | hir yasmādarthe |
vikalpāt pūrvaṃ bhāvāt prathamam [21.25] ādyam bālādiṣu
tathā3vidhavikalpāniṣṭer jñānaṃ dṛṣṭāntatayeṣṭam |
śuddhavastujam [21.26] śabdasmaraṇarahitavastujam ity arthaḥ |
tataḥ [21.27] ālocanājñānāt param uttarakālam |
punar aprathame | jātyādibhir viśiṣṭaṃ yayā buddhyāvasīyate
sāpi na kevalam ālocanājñānam iti apiśabdaḥ | evaṃ ca bruvato 'yaṃ
bhāvaḥ -- yady api prathamaṃ nirvikalpakabodhena dvyātmakaṃ
4vastugṛhītam indriyasaṃbandhāt, tathāpi na
viśeṣyaviśeṣaṇabhāvāpattyā gṛhītam, ayaḥśalākākalpayor jātitadvatoḥ
sākṣātkaraṇāt | tathā gṛhṇattv idaṃ pramāṇam eveti | itinā
[22.1] ukteḥ ākāraṃ darśayati | uktaṃ [22.3]
sāmarthyād etad uktam | na tu sākṣāt tenoktam etat | yasmāt tenaivaṃ bruvatā
sāmarthyād etat prakāśitaṃ tataḥ [22.3] tasmāt |
tenakumārilena upada[46]rśito yo doṣaḥ "saugatānām
eva pratyakṣeṇa liṅgādyagrahaṇām" ity evaṃlakṣaṇaḥ, tasya pratividhānāya
|
__________NOTES__________
[46] upavarṇita S
|
___________________________
{p. 267}
śiṣyāṇāṃ sukhapratipattyarthaṃ sadhūmaṃ hī[22.4]tyādiphakkikāyāḥ
samudāyārtham upadarśayann āha ayam atre[22.5]ti
|
nanu cāvikalpakaṃ pratyakṣaṃ neyato
vyādhāna(vyāpārān)kartuṃ samarthaṃ tat6 kathaṃ tannibandhanas
tanniścaya ity abhidhātari katham idaṃ "sadhūmaṃ hī"tyādivaco na plavata ity
āśaṃkāyām atre[22.5]ti | hiḥ [22.5] avadhāraṇe
|
ekasya sākṣād itarasya sāmarthyāj jananāt
vidhipratiṣedhavikalpadvayaṃ janayatī[22.9]ty uktam
|
kadācid vidhivikalpaṃ kadācit pratiṣedhavikalpaṃ
janayatīty abhiprāyeṇa caitad uktam | evam etadi[22.10]ti
yathāyogaṃ vi7dhivikalpo darśitaḥ | nānyathā [22.10]
ityādi yathāyogaṃ pratiṣedhavikalpaḥ | kim anubhūte 'rthe vikalpodayaḥ? naivam
ucyata ity āha[47]yathābhyāsami[22.11]ti (yathānubhavam iti) |
yady anubhavānatikrameṇa vikalpodayas tadā sarvatrāṃśe tadudayaprasaṅgaḥ ity āha
abhyāse[22.11]ti | abhyāsādisahakāriṇām ity
abhyāsādisahakārikāṇām iti boddhavyam | na tu
vikalpasyotpadyamānābhyā(mānasyābhyā)sādiḥ 8sahakārī, anubhavasya tu
bhavati | kecit(kaścit) khalu yannama(?)nubhavo
bhūyodarśanalakṣaṇābhyāsasahakāryanurūpaṃ vikalpaṃ janayati | asyāpy ayam arthaḥ
-- nānubhava ity eva vikalpaṃ janayati | kiṃtu kaścit punaḥ punas
tatrotpadyamānas tādṛśo bhavati | yathā rūpakādiparīkṣakāṇām | kaścit tu
svabhāvātiśayalakṣaṇaṃ pāṭavam apekṣya janayati | asyāpy aya[14a] 1m
arthaḥ -- kaścid anubhavaḥ prakṛtyaiva paṭīyān jāyate yas tatra kṣamaḥ | yathā
yogināṃ sarvatra | asmādādīnāṃ ke(kva)cid viṣaye | kvacit punar avidyānubandhāt
sadṛśāparāparotpādavipralabdhaś ca sarvadaiva tiraskṛtapaṭimā yo naiva tatkṣamo
bhavati | yathārvāgdarśināṃ kṣaṇikatvādau | pāṭavādī[22.11]ty
atrādigrahaṇāt pratyāsattitāratamyādayo gṛhyante
|
__________NOTES__________
[47] yathānubhavam iti --
S
___________________________
syād
etat -- sa2mbandho 'yam iti niścayānanubhavanāt kathaṃ
sambandhaniścayas tannibandhana ucyata ity āśaṃkyāha
tathāhī[22.13]ti | pāścātyavidhipratiṣedhavikalpajananaṃ yathoktaḥ
prakāras tena |
nanu
sambandhasyādhārādheyalakṣaṇasyānanubhavāt kathaṃ tanniścayas tannibandhana
upavarṇyata ity āha na ce[22.16]ti | tathā [22.19]
auttarādharyeṇa avasthitam arthadvyam āśritya [22.19] gṛhītvā
|
{p. 268} yadi 3tathābhūtavastudvayād
anyo nāsti tarhi katham "anayor ayaṃ saṃbandhaḥ sambandhinau caitau" iti
vyavahāra ity āha -- teneti[22.20] | yena
tathābhūtavastudvayānubhavāśrayataḥ samāropitaḥ sanbandhaḥ tena kāraṇena
vyavahāra[22.21]ś ca "ayaṃ dharmī ayaṃ dharmaḥ" iti śābdo
'bhipretaḥ | dharmadharmitaye[22.21]tītthaṃbhūtalakṣaṇā ceyaṃ
tṛtīyā | etad vyavahāre kāraṇam āha
bhe4dāntare[22.20]ti | na tv ayaṃ paramārthiko
vyavahāra ity arthaḥ |
nanu ca
tathābhūtavastudvayād anyasya sambandhasyābhāvāt, tasya ca pratyakṣeṇa grahaṇāt
sambandhaniścayas tathābhūtavastudvayakṛtos tu, liṅgasāmānyaniścayas tu kathaṃ
tatkṛtaḥ | pratyakṣeṇa liṅgasāmānyasyāgrahaṇāt | na ca viśeṣo liṅgam ity
āśaṃkyāha sāmānye[22.22]ti | 5apiśabdaḥ
sambandhavyavahārāt sāmānyavyavahārasyānatiśayakhyāpanārthaḥ
|
syād etat -- anugatasya vastuno 'bhāve
'nugatapratyayo nirhetukaḥ kathaṃ bhaved ity āha teṣām eva [22.23]
iti | na svalakṣaṇasya vikalpajanane sākṣād vyāparas tasyātadviṣayatvād ity āha
-- anubhave[22.23]ti | yadi te vijātīyasvabhāvās tathāpi kathaṃ
ta6tpratyayahetutvaṃ teṣām ity āha -- vijātīye[22.23]ti
| ekākārasyābhinnakārasya parāmarṣaḥ, sa cāsau pratyayaś ca
[tatra] hetutvāt |ācāryavacanenaitat saṃsyandayann āha tathā cāha
[22.25] iti | [ekasyā]bhinnasya pratyavamarṣas tad evedam iti
sambandhāhāra (samanvāhāra) iti vigrahaḥ kāryaḥ na tv ekaś cāsau pratyavamarṣaś
ceti | evaṃ hi pratyavamarṣaś cā(syā)pi bhinna7tvāt katham ekatvaṃ?
tadaparaika(parā)marśād iti yady ucyeta tadā tasyāpi tattvaṃ tata ity anavasthā
| tathā ca yāvad antimasya tathātvaṃ na jñāyate tāvad ādimasyāpi tattvavyavasthā
na syāt, asatyāṃ ca tasyām ekadhīhetubhāvena vyaktīnām apy abhinna[tvam
a]rpāyituṃ na śakyetety alam iha vistareṇa
|
yasmāt tair ayaṃ vikalpo janyate tataḥ
[23.1] |
anubhūtālambanaṃ jñānaṃ smṛtiḥ,
atra tu 8sāmānyaṃ kenānubhūtam ayaṃ gṛhṇāti, yena smṛtitvaṃ syād ity
āha tatpratibhāsina [23.1] iti
|
vijātīyavyāvṛttaṃ svalaksaṇaṃ
pratyakṣeṇekṣitam, na tu vyāvṛttir ity āha nahī[23.3]ti
|
syād etat -- vikalpānām anarthagrāhitayā
bāhyārthāsaṃsparśād eva kathaṃ gṛhītagrāhitvalakṣaṇaṃ smṛtitvam ity āścarya
upasaṃhārāpadeśenāha -- tasmāt [23.4] iti | yady evaṃ dvaidham api
vikalpaḥ pratipattur adhyavasā[14b] 1yavaśād gṛhītabāhyārthagrāhitayā
smṛtir ucyate, tarhi paramārthataḥ kiṃviṣaya ity āha vastuta
[23.7] iti | yato 'yaṃ vikalpaḥ paramārthato nirviṣayopi
pratipantradhyavasāyānurodhāt smṛtir abhipretaḥ tataḥ [23.7]
tasmāt | yad etad vakṣyamāṇakam āha {p. 269} kaścitkumārilādiḥ|
kim āhety āha sāmānye[23.7]ti | abhedenābhinnākāraṃ
yadvijñānaṃ tad etat smārtaṃ smṛtirūpa2m iti
yobauddho vadet | tasyāivaṃvādino nūnaṃ niścitaṃ
vandhyāsute 'pi viṣaye yatsmaraṇaṃ tatra śaktatā sāmarthyam
astu | vandhyāsutasyāpi smarttuṃ yat so(-rtum asau) śakta iti yāvat kathaṃ
tasyātyāntābhāvasmaraṇaśaktatopakalpyata iti āśaṃkāyāṃ cūrṇakenopapattim āha
sāmānyasyānanubhūtatayā ananubhūtatvāt | evaṃ bruvato 'pi (yaṃ) bhāvaḥ --
anubhūte 3hi smṛtir bhavati | yadi vānanubhūtepi smaraṇam upapadyate
tadā vandhyāsutepy ananubhūtatvāviśeṣāt smārtā buddhiḥ kiṃ na kalpyata iti
|
aṅga[23.18]śabdo 'dhyeṣāmantraṇe
| kiṃśabdaḥ sāmānyataḥ praśne | punaḥśabdas tu viśeṣataḥ | tenāyam
arthaḥ -- yuṣmān evādhyeṣya sāmānyato viśeṣataś ca etat pṛcchāma iti | śataṃ
saṃvatsa4rāḥ puruṣāyuṣam | atra svātantryaparijihīrṣayā tatkārikā
upakṣipann āha -- tathā cāhe[23.19]ti | yasya
[23.20]bauddhasyamatena | tasya ekaliṅgini [23.28]
gatir yugasahasreṣu bahuṣv api na vidyata [23.29] iti sambandhaḥ
kāryaḥ |
ānantyāt [23.28] iti hetuḥ
| tasyaiva samarthanaṃ sarvam |
aliṅgajam
evānumānaṃ bhaviṣyatīty āha -- nace[23.21]ti | co yasmād
arthe | 5liṅgavinirmuktaṃ[23.21] liṅgarahitam |
asāmānyasya svalakṣaṇasya anavagatam eva liṅgaṃ liṅgijñānaṃ kariṣyatīty
āha -- nace[23.23]ti | caḥ pūrvavat | pradīpayogyatayā
gamakasvasyābhāvād iti bhāvaḥ | tasya [23.24] sāmānyarūpasya
liṅgasya | tasya liṅgasāmānyagrāhiṇo 'numānāntarasyodbhūtiḥ
[23.25] janma | kiṃbhūtāl liṅgāt
sāmānyajñā6nasaṃhitāt sāmānyajñānayuktāt sāmānyātmanā
jñātād iti yāvat | asya ca liṅgasāmānyasya jñāyamānasyānumeyatvam, pratyakṣeṇa
tvanmate sāmānyāgrahaṇād iti bhāvaḥ | tasya liṅgasya sāmānyasyodbhavas
tadudbhavo [23.26] liṅgenāpareṇety arthāt | tenāpi sāmānyarūpatayā
anumānāntarād eva jñātena tathābhāvya7m ity abhiprāyeṇāha --
anumānāntarād eva jñātene[23.27]ti | astv evaṃ kā kṣatir ity āha
evaṃ ce[23.27]ti |
nanv evaṃ
liṅgānumānasyaivānantyaṃ na tu liṅgyanumānasya tat kathaṃliṅgyanumānānām ity
uktam iti cet | satyaṃ, kevalaṃ tad evādyaṃ liṅgaṃ jñāpakahetvadhikārāt
jñāyamānasāmānyarūpatayā cānumānatā (-mānena) niścīyamānaṃ liṅgi jātam |
svaliṅgyape8kṣayā liṅgam apekṣata(m apīṣyata) iti abhiprāyād adoṣa
eva |
{p. 270} ekasmil liṅgini
[23.28] dharmiṇi |
nanu ca
sāmānyarūpasya liṅgatve tasya cānumānenaiva grahe na pratyakṣatas tanniścaya
upapadyata ity abhidhātari katham idamācāryīyaṃ sadhūmetyādinā
pratyakṣatas tanniścayasyopavarṇanaṃ yujyata ity āśaṃkyāha evaṃ manyata
[23.30] iti |
prakṛtyā vibhramād
[24.1] bhrāntatvāt | [15a] 1sāmānyaṃ hi
vijātīyavyāvṛttiḥ | ayam artho -- vijātīyavyāvṛtter anyasya sāmānyasyābhāvāt
vijātīyavyāvṛttyavagama eva sāmānyāvagamaḥ | vāsanādvayanibaddhaś ca vikalpaḥ
svapratibhāsam eva niyataṃ bahīrūpatayā sādhāraṇatayā pratipadyamāno bāhya eva
vijātīyavyāvṛttyā mayā pratīyata iti manyata iti | prakrtyā bhrāntatvāt
sāmānyasya | sa vivecita2bhedo []bheda eva vikalpena pratīyata ity
uktam |
atha yadi prakṛtibhrānto 'yaṃ vikalpas
tarhi kathaṃ tasya atadvyāvrttavastuprāpakatvalakṣaṇaṃ saṃvādakatvam ity āha
liṅgavikalpasya ce[24.2]ti | kasmāt punar vikalpābhāsasāmānyasya
liṅga(ṅgatvam) na tu dhūmādisvalakṣaṇasyety āha nahī[24.6]ti |
tasye[24.6]tyādinopapattim āha | atraivopacayahetuṃ darśayann āha
sādhye[24.7]ti |
aya3m
atrābhiprāyaḥ | avaśyaṃ hi kiñcid anumitsatā dhūmādisvalakṣaṇadarśanottarakālam
-- "idaṃ sādhyam idaṃ sādhanam" iti saṃkalayitavyam | sati cāsmin saṃkalpe sataḥ
kṣaṇabhaṅgitayā vastudarśanābhāvāt | darśanena ca viṣayiṇā viṣayasya
dṛśyasyā[48]bhidhānaṃ tena dṛśyasya liṅgaṃ(liṅga)svalakṣaṇasyābhāvād ity arthaḥ
| tataś ca katham svalakṣaṇadarśanāśrayo 4gamyagamakabhāvo bhaved
yena kalpitadharmadvārako gamyagamakabhāvo [na bha]ved iti
|
__________NOTES__________
[48] P dṛśyasya liṅgaṃ | N prater
atra samyak pāṭhaḥ | ata eva sa eva mūle sthāpitaḥ
|
___________________________
nanu
yadi pratyakṣapṛṣṭhabhāvināpi vikalpena sāmānyaṃ pratīyate, tarhinyāyabindau
yadavādi [te]na "anyatsāmānyalakṣaṇaṃ so 'numānasya viṣayaḥ" iti virudhyetety
āśaṃkyāha yat tūktam i[24.9]ti | tadanyasye[24.11]ty
anumānottarakālabhāvi5no 'prāptaprāmānyasyāgnir
atretyādyākārasyānyasyāpi svatantrasya vikalpasya
|
evam api kim artham avadhāryata ity āha
svalakṣaṇeti [24.12] | svalakṣaṇaṃ viṣayo grāhyatvena naiva
bhavatīti pratipādayitum ity arthaḥ
|
pūrvapakṣadvayapūrvakaṃ phakkikāyāḥ
samudāyārthaṃ vyākhyāyāvayavārthaṃ vyākhyātuṃ tatra [24.13]
ityādinopakra6mate | ādi[?]śabdād ekavināśe
sarvavināśādisaṅgrahaḥ "pratyakseṇa dṛṣṭavataḥ" {p. 271} ity asya tātparyārtham
āha na tvi[24.26]ti | kathaṃ punar asya tathāmananam anupapannam
ity āha nahī[24.27]ti | vastuvalabhāvine[24.27]ti
hetubhāvena viśeṣaṇam |
syād etat -- kathaṃ
viviktatāpratītiḥ | yadi kevalapratītis tarhi
sābhāvasaṃvittibhantareṇa7 natarāṃ prasiddyatīti kathaṃ pratyakṣeṇa
tathāgrahaṇam upavarṇyata iti | tad asat | tathāhi bhinnam abhāvam icchatāpi
vastūnāṃ svarūpaṃ parānanupraviṣṭam avaśyaiṣṭavyam, anyathā prātisvikām evaṃ
tadabhāvasyaivāyogānām (?) | ataḥ parānanupraveśena graha eva kevalagrahaḥ |
itarathetaretarāśrayatvaprasaṅgaḥ | tāvat khalv abhāvasaṃvittir nāsti
tadā8tmavad yāvat kevalagraho na bhavet | tāvac ca kevalagraho nāsti
yāvat nābhāvasaṃvittir iti |
kiñca yathā kevalo
'bhāvo 'paraṇābhāvena vinā pratīyate tathā bhāvopy antareṇāparābhāvaṃ kevalaḥ
kiṃ na mīyeta | evam anabhyupagame vānavasthā prasajyeteti | tad
āhavārtikālaṃkāre
prajñākaraguptaḥ
"praparānanu[15b]
1veśena pratītiḥ kevalagrahaḥ
|
nanu
kevalasamva(saṃvitti)r abhāvavittitaḥ kutaḥ
|
sāpi kevalasaṃvittiṃ
vinā neti samānatā
||
yathā vā kevalo 'bhāvo
vinābhāvena mīyate
|
tathābhā(tathā bhā)vopi
naivañ ced anavasthā prasajyate ||" iti |
kathaṃ
nirviṣayasya vikalpasya yathādṛṣṭabhedasya paramārthaviṣayatvam ucyata ity
āha[49]niścayetyādi |
__________NOTES__________
[49] S
pratir atra truṭitaḥ
|
___________________________
anenaitad
upapattyape2kṣayā | paramārthaśabdayogovārtikakārasya
ṭīkākṛtādarśitaḥ | lakṣyate cāyamācāryasyābhimataḥ | samāno yadvat yādṛśo dṛṣṭo
yathādṛṣṭaḥ | sa cāsau bheda eva paramārthaḥ | sa eva
viṣayo 'dhyavasāyavaśād yasyeti sa tathā | itarathā tu paramārthato 'viṣaya eva
|
"paramārthaśabdaṃ prayuṃjāno vārtikakāraḥ
kathaṃ na pramādye(dya?)" evaṃ tubhaṭṭā3rcaṭena kathaṃ na vyākhyātam
iti na pratīmaḥ |
pramāṇalakṣaṇasāmānyena yogam
upadarśya pramāṇaviśeṣasya pratyakṣasyāpi lakṣaṇena yogaṃ darśayann āha
sad iti | | indriyāṇāṃ iti vyaktivivakṣayā bahuvacanam | cakṣur
indriyāpekṣayā granthasyāsya yojanāyāṃ tu indriyasya nāyanaraśmyavayavina
indriyasyānu4mānasiddhasya saṃbhāradaṃśena saṃyoge saṃbandhe saty
asya vikalpasya nītopanityātmano bhāvād iti |
{p.
272-278} "yadvendriyaṃ pramāṇa(ṇaṃ) syāt tasya cārthena saṃgatiḥ [Ślokavā. 4.60]
ityādivacanāt svābhimānāt pratyakṣatvenendriyam udāharaṇīkṛtaṃ pareṇa | na punaḥ
pratipādyapratipādakayor buddhisāmyaviṣayo dṛṣṭānto bhavitum arhati
|bauddhasyai5vam aniṣṭer bādhakābhidhānāc ceti
|
prathamamitī[25.13]ty atra
cchedaḥ subodha eva | ādyami[25.12]ty etad vyācakṣāṇa āha ādau
[25.14] iti | kasmādā[da]vityākāṃkṣāyāṃ āha
vikalpapravṛteri[25.14]ti | ādau bhavam iti tv artha[ḥ]
yasyārthasyetyādinā svalakṣaṇenāsādhāraṇasyaivopalakṣaṇād asādhāraṇaviṣayaṃ
svalakṣaṇam iti vyācaṣṭe | itarayo[25.16]r
vidhipratiṣedha6vikalpayoḥ | uktam evārthaṃ
tathāhī[25.17]tyādinopapādayati
|
asaṃkīrṇarūpe [25.25]
[a]parāmiśra(mṛṣṭa)svabhāve |
nanu ca
tasyāsaṃkīrṇarūpatā [na] svataḥ kiṃ tv abhāvāṃśasadbhāvāt | tat katham evam
abhidhīyata ity āśaṃkya kāraṇam āha tathāhī[25.26]tyādi |
anyathā [25.27] tasya pararūpamiśratāprakāreṇa | sa
evābhāvāṃśaḥ [25.28] parābhāvo na siddhyet
parātmava7d iti bhāvaḥ | atraivābhyuccayahetum āha na ceti
[25.28] | sā [26.1] saṃkīrṇarūpatā kathaṃ na
yuktimatīty āha svahetubale[26.2]ti | svahetubalāyātasya
taddhetubhāvena viśeṣaṇam | yogaparivarjanaṃ tasyāyogāt tena
vastuneti sāmarthyāt |
nanu tena tasya
saṃkīrṇarūpasya vināśa[ne] parābhāvena sarveṣām eva bhāvānām udayakṣaṇād ūrdhvam
abhāvād abhāvaika8rasaṃ jagat syād iti prasaṃjayituṃ yuktaṃ na
bhū(tu) tena saṃkīrṇarūpavināśena[50]varaṃ svahetor evāsaṃkīrṇarūpāṇām
udayo 'stvi[26.4]ti | satyam | yathāśrutiḥ(te) syād eṣa doṣaḥ |
kevalam asya tātparyārthabodhe yatnaḥ karaṇīyaḥ | iha khalu bhāvānāṃ
kṣaṇabhaṅgitvepi sadṛśāparāparakṣaṇodayād vastusantānaviṣayā pratītir asti na tv
abhāvaviṣa[16a] 1yaiva | ataeva tattvavārmatatha(?)yām
upaplavatotpadyate | udayottarakālam avyavadhānena vastuviṣayā ca pratītiḥ
katham upapadyeta yadi sa evābhāvaḥ pūrvasiddhaṃ saṃkīrṇarūpaṃ vināsyād
anyasaṃ(vināśyāty adasaṃ)kīrṇarūpam utpādayet | sati caivaṃ varaṃ svahetor eva
tathāvidhātām udayos tv ity ucyata iti | hetutvenārthākriyākāritvena
vasturūpatvād abhāva2rūpataiva hīyetety etad upekṣe(kṣyai)va caitad
uktaṃ draṣṭavyam |
__________NOTES__________
[50] -vināśane ca
varaṃ --
S
___________________________
prathamaṃ
saṃkīrṇarūpāṇām utpādobhyupeyate paścād asaṃkīrṇarūpāṇām udayam upagantum -- kā
punar atra hānir ity āśaṃkyāha kimi[26.5]tyādi | kaścit kila
parivrāḍaśucau patitaṃ {p. 279} modakaṃ karaṇa gṛhṇan kenacit sotprāsaṃ pṛṣṭaḥ "
kim aśucer modakam udgrhṇāsi" iti | sa evaṃ pṛṣṭas taṃ pratya3vādīt
"prakṣālyoṃ(lyā) traiva tyakṣā(kṣyā)mi" iti | so 'yaṃ
parivrājako(ka)modake(ka)grahaṇārtho nyāyas tadupagamena kim
[26.6] | yathā ca tatra tanmatam "atraiva tyaktavya evāyam" tadā kim
aśucim rakṣitasyānnasya grahaṇena, varam ayaṃ pūrvāvasthāne nai(e)vāstu ity
upālambhas tathātrāpi | yadi tv abhāvata evāsaṃkīrṇarūpāṇāṃ paścād utpādo
'bhyupetavyo 4varaṃ prathamata eva tathābhūtānām udayo
'bhyupagamyatām ity ābhiprāyaḥ | tatas tathāvidho(dha)sya pramāṇaprasiddhau
cāyam upālambhābhiprāyo draṣṭavyaḥ | tasmādi[26.6]tyādinā
prakṛtopasaṃhāraḥ |
pratykṣabalena
[26.13] ity asya tātparyārthaṃ darśayann āha -- yadi tu
[26.13] iti | yadiḥ saṃbhāvayati tur bhinatti |
vyavacchedeviṣayā [26.14]
vyavacchinnaṛupaviṣa5yātadrūpaparāvṛttarūpaviṣayeti yāvat | tathā
saty api smṛtir na syāt | vyāptigrāhakapramāṇānadhigatasya
viśiṣṭadeśādivartitad asādhāraṇarūpasya grahaṇād iti bhāvaḥ
|
"anyarūpam idaṃ na bhavati" itya(tī)yam
abhāvapratītiḥ kena pramāṇeneṣṭā yenāsyāḥ prāmāṇyam ācāryeṇa nivāryata ity
āśaṃkyācāryasyābhiprāyaṃ 6parisphuṭayann āha --
nābhāve[26.20]ti | kasmāt punar etat pratītijanakatvenānyad
a[bhā]vākhyaṃ pramāṇaṃ na bhavati, eṣā ca tatphalam ity āha
nahī[26.20]ti | ākriyate adhyavasīyata iti ākāro [26.21] viśeṣo
vyāvṛttir eva | kiṃbhūta ity āha -- pāṭave[26.22]ti |
pāṭavaṃ tīkṣṇatā buddher iti prakaraṇāt | ādiśabdāt
pratyāsattitāratamyāder grahaṇam | pāṭavā7dipratyayāntaraṃ
svaniścayā[yā]pekṣata iti tatsāpekṣa uktaḥ | etad evopapādayann āha
nahī[26.22]ti |
anadhigamād iti
[27.10] vastuno viśeṣaṇatvenāgrahaṇād iti draṣṭavyam | na tu
sarvathā []grāha eva vācyaḥ | ayaḥśalākākalpasya svatantrasya tena
grahaṇasyābhimatatvāt | a(nya)thā "nirvikalpakabodhena dvyātmakasyāpi vastuno
grahaṇam |" (Ślokavā. p. 118) ityādi virudhyeta |
indriya8sambadhādhīnālocanājñānotpattiś ca katham aniṣṭamātrena
nirvartyete(nivartyete)ti | punar a[27.14]prathame | varṇyata
[27.16] iti vadan pramāṇāprasiddhatāṃ darśayati | prakhyānaṃ
prakāśanaṃ pratibhāsanaṃ prakhyā | tai[mi]rikādijñānasyeva
prakhyā [27.27] yasya sa tathoktaḥ | ata eva tatsadṛśa ity ārthaḥ
|
atha mā bhūt sāmānyam arthakriyāsādhanaṃ
vyaktis tāvat tatsādhanībhavati | [16b] 1tadadhyavasāyitayaiva ca
vidhivikalpaḥ pramāṇaṃ kiṃ na bhavatīty āśaṃkya na tatra prāmāṇyam iti
[27.24] dūrasthena sambandhaḥ kāryaḥ | tasya
[27.23] vidher vikalpasyeti prastāvāt | {p. 280} katham
aprāmāṇyam ity āśaṃkyaṃ yojyam | tasya nirvikalpakapratyakṣaviṣayasya
nirvikalpakajñānenādhigamād iti | co [27.23] vyaktam ity asminn
arthe | na mayārthakriyāsādhananirvikalpapratyakṣaviṣayādhyavasātṛtvaṃ
2tasyocyate, yena tvayaivam ucyata ity āha tataḥ param
i[27.19]tyādi | co [27.21] yasmād arthe | tatoyam
arthaḥ -- yasmād evam ucyate pūrvapakṣavādinety arthāt | evam abhidhāne 'pi
kathaṃ tadadhyavasāya ukto bhavatīty āśaṃkyāha tatreti [27.21]
|
jātim atiriktām adhigacchato 'sya prāmāṇyaṃ
bhaviṣyatīty āśaṃkyoktam evārtham adhikavidhānārtham anuvadann āha jātes tv
iti [27.24] | apiḥ [27.25] akṣamāyām | tasyā
arthakriyāsādhanatvābhāvenānarthatvād, arthakriyāsādhanasyāiva cārthatvāt |
apūrvārthavijñānatvasya pramāṇalakṣaṇasyābhāvād abhipretya na prāmāṇyam
ity uktam |
anena yaḥ pareṇa vidhivikalpasya
"tatrāpūrvārthavijñānam" ityādinā sāmānyena pramāṇalakṣaṇayogo darśitaḥ sa
nāstīti darśitam | yopi "satsaṃprayoga" ityādinā 4viṣeśeṇa
pratyaksalakṣaṇayogo darśitaḥ so 'pi nāstīti darśayann āha ata eveti
[27.25] | ataeva -- jāter
arthakriyāsādhanatvābhāvenānarthatvād eva | pratyakṣatāpi asya vikalpasya
asaṃbhavinī | kathaṃ na saṃbhavatīti āha -- arthakriye[27.25]ti |
tena sahendriyāṇāṃ [26.26] yaḥ saṃprayogaḥ sambandhas tasyā
abhāvāt [27.26] |
mīmāṃsakamatena
sadai(tai)va sahendriyaṃ sambandhaṃ (banddhuṃ) prabhavati nāsatety abhiprāyaḥ |
tad uktaṃkumārilena --
"bhāvāṃśenaiva sambandho
yogyatvād indriyasya hi" (Ślokavā. pra. 18) iti
|
[51]asya [28.13]
arthakriyāsādhanasya vi(sādhanavi)ṣayasya jñānasya arthakriyāsādhane
[28.14] vastuni pravṛttyaṅgatvād upadarśitārthaprāpakatvād iti yāvat |
netarat pramāṇaṃ vravītī[28.13]ti saṃbandhanīyam | itarad
i[22.8]tyarthakriyāsādhanaviṣayaṃ yan na bhava6tīti |
tada(d)viparītatvāda[27.14]rthakriyāsādhane pravṛttyanaṅgatvāt |
etad eva samarthayann āha tathāhīti [28.14] |
apratāraka[28.15]m upadarśitārthaprāpakam ity arthaḥ |
lokepī[28.15]ty atracchedo vyakta eva | loke vyavahartari
jane | api vyaktam etad ity asminn arthe
|
__________NOTES__________
[51] tasya S
|
___________________________
nanu
yadi nāma tadarthakriyāsādhane pravartakaṃ na bhavati tathāpi tat
prāpakatvenāvisaṃvāda7katayā pramāṇaṃ kiṃ na bhavatīty āśaṃkyāha
yac ce[28.16]ti | anadhigacchann iti (gaṃcchadi)ti
[28.16] | atra hetau śatur vidhānāt pravartate | anadhigamād iti kāraṇam
uktam |
{p. 281} tatsadhyatayā
[28.22] sāmānyajanmajanya(sāmānyajanya)tayopagatām
abhinnajñānābhidhānalakṣaṇām | "samānaprasavātmikā jātiḥ" iti vacanāt |
vyaktisādhyām [28.23] iti vyaktisādhyatayopagatām iti pratyetavyam
| anena yauvārthakriyā8yuṣmābhir vyaktisādhyatayopagamyate saiva
tatsādhyā bhaviṣyatīty api pakṣaḥ pratikṣiptaḥ | ubhayatrāpi vyakter
evānvayavyatirekābhyāṃ sākṣāt pāraṃparyeṇa ca tatra sāmarthyasya
pramāṇenāvagatatvād ity abhipretam |
nanu kasmin
kāle karotīti praśne "svalakṣaṇapratipatter ūrdhvam" [28.23] ity uktam yuktam |
na tu[52]kīdṛśa iti praśne iti cet | satyam kevalaṃ
svalakṣaṇa[17a] 1pratipatteḥ [28.24] uttarakālaṃ
pratīyamānatvād ūrdhvam uttarakālam ity uktam upacārata iti boddhavyam |
tatpratipatter ūrdhvaṃ pratīyamānatvam eva darśayann āha tatsāmarthyeti
[28.25] | yad vā kīdṛśam iti praśnayitvaiva tatsāmarthyeti
yojyam | tatsāmarthyotpannavikalpagrāhyatvam api kiṃ svalakṣaṇapratipatter
ūrdhvam eva kiṃ vā kiyatkālapari(rya)vasāne ity apekṣāyām uktam
tatpratipatte2r ūrdhvam iti evaṃ bravīti [28.27] |
kiṃviśiṣṭaṃ sāmānya tathātayā pra(bra)vītīti | parābhiprāyeṇāpy evam abhidhānaṃ
kim artham ity āha darśaneti [28.27] | nanu kiṃ sāmānyamātram
evārthakriyāsādhanaṃ na bhavati, yena parais tathābhidhānād evaṃ
bravītīty ucyata ity āśaṃkyābhyupagamam evottaraṃ racayann āha -- sarvam
eveti [28.29] |
__________NOTES__________
[52]
kīdṛśaṃ
S
___________________________
yadi
evam anumānavikalpagrāhyasyāpi sāmānyasya tathātvā3t
tadviṣayasyānumānavikalpasyāpi prāmāṇyan na syāt | tataś ca śabdapraveśe
'kṣitārānirgamavṛttānto jāta ity āśaṃkyāha yat tv api [29.1] |
tur viśeṣārthaḥ | yat sāmānyam arthakriyām upakalpayati
[29.3] | kīdṛśam ity apekṣāyām āha -- anadhigateti
[29.2] | anadhigataṃ pūrvajñānenāparicchinnaṃ yad
arthakriyāsādhanaṃ tadviṣaya āśrayatvā4dhyavasāyena yasya tat tathā |
hetubhāvena caitad viśeṣaṇam | anena ca
vidhivikalpāvabhāsisāmānyasyārthakriyāsādhanaviṣayatvepi
nānadhigatārthakriyāsādhanaviṣayatvam iti na tadviṣayasya prāmāṇyam iti darśitam
| tadviṣayatvam evāsya kuta ity āha sambaddheti [29.2] yad
arthakriyāyāṃ sambaddhaṃ ka(kā)raṇabhāvena tatsaṃbandhā5t
tadārūḍhatvāt tanniṣṭhatvād iti yāvat | sambaddhasambandha(ddha)tvam evedṛśam
asya kva ity apekṣāyāṃ kāraṇe[29.1]tyādi yojyam |
tathābhūtaliṅganiścayadvāreṇa pratīyamānatvāt
kāraṇavyāpakasaṃbaddhaliṅganiścayadvārāyātam [29.1] uktaṃ
veditavyam | kāryañ ca vyāpyañ ca tathāvasīyamānaṃ svakāraṇaṃ vyāpakaṃ
cātadrūpaparāvṛttaṃ 6pratyāyayatīti bhāvaḥ | anena sarvaṇaitad uktaṃ
anumānavikalpena hi paramārthato 'rthakriyāsādhanam eva vahnyādi
viśiṣṭadeśādyavacchedena | {p. 282} ekato vyāvṛttyollikhyamānaṃ sāmānyaṃ, nānyad
atas tadadhyavasāyinas tasya prāmāṇyam upapadyate
|
nanu darśanottarakālabhāvino vikalpasya
viśiṣṭadeśāditayā gṛhīta7syaivārthakriyāsādhanasya tathādhyavasāyād
iti vidhivikalpagrāhyam api sāmānyam anadhigatārthakriyāsādhanaviṣayaṃ sat
svagrāhiṇaṃ vikalpaṃ prāmāṇyena jojayiṣyatīty āha -- idam iti
[29.4] | tuḥ pūrvād vaidharmyam asya dyotayati
|
udāhriyate [29.9] |
udāharaṇīkriyate | prakṛtaparityāge kiṃ kāraṇam iti cāśayaḥ | nirākartum
u[29.10]dāhriyata iti saṃbandhanīy8am
|
dṛṣṭāntam eva vivaṭayituṃ kāṃ punar
i[29.10]tyādinopakramate | parasparaṃ vyāvṛttyā hi vyaktayo bhinnam
eva jñānam upajanayeyuḥ | kathaṃ punar abhinnāṃ dhiyam abhidhānaṃ cādadhatīty
āśaṃkyāha -- evam [29.23] iti | tad ekaṃ vāhadohādikāryaṃ
tatra pratiniyamaḥ | pratiniyatatvam avaśyaṃ prāgbhāvitvaṃ lakṣaṇaṃ
[29.23] yasyā sā tathoktā | upakartavyam abhiva(vya)ktavyaṃ na tu
janayitavyam ity avase[17b] 1yam | nityatayā tasya pareṇa
tathātvānubhyupagamāt | parābhyupagamān apekṣāyāṃ cāsya dṛṣṭāntatvānupapatteḥ |
tasmād vivakṣitād aparaṃ sāmānyaṃ [29.24] tadekasāmānyaṃ
vyaṃjakatvākhyam | anyathā [29.24] tadaparasāmānyayogena
vyaṃjakatvaprakāreṇa | tadabhivyaktayepi tadaparaṃ sāmānyaṃ
tadekasāmānyābhivyaṃjakākhyaṃ sāmānyābhivyañjakatvākhyam aparam upeyam |
2tathā tadabhivyaktayepy anyad ity anavasthāyā aparyavasānasya
prasaṃgāt [29.24] prāpter hetoḥ | sādhayiṣyanti
vivakṣitasāmānyayogam antareṇa svabhāvata eveti prakaraṇād avaseyam
|
nanu kiṃ pramāṇaparidṛṣṭārthāpalāpe prayatir
bhavatāṃ yenaivam abhidhīyata ity āha kim [29.6] iti | atha kim
ajñāyamānapramāṇakam asad avaśyaṃ bhavati yena sarvathā
tadarthakriyo3cchedaḥ kriyata ity āha pramāṇābādhitena
ce[29.26]ti |
pramāṇābādhām eva
mātrayā darśayituṃ tathāhī[29.27]tyādinopakramate nopalakṣayāma
[29.28] iti vadan dṛśyānupalambhaṃ bādhakaṃ darśayati |
avibhāvanaṃ [30.2] nirluṭhitagarbhavadvibhāgenāpratipattiḥ |
rūparūpiṇor ananyatvena bhede rūpiṇa ema bhedāpatter ity abhipretyāha
padārtha4dvayopagamaprasaṃgād iti [30.5] |
ādi[30.5]śabdāc chabdajñānaparigrahaḥ
|
nanu bhinnasāmānyayogād bhedo bhāvānāṃ, na
punaḥ pratibhāsabhedād ity āśaṃkya yadi apy atra śataṃ doṣāḥ sambhavanti,
tathāpi granthāvastirabhayād ekam eva dūṣaṇaṃ datte sāmānyasyeti {p. 283}
[30.7] | evaṃ manyate yadi sāmānyabhedād bhāvabhedas tadā
gavāśvarasyeva gotvā5śvatvayor api bhedas tadaparasāmānyabhedād
bhaved iti sāmānyasyāpy aparasāmānyaprasakter iti | astv eva kā kṣitir ity āha
-- niḥsāmānyasyeti [30.7] | asye[30.7]ti sāmānyasya
|
eteneti [30.10] "na tathāvidham
upalakṣayām" ityādinopadarśitena dṛśyānupalambhena | kathaṃ punar
dṛśyānupalambhaḥ siddho yena tannirākrṭam e6tat syāt yata
[30.15] iti | tadāsiddham i[30.15]ty
anva(nu)gamāpekṣatvaṃ buddher iti prakaraṇād draṣṭavyam | tatra
[30.16] indriyabuddhāv anupalakṣaṇād [30.16]
apratibhāsanāt | aspaṣṭanīlādyākārāḥ sā(rā sā)mānyabuddhir abhimataṃ saṃvedyata
iti cātrābhipretam | vyaktirūpam apāsyānyasyeṣṭa(spaṣṭa)m eva rūpam upagatam |
tatrāvabhāsate tad eva sāmānya7m asmākam ity āśaṃkya tad api nāstīty
abhiprāyavān āha spaṣṭasyāpī[30.27]ti | anupalakṣaṇād ity
abhisambaddhyate | saṃprati dvitīyasya spaṣṭarūpasyopalakṣaṇam abhyupagamya
tasyānugābhirūpatvaṃ pratiṣedhayann āha | tad bhāve ce[30.17]ti |
co viśeṣārthābhidhānābhyupagame | anena kiṃ tad dvitīyaṃ spaṣṭaṃ rūpaṃ
sābaleyabāhuleyavyaktidvayāntarālaṃ na vyāpnoti8 kiṃ vyāpnotīti
vikalpayor buddhisthīkṛtayor madhye 'vyāpanapakṣe doṣaṃ darśayati |
vyaktidvayasyāntarālam avakāśam avyāpnuvataḥ [30.17]
svasattayān abhisambandha(dhna)taḥ | kathaṃ tadanugamo [30.18]
vyaktyantarānugamo vyaktyantaravyāpitvaṃ niṣkriyatvena gatvā
vyāpārāsaṃbhavāt tathātvepi pūrvavyaktiviyogānuṣaṅgāt | na ca tatsāṅgam iti ca
bhāvaḥ |
dvitīya [18a] 1vikalpepy āha
vyāptau ce[30.18]ti | tatra [30.19] antarāle
|
na tasya tatra vyaktaṃ rūpam asti
vyañjakābhāvāt tenānupalakṣaṇam ity āha nahī[30.19]ti | avaśyaṃ hi
bhūtale tat kayācid vyaktam iti na tasyāvyaktarūpasaṃbhava iti bhāvaḥ
|vārtikakārasyāpy ayam artho 'bhipreta iti pratipādayann āha -- tathā
ce[30.20]ti | prakṛtopayayogibhāga eva paṭhituṃ yujyata itivārtikasya
pādatra2yam evāyam apaṭhat | uktayopapattyā vyaktaikarūpasaṃbhave
cedam anyadā(trā)pīti nidarśayann āha -- ekatrāpīti [30.23] |
co vaktavyāntarasamuccaye | sarvasarvagatavādinam adhikṛtyoktaṃ
sakaleti [30.23] | svāśrayasarvagatavādinaṃ tu prati
svāśraye[30.24]ti | nāma[30.25]śabdo 'sambhāvanāyām
| iha ekatraivāśraya ity ane3nāpy aṃśenāyaṃ na dṛṣṭāntaḥ kintu yathā
kṣaṇikatvasya nirvikalpakabodhena dṛṣṭasyāpi na darśanāvasāyas tathā
sakalasvāśrayarūpapratibhāsepi na darśanāvasāya ity anenaiva | astu tarhi
sarvabhuvanavartirūpasya niścayaḥ | sarvasvāśrayavartino vā kā {p. 284} kṣatir
ity āha tata [30.27] iti | tatas tādṛśarūpaniścayāt |
tac[31.1]chabde4na sāmānyaṃ pratyavamṛṣyate |
sahacāriśabdena ca saṃbaddhaṃ vivakṣitam | tenāyam arthas tatsahacāriṇaḥ
sāmānyasaṃbaddhasya tatsamavāyaviṣayasyeti yāvad iti | etac
canaiyāyikādīnpratyabhihitam |
mīmāṃsakaṃpratyāha
-- tadabhinnasvabhāvasya ce[31.1]ti
|
kim indriyabuddhau sāmānyasya pratibhāsa
āhosvidvikalpabuddhā5v anumānātmikāyām iti vikalpayor antarnihitayor
ekaṃ vikalpaṃ nirākṛtyāparaṃ nirākartum āha athe[31.3]ti |
ādiśabdād śabdabā(śabdādi)parigrahaḥ | prāktanam
evābhipretye[30.15]ti padam atrābhisaṃbadhyate | tataḥ
anumānādibuddhim iti dvitīyayā nirdeśaḥ | yathāspaṣṭo vyaktyākāro
'rthākāro vā lakṣyamāṇaḥ samvedya6mānosti na tathā
svalakṣaṇapratibhāso vyaktyākāro lakṣyamāṇostīti yojyam | kasmād evam ity āha --
tadabhāva [31.5] iti tasya svalakṣaṇasyābhāve tāsāṃ
[31.6] sāmānyabuddhīnām | atraivābhyuccayahetum āha
ākārāntareṇa ce[31.6]ti | svajñāne indriyajanmani jñāne |
spaṣtāspaṣṭarūpadvayayogi svalakṣaṇaṃ tenendri7yajñāne spaṣṭena
rūpeṇa pratibhāty anyatra punar aspaṣṭenety āha aneke[31.6]ti |
atiprasaṅgādi[31.7]ti ghaṭa pratibhāsepi paṭapratibhāsakalpanā
syāt | ghaṭapaṭalakṣaṇarūpadvaya(yā)yogitvāt paṭasyetyāder uttarasyātrāpi
suvacatvād ity abhisandhiḥ | tasmādi[31.7]tyādinopasaṃharati |
iyam abhinnābhāsā sāmānyākārā svalakṣaṇād udbhavo 'syā iti svalakṣaṇodbhavā
satī bhinnārthagrāhiṇī vyāvṛttavastugrāhiṇī na pratibhāti | kiṃ tv
anādī[31.9]ti |
"dṛḍhatvāt sarvadā
buddher" iti bruvatā yadi buddher dārḍhyam abhihitaṃ tad api niṛupayann āha --
dṛḍḥatvañ ce[31.10]ti | sahetukavināśavādipakṣe
kṣaṇikatvābhyupagamād i[31.10]ty āśutaravināśitvābhyupagamād iti
veditavyam | asyāḥ [31.11] sāmānyabuddheḥ | tad
[31.10] abādhyamānatvam |
[18b]
1syācchabdo 'nekāntavacano niyatosti tena
syādvādo[31.12]nakāntavāda yad vā syād akṣaṇikaḥ syāt kṣaṇika
ityādi [31.12] syād iti vādaḥ syādvādas tasya bhaṃgo
nirākaraṇaṃ tasmād evāvadhāraṇīyo bādhaka iti prakṛtatvāt | syādvādabhaṅgam
adhītyeti karmaṇi lyablope ceyaṃ pañcamī draṣṭavyā
|
evaṃ manyata [29.22] ityādinā yad
upakrāntaṃ tad upasaṃharann āha 2tasmād i[31.16]tyādi |
yas tu [31.18] mithyātve[53]doṣa [32.1] iti
sambandhaḥ | {p. 285} uktaḥ [32.1] pareṇety arthāt | kiṃ kṛtvāsāv
ukta ityāha pūrvapakṣayitveti [31.19] | sāmānyam
[31.22] ityādir bhaviṣyatī[31.22]tyantaḥ
pūrvapakṣagranthaḥ | asyaiva pūrvapakṣasyākāram iti[30.23]śabdo
darśayati | tasya [31.19] sāmānyasya vṛtte[31.19]r
vartanasya | niyāmakaṃ vyavacchedakam | sābaleyādiṣu karkādisādhāraṇe
parasparaṃ bhinna3tvepi gotvam eva vartate nāśvatvam ity etan
nimittam | yathaikasmāt sābaleyāt karko bhinnas tathā bāhuleyopi tatas
tulyepi bhinnatve [31.21] bhede keṣucit [31.21]
sābaleyādiṣu vṛttir gotvasya avṛttitāvidyamānavṛttitvam avidyamānatvam
evāśvatvasyādiśabdasaṃgṛhītasya | kasya keṣucid vṛttyavṛttiteti apekṣāyām
uktaṃ4 gotvāder i[31.22]ti |
animitte[54]ti kākākṣinyāyenobhayatrāpi vṛttyavṛttitāyāṃ buddhāv
api saṃbadhyate | tenāyam artho yathā gotvādeḥ keṣucid vṛttyāvṛttitānimittāpi
niyāmakasāmānyarahitāpi tathā [31.22]
tadvadbuddhi[31.22]r abhinnābhāsā dhīranimittā
janakagotvasāmānyaśūnyānāditathāvidhavāsanāsāmarthyāt keṣu5cid eva
bhaviṣyatī[31.22]ti | tena viṣayaṃ vinā kutotpa(vinā
buddhyutpa)ttyabhāvena tat[31.25]sāmānyaṃ dhruvaṃ nityam
icchaṃti | yad vā tena kāraṇena tatsāmānyam icchanti
dhruvaṃ niścitam | tenābhinnena viṣayeṇa vinā anugamātmikānāṃ
buddhīnām utpāde ko doṣa ity āha | tā hīti [31.26] | tā
abhinnābhāsā sāmānyabuddhayaḥ | anena sāmānyābhāve tathābhūtabuddhyutpāde
bādhakapramāṇam uktaṃ pareṇa | asāv eva vandīkṛtam arthaṃ pratikurvann āha --
na tv iti [31.27] | vṛttir niyateti prakaraṇāt | na
duṣyatī[31.27]ti bruvato 'yaṃ bhāvas tadantareṇa
tathāvidhabuddyutpāde mithyātvadoṣosti bādhakaḥ | sāmānyasya
[31.27] tu sāmānyāntareṇa keṣucid eva vṛttau kim asti bādhakaṃ yena
tatrānya7sāmānyam abhyanujānāmīti | asau [32.1]
mithyātvaprasaktidoṣo na tathāgatasiddhāntatītipariśuddhabuddhīn
a[32.2]smadādīn bādhate vyathayati | kasmād ity āha
sāmānye[32.2]ti | yady api pūrvavat sāmānyabuddher
mithyātvavyavasthānibandhanaṃ pramāṇaṃ mātrayā darśitaṃ tathāpi bahumukham
evāsyā mithyātvavyavasthāpakaṃ pramāṇam astīti pratipādayituṃ
tathāhī[32.3]tyādino8pakramate | sāmnā
[32.4] galakambalaḥ | ādiśabdāt kakudādiparigrahaḥ
|[55]nāsādhāraṇaṃ sāmānyarūpatāhāniprasaṅgāt | nodayavyayaprasaṅgayogi
nityatvābhāvaprasaṅgabhāvād iti buddhistham | itiḥ [32.8]
anantaroktaṃ pratyavamṛṣati | kuto na yuktam ity āha
viruddhe[32.9]ti | amum arthaṃ sātirekaṃ kārikābhir vaktuṃ para
{p. 286} mukhenāha ne(-khenāha āhace)tyādi | nāśa iti
vyakte[19a] 1r itiprakaraṇād draṣṭavyam | ajātatā
[32.10] keneṣṭhe[32.11]ti liṅgavipariṇāmena
saṃbandhanīyam | kena [32.11] kāraṇena | tadvad vyaktivat |
ananvayo [32.11] vyaktyantarānanugāmitvam
|
__________NOTES__________
[53] "mithyātvaprasaṅgadoṣaḥ" --
S
[54] "animittā" -- S
[55] na cāsā--- S
___________________________
nanu
ca "sāmānyāny api caitāni nāśīny āśrayanāśata" [Ślokavā. pṛ. 380] iti
vacanānmīmāṃsakairvyaktināśe nāśa iṣṭa eveti kim ucyate vyaktināśe 'nāśaḥ |
keneṣṭhe(ṣṭa i)ti prakṛtaṃ mīmāṃsakamatam iti | satyam eta2t |
kevalam evaṃvaktur ayam āśayaḥ yady ekaṃ sāmānyaṃ tato bhinnañcābhinnañ ca
saṃgacchate tadā vyaktirūpeṇa vyayate tadvyatiriktena ca rūpeṇānuvartata iti
syād api yadi paraṃ manomodakopayogamātravad etad iti | etac cādhastād
yathāvasaram ihaiva pratipādayiṣyate | ata eva ca kaiścinnaiyāyikāir nāśīnīty
upalabhyānīty etad arthaṃ3kumārilenoktaṃ vyākhyātam iti
|
vyaktijanmani janmāniṣṭau sāmānyasya dūṣaṇam
idam upasthitam iti darśayann āha -- vyaktī[32.12]tyādi | jātir
iti vakṣyamāṇāpekṣayā strīliṅgena nirdeśaḥ | niṣkriyatvāj jāter ity abhipretya
nāgatety abhyupagamayati | prāg [32.13] vyaktyudayāt pūrvam |
dṛśyāyā anupalabdhatvād ity abhiprāyeṇa ca nāsīd ity
u4[32.13]pagamayati | cedi[32.12]ty
atrāpi saṃbadhyate | tasyā vyakter utpadyamānāyā deśo diśyate 'sminn iti
kṛtvādhāra uktaḥ | anenaitad darśayati | tatsaṃbabdhoru(?)bandhanena vā
prakāreṇa bhavet sa caikopi na bhavatīti | sā jātiḥ tayā vyaktyā
saṅgatā saṃbaddhā kathaṃ [32.13] na kathañcit |
tajjanyajanmani sāmānyasyeṣyamāṇe5 tādātmyaṃ tāvad atibhavān na(tāvad
bhedān na) yujyate | tatsambandhamātram api na saṃgacchata ity abhiprāyo
'syaivaṃ ca vaditur boddhavyo 'nyathāmīmāṃsakamatetādātmyād anyasya
sambandhasyāniṣṭer āgatāśrayāntarādityādidvārā sambandhamātraniṣedho 'nupayuktaḥ
prasajyeta prastutañ ca tanmatam iti | vyaktināśe 'vināśitveṣtau6 ca
sāmānyasye(syā)yaṃ doṣaḥ syād iti darśayann āha vyakti(ktīti)
[32.14] | niṣkriyatvād ity abhiprāyeṇa nāgate[32.14]ty āha
| tacchūnye[32.14] naṣtavyaktirahite dṛśyādarśanābhiprāyeṇa ca
na sthitety āha | kveti [32.15] kākākṣi(kākvā) praśnayuktaḥ
kathaṃ(katha)nāśakyatvaṃ pratipādayati | jāter vyaktyātmakatvopagame
tadudayavyayayos tadanvaya7vyayau na syātām | satyāñ ca tadviṣtāv
ayam ayañ ca doṣa iti pratipādya tattadiṣṭau ca jātes tādātmyopagama eva
jaghanya iti pratipādayann āha vyakte[32.16]r ityādi | sā vyaktir
ātmā svabhāvo yasya tadbhāvaḥ | anupaplutaṃ [32.17] vādyādibhir
aprāpitāsvāsthyaṃ ceto {p. 287} yeṣāṃ teṣām | katham iṣṭam | kṣepe cāyaṃ kimaḥ
prayogaḥ | upaplutaceta8sām evamīmāṃsakānāmidam iṣṭam iti sāmarthyād
darśitam | pramāṇāsi(māsi)ddhau prakṛṣṭaṃ kārakaṃ pramāṇam ucyate
'viśeṣādhāyitve ca sādhakatamatvābhāvāt katham asya tattvaṃ syād ity āśayaḥ
|
naivai[32.27]ti vyācakṣāṇaś
ca[32.27]kāram avadhāraṇe darśayati | liṅgagrahaṇāt
tarakālabhāvino [32.28] vikalpasyeti prakaraṇāt | tasmin vikalpe
[19b] 1pratibhāsanāt tasya sāmānyam iti prakāśitam |
saṃbaddhasaṃbandhād ityādi pūrvoktaḥ prakāraḥ | vyaktisvabhāvatve tasya kathaṃ
tadakartṛtvam ity āha tasyeti [33.3] | kalpitaṃ vikalpena ghaṭitaṃ
rūpaṃ [33.3] svabhāvo yasya tasya | tadasaṃbhavād
[33.3] rañjanādyarthakriyānupapatteḥ | sarvanityasādhāraṇadūṣaṇam iha
samuccinvann āha | nace[33.4]ti | anyā
[56]ce[33.5]ti
tadekasādhyatayopagatābhinnajñānābhidhānala2kṣaṇam avaseyam |
iti[33.6]r evam artho manyate [33.6] cetasi
nidhattevārttikakāra ity evaṃ bruvāṇa iti cārthād draṣṭavyam
|
__________NOTES__________
[56] veti S
|
___________________________
anadhigatārthaviṣayaṃ
pramāṇam iti pramāṇalakṣaṇaṃ pareṇa kārikayā darśitam iti darśayann āha
tatrāpūrveti [33.11]. aham ahamikayā kriyā āhopuruṣikā
tayā [33.16] karaṇabhūtayā | tatsvalakṣaṇam aspaṣṭarūpatayā
anukarotīti tadanukārī3ti vivakṣitam iti prakaṭyann āha |
aspaṣṭanīlasvalakṣaṇānukārī [33.27] aspaṣṭanīlasvalakṣaṇābhāsam
ity arthaḥ | sarva eva hi vikalpo 'spaṣṭasvalakṣaṇābhaḥ | nīlādi paśyatas tu
vikalpayato yaḥ spaṣṭārthapratibhāsābhimānaḥ, sa tadvikalpasamasamayajanmano
nirvikalpasya prasādāt | yathā caitat tathobhe(ce) samīcīnam ācāryo
4viniścayam iti (ya iti) tata evā[va]gantavyam | kathaṃ punar
aspaṣṭanīlasvalakṣaṇānukāri na tu nirvikalpavat spaṣṭasvalakṣaṇānukārīty āśaṃkya
yojyam -- sākṣād [33.27] vyavadhānena anutpattes tataḥ
svalakṣaṇād iti prakaraṇāt | yadi tatas tan notpannam, tarhi tasya
niyatanīlādyākāraparigrahaḥ kutastya ity āśaṃkya yojyam --
darśane[33.17]ti | darśane5nāmudhenā(nānubhavenā)hitaḥ
saṃskāro [33.27] vāsanā tasyā[57]vedha
[33.27] ākṣepas tadvaśāt | co[33.27] vyaktam etad ity
āsminn arthe |
__________NOTES__________
[57] ādheya S
|
___________________________
nanu yat
tatrāvabhāsate tat svalakṣaṇam | yena spaṣṭanīlasvalakṣaṇānukārīty ucyata ity
āha dṛśye[33.28]ti | dṛśyavikalpyayor ekīkaraṇāt |
dṛśyavikalpyāv arthāv ekīkṛtyāsya pravṛtter ity arthaḥ |
dṛśyavikalpyaikīkaraṇaṃ6 ca tasya tathotpatter eva draṣṭavyam |
tadavabhāsino 'bāhyatvād eva na paramasāvanukarotīty āśayaḥ | sa
[34.1] vikalpaḥ | ta po(pā)nālambane kathaṃ gṛhītagrāhitvalakṣaṇaṃ
smrtitvam ity āśaṃkyāha tathāhī[34.4]ti |
{p. 288}
smṛtirūpatvam evānumānavikalpasya pratipādayan paraḥ prāha --
tathāhi[34.11]tyādi | agnitvādinā
rūpaṇānavacchinn7atvāt anagnivyavṛttaṃ vastumātram ity āha
mahānasas sūpakāraśālā | ādi[34.12]śabdādayas kārakuṭyāder
grahaṇam | prāk [34.15] pūrvaṃ vyāptigrahaṇakāla ity ākūtam |
pradeśaviśeṣe parvatādau | tadvas [34.13] anumānavikalpavat
|
nanv adhigatāv adhigantur apy anumānavikalpasya
prāmāṇyapradarśanenāsyāpi tathābhūtasya prāmāṇyam āveditam evati kim
anenoktā8natiśāyinoktenāpīty āśaṃkyāha evaṃ manyata
[34.14] iti | pūrvapakṣiṇaitasminn uktepy evaṃ bruvāṇo niyatam evaṃ
vakṣyamāṇakaṃ manyate [34.14] cetasi niveśayati | yad
i[34.14]tyādinā mananīyam eva darśayati |
ādi[34.15]śabdāt kālasya parigrahaḥ | sādhyadharmigrāhi
[34.17] parvatādigrāhi | dṛṣṭāntadharmigāhi [34.17]
mahāsādidharmigrāhi | tatra dṛṣṭāntadharmigrāhiṇā darśane[na] naiva [20a]
parvatādiviśiṣṭam anagninā vyāvṛttaṃ vastu gṛhītam | nāpi tadāha na parva(nāpi
parva)tādisādhyadharmigrāhiṇānvayādyavedino(nā)pi | tathātra vipatti (tathātve
'vipratipatti)prasaṃgāt tadviśiṣṭam anagnivyāvṛttam vastu gṛhītam
itidarśanānvayā(darśanadvayā)nadhigatam uktam | ayogovyavacchedena
[34.18] saṃbandhavyudā...ena tadviparītatvād [34.20]
anumānavikalpaviparītatvāt | tena yadā(thā) ḍṛ..yatyaiva niścayanāt
|
nanu vastvadhiṣṭhānatvād
va[34.23]stvālambanatvād ity abhipretam | tathā cānumānāsaṃgrahaḥ ity
āha vastvadhiṣṭhānatvaṃ ce[34.23]ti | cakāras tuśabdasyārthe |
pramāṇasya vyāpāraḥ prāpaṇam tasya viṣayas tam abhipretyocyate |
nālambanalakṣaṇaṃ [34.25] viṣayam abhipretyocyate iti
sambandhanīyam | ālambanalakṣaṇaṃ grāhyarūpam | uktād anyena prakāreṇa
anyathāvyāpinī sarvapramāṇāsaṃgrāhikā | viprakṛṣṭo
de3śakālasvabhāvair vyavahito viṣayo yasyāḥ sā tathoktā
|
tatrāpī[35.1]tyādi pratividhānam
| vikalparūpasyaiva vastuno dharmitvāt | tasyaiva ca
tatpradhānatvādyanupādānatvasādhyatvāt | tatrāpi pramāṇavyavasthāyās tad eva
vikalparūpaṃ vastvadhiṣṭhānam astīti samudāyārtha |
darśanavidhipratiṣedhavikalpānāṃ darśanasyaiva 4prāmāṇyaṃ netarayor
iti prakṛtam | uktañ ca "tatra tadādyam eva"[25.11] ityādinā | tatkuto
'sya vastvāśrayeṇa pramāṇavyavasthāpratipādanasyārthotpā(syopapā)danam
ityāśaṃkya saṃgati darśayitum idaṃ ce[35.12]tyādinopakramate |
tasya anadhigatavasturūpādhigantṛtvasya asiddhatā | tasyā udbhāvanaṃ
[35.16] prakāśanaṃ tadartham | {p. 289} tasyaiva
[35.20] svalakṣaṇasyaiva | sāmā5nyasyāpy
arthkriyāsa(sā)marthyalakṣaṇatvāt tadviṣayopi vikalpaḥ prāmāṇyānnāpaitīti
pūrvapakṣam utpaśyann evaṃ bruvāṇaḥ kiṃ manyata ity āha sāmānyasyeti
[35.21] | tadviparītatvād
a[35.21]rthakriyāsāmarthyalakṣaṇaviparītatvāt | yathā ca
tasyārthakriyākāritvasaṃbhavi tathā purastād uktam iti | gūḍhābhisandhiś caivaṃ
manyata [35.21] iti draṣṭavya6m | tatopi
[35.23] vastuny eva [35.24] puruṣasya pravṛtter
i[35.23]ti saṃbandhaḥ | tatsāmarthyajanmā vikalpo na
pramāṇam i[35.23]ti sādhye ca hetupadam etat | kathaṃ pravṛttir
ity āha tadadhyavasāyene[35.24]ti | kasmāt tadadhyavasāyena
pravṛttiḥ kalpyate ity anyathe[35.25]ti | tatra
[4/35.24] svalakṣaṇe pūrvasyā upapatter asyāś ca tulyatvāt kim
anena punar uktene7ty āha pūrvam i[35.27]ti | etañ ca
śābdīṃ gatim āśritya bhedo darśito draṣṭavyaḥ | athārthābhedāt kiṃ
mukhabhedamātreṇa bhedenopadarśiteneti nirbandhas tad evocyata ity abhiprāyavān
āha yad ve[36.1]ti | kim
itī[36.6]tinipātānipātasamudāyaḥ kasmād ity asyārthe vartate
|
syād etat svalakṣaṇe nirvikalpakaviṣaye
pravartayann api tadanubhavāt prameyā8ntaraviṣayaḥ san prāmāṇyaṃ
prāpsyatīty āśaṃkyāha ayam asyābhiprāya [36.12] iti | tatraiva
[36.13] prameyāntare svaviṣaya eva[58]pravartayed
i[36.14]ti | sambhāvanapadam etat | śakyārthaṃ vā | kiṃ kartuṃ
pravartayed ity āha -- rūpaṃ [59]tatsādhyam i[36.14]ti |
prameyāntaramātraṃ tadviṣayam abhipretya tatraiva pravarttayet tatsādhyām
arthakriyām adhigantum i[36.14]ty uktam adhunā tu yadi
sāmarthya[20b](sāmānya) 1lakṣaṇaṃ tatprameyāntaraṃ tadā naiva vā
[36.14] ity uktam | naiva vā pravartayet na svalakṣaṇe nāpi
sāmānye na kvacid apīti pravṛttimātrapratiṣedhād ghriyate
|
__________NOTES__________
[58] pravartayatu S |
[59]
tatsādhyām arthakriyām S
|
___________________________
yad vā
pūrvaṃ sāmānyasādhyām arthakriyāmanākalyyābhihitam tatraiva
[36.13] ityādi | idānīṃ tu tatsādhyām arthakriyāmākālyyoktam --
naiva ve[36.14]ti | kasmād evām ity āha --
tadviṣaye[36.15]ti | tatsiddhaya eva pravartayiṣyatīti āha
vikalpe[36.16]ti |
tatsi2ddhe[36.14]r abhinnajñānalakṣaṇāyā
arthakriyāyā niṣpatteḥ | sāmārthyāc cābhinnābhidhānalakṣaṇāyāś cety ābhedam (ś
cety api vedyam) |
nanu tataḥ
prameyāntaraviṣayopi pratyayas tadviṣaye pravarttayanniṣpāditasvaviṣayārthakriyo
vā kvacit pravarttayan prāmāṇyam api prāpsyatīty āha --
nahī[36.16]tyādi | pratyayā [36.17] ity atra
bahuvacanena sākalyaṃ darśayati | sādhitā niṣpāditā arthakriyā
[36.18] | {p. 290} svaviṣayārthakri3yā yeṣānte tathā,
teṣāṃ kvacid api [36.19] na pravartayantīti
pūrvakeṇābhisambandhaḥ | viśeṣeṇa [36.19] viśeṣeṣyaiva yair
mīmāṃsakair evaṃ vyākhyā[ya]te [36.19] teṣāṃ mata
iti sāmārthyāt | dvyātmakasya [36.21] sāmānyaviśeṣātmakasya |
vijñānābhinnahetutvād icchāder vijñānātmakaṃ(katvaṃ) siddham abhipretya
prāmāṇyānuṣaṅgaḥ kuto(kṛto) veditavyaḥ | pramāṇānāmiyattā [36.26]
vya4vacchedaḥ |kumārilamatena
pratyakṣānumānopamānārthāpattiśābdābhāvāḥ ṣaḍ eva pramāṇānīty evaṃrūpā
viśīryeta [36.27] truṭyet | dhārayā pravāhena
vahanaśīlāni [37.1] bhavanadharmāṇi | anekāntas
tadabhinnayogakṣematvalakṣaṇo hetur iti prakaraṇāt | ekasminn arthe
sajātīyāni sajātīyavijātīyāni vā5 pramāṇāni saṃplavante
pravarttanta iti vādī [37.5] | pratikṣaṇaṃ [37.7]
bhidyata [37.8] iti sambandhaḥ | keṣāṃ kṣaṇiviśeṣe(ṣa)sādhye 'rthe
vāñchā bhavati | yady asmadādīnāṃ tathārthādarśitvād eva na saṃbhavatīty āha
yogināmi i[37.11]ti | yogaś cittaikāgratā sa yeṣām asti teṣām,
nityayoge praśaṃsāyāṃ vāya[mi]nirdraṣṭavyaḥ | śamathavipaśyane vā yogas
tadva6tām | nanu teṣāṃ svārthāsaṃbhavāt kim abhipretyāsmin vāñchā
bhavatīty āha -- pare[37.11]ti |
atha
paropakāriṇaḥ pareṣām evopakurvantu kasmāt punaḥ kṣaṇaviśeṣasādhyam arthaṃ
prāptuṃ pariharttuṃ vābhilaṣantīty āha kasyacid i[37.12]ti |
kasyacit kṣaṇaviśeṣasādhyasyārthasya kathaṃ cit sākṣāt pāraṃparyeṇa
vopayogād upa[37.12]yujyamāna7tvāt | kvacit
[37.12] prāṇinīti prakaraṇād avaseyam | anena paropakārāṅgatvaṃ tasya
darśitam | tadā [37.12] nānāyogakṣematvam iti sambandhanīyam |
tadety atracchedo vyakta eva | etad eva nidarśayann āha --
yathe[37.12]ti | sāmānyocchedasyārthasya viṣayopadarśane
yathaitaddarśitam, tathānyad api draṣṭavyam iti yathāśabdasyārthaḥ
|
bhāvanāmārgavyudāsena[60]darśanamārga
[37.12] ity u8ktam | duḥkhe dharmajñānakṣāṃtiḥ, duḥkhe
dharmajñānam | duḥkhe 'nvayajñānakṣāṃtiḥ, duḥkhe anvayajñānam | samudaye
dharmajñānakṣāntiḥ, samudaye dharmajñānam | samudaye 'nvayajñānakṣāntiḥ,
samudaye 'nvayajñānam | nirodhe dharmajñānakṣāntiḥ, nirodhe dharmajñānam |
nirodhe 'nvayajñānakṣāntiḥ, nirodhe 'nvayajñānam | mārge dharmajñānakṣāntiḥ,
mārge dharmajñāna[m] | mā[21a] 1rge 'nvayajñānakṣāntir ity evaṃ
pañcadaśaksaṇā darśanamārgaḥ taduktamabhidharmakośe "adṛṣṭadṛṣṭer dṛṅmārgas
tatra pañcadaśakṣaṇāḥ" [AK. 6.28] iti | tasmin darśanamārge phalabhūtāḥ
pañcasaṃkleśaskandhāḥ | duḥkhākhyaṃ satyam | {p. 291} tasmin duḥkhe
dharmajñānakṣāntiḥ [37.13] svarūpajñānayogyatā |
duḥkhasākṣātsaṃkā(kṣātkā)rijñānopajananayogyaḥ kuśala iti yāvat
|
__________NOTES__________
[60] atra viśeṣārthinā
visuddhimaggo 'nusatavyaḥ pṛ. 359
|
___________________________
sa kṣaṇaḥ
kiṃ karo2tīty āha |[61]daśānām i[37.13]ti |
rāga-pratidha-māna-avidyā-vicikitsā pañca,
satkāyadṛṣṭi-mithyādaṣṭi-antahrāhadṛṣṭi-dṛṣṭiparāmarṣa-vrataparāmarṣalakṣaṇā
dṛṣṭayaḥ -- daśānuśayāḥ eṣām vāsanāṃ nirodhayati [37.13]
vināśayati | kathaṃ karotīty āha | tadviruddhe[37.14]tyādi | tair
anuśayair viruddho 'yam āśayaś cittasaṃtatyavasthāviśeṣas
tasyo3tpādanāt | duḥkhe dharmajñānakṣāntikṣaṇasyārthakriyām upadarśya
duḥkhe dharmajñānakṣaṇasya tato bhinnām arthakriyāṃ darśayitum āha -- duḥkha
[37.14] iti | duḥkhe dharmajñānaṃ [37.14]
duḥkhasvarūpasākṣātkāri(ra)pravṛttajñānam | nirvāṇaṃ [37.15]
mokṣaḥ prāpyate anayeti vyutpattyā, nirvāṇasya prāptir yasmād iti vyutpattyā vā
tāvat kleśaviviktatā nirvāṇa4prāptiśabdenoktā |
darśanamārgapraheyāṇāṃ dvātriṃśataḥ kleṣānāṃ madhye 'nena daśānāṃ eva kleṣānāṃ
vi(ni)rodhād dagdha(d daśa)kleśaviviktatānātatasyāt pādanāta (?)
samudayādijñānādiprahātavyakleśaprahāṇipratirūpā nirvāṇabhāvasya davīyā(yaḥ)
siddhyavasthānād anyathāitad asamaṃjasaṃ syād iti | athavā nirvāṇaśabdena
naivārcaṭaḥparamaniḥśrayasātmane yad evam ūce kiṃtvavāntaraniḥśreyasaṃ
tathābhūtam iti na kiñcid avadyam | kathaṃ tathākarotīty āha anuśayati
[37.15] | sati tasmin manāgapi te punar notpadyante | api tu
tadvivikta eva kṣaṇaprabandha iti tadā sudārḍḥyāpādanaṃ tasyādhīsayam (?) |
pūrvakena ca kṣaṇena kleśā niṣkleśitā uttareṇa tu yathā te6 punar na
praviśanti, tathā ācaritam ity anayor vyāpāraprayojanam | ataevābhidharmakoṣe
"cauraniṣkāśanapāṭapidhānavad" iti (AK 6.28 Bh) darśitam | duḥkhe
dharmajñānakṣāntidharmajñāne ca kāmāvacarakleśapratipakṣatayā jñātavye duḥkhe
dharmajñānakṣāntidharmajñānayor udāharaṇā(ṇa)diṅmātratvena anyeṣām api tathā
vivi7ktatvād eṣām i[37.16]ti bahuvacanenāha
grāhakāṇyālambakāni | kāni punas tāni grāhakāṇīty āha
pare[37.16]ti | paracittaviṣayāṇi jñānāni paracittajñānāni
[37.16] |
__________NOTES__________
[61] damānāṃ S
iti tv
asamyak
___________________________
etad
uktaṃ bhavati | darśanamārgam adhigacchato duḥkhe dharmajñānakṣāntyādiksaṇāḥ |
kramabhāvinaḥ kramabhāvibhir jñānair yogyaṃtareṇa yad ālambyate parārthoddeśena
tathā tadviṣayāṇi ta8dyogāntarajñānāni pṛthag eva
[37.16] pūrvapūrvajñānād bhinnāny eva pramāṇānīti
darśanamārgādhigantṛkṣaṇaviṣayāṇāṃ yogijñānānāṃ pṛthag eva prāmāṇyam iti
pratipādya saṃprati sāmānyenaiva yogijñānāni
bhinnārthakriyāsāmarthyakṣaṇaviṣayāṇi sarvāṇy eva pramāṇānīti pratipādayiṣyann
āha -- parahite[37.17]tyādi | {p. 292} bhagavatām
[37.18] adhyakṣacetasāṃ nānāyo [21b]
1gakṣematvāt [37.21] | pṛthag eva prāmāṇyam iti śeṣaḥ
prakaraṇalabhyaṃ vā | adhikaraṇe ceyaṃ ṣaṣṭhī | tena bhagavat sambandhīni yāny
adhyakṣacetāṃsi sākṣātkārapravṛttāni jñānāni teṣām ity ārthaḥ | kiṃbhūtānāṃ
bhagavatām ity āha sarve[37.19]ti | sarvabhāvān
bhāvanābalajena jñānena pratikṣaṇamī[62]kṣamāṇānāṃ [37.20]
paśyatām | kathaṃ teṣāṃ nānāyogakṣematvam ity āha
tadviṣaye[37.20]ti | teṣāṃ bhagavat
sa2mbandhyadhyakṣacetasāṃ [37.20] ye viṣayābhinnāḥ
kṣaṇās taṣāṃ bhinnāsvarthakriyāsūpayogato [37.21] vyāpārāt | anena
viṣayasya tathātvād viṣayiṇas tathātvam uktam avaseyam | kasmāt punas te
pratikṣaṇaṃ bhāvān vīkṣanta ity āha -- kaścid eve[37.18]ti |
itiḥ [37.19] hetau | anugrāhakavibandhakānurūpam ācaritum ity
arthād eva sthitam |
__________NOTES__________
[62] -kṣaṇaṃ
vīkṣamāṇānāṃ -- S
___________________________
nanu tathāpi
siddhārthā bhagavantaḥ svārthamaṇī3yāṃsam apy apaśyantaḥ kasyacit
kṣaṇasya kasyacit prāṇino 'nugrāhakatve vibandha[ka]tvepi kasmād bhāvān
pratikṣaṇaṃ vīkṣanta ity āśaṃkyatehe(kya he)tu bhāvena bhagavad viśeṣaṇapadam
āha parahite[37.17]ti | parasmai hitamāyati pathyaṃ tasyādhānaṃ
karaṇam | tasya dīkṣā anuṣṭheyam evaitad iti niyamas tadvatām | nityayoge
cāyaṃ matup4 | jñānam eva sadasadvivekakaraṇād āloka
ivālokas tenāvabhāsita udyotito 'ntarātmā yeṣān teṣām
[37.18] antarātmeti lokabhāva(na)yoktaṃ paramārtha(ta)s tu
tathābhūtajñānāv alokavatām ity arthaḥ
|
aśabdaviṣaye prathane vācye veḥ
parātstṛṇāterghaño 'bhāvād vastuvistara ity asādhur ayaṃ prayoga iti
5cet | tat tu nātiśliṣṭam | yataḥ sūtre prathanaṃ vistīrṇatvam
abhipretam | tad āhakāśikākāraḥ"prathanaṃ vistīrṇatā" iti | na cātra
vistaraśabdena vastūnāṃ vistīrṇatvam abhipretam api tu bāhulyaṃ yathā tṛṇasya
vistara ity atra | ataeva "prathana iti kiṃ? tṛṇavistara" iti pratyudāhṛtam |
asya cārthaṃbhāgavṛttikāropi añjasā6vya(sā vyā)ñjīt "tṛṇasya vistaro
bāhulyam ity arthaḥ" | tat katham aprathane varttamānād asmād dhātor ghañ
bhavitum arhatīti | ataevaprajñākaraguptopivārtikālaṅkārasyādau "prāyaḥ
prastutavastuvistarabhṛto nakṣanta evoccakair vaktāraḥ" ity avocad iti
|
kiṃ sarvavedino 'dhikṛtya bhavatāyaṃ hetur
anekānta ucyate, a7thāsmadādīn iti vikalpayor buddhisthīkṛtayoḥ
pūrvasmin vikalpe pratisamādhāyāparasminn api pratividhātukāmaḥ tad
yadī[37.21]tyādinopasaṃhartum upakramate | kṣaṇānāṃ vivekaḥ
pṛthak tvaṃ tad draṣṭuṃ śīlaṃ yeṣāṃ tān adhikṛtyo[37.21]ddiśya
ucyate |
{p. 293} prakaraṇāt
"pūrveṇābhinnayogakṣematvād" iti hetur anaikāntika ityākhyāyate | tadā
"nānekāntaḥ sa hetur" iti 8prakaraṇāt | vipakṣagamanābhāvād iti
bhāvaḥ | athe[37.23]ti pakṣāntaram upakṣipati |
saṃvyavahāraḥ pravṛttinivṛttilakṣaṇam anuṣṭhānaṃ prayojanaṃ yeṣāṃ tān
[37.23] | paramārthato bhedakāraṇam uktam
anyānyakāraṇataye[38.5]ti | tatrādya eva pramāṇam | na samyañco
'pi parāñcaḥ pratyayā iti samarthayituṃ
tathāhī[38.8]tyādinopakramate | tatsādhana[38.8]m
arthakriyāsādha[22a] 1naṃ tasya prāpaṇaṃ tatra samarthe
[38.9][63]aklīvāvidyamānaviplavā dhī[38.10]r
yeṣām te tathā teṣāṃ prekṣāpūrvakāriṇām ity arthaḥ arthasya kriyā
niṣpattis tasyāḥ sādhanaṃ niṣpādakaṃ tasya bhedobhinnatvāt |
saṃdhukṣaṇa [38.16] saṃdīpanamādiśabdāt pavanasvedanādiparigrahaḥ
|
__________NOTES__________
___________________________
[63]
"aklīvadhiyāṃ" iti ālokasaṃmataḥ pāṭhaḥ | "aviklavadhiyāṃ" iti
S
yady evam i[39.18]tyādi yac codyam |
tathāhī[406?]tyādi
pratyakṣaṃ pramāṇam
abhrāntam ity uktaṃ bhavatīti vakta4vyam | anantaroktād eva
kāraṇakalāpāt | pratyakṣalakṣaṇānuktau ca pratyakṣasyaivānabhidhāne
parokṣapratipatteḥ sarvasyā anumāne 'ntarbhāvapradarśanepi kathaṃ
pramāṇadvaitamākhyātaṃ bhavati? darśanam eva pramāṇam ityākhyānāc ca nājñānam
indriyādi pramāṇam iti darśitaṃ bhavati | bhinnāyās tu prathamāyāḥ katham
apāka5raṇam? kiṃ ca mukhyavṛttyā yad uddiśya śāstraṃ pravartate tad
arthaṃ tad ucyate | na tu sāmarthyānuṣaṃgato vā yad vyutpādayati tad arthaṃ tad
ucyate | na ca pratyakṣavyutpādanābhyupagamepi mukhyavṛttyā tadvyutpādane
pravṛttam idam iti kathaṃ sāmānyena samyagjñānavyutpādanārtham ucyate | anyathā
anumānavyutpādanārthatvepi tasya sāmarthyād anu6mānābhāsapratipādanam
anuṣaṅgato vikalpasya dhārāvāhināñ ca parāñcā(parācāṃ)vikalpajñānānāṃ
pramāṇābhāsatvapratipādanam astīti anumānatadābhāsavyutpādanārtham iti
pramāṇāpramāṇavyutpādanārtham iti vā kiṃ nocyate? yady a(yada)py anyat
samyagjñānavyutpādanārtham abhipretam, tatrāpi kalpanāpravṛ(bhṛ)tor
mithyājñānasyāpi7 prasaṃgato vyutpādanam astīti tad api
samyagjñānavyutpādanārtham iti kiṃ nocyata iti yat kiñcid etat | tathā yady
anumānatas tathābhūtasya niścayāt tasya prādhānyam ucyate, tadā pratyakṣato
dharmigrahaṇaṃ vyāptigrahaṇañ cāntareṇa nānumāne pravṛttir astīti tasyāpi kiṃ na
prādhānyam ucyate? na ca tasyāparabhāvāt prādhānyakalpanā jyāyasī |
ki8ñ ca tad api tattve niścāyakam anumānaṃ
samastatattvaniścāyakasākṣātkārapravṛttapratyakṣāṅgam upasarjanam | tad
etabhūyeyaṃ (?) pradhānaṃ bhavitum arhatīti kathaṃ viparyastās tattvavidaḥ
|
api ca svasaṃvedanaṃ pratyakṣām antareṇa
sarvathā na kasyacit tattvavyavasthānam iti tasyāiva prādhānyaṃ kiṃ na kalpyata
iti | sa hi mithyājñānaṃ pratyakṣasya viṣayo [22b] 1yata(tra)
tenānurūpo niścayo janitaḥ na ca tatra vivādaḥ saṃbhavati yenānumānāt
tanniścayaḥ pārthyate | {p. 294} athottarakālabhāvinaḥ saṃśayasyānumānato
nirāsāt tasya tathātvam ucyate | tarhi pratyakṣasyātiśayena tadvācyam,
tatsaṃśayono(yānu)tpādasya pratyakṣanibandhanasya bahulam upalambhāt | atha tadā
tatpratyakṣaṃ gṛhītagrāhitayā na pramāṇavyapadeśayogyaṃ satsaśayaṃ
nirasya2ti anumānam api tathaiveti kim anenoktena? na ca kṣaṇikatvādi
pratyakṣasya viṣayo yenānumānatas tanniścayāt prādhānyaṃ tasya kalpyetety alaṃ
bahunā | pratyakṣasyāpi paṭunaḥ pravartakatvāt kiṃ na prādhānyaṃ? nahi yogyatā
yogyād vastuno 'nyā yā parokṣā satī tena niścetum aśakyānyena niścīyeta
tanniścāyakaṃ tajjñānam anyat pramāṇaṃ sad anumānaṃ syāt | kintu
3yogyam eva vastu yogyatā, yathā ca pratyakṣasyārthasyaikaprakārā
pratipattis tathācāryeṇa svayam evānyatra darśitam | atha yady api yogyatā
yogyavastusvabhāvā tathāpi parokṣaphalasavyapekṣā parokṣeti | nanu phalasya
parokṣatve sā kiṃ paramārthataḥ parokṣā kiṃ vā parokṣakalpā? tatra yadi
parokṣaṃmate (?) parokṣaiva tadā pra4tyakṣaparokṣayor
ekātmatānupapatter bhinnaiva syāt | yathāmīmāṃsakānāṃkāryārthāpattisādhanā |
atha parokṣaiva; kathaṃ punaḥ pratyakṣasvabhāvā parokṣaiva | tanniścayasya
kartum aśakyatvād iti cet | yadi nāmābhyāsāt pūrvaṃ niścetum aśakyā tathāpy
abhyāsadaśāpannena paṭīyasā pratyakṣeṇa svato
'pasāritabhrāntini5mittena kiṃ na niścīyate? phalam api tasya dāhādi
nātyantaparokṣam anyatra tatkṛtasya tasyānekaśo 'nubhavāt | ata evābhyāsena tat
paṭutaraṃ jātam | natvam abhyu(na tu abhyu)dayādi dānacetanādikāryatvena
niścitaṃ kenacid yena tatrāpy abhyāsāt tathāniścayaḥ syāt | yāvat
ātyantaparokṣam eva | atas tadapekṣayā dānacetanā6śakter aniścayo
yuktaḥ | tad ayam artho yenāsakṛd vahnyāder dāhādyanubhūtaṃ sa tadā phalasya
parokṣatvepi dāhādijananayogyam etad iti pratyakṣeṇa niścinoty eva | yathā
cānabhyāsāvasthāyāṃ pūṃsaḥ kṛttimākṛttimamuktādipratipatteḥ paropadeśāpekṣaṇāt
svato 'saṃbhavepi saty apy abhyāse sa eva puruṣaḥ
puruṣā7ntaranirapekṣo muktādeḥ kṛttimādirūpatāṃ svayam eva
pratipadyate | tathānabhyāsāvasthāyāṃ svatas tadyogyatāniścayepi abhyāsāditaḥ
paṭimapratyakṣaṃ svayam eva tadyogyaṃ niścāyayiṣyatīti kiṃ nānumanyate | āha
cātrabhartṛhariḥ"maṇirūpyādijñānaṃ tadvidāṃ nānumānikam" iti | kiñ ca na
vyāptismaraṇam antareṇānumānaṃ pravartate | na cāgnyā8di vastu dṛṣṭvā
tatsādhyārthakriyāvāñchayā pravṛttau yad yad evam arthakriyākāri yathā
mahānasādi dṛṣṭaṃ tadvastv iti pravṛttau(tteḥ) prāgvyāptismaraṇaṃ saty avādinā
vadituṃ śakyata iti kathaṃ tatrānumānasya pravartakatvakalpanā na sāhasam | ataś
caivaṃ yatas tādrūpyāvasāye pratyakṣaṃ nānumānasāpekṣamanavasthāprasakteḥ |
yathā ca tasya pāṭavaṃ tādrupyaniścaye [23a] 1caritārtham
upavarṇanīyam, tathā yogyatāniścaye kiṃ na varṇyata ity alam ativistareṇa
|
yat tu tac cānumeyatāṃ nātipatati
[40.19] tat svaparasaṃtānavartinīr buddhīr adhikṛtyoktam
"anyatrānubhūtaviṣayebhya" iti vacanād iti | atra ca sarvatra samādhānaṃ
dhīmadbhir eva vidheyam |
{p. 295} ātmā (?)
sādhyasādhanabhāvo [41.20] gamyagamakabhāvaḥ | kṛtakatvādau
pāramārthikaṃ [41.24] sādhyasādha2nayor
dharmiṇiścabhedaṃ [41.24] bhinnaṃ rūpaṃ nālamba[te] nāśrayate
| kuto nālambata ity āha sambandhe[41.25]ti | paramārthabhinnānām
akāryakaraṇabhūtānāṃ sambandhābhāve tathātvābhāvaprasaṃgāt | ekasminn arthe
dvayoḥ samavāya ekārthasamavāyo [41.26]tra vivakṣitaḥ
kṛtakatvānityatve [41.26] ādī yasya tasya | kṛtakatvam ādir yasya
sāvayavatvādeḥ sādhanadharmasya | anityatvam ādir yasya3
sāvayavatvādeḥ sādhyadharmasya | tasye[41.27]ti samavāyasya |
atraivāpecayahetum āha samavāyād i[42.2]ti
|[64]ādi[42.3]śabdād akāśadikkālamanaḥparamāṇūnāṃ saṃgrahaḥ |
kathaṃ punaḥ kṛtakatvādeḥ śabdādau vṛttāv ātmādivrttir āsaṃjyata ity āha | ya
eva hī[42.3]ti | tasya [42.5] samavāyasya | "na
ca saṃyogavannānātvaṃ bhāvavalliṅgāviśeṣāt viśeṣaliṅgā4bhāvāc ca
tasmād bhāvavat sarvatraikaḥ samavāya" [Praśa.Bh. pr. 172] iti vacanād
ekatvenābhyupagamaḥ | athāpi syāt na samavāyād vṛttir api tu samavāya eva vṛttir
iti tad apy avadyam | saṃbandhābhāvena bhāvoyaṃ vrttir iti kalpanāyā ayogāt |
saṃbandhāntarakalpanāyāñ cānavasthāprasaṃgāt | yadi ca samavāyas tasya vrttir
ātmādiṣv api tasya bhāvāt5 kathaṃ na tasya vṛttir iti tadavastho doṣa
iti | atha[42.6]śabdaḥ pakṣāntaram avadyotayati | etasminn upagame
gaḍḍapraveśe 'kṣitārānirgamvṛttānto jāta iti darśayann āha saiva
tarhī[42.8]ti |
__________NOTES__________
[64]
purvatra śaṃkācihnitaṃ "ātmā (?)" iti padaṃ atratyam
sambhavati
___________________________
abhūtvā
yo na bhavati bhūtvā ca [na] vinaśyati sa tadviparītarūpas tasya
yaḥ samāropas tasya vyavacchedaḥ sa viṣayo
[42.9] yasyās tasyāḥ?| sā kim a6vaśyābhyupagamanīyā
yenānyasyopagamo niṣidhyata ity āha saiveti [42.8] | paramārthena
bhedo dharmiṇā sahety arthāt tadvatoḥ paramārthabhedavattvañ ca
parābhiprāyeṇoktaṃ draṣṭavyam | dharmiṇi [42.11] śabdādau |
taddharmatānapekṣāyāntu nityābhimateṣv api tau varteyātām iti bhāvaḥ |
utpattivināśadharmatāyāḥ kalpanābuddheś cāntarāle
ghāṭāmastakāntarālavartimāṃsapiṇḍāparanāma gaḍur iva gaḍu[42.11]r
niṣphalatvāt tena | vyatireko bhedas tadvatā [42.12]
|
ayam abhisandhiḥ | yadi kṛtakatvādayo dharmā
vyatirekiṇastava dharmiṇi pramāṇasiddhāḥ syus tadā satyām api tasya vastunas
tathātāyāmajāgalastanavadanupayuktā api kena nāma nābhyupagamyeran |
vastusvabhāvānā8m aparyanuyojyatvāt | kevalaṃ tad eva
pramāṇasiddhatvaṃ na saṃbhavati pratyakṣapramāṇavādhitatvam eva lakṣyata iti
|
{p. 296} atha kiṃ kalpanāniveśinaḥ
kṛtakatvādayo dharmāḥ sādhyadharmam avabodhayanti
yenāvaśyābhyupagamanītyāyā(nīyāyā) utpattivināśadharmatāyā eva
tathāvidhabuddhinibandhanatvāt kim anyenety ucyata ity āśaṃkāyām abhyupagama
[23b] 1evotpattir(vottara)m ity abhiprāyavān āha
tathāhī[42.12]tyādi | sattāmātreṇa [42.12]
tanniścāyakajñānanirapekṣeṇa svarūpeṇa vastuna utpatteḥ prabhṛti sarvadeti
veditavyam | anavarataṃ [42.14] satataṃ taddharmasya
sādhyadharmasya pratītis tasyāḥ prasaṅgāt [42.14] | kathaṃ
nāma te tatpratītinibandhanaṃ bhavatīty āha kiṃtv i[42.14]ti |
nanu vastvasaṃsparśitve vikalpasya kathaṃ vastunaḥ
kṛtakatvādirūpa2tāpratītir ity āha sa ce[42.15]ti |
co yasmād arthe | tadrūpasya [42.17] kṛtakatvādirūpasya
vastuno 'saṃsparśepy agrahaṇepi | tadagrāhiṇaḥ kathaṃ tadadhyavasāya ity āha
paramparaye[42.17]ti | tadupādānatvāt [42.18]
kṛtakatvāt kṛtakatvādirūpabāhyopādānatvāt | tasya vikalpasyeti prakaraṇāt
| nanu ca na kṛtakatvādayo dharmās tathāvidhabuddhinibandhanatveneṣyante kintv
a3rthakriyākāritayā, tat kathaṃ tathāvidhavikalpaḥ syād yataḥ
prasavet (vikalpasya tataḥ prasavaḥ) | tasya tasya dharmasya vaiyarthyam ity āha
tadvyatiriktās tv i[42.18]ti | tu śabdo yasmād arthe |
tasmād abhūtvābhavanadharmaṇo bhūtvā cābhāvanadharmaṇo dharmiṇo
vyatiriktā anye tasyāḥ kalpanābuddher utpattis tasyā
nimittaṃ kevalaṃ nimittamātram [42.18] tadbhāvastayā | etad
uktaṃ4 bhavati yadi kṛtakatvādi(diḥ) dharmiṇo 'nyo na syāt tarhi
kṛtakādibuddhir anubhavasiddhā nirnibandhanā syāt | na caivam ato 'sty
etadbuddhikārī kṛtakatvād iti (dir iti) tatkalpanā | tataś ca
tanmātrakāritva(tvaṃ) parikalpanīyaṃ sādhīyaḥ | tathāpi tathāvidhād bhāvād anye
te tannibandhanaṃ kalpyaṃtām ity āha tadvaram i[42.19]tyādi |
yasmād evam anantaroktaṃ tat5 [42.19] tasmāt | tasya
kṛtakatvāder yā kalpanā | "atraivedaṃ kṛtakatvādi nātmādiṣu" ity evaṃrūpā tasyā
yannibandhanam abhūtvābhavanadharmatādi tad eva
tathāvidhavikalpaprasavanimittaṃ varam astu [42.20] | hetum
asyāniṣṭer āha tasye[42.20]ti | astu tadabhyupagamas tathāpi
kathaṃ tasya vaiyarthyam ity āha | tadabhyupagame ce[42.21]ti |
caritārthā [42.21] anyena niṣpāditaprayojanā vyatirekavantaḥ
[42.21] tadvyatiriktāḥ kalpanānirmitāstu te saṃtu | tatra [na] kācid
bādheti cārthāt sūcitam |
syād etat -- yadi
vyatiriktānityatādidharmayogepi vastuna evāvasthāyitvādirūpaṃ vyavahartāraḥ
pratipādayanti, tadā tasya bhūtvābhavanadharmatādyupagame tadupagame ca
tasyaitadbuddhinibandhanatvasya yujyamānatvāc caritārthā vyatirekiṇo dharmā ta
bha(dharmā bha)veyur yāvatā vyatiriktānityatādibhāve tad eva vyavahartāraḥ
pratipadyante | tat kathaṃ yad eva tatkalpanānibandhanam ityādyucyamānaṃ
parabhāgaṃ puṣṇātīty āśaṃkyāha avaśyañ ce[42.22]ti | {p. 297}
co yasmād arthe | vyaktam etad ity asminn arthe vā | anityatāgrahaṇaṃ
copalakṣaṇaṃ tena kṛtakatvādāv api yathā8yogam eva tatpratyayaṃ
pratipadyante [42.23] niścinvanti | kṛtakatvād
anityatāmatamandhanta(tām anuminvanta) iti prakaraṇāt | kasmād avastvātmānaṃ te
tathā pratīyantīty āha tasmād anavasthāyīsvabhāvasyānurūpā
samīcīnocitā yā arthakriyā tadarthitayā pravṛtteḥ
[42.24] pravartanāt | teṣām anumātṝṇām ity arthāt | atra viparyaye
bādhakam āha anyathe[42.24]ti | vyatiri[24a]
1ktānityatāyāṃ satyāṃ nityatvāt [42.25] sthiratvāt
tasya śabdādivastunaḥ prastāvāt | nityatvādi[42.25]ti
bruvāṇasyāyam āśayo bhinnanityatāyogepi vastuno nānyathātvaṃ tasyās tatrākiñcit
karatvāt | kiñcitkriyāyāṃ vā bhedābhedādidoṣānuṣaṅgāt | bhedepi tato
vyāvṛtta(vyāvarta)mānasya tasyākāśāder iva nityatvavyavastheti vastuno
nityatvāddhe[42.25]tos tasya nityatvasya 2vastuno yo
'vagamas tenārthi[65]tve nyāyaprāpte sati ayam
anumātād i(tā ani)tyśabdādipadārthasādhyārthakriyārthī --
[42.25][66]itis tasmāc chabdādikaṃ nityam āśaṃkamānaḥ
[42.26] tad asaṃdehe 'numānāyogāt | tathā sandihānaḥ kiṃ
kasmād vastuno 'nityatāvicāraṃ pratyāhitāsthaḥ [42.26]
kṛtatātparyārthaḥ | anityatāyās tadvyatiriktatvād tasya sthirātmatāniścayād
eva3 tatsaṃśayapūrvakānityatāvicārasyaivāyogād iti bhāvaḥ |
[65]
avagamārthitvena S |
[66] nāsti S
|
___________________________
vyatiriktānityatayeti
kvacitpāṭhaḥ | tatra nityatve prayojye hetau tṛtīyā pratyeyā | vyatiriktāyām
anityatāyāṃ vastunas tathā vicāro na yujyata iti pratipādya doṣāntaram api
tasyāṃ darśayann āha vyatiriktāyāṃ ce[43.1]ti | tatraiva
pratipannāyām anityatāyāṃ na vastuny apratipanna ity arthāt sūcitam |
tadvāreṇa [43.2] vyatiriktānityatādvāreṇa |
pratipatte[43.2]r vastunas tathātvajñānāt | vyavadhīyate
vastvanenānityādineti vyavadhis tena [43.4] | vyavadhānaṃ vā
vyavadhis tena kim [43.3] | avyavahitasyaiva
bhinnānityatādivyavadhānaśūnyasyaiva varam astu pratipattiḥ |
viśeṣhe5tum āha -- tenaive[43.4]ti |
vyatiriktānityatāprapipattāv api vastunas tathātvapratītiḥ kathaṃ yujyata
ityādidoṣaśatam utpaśyan sotprāsam āha tad etad i[43.4]ti | eṣo
[43.8]nantarokto doṣo na [43.8] bhavati |
tatsvabhāvatayā [43.8] hetubhūtayā | kathañci[43.4]t
kenacid rūpeṇa yo bhedas tasyopagame kiñcitkalam utpaśyāmo
[43.10] notpre6kṣāmahe | yadi kathaṃcid bhedo na syād
bhedādhiṣṭhānaḥ sādhyasādhanabhāvaḥ katham upapadyetoyonu(dyetety āha)
sādhye[43.10]ti | api [43.11] nyāyabalāyātāṃ
saṃbhāvanām āha |
{p. 298} sādhyadharmasya
sādhanadharmarūpatopagame sati bhedopagame phalaṃ na kiñcid iti pratipādya
saṃpratyekātmasādhyasādhanayor bheda eva na saṃbhavati | tat kathaṃ sa
ce7tanopagamyeti(gamya iti) (?) pratipādayann āha na
ce[43.11]ti | kathaṃcit kenāpi svabhāvena yo bhedaḥ
[43.12] kṛtakatvānityatvayoḥ sa na yuktaḥ | kasmād ity āha
ekasmād i[43.12]ti | yena dharmisvabhāvena tayor abheda iṣyate
tasmād ekasmāt[67]svabhāvabhedāt tayo[43.12]r dharmayor iti
prastāvāt | yena svabhāvena tayor a[43.13]bhedas tenāpi [na] bheda
eva yenāyaṃ doṣaḥ syāt | ki8ntu tatopi svabhāvāt tayoḥ
kṛtakatvānityatvayoḥ kathaṃcid bhedābhedau na bheda evābheda eve(eva ve)ti |
yena svabhāvenābhinnāv iṣyete tadekasvabhāvād api
bhedavato[43.14]r bhidyamānayoḥ | tena bhedāvadhinā
svabhāvena kathañcid abhedanimittam [43.14] iti | yady abhedo
neṣyate tadaikāntiko bheda eva
syāt | sati caivaṃ pūrvako doṣa iti prāyeṇo[24b] 1ktam ||
tenāpy a[43.16]bhedanimittenābhinnena svabhāvena kathaṃcid
bhedanimittam iti prastāvād boddhavyam | aparokṣo 'bhyu(ro
'bhyu)pagantavyaḥ [43.25] | atrāpi yadi tena svabhāvena tayor
abheda eva bhavet tadaikāntiko 'bheda eva tadā ca kalpanāv
abhāsibhedanibandhanaḥ sādhyasādhanabhāvaḥ syāt tathā
cāsmanmatānupraveśaprasaṅga ity āśayo 'vaseyaḥ | abheda2nimitte
bhedanimitte ca svbhāvāntare 'bhyupagate mābhūd aikāntiko 'bhedo bhedo veti
punas tathābhūtasvabhāvāntarābhyupagamo nyāyaprāptaḥ | punas tatrāpy evam ity
abhiprāyavānitiśabdahetāv abhiprāyāha anantaive[43.16]ti
(-prāyavān āha ity anantaiveti | iti śabdo hetau) | na kevalam avikalpakāyāṃ
buddhāvaty[68]āpa[43.16]śabdaḥ | paraṃparā [43.17]
parapāṭiḥ | tatkalpanayā [43.28] bhinnābhinnasvabhāvakalpanayā
vipralambha3nte [43.18] visamvādayanti |
dūṣāntaram apy atropacinvann āha | kathaṃcic ceti [43.19] |
bhedapakṣabhāvinā saṃbandhābhāvena sādhyasādhanabhāvāyogād ityādīnāṃ doṣāṇāṃ
katham anavasaro [43.20]vasaro 'vakāśa evety arthaḥ | itopi
bhinnābhinnarūpobhayadharmāsaṃbhava iti saṃkṣepeṇāha yaś
ce[43.20]ti | purodhāya [43.20] puraskrtya
vikalpabuddhyā ālambyeti 4yāvat kalpanāghaṭitasya pratiṣedhāt
pāramārthika [43.24] ity āha | itiḥ tritayasyākāraṃ darśayati |
trayo 'vayavā asyeti tritayam [43.20]
|
__________NOTES__________
[67] svabhāvād abhedāt S |
[68]
nāsti S
___________________________
prakaraṇam
upasaṃharann āha tasmād i[43.24]tyādi | sa
co[44.18]ktarūpo 'nvayaḥ | tasyā virodhād
a[44.20]nupapateḥ |
{p. 299} yathā cāyogas tathopariṣṭat
sahakāriparvaṇi nirṇeṣyate |
bhavato 'smād
abhidhānapratyayāv iti bhāvaḥ [45.5] kāryatvam
i[45.5]tyādinā tam evābhivyanakti | tadbhadānuvidhānam eva sādhyayann āha
candane[45.23]tyādi | ūrṇā meṣaloma bhedo viśeṣaḥ |
anenaitad āha -- yady adṛśyaṃ tasya karaṇaṃ syāt tat katham akaraṇasyendhanāder
bhedam anuvi[da]dhyād iti | indhanabhedānuvidhānaṃ dhūmasya pratipādya
vahnibhedānuvidhānaṃ pratipādayann āha -- alpe[45.27]ti | alpaś ca
mahāṃś cālpamahāntau tau ca tāv indhanavikārau ca tatkāriṇaḥ |
prātipadikagrahaṇe na hi tadantasya grahaṇam iti | "ānmahataḥ samānādhikaraṇa"
[Pā. 6.3.46] ityātvanna bhavati | tadanurūpasyā[45.27]lpamahato vā
dhūmasya darśanād iti sambandhaḥ | adṛśyātmano 'gnyādisāmagryāṃ niyataṃ
sannidhāna7m upekṣyāgnyāder eva kāryaṃ dhūma iti | etat sādhikām
upapattim abhidhāyādhunā tanniyatasannidhānam eva tasya na yujyata iti darśayann
āha na ce[45.28]ti | co vaktavyāntarasamuccaye |
tasyāgnyādeḥ kāryaṃ tatkāraṇaṃ tadbhāvas tattā [46.1] |
tasyaivādṛśyasya tadanantaraṃ bhāvān na dhūmaḥ syād iti bhāvaḥ | co
[46.3]dṛśyakāryatvena samaṃ dhūmādikāryasya tulyopāyatvaṃ8
samuccinoti | tasyādṛśyasya sata(sataḥ)tadbhāvānuvidhānam | co
'vadhāraṇe samāna[46.4]m ity asmāt parodraṣṭavyaḥ |[69]atrāpi
vṛkṣendhanayor api tathābhāvakalpanāyāṃ tad evottara[46.5]m iti |
tadupalambhe pragupalabdhilakṣaṇaprāptam upalabdham upalabhyata iti |
vṛkṣādibhāve niyatasannidher adṛśyātmanaḥ kutaścid indhanasya bhāva iti punar
a[46.6]prathame codye [25a] 1parakīya
eva[70]eva vākya(vṛkṣa)bhedānuvidhānād indhanasya
vṛkṣādisannidhāne 'dṛśyātmano niyatasannidhānatā yuktā, pratibandhābhāvāt
pratibandhe [46.2] ce[71]tyādi | vṛkṣādikāraṇatvaṃ tasya
vṛkṣādeḥ svahetor eva [46.5] bījāder bhāvadarśanād
i[46.5]ti parihāraḥ | tatrāpy adaśyātmano niyatasannidher
ityādicodyaparihārayor ābhīkṣūnyenānavasthānāt paryavasānaṃ ca (naṃ na) syāt |
tataś cai2kasyāpi niyatakāryatvaṃ na syād ity ākūtam | yadi va
tasyāpy adṛśyasya bhāve niyatasannidhāna[na]paramadṛśyaṃ kāraṇaṃ kiṃ na
kalpyate? nyāyasya samānatvāt | tathātrāpy evam ity anavasthā na
vyavasthitaḥ kāryakāraṇabhavo bhaved ity arthaḥ | athavā tatrāpi
[46.5] vṛkṣādau tathābhāvakalpanāyām [46.5]
dṛśyabhāvakalpanāyāṃ pareṇa kriyamāṇāyāṃ tad evottara[3m indhanā]der
vṛkṣādibhedānuvidhānāt | na ca vṛkṣādisannidhāne niyatasannidhānatā yuktetyādi |
nāpi vṛkṣādikāraṇatvam adṛśyātmano vṛkṣādeḥ svahetor eva bījāder bhāvadarśanad
iti {p. 300} ca | uttīryate 'niṣṭapakṣād anenety uttaram etat | bījādibhāve
niyatasannidher ityādau punaś codye [46.6] ca parasya sa eva
bījādibhedānuvi4dhānād ityādy anaṃtarokto 'smākaṃ parihārah
[46.6] paracodyapratividhānam | anavasthā [46.6]
cānantaraṃ vyākhyāteti | etene [46.6]ndhanādeḥ svahetor eva
vṛkṣāder bhāvadarśanād ti vacanasāmarthyāt, yasya yasmād bhāvo dṛśyate tasya
tatkāraṇatvam iti pratipāditena | yasyā eva sāmagryā agnīndhanāder utpattis
tasyā eva taddrśyatva5m upajāyata iti | ekasāmagryadhīnatā
[46.7] tayor niyatasannidhānanimittaṃ sāpi pratyuktā
pratyākhyātā kasyacid bhāve vijñāyamānasyaiva tatkāryatvavyavasthāsiddheḥ |
tadbhāve 'nupalabhyamānasya tu tatkāryatvakalpanāyām atiprasaṃgād iti bhāvaḥ |
atraiva vaktavyāntaraṃ samuccivann āha tad i[46.7]ti |
tasyādṛ6śyasyānvayavyatirekānuvidhānāt [46.7] | tad
a[46.8]dṛśyam | tac cā[46.8]nvayavyatirekānuvidhānam |
nimittābhāvam evāvedayann āha kāryeti [46.10] | satsvanyeṣu kāraṇeṣu samartheṣu
kāryam abhavatkasta(vatta)dutpattau kāraṇāntaram apekṣaṇīyaṃ pratipādayati | na
tu bhave(va)d eveti samudāyārthaḥ
|
__________NOTES__________
[69] tatrāpi S
[70] sa eva S
[71] bandhe vā S
___________________________
saṃprati
sa(ta)tkāraṇatvam upetyāpi7 nāsmatpratijñātasya kācit kṣatir iti
pratipādayitum āha rūpantv iti (bhavatv iti) [46.12] |[72]yato
[46.14] vahnyādeḥ kāraṇatvahāneḥ agnyāder anyasyāpi[73]bhāvaḥ [bhāve]
dhūmaṃ prati kāraṇatvena kathaṃ na agnyādeḥ kāraṇatvahāniḥ [46.14]
| kathañ ca tanniṣcayena pravṛttau na visamvāda ity āśaṃkyāha tasya (?) |
abhyupagamanīyadṛṣṭāntadvāreṇāmumarthaṃ draḍhayann āha8
nahī[46.15]tyādi | dṛṣṭasya kāraṇasya hānam abhāvo
na hy akāraṇatvena pratītasya kāraṇatvahānir ity arthaḥ | tasya
dṛṣṭakāraṇasya kāryaṃ taddarśanāt [46.16] |
atatprāpti[46.16]r dṛṣṭakāraṇāprāptiḥ prasajyata āpadyate aneneti
prasaṅgāpādanam atiśayitaḥ prasaṅgo 'tiprasaṃgas tenālaṃ
[46.16] na kiñcit | nanu ca tadbhāve bhāvas tadabhāve 'bhāvaś ca
[25b] 1kāryadharmāv imau tat katham ayam eva kāryakāraṇabhāva uty
ucyate | kāryabhāva iti tu yuktaṃ vaktum iti | satyam etat kevalam etasmin
kāryadharme kathite kāraṇadharmopi svabhāve bhāvo bhāvanaṃ bhāvo bhāvayitṛtvaṃ
sattayābhisambandhayitṛtvaṃ svābhāve cābhāvo 'bhāvanam abhāvayitṛtvam
anutpādayitṛtvaṃ yat tallakṣaṇaḥ sujñāno bhavatīty ācāryeṇaiva2m
uktam anenāpy evaṃ vyākhyātam | {p. 301} tenāyam arthaḥ -- arthāntaratve sati
yaḥ prāgbhāvī so(svā)nvayavyatirekāv anuvidhāpayati tat kāraṇam | yaś ca
paścādbhāvyanvayavyatirekānuvidhāpanānvyavyatirekānuvidhānalakṣaṇaḥ
kāryakāraṇabhāva [46.22] iti | yad vā
kāryakāraṇabhāvaniścayahetutvād ayam eva tathoktaḥ | tathā hi kāryagatābhyām eva
tadbhāva3bhāvatad(tada)bhāvābhāvābhyāṃ tayoḥ kāryakāraṇabhāvo
vibhāvyate | asati kāraṇatve tadbhāva(vā)bhāvayos tadbhāvābhāvāv eva na bhavetām
iti | nāyam evam ayam eva kāraṇabhāvo nāma anya eva dviṣṭhaḥ sambandho 'stīty
āśaṃkyāha sa hīti [46.23] | hi yasmād arthe | tābhyāṃ
[46.23] tadbhāvabhāvatadabhāvābhāvābhyām |
svarūpe4ṇāsvīkṛtakāryakāraṇarūpayor agnidhūmayoḥ dūṣaṇāntaram
anvacinvann āha svabhāvena ce[47.1]ti | tasya [47.4]
apūrvasya rūpasya tena niṣpādyamānasya | tato
[47.4]kāryakāraṇarūpābhyām | nahītvāya(?)rthāntarasyatva samarthanam
(?) | tatas tasya tato [47.9]rthāntaratvāt | pūrvake
[47.9] iti kāryakāraṇabhāvasambandhena kriyamāṇo(māṇāt)
5rūpāt prāgbhāvinī vahnis tasya dhūmarūpe (?) tadbhāvaḥ
[47.13] kāryakāraṇabhāvaḥ tayos tādrūpyepi kāraṇabuddhāv asyopayogān
na vaiyarthyam ity āha -- karye[47.13]ti | api
[47.14] nyāyataḥ sambhāvanāṃ darśayati | katham avasīyate
nārthāntaranimitte ity āha tasye[47.14]ti | tasya
tatsāmarthyā(tasya tābhyām arthā)ntarasya tathāvidhasya [47.16]
tadvivekenāprati6bhāsinaḥ | api [47.16] vyaktim ity
etad asminn arthe | sarvaṃ sarvatra gṛhītam itīṣṭaṃ dharmam atikrāntaḥ prasaṅgo
'tiprasaṅgaḥ [47.16] | tasyānupalabdhilakṣaṇaprāptatvād
viśeṣe(ṣa)ṇāsiddhoyaṃ hetur ity āha anupalabdhī[47.16]ti | kim
avaśyam upalabhyamānena tena tadbuddhihetunā bhāvyaṃ yenaivam ucyata ity āha
na hī[47.18]ti | tadbu7ddhī
[47.18] kāryakāraṇabuddhī | asya [47.19] arthāntarasya
tayoḥ [47.19] kāryakāraṇabuddhyoḥ | na cānvayavyatirekānuvidhānam
aviduṣas tadbuddhī bhavata iti buddhistham | upapattyantaram atraiva
samuccinvann āha na ce[47.19]ti | svaviśiṣṭapratyayanibandhanaṃ
[47.20] co(svo)paraktajñānanibandhanam |
kāryakāraṇabuddhyo[47.21]r vikalpātmikayor iti prakaraṇād
draṣṭavyam | tadbu8ddhinibandhanatvepi tasya katham avaśyam
upalakṣaṇam ity āha nahī[47.22]tyādi | co [47.24]
vaktavyāntarasamuccaye |
kāryakāraṇābhyām
__________NOTES__________
[72] atra
"yato vahnyādeḥ kāraṇatvahāneḥ" etāvān pāṭhaḥ agre "visaṃvāda ity āśaṅkyāha"
etad anantaraṃ saṃgacchate | pramādāt prāgāyāto bhāti |
[73] agretanaṃ
"tasya?" iti śaṃkā cihnitaṃ padaṃ atratyaṃ bhāti | tathā ca "tasya bhāve" iti
"tadbhāve" [46.13] ity asya vivaraṇam
|
___________________________
a[47.24]gnidhūmābhyām
arthāntarasya [47.24] bhinnasya | kāryakāraṇabhāvarūpasya
sattvasya sabandhāntarasadbhāvāt kathaṃ na ghaṭata ity āha |
sambandhe[47.25]ti | tasmāt kāryakāraṇābhāvasaṃbandhād anyasya
tenāpy arthāntareṇa [26a] 1sambandhena sahāsya kathaṃ saṃbandha iti
paryanuyoge saṃbandhāntaraṃ kalpanīyam | punaḥ paryanuyoge punas tatheti
anavasthā[47.25]prasaktis tataḥ | na caivaṃsambandhāntaraṃ
parikalpyate | kiṃ tarhi kāryakāraṇabhūtavastukāryakāraṇākhyasambandhayor {p.
302} akāryakāraṇabhāva eva sambandha ity āha kārye[47.26]ti
|[74]tadbhāvasya [47.27] kāryakāraṇabhāvasya
bhinna2sya kalpitasya tato 'sahabhāvitvāt | kāryakāraṇakāle
[47.27] kāryakāraṇabhūtavahnidhūmādivastukāle | tayoś caikakālikatvaṃ
kuto yenaikajanakatvaṃ syād iti | atra gajanimīlikāṃ kṛtvaitad uktaṃ draṣṭavyam
| sa ca [48.3] kāryakāraṇādhyavasāyaḥ | bhavatv asau
kalpitaviṣayas tathāpi bhinnasambhavaḥ kathaṃ na bhaved ity āha --
3kalpite[48.4]ti | tadvyavasāyasya
kāryakāraṇatāvyavasāyasya | ta[75]sya bhinnasya
kāryakāraṇabhāvasya | mābhūt kalpitaviṣayoyaṃ tadavasāya iti hi tasya kalpanā sa
cet tathāvidha aiṣitavyaḥ kiṃ teneti bhāvaḥ | kiṃ kalpyamānosau tadbhāvaḥ kiṃ
kāryakāraṇabhāvābhyāṃ sahitābhyāṃ janyate āhosvide4kaikeneti pakṣayor
ādyaṃ pakṣaṃ kṣapayann āha kāryeti [48.5] | kāryeṇa janyamānaḥ
kāryabhāvaḥ syāt | kāraṇena janyamānaś ca kāraṇabhāva ity abhipretya katham
i[48.6]ty āha | pratyekajanyamānatāyām api kāraṇam uddiśya nirūpayann
āha -- yadā ce[48.6]ti | paścā[48.8]cchabdāpekṣayā
tu svakāryasyeti vi5bhaktivipariṇāmena yojyam |
a[76]tasarthapratyayayogenaṣaṣṭhī prāpteḥ | tat tasmād ubhayoḥ
[48.9] kāryatadbhāvayoḥ
|
__________NOTES__________
[74] sadbhāvaṃ S
[75] tasyā S
|
[76] ṣaṣṭhyatasarthapratyayena (Pā. 2.3.30)
___________________________
nanv
ekasāmagryadhīnataivānayoḥ sambandha iti kathaṃ parasparāsambandha ucyata iti
cet | na, kāryeṇāpi samam asya kāryakāraṇabhāvasya saṃbandhasya prakṛtatvāt
sūktam idam | eka6sāmagryadhīnateṣṭau ca tad utpatteḥ pūrvaṃ kāraṇaṃ
na kāraṇaṃ syāt | tvanmate tadyogāt tadavyavasthiter yoyam aprāptatvād iti doṣo
draṣṭavyaḥ | kāryasya dhūmādeḥ kriyā [48.11] karaṇaṃ
kathaṃ | tadapekṣaṃ [48.13] taddhūmādikriyāpekṣam | asya
[48.12] vahnyādeḥ asattvān mā sma tajjanayata, kā no hānir ity āha
tadbhāvaś ce[48.15]ti7 | tadbhāvaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ
saṃbandhaḥ | kāraṇābhāvād anutpannaś ca(nnāśva)śaśaviṣāṇā yathā naḥ (na)
kathaṃ tadbhāvasambandho bhavitum arhatīty āśayaḥ | saṃpratyakṣaṇikapakṣam
abhyupagamyāha -- akṣaṇikatvepīti | pratyayahetuḥ kāryakāraṇabuddhihetur
vā nātivartate | yadi hi tadāśritaṃ syāt tadā tatra tathāvidhaṃ bodhaṃ vidadhyād
a8nyathāsati viprakarṣābhāvāt sarvatra tadbuddhiṃ janayen no vā
kvacid apīti bhāvaḥ | idaṃ punar atra sādhu dṛśyate | ayaṃ khalu
kāryakāraṇabhāvaḥ kāryakāraṇayor vastunor varttamāno nāṃśena vaṃśadaṇḍavad
vartate akhaṇḍarūpatvāt | kāryābhāvaḥ kāraṇā[77]bhāva iti prāpter
anekarūpatāpattiprasakteś ca | pratyeka[26b] 1rūpakāryatvena
vartamānaś ca yathākāryakāra[ṇa]yoḥ kāryakāraṇabuddhī janayati tathā pratyekaṃ
janayet | sati caivaṃ vahnāv eva dhūmāpekṣayaiva kāryakāraṇabuddhī prasajyeyātāṃ
tathā dhūmepi tadvahnyapekṣayaiva kāryakāraṇabuddhī prasaṅga(saja)taḥ | mā sma
vā kāryakāraṇayor api {p. 303} bhūtām iti | tadekaprakā(hā)ranihate 'pi
sambandhe 'sminn imām īdṛśīṃ sūkṣmekṣikāṃ kurvatābhaṭṭārcaṭena2katham
ayaṃ sthavīyān doṣo na darśita iti na pratīmaḥ
|
__________NOTES__________
[77] "kāraṇabhāva" ity api
paṭhyate
|
___________________________
nanu yaḥ
kila kāryakāraṇalakṣaṇasaṃbandhāntaravaśāt kayościd vastunoḥ kāryakāraṇarūpatām
upaiti taṃ pratyetad ucyamānaṃ śobheta | asmākaṃ tu kāryasamavāyaṃ kāraṇatvaṃ
kāraṇasamavāya(yi)tvaṃ ca kāryatvam icchatām ity anantaroktād doṣān na(ktā doṣā
na) kiṃcid upaghnantītinaiyāyikavacanam āśaṃkya tadabhi3mānam apy
unmūlayann āha -- samavayīti | samavāyikāraṇasyaiva kapālādeḥ | tatraiva
ghaṭādikāryasya samavāyāt | co yasmād arthe | nimittakāraṇaṃ
kulālādi | asamavāyikāraṇaṃ kapālasaṃyogādiḥ | tayor na
kāryasamavāyostīti na kāraṇaṃ syāt tataś cāvyāpitvaṃ lakṣaṇadoṣa iti sāmarthyād
darśitam | kāryalakṣaṇe4(ṇa)syāpy akāryasya veti
vāśabdo 'piśabdasyārthe | tatsamavāyaḥ kāraṇasamavāyaḥ | samavāyikāraṇa
eva kapālādau samavāyah kāryatvaṃ na nimittāsamavāyikāraṇayor iti saptamyantaṃ
sa(pada)dvayam iha sambandhavyam, kapālādisamavāyina eva ghaṭāder udayopagamāt |
tataś ca nimittāsamavāyikāraṇāpekṣayā ghaṭādi5kaṃ kāryaṃ na syād ity
atrāpi avyāpitaiva darśitā |
idānīṃ sādhāraṇaṃ
dūṣaṇam upadarśayann āha tasya ceti | tasya samavāyasya co
vaktavyāntarasamuccaye | anyathātvavyākhyānam atra sāhasam iti nānūdyatepi |
vyaktibhedavivakṣayopayuktakārye vā sarvatraśabdaprayogāt |
sarvatra kāryakāraṇabhūte vastuni | aviśeṣād
a6viśiṣṭarūpatvāt | parasparam anyonyaṃ vahner dhūmo
dhūmasyāpi vahniḥ | kāryaṃ kāraṇaṃ ca syāt, samavāyasya
kāryatvakāraṇatvalakṣaṇasya viśeṣād ubhayas tādrūpyamatād rūpyaṃ vā na samaṃ
syād ity evaṃ vaditur abhiprāyaḥ | athavā sarvatra kāle vastuni
akāryakāraṇabhūtepi | sarvatra vā aṃtaśo mahāsāmānyasya sattāyāḥ7
samavāyabhāvān na samavāyabhāvo vibhāvitaḥ | kiṃtvaviśeṣa evānūdita iti
draṣṭavyam |
nanu nāviśiṣṭaḥ samavāyaḥ
kāryatvakāraṇatvalakṣaṇatveneṣṭo 'smākaṃ kiṃtu pūrvottarabhāvābhāvaiśiṣṭa ity
āśaṃkyāha pūrveti | pūrvottarakālāvacchinau padārthau pūrvottarāv uktau |
tayor yau bhāvābhāvau, pūrvabhāva eva yad uttarasya bhāvaḥ |
tadabhā8va eva yo 'bhāvo 'bhavitṛtvam, purvasyāpi yaḥ svabhāva eva
bhāvo bhāvanaṃ sattayābhisaṃbandhakatvaṃ svābhāva eva ca yo 'bhāvo 'bhāvanaṃ
samaṃ (?) [a]bhāvayitṛtvaṃ tadviśeṣaṇaḥ samavāyaḥ kāryakāraṇalakṣaṇam | etad
uktaṃ bhavati yo 'rthāntaraṃ svānvayavyatirekāv anuvidhāpayati, yaś
cārthāntarasyānvayavyatirekāv anuvidhatte eva anvayavyatirekānuvidhā[panā]
[27a] 1nvayavyatirekānuvidhāyinī vastunī viśeṣaṇe yasya samavāyasya
sa tadviśeṣaṇaḥ | {p. 304} kāryakāraṇatvalakṣaṇatveneṣta iti na sarvatra
tathābhāvaprasaṅga iti | anyathā vyākhyānaṃ tv abhāvaśabdasya duryojyatvāt
sāhasamitī nānūdyatepi | etan niṣedhayann āha | ayukteti | hetum āha
tad iti | tena bhāvābhāvavatā pūrvottarakālena
vastunāsaṃbandhād avi2dyamānasambandhatvāt | ayam artho
viśeṣaṇaṃ vyavacchedakaṃ bhavati | 3tatra kena saṃbandhena tathābhūte
ca vastuni samavāyam imam avacchinno (cchinto) yena tadviśeṣaṇaṃ syāt | evam eva
ca tathātve sarvaṃ sarvasya viśeṣaṇaṃ syād iti
|
nanu viśeṣaṇaviśeṣyabhāva eva
4sambandhaḥ | na ca sambandhena sambandhāntarānusaraṇaṃ śreyaṃ ity
āśaṃkyāha niratiśayasyeti | niṣkrānto 'tiśayo vyavasthitarūpād viśeṣo
yasmān niṣkrānto vātiśayāt | tasya kenacid atiśāyayitum aśakyasyety arthaḥ |
nityatvāc ca niratiśayatvam iti buddhistham
|
evaṃ brūvāṇaś caivam abhipraiti viśeṣaṇena
tāvad atiśā5yake nāvaśyabhāvyam anyathā sarvaṃ sarvasya viśeṣaṇam
āpadyeta | tatrānityasya kaścid atiśayam ādadhat kiñcid bhaved api viśeṣaṇam |
yadi tatrāpi so 'tiśayaḥ kiṃ tato bhinna utābhinnaḥ, yadi bhinnas tasya kim
āyātam athābhinnas tasyaiva tarhi karaṇam āpatitam iti kaścin na paryanuyuñjīta,
na tu pūrvāparakālayo ravicalita6tadrūpasya nityasyeti | saṃprati te
yady avaśyaṃ viśeṣane asyaiṣṭavye iti nirbandhas tadaitat yuktarūpam ity
upaga...arbham upadarśayann āha tayor eva veti | vāśabdo
'bhyupagataṃ pakṣāntaraṃ darśayati | tayor
anvayavyatirekānuvidhāpanānvayavyatirekānuvidhāyinos tadviśeṣaṇayos
tatsamavāyaviśeṣaṇatvenā7bhimatayos tallakṣaṇatā
kāryakāraṇalakṣaṇatāstu | tayor eva pramāṇopapannatvād itarasya ca
tadbādhitatvād ity āśayaḥ | itir anantaroktaṃ pratyavamṛṣati | evam
abhiprāyavatā vārtikakṛteti prakaraṇāt | agnīndhanādy eva
sāmagrītyantarnītaniyamaḥ samāsaḥ kartavyo 'ta evāmūṃ niyamam asahamānasya
bhinasāmagrīvādino8 matam āśaṃkya tannirākurvann āha na ceti |
anyathā kuto 'sya pratyākhyānagranthasyotthānaṃ syād iti | svarūpata
evāparasāmagrīnirapekṣeṇaiva rūpeṇa | kārye [48.23]
janayitavye yataḥ [47.26] śaktivyāghātāt |
anyatre[48.26]ti | nipāto 'nyavacanosti tenānyad ity ārthaḥ
|
sāmagry api janayantī kiṃ
sāmagryantarasavyapekṣā janayaty athānapekṣā | yadi [21b]
sāma1gryantarasāpekṣā tarhi saivānvayavyatirekābhyāṃ janikā syād
ādyasāmagryāstu janakatvaṃ harītakiṃ prāpya devatā recayantīty anena tulyaṃ syāt
| a(ya)dyanirapekṣā tadvadabhāvopi svahetulakṣaṇasāmarthyas tannirapekṣa eva kiṃ
na janayatīty api dūṣaṇam iha draṣṭavyam | na ca sāmagrī tato bhedenopalabhyate
| na cāsyā anupalabdhilakṣaṇaprāptatā yuktetyā2dy api
pūrvavaddraṣṭavyam |
{p. 305} anvayo
'nvetṛtvam anvīyamānatvaṃ ca vyatireko vyatirecayitṛtvaṃ
vyatiricyamānatvaṃ ca tāvātmānau yasya tasya [49.11]
|
ye [49.18] mīmāṃsakādayaḥ |
tam a[49.18]nvayaniścayam
|
tasya svakāraṇāvyabhicāradvāraka
[49.27] ity ācakṣāṇo yasyārthāntarasya yenānvayaḥ sakalalokasākṣikaḥ
so 'vaśyaṃ tajjanyas tatkāraṇajanyo ve3ti pratipādayati ataeva
"kāryakāraṇabhāvād vā" ity atrāpi tena samaṃ tatkāraṇena samaṃ vā
kāryakāraṇabhāvād iti veditavyam iti | tatra svabhāvahetvādau viparyayeṇa
bādhakapramāṇavṛttyādy eva darśitaṃ tat tu katham anvayaniścaya ukta
[51.1] ucyata ity āśaṃkyāha svabhāve[51.2]ti |
viparyaye [51.2] sādhyaviparyaye hetor bādhakaṃ4
viparītotthāpakaṃ yat pramāṇaṃ tasya vṛttyā [51.2]
sādhyasādhanayoḥ tannibandhanatvāt | anvayaniścayasyeti prakaraṇāt | uttaratrāpy
evaṃ draṣṭavyam | tadbhāvasiddheḥ tanmātravṛttisiddhes taddhetukatvāt |
asadvyavahārasya hi dṛśyānupalabdhimātre vṛttau siddhāyāṃ deśakālānavacchedena
yatra yatropalabdhilakṣaṇānupalabdhis tatra
tatrāsadvyavahārayogyatetyanvayaniścayapravṛtter
nimittāntarābhāva[78]sādhakapramāṇatas
tad[79]bhāvasiddhihetukatvāc ce[51.4-5]ti uktam |
te na (?) kāraṇavyāpakānupalabdhī
|
__________NOTES__________
[78] -bhāvaprasādhaka-S
[79]
tadabhāvasiddhihetutvāc ca- S
|
___________________________
tasye[51.15]ti
sādhyābhāve hetvabhāvasya |[80]tadbhāvasiddhi[51.19]s
tatsvabhāvatāsiddhis tataḥ tādātmyatad utpattilakṣaṇe nimitte
yasya pratibandhasya6 pratibaddhatvasya tasya niścayāt
[51.22] | tasmād utpattis tatkāraṇād votpattis tadutpattir abhipretā
| anupalabdhyoḥ [52.2] kāraṇavyāpakānupalabdhyor iti prakaraṇāt |
kadā punas tadviśeṣaṇaṃ nopekṣituṃ śakyata ity āha yadeti
[52.3] | upādatte [52.4] nidarśanīyatvena svīkaroti
pratipādaka iti prakaraṇāt | asiddhatvād i7[52.8]ti |
saṃdigdhāsiddhatvād iti draṣtavyam | tat [52.12] sādhyābhāve
'bhāvakhyāpanam | tādātmyatadutpattisiddhau hi plavamānākārāyāḥ sādhyābhāve
sādhanābhāvapratipatter utpattir ity āśayaḥ | amum evārthaṃ tathā
[52.15] hītvādinā prasādhayati | phalavacanasya kāryaśabdasya
napūṃsakaliṅgatvād asati bahuvrīhāvajahalliṅgatvāc ca
kārya[52.21]m iti nirdeśovārtikakāra8syāvasātavyaḥ
|
__________NOTES__________
[80]
tadbhāvatā-S
___________________________
anupakārikā
[52.23] akiñcitkarī | adarśanamātrā[52.23]t
pratibandhavirahitād vipakṣe 'darśanāt kevalāt | tadasaṃbhavaṃ
[52.23] vyatirekāsambhavam | tam eva {p. 306}
tathāhī[52.27]tyādinopapādayati | sādhyābhāvād anyasya
tadanupalabdhikāraṇasyābhāvāt ekatra sthitasyāpi tadanupalabdhirastīty abhāva
eva kiṃ na bhavatīty āśaṃkyāha deśetyādi1 [28a] |
ādiśabdātkālasya parigrahaḥ | tatra [53.3] dharmiṇi saty
api [53.3] vidyamānepi hetau anupalambhamātrasya
[53.4] upalambhavirahamātrasya [|] na tathāvidho vyatireko 'bhipreta
ity āha -- tathāvidhasyai[53.5]veti
|
nanv adarśanamātrād vyatirekam icchatām uktena
nyāyena tadasaṃbhava eva darśitaḥ | pratibandham antareṇa darśanamātrād anvayam
icchatāṃ tu na tadabhāvo bhāvito 'va2śyadarśayitavyaś cāsau
"avinābhāvaniyamo 'darśanānna na darśanāt" [Pra.Vā. 3.30] ity atrābhidhānād ity
āśaṃkyānantarodita evāyam artha iti darśayitum āha anvayaniścayo
[53.7]pīti | tenāpi [53.8]
pratibandhanibandhanānvayaniścayavacanenāpi | darśananibandhanam[81]
iti [53.8] sapakṣe darśanamātranibandhanam iti prakaraṇāt draṣṭavyam
| asyāpy a[53.9]nvayasyāpi | na da3rśanamātrād anvayam
icchāmo yenaivam abhidhīyate | kiṃtu bhūyodarśanād ity āśaṃkyāha na ceti
[53.12] | evam upalakṣaṇatvād asya nādarśanamātrād vyatirekam icchāmo
'pi tu bhūyodarśanād ity api draṣṭavyam eva | "bhūyodarśanagamyā hi" (Ślo.Vā.
anu.12) ity asya śeṣanirdeśenāpi gamayitum aśakyatvād vyāptir
a[53.13]nvayātmiketi draṣṭa4vyam | bhavatopi
mahānasamahāhradādau bhuyodarśanādarśanābhyāṃ kim anyad vyāptinimittam astīty
āha asatī[53.14]ti | pratibandhanibandhanābhyām eva tābhyāṃ sā
siddhyati nānyathety anena darśitam | kvacid deśe bahulaṃ
[53.14] pracuraṃ yathā bhavati tathā dṛṣṭānāṃ
[53.14] sāhacaryeṇopalabdhānām āmalakatvakaṣāyarasatvādīnāṃ |
anya5thātvasyāpi [53.14] ksīrāvasekādinā
madhurarasatvādibhāvasyāpi sambhavāt | sambhāvanāyā avakāśaṃ darśayituṃ tad
asaṃbhave [53.15] iti | tasyānyathātvasyāsaṃbhave 'bhāve |
evam upalakṣaṇatvād asya sādhyabhāve bhūyodarśanepi na vyatirekātmikā vyāptiḥ
siddhyati | ke(kva)cid bahulaṃ sādhyābhāve 'bhāvinām upalambhepy
a6nyathātvasya saṃbhavāt | tadasambhavabādhakapramāṇābhāvād ity api
draṣṭavyam | tathāhi madhurarasatvābhāve 'mbhastvasya sādhanadharmasyābhāvaḥ
sādhyadharmiṇaḥ sāmudrād ambhaso 'nyatra sarvatra dṛśyata iti bhūyodarśanepi
lavaṇodadhāv evānyathātvaṃ dṛṣṭam iti | anyathāmbhastvam api mahārṇavāmbhaso
madhuratva7sādhye samyagdhetur abhyavagantavyaḥ prasajyeta |
bādhakābhāvāt kāryavyāpyābhāvavyatireke sati syātā(?)rvāgdarśibhir
aśakyaniścayatvenālakṣaṇatvād asya sādhyābhāve hīty alaṃ bahunā
|
__________NOTES__________
[81] -nibandhanāma --
S
___________________________
tādātmyatadutpattilakṣaṇapratibandhadvayaniścayo
ya eva sa copāyaḥ [54.12] "sā viparyaye bādhakapramāṇavṛttiḥ" iti
vacanāt "pratyakṣānupalambhasādhanaḥ" {p. 307} iti vacanā8c ca
darśitaḥ | iti[54.13]s tasmāt pṛthag noktaḥ
[54.13] bhede[na]nokta ācāryeṇeti prakaraṇāt
|
pratibandhasiddhāv api kathaṃ
kāraṇavyāpakānupalabdhyor anvayavyetirekau prasiddhyata ity āśaṃkya etad
evopapādayann āha tathāhi[54.14]tyādi | kāryavyāpyābhāvavyatireke
sati kiṃrūpe tasminn ity āha[82]tallakṣaṇa iti | tatkāryasvabhāvātmani
[28b] pra1tiṣedhapratiṣedhasya vidhirūpatvād ity abhiprāyaḥ |
vyatiricyate asaṃbhavati | kathaṃ vyatiricyata ity āha |
kārane[54.14]ti | anyathe[54.16]ti yadi tadvyatireke
na vyatiricyata iti |
__________NOTES__________
[82]
tadbhāvalakṣane --
S
___________________________
tadanu
"tādātmyatadutpattyor avinābhāvavyāpikayor" iti purastād uktaṃ kathaṃ punar
adhunā tādāmyatadutpattyor avinābhāvena vyāptayor
bhāvād i[55.25]ty ucyata ity āśaṃkyāha
kṛtakam[83]i[55.26]ti | ubhaya2vyāptitvād ity arthaḥ |
prāg evoktam i[55.30]ti -- "avinābhāvavaikalyaṇ ce"tyādinā
pūrvam uktatvād ity uktam | yadi ve[56.1]tyādinopapattyantaram api
darśayati | kāryahetuprasaṅgāt kāryād apy anyad
[56.1]ty uktam | rohiṇyā rohiṇīnakṣatrasya āsattir udeṣyamāṇāyāḥ
pratyāsannatā tasyāḥ klṛptiḥ [56.14] kalpanājñānam iti yāvat |
sāpi [56.14] tatkalpanā uktatvād i[56.16]ty etaj
jātīyaṃ3 pratyuktatvenoktam arthād ity arthaḥ
|
__________NOTES__________
[83] kṛtakatvā --
S
___________________________
kathaṃ
punas tasyās tadudayānantaram udayo 'vaśyaṃbhāvī saṃgacchata ity
āśaṃkyopasaṃhāravyājenāha tasmād i[56.16]ti |
nakṣatracakrasye[56.16]ti kṛttikākhyasaptatārāvṛndasyeti
prakaraṇād avaseyam | saṃkrāntiḥ [56.16] pūrvāvasthānadeśāt
saṃkramaṇam abhivyaktyavasthāprāptir vā tasyā hetur e4va
kālavyavadhānene[56.17]ti kiyatkālakṣepeṇeti draṣṭavyam
kalpayitavya[56.17]s taddhetutveneti prakaraṇāt | anena tatrāpi
pratibandhasadbhāvo darśitaḥ | nīḍānupaghāte satyanutrastānāṃ gṛhītāṇḍānāṃ
pipīlikānām ekadigabhimukhānāṃ sañcaraṇaṃ dṛṣṭvā yad varṣānumānaṃ tad apy asati
pratibandhe sa ghaṭate tasmāt tatrāpīyam eva gatir iti darśayituṃ
yathe[56.17]tinā darśayati | itarathā vivādādhyāsitasattvād asya
kathaṃ dṛṣṭāntarūpatopapadyeta | bhūtānāṃ [56.17] pṛthivyādīnāṃ
saṃkṣobho [56.17]vasthāviśeṣaḥ | ya eva
tathābhūtapīpilikāsaṃkṣobhahetuḥ sa eva katipayakālavyavadhānena
paścātkālabhāvino varṣasya hetur ity a6rtho 'rthād draṣṭavyaḥ |
kāraṇakāraṇatayā ca hetur draṣṭavyo 'nyathā cirātītaṃ kāraṇam iṣṭaṃ {p. 308}
syād eṣtavyam vā | iti[56.18]s tasmāt hetoḥ kṛttikodayasya
hetor yo dharmaḥ [56.18] katipayakālātyayena
rohiṇyudayopādānakāraṇaśaktiprabodhādhānenānyathā vā yajjanakatvaṃ tadanumānena
| itthaṃbhūtalakṣa7ṇāceyaṃ tṛtīyā | kalpayitavyā
[56.18] rohiṇyāsatti kalpanety abhisambandhāt strīliṅgena nirdeśaḥ |
dṛśyatvaviśeṣaṇānavacchinnānupalabdhir anupalabdhimātram [56.20] |
abhāvāyogād i[56.22]ty abhāvaviṣayatvāyogād iti draṣṭavyaṃ
taddvāreṇa [56.24] viruddhopalabdhimukhena | evaṃ bruvāṇaḥ saiva
virodhagrahaṇakālapravrttā dṛśyānupalabdhir idānīṃ
smaryamā8ṇābhāvasādhanī | tatsmārakatvena
copalambhasyāsyaikajñānasaṃsargivastvantarānavacchinnasyānupalabdhirūpatā ata
evoktaṃ "prayogaḥ kevalaṃ bhinnaḥ sarvatrārtho na bhidyate (Pra.Vā.2.90)" ity
abhipraiti | atra ca yathā prajñākaraguptena parākrāntaṃ
tathāsmābhirdharmottarapradīpe darśitam iti nehocyate | anyathā
[56.25] yadi taddvāre[29a] 1ṇānupalabdhiprayogo neṣyate |
aniṣiddhānyabhāve saty apratiṣiddhānivāritopalabdhir yasyānyabhāvepi sā
tattvata ity arthaḥ | abhāvāsiddher a[56.25]bhāvāniścayād
abhāvāyogād iti yāvat |
samudāyasya sādhyatvāt
katham asau sādhya ity āha avayava [57.5] iti |
sambandhyantarasyānupādānāt |
kasyāsau svabhāvo
'vasātavya ity āha sādhye2ti [57.6] |
tanmātrād anvayitvam api tasya saṃbhāvyate | tato viśiṣyata ity āha yo hīti
[57.17] | yadi nāma na vyabhicāras tathāpi kasmād viśeṣaṇaṃ
nopapadyate ity āha saṃbhava [57.22] iti | paramatamapekṣata iti
paramatāpekṣam īkṣikṣamibhyāṃ ce(Pā.Vā 470)ti karmopapade 'ṇaḥ | parepi
kim evam eṣitaro na bhavaṃti yena tanmatāpekṣam idam ucyate ityā3ha
naiyāyike[57.25]ti | vegākhyasaṃskāravatā dravyeṇa
mudgarādinā yaḥ saṃyogā[58.4]khyo guṇas tasmād avayaveṣu
ghaṭādidravyārambhakeṣu kapālādiṣu, karmāṇi kriyābahuvacanena vyāptim
upadarśayati na tu bahutvasaṃkhyām eva | saṃyogasyaikye kriyāyā apy ekasyā
bhāvāt | yathā vegavat sū4cyādisaṃyoge kuvalayadale āme vā ghaṭe,
tathāpi kriyāpraṇālikayā dravyanāśo 'sty eveti | tebhyaḥ [58.4]
karmabhyah | avayavā[58.4]nāṃ taddravyārambhakāṇāṃ
dravyārambhakasaṃyogapratidvandvīvibhāgākhyo guṇa utpadyate | tato
[58.4] vibhāgāt saṃyogavināśo dravyārambhakasya saṃyogasya vināśaḥ |
tataḥ saṃ5yogavināśāt | tenāvayavasamyogenāsamavāyikāraṇena yad
ārabdhaṃ dravyaṃ tad vinaśyati | dvedhā hi dravyasya nāśo vaiśeṣikādibhir
abhyupeyate āśrayavināśād asamavāyikāraṇavināśāc ca | atra
cāsamavāyikāraṇasyāsya saṃyogasya vināśāt | {p. 309} kāryagrahaṇena tu vāstavaṃ
rūpam a6nūditam | na tu tadārabdhaṃ cākāryañcāsti yad vyavacchidyate
| yadi cā(vā) kāryatvenaiva tan naśyati | yat kāryaṃ tad avaśyaṃ nāśadharmakam
iti pratipādayituṃ kārya[58.5]grahaṇam | āhety(bhi)sambandhād
dvitīyayā nirdeśaḥ | samavāyabalād vṛttau tasyaikarūpatvād viśeṣābhāvo
vivakṣitaḥ | kṛtakatvānityatvayor ekatve kathaṃ gamya7gamakabhāvo
bhede tasyopapatter ity āha[84]darśaneti [58.23] |
kṛtakatvānityatvayor dharmayor yo bhedaḥ pṛthaktvaṃ
tasyāvabhāsaḥ sa vidyate yasyām sā ca sā kalpanā ceti tathā |
dharmabhedam avabhāsayatīti vā tathā | sā ca sā kalpanā ceti tathā | itthaṃ
padasaṃskāraṃ kṛtvā paścād
abhūtvābhavandharmakabhūtvābhavandharmakavastudarśanabalotpannā ca sā
8kṛtakatvānityatvadharmabhedāvabhāsikalpanā ceti vigrahaḥ kāryaḥ |
saiva dvāram u[58.27]pāyas tena | sādhakapramāṇābhāvād
bādhakasadbhāvāc ca na tatkalpanā yuktimatīti bhāvaḥ | evaṃ
sādhyasādhanabhāvopapattāv api tatkalpyatām | yadi tad eva vyatiriktam
anityatvādi tatsādhyām arthakriyāṃ prāptuṃ hātuṃ vārthibhiś cintyate tad api
nāstīti darśayitum āha1 [29b] -- kalpayitvāpīti [58.28]
vastvātmana eva [58.28] taddharmisvarūpasyaiva |
hānopādānaviṣayatayā cintyatvād [58.29] vicāryatvāt | kathaṃ
tasyaiva cintyatvam ity āha -- arthakriye[58.28]ti |
kaiścintanīyatvam ity āha -- tadarthibhi[58.29]r iti | tām
arthakriyām arthayantīti tathā taiḥ | arthakriyā ca tadāyattā ata
evopeksā(peyā)rthina upāyam evānusaraṃtīti | etad evacāryavacanena saṃspandayann
āha -- tad u2ktam i[58.29]ti | yasmād
evam evaitan nānyathā tat tasmād uktam ācāryeṇa | san hi śabdārtho
'sandhyāvṛttiḥ (sadvyāvṛttiḥ) śabdārtha iti yaḥ pakṣabheda[59.1]s
tena taṃ hetūkṛtya ye śabdārthānnāpahavate(hnuvate) tair vastv eva
[59.2] śabdādikam eva | vyāvṛttiḥ śabdārtha iti vādibhir apy arthāt
vyāvṛttam eva vastu tathāpi pra(thā pra)tipādyata iti teṣām api vastucintanam |
athavā śabdārthamanapava3dadbhiḥ sadāpekṣyābhe(dādipakṣabhe)dena
sattvenāsattvena ca vastv eva cintyata ity arthaḥ | tasmā(kasmā)d vastv
eva cintyata ity āhāśaṃ(tyāśaṃ)kāyām atrahīty uktam |
hir yasmāt | atra [59.2] vastuni | yady apy atra vidhau
sāmānyādirūpe vyāvṛttau ca prasajyapratiṣedhānmati(dhātmani) phalodayo na
pratibaddha[59.2]s tathā(thāpi) kiṃ tathātvena cintyate ity ata
āha artheti | ṣaṇḍḥasya4 [59.4] suratamācaritum
akṣamasya tṛtīyā(ya)prakṛteḥ | rūpaṃ ca vairūpyaṃ ceti
dvandvaikavadbhāvaḥ tatra kāminyā vṛṣasyantyāḥ kiṃ parīkṣayā
[59.4] vimṛṣyāvadhāraṇena
|
__________NOTES__________
[84]
taddarśana-S
___________________________
{p.
310} nanu yadi vastutaḥ kṛtakatvānityatvayos tādātmyam tarhi vastunaḥ
kṛtakatvaniścaye 'nityatvam apy aikātmyān niścitam eveti katham anumānāvatāra
ity āśaṃkyopasaṃhāravyāje5nāha -- tasmād i[59.6]ti |
yasmāt tasyaiva vastunas tāpyamavaśyaiṣitavyaṃ tasmāt | dṛṣṭā api
bhāvāḥ kenacid ātmanā niścitās tadanyenātmanā
anumānato niścīyanta iti {5] saṃbandhaḥ | dṛṣṭāḥ sākṣātkṛtā
bhāvāḥ śabdādayo dharmiṇaḥ | kenaci[58.6]t kṛtakatvādinā
rūpeṇa, kiṃbhūtena? tasmāt kṛtakād anyad akṛtakaṃ tasmād
vyāvṛttena6 | kathañcid abhyāsapāṭavādiprakāreṇa
tadanyenānityatvādinā tadrūpam anityarūpaṃ yan na bhavati tasmād
vyāvṛttena [59.7] | anena vyāvṛttyabhedena vyāvrtti(tte)rbhedo
darśitaḥ | kṛtakatveneva yadi tenāpy ātmanā te tadā niścetuṃ śakyāḥ katham
anumānān niścīyanta ity āha [59.8] aniścīyamānā iti | aniścaya eva
kuta ity āha | bhrā7ntī[59.7]ti | bhrānter
vibhramasya kāraṇaṃ nirantarasadṛśāparāparotpattir avidyā ca tasya sadbhāvāt
|
atha yadi tadānīm aniścitarūpeṇa samaṃ tasya
niścitasya rūpasya pratibandho nāvasitas tarhi katham asambaddhadarśanāt
tanniścayo bhavitum arhatīty āśaṃkāyām anumānaṃ viśiṣṭam āha
niścite[59.8]ti | pramāṇāntarato [59.8] viparyaye
bādhakāt pramāṇāt | prati8bandhāvasāyaḥ
purovartī pūrabhāvī yasyānumānasya tasmāt [59.9] itis tasmāt
tasya [59.12] vināśasyārthāntaranimittatayā
tanmātrānanvayitve |
yasmād evaṃbhūtā
sattā tatsamavāyo vā anityatā ataeva [59.16] kāraṇāt ātmādāv
evaṃbhūtasattāsamavāyayor abhāvād iti bhāvaḥ
|
athāstv evam kiṃ nacchinnam anena
tāvadviśeṣaṇenāsmābhir atatsvabhāvatā1 [30a] vināśasyākhyātā
tāvataiva caritārthāḥ sma iti saugatamatam āśaṃkya
svasiddhāntābhyāsavyāmohāpasmāraḥ paraḥ prāha -- vināśa iti ca
[59.16] iti | itir vināśaśabdaṃ pratyavamṛṣati | tena
vināśaśabdenety arthaḥ | prāgabhāvādibhedena bhāvābhāvasyānekavidhatvāt
viśinaṣti pradhvaṃsābhāvalakṣaṇam i[59.17]ti | kṛtakatvam
a[59.17]pi bhavadbhis tadātmakam eva2 manyate tato 'yuktam
atatsvabhāvatāpratipādanam iti ca punar āśaṃkya para evāha -- kṛtakatvam
iti {25] tu[59.17]r bhinatti manyāmahe [59.17] ity
abhisambandhyate | tathāvidhasya [59.20] pradhvaṃsābhāvalakṣaṇasya
| hetumat tayā [59.17] virodhād anupapatteḥ | kathaṃ punar virodha
ity āha svayam i[59.20]ti | evaṃ bruvāṇas
tadupapattyanabhidhānakāraṇaṃ darśayati | pratipitsavo
[59.23]nutiṣṭhā3savaḥ | mudgarādeḥ [60.1]
sakāśād udaye 'pi tasya [60.2] pradhvaṃsābhāvasya
|
{p. 311} bhāve [60.2] vināśo
vastuni | anupayogād [60.2] avyāpārāt | atādarthasthyo
'ni(davasthyam ani)tyatvaṃ tasya ca tadavasthatvāt katham anityatvam ity arthaḥ
| yadi nāma tadbhāve tatpūrvāvasthitarūpān na vicalati tathāpi tadviśeṣaṇau
sattāsamavāyau tasyānityatā vyavasthāpya4ta ity āha avicaliteti
[60.4] | avicalitamanāpannānyathābhāvaṃ rūpaṃ yasya tasya sattāyām
āha -- sāmānyasya samavāyasya caikatvenātmāder api tathābhāvo bhaved iti bhāvaḥ
| "vināśa iti ca bhāvābhāvaṃ pradhvaṃsalakṣaṇaṃ manyāmaha" iti yatpareṇoktaṃ tad
avadyaṃ pratipādya "kṛtakaṃ tv iti ca" yad uktaṃ tad api 5dūṣayann
āha svakāraṇe[60.6]ti | samavāyasyaikatvenātmāder api tathābhāvaprasaṅgenaivam
anicchatopi na siddyatīty āśayaḥ | amum evārthaṃ vidhimukhena sādhayann āha
[a]bhūtveti [60.8] varṇyate [60.8] lokaneti
śeṣaḥ | anenaitad darśayati vṛddhavyavahāro hi śabdārthaniścayabhūmiḥ |
kṛtakatvaśabdena caivaṃvidha evārtho 'bhidhīyate6 vṛddhair iti |
prākpadhvaṃsābhāvayos tadviśeṣaṇarūpatām upetya prāgdūṣaṇam uktam | saṃprati tu
tām api vighaṭayann āha na ce[60.8]ti | etac ca pūrvam eva
vyākhyātaprāyam | tad eva [60.10] abhūtvābhavanaṃ
bhavitṛtvaṃ kṛtakatvam astu | evaṃ tulyanyāyatayā vā(cā)bhavanam anicchato
'nityatā na siddhyati | bhūtvābhavanopagame vā sthirasvabhāvatayaivānityatāstv
iti abhiprāyavatoktam asthiratvabhāvatā ce[60.10]ti | yadi vā
tasmād anena(nā)sthirasvabhāvataiva bhāvasyānumātavyeti yad
utpattyabhidhānapūrvakam upasaṃhṛtiḥ tadabhiprāyeṇaivam uktam |
kṛtakatvasya vyabhicāraḥ [60.16] sādhyarahitā vṛttir
anaikāntikatvam iti yāvat | pratiṣedhyasyāvaśyaṃbhāvitvasya yadviruddhaṃ
anavaśyaṃ8bhāvitvam tena yadvyāpta(ptaṃ) hetvantarāpekṣitvaṃ
tasyopalabdhiḥ viruddhavyāptopalabdhir {20] i[60.19]ti ca
viruddhavyāptyo(to)palabdhyaprasaṅga iti draṣṭavyam paropagamena
pakṣadharmatāsiddheḥ | yatra hi vyāptir vāstavī pakṣadharmatā tu
paropagamasiddhā sa prasaṅgahetuḥ | yatra tu tritayaṃ pramāṇasiddhaṃ sa
svatantro hetur ity āśaya eṣaḥ |
tasya
[60.20] ca parimitasya1 [30b] hetoḥ tadāśrayasya
[60.21] raṅgāśrayasya vastrādeḥ | upadhātakaḥ pratyayo
vidhurapratyayas tadupanipātena nāvaśyaṃbhāvitety anavaśyaṃ bhāvitety
arthaḥ | punaḥ śabdena rāgād vināśaṃ [60.22] bhinatti |
taddhetusannidhe[60.24]r vināśahetusannidheḥ prāk
[60.24] | ta evopadhātaka(kā) vināśakāḥ syus tataś ca sahetuko
vināśaḥ siddha ity asyābhiprāyaḥ
|
takāraṇānāṃ2 ca
[60.27] svakāraṇāyattasannidhitvād ity eva saṃbaddhyate |
sannihitānām api vināśahetūnāṃ saṃbandhīnīmāni virodhīni {p. 312}
śaktivibandhakāni yogipiśācādīni teṣām apy ānantyāt[60.28]
| tadbhāve [60.28] teṣāṃ virodhināṃ sadbhāve |
tacchaktipratibandhāt [60.28] tasya nāśahetoḥ śakter upaghātāt |
yadi te taddhetavas tair avaśyaṃ tatphalair bhāvyam ity āha
3nāvaśyam i[60.28]ti | itir hetau sāpekṣo 'pi
[60.29] hi nidrādirvate (haridrādivastre) dravyāpekṣopi kiṃ na syād
iti praśne bauddhīyaṃ vacanaṃ syād [61.2] yadi
tathopalabhyete[61.2]ti | tathā [60.3]
sarvagatatvena | yady evam i[60.3]ti paraḥ |
anyathābhāva[61.4]sya kvacid abhavanasya śaṃkā saṃdehas
tayā nādhātavyo [60.4] na karaṇīyo bhavadbhir iti ca
prakaraṇāt | 4anenaitad paro darśayati
sarvatropalabdhasyānyathābhāvaśaṃkaiva bhavataḥ prekṣāvato na yuktā kevalam
anena vyājena nūnaṃ parasiddhāntasyānavadyatayā manaḥkheda eva tvayā kriyata iti
| kiṃ[85]punar i[61.5]ti siddhāntī | sāmānyaviśeṣākārābhyāṃ
praśnaḥ kiṃpunaḥśabdena nipātānipātasamudāyena darśi5taḥ |
samastavastuvistaravyāpī [61.5] sarvavastubāhulyavyāpī
jñānāloko [61.5] yasya bhavataḥ sa tathā | yathā tu
vastuvistaraśabdasiddhis tathā purastād abhihitam | tathābhāve
[61.6] sarvavastudarśitve vā kasyaciddhetukṛto vināśo dṛṣṭaḥ |
sarvasyaiva tādrūpyamanivāritam iti āha -- kasyacid i[61.6]ti |
tur avadhāraṇe hetvā6yattajanmanām [61.7]
kāraṇāntarādhīnotpattīnāṃ vastrarāgādīnām anyathāpi darśanād
[61.8] apitṛte(apītatve)nāpy upalabdher hetoḥ
upajātā[61.8]nyathātva śaṃkā prakaraṇād
vināśasyābhāvasaṃdeho yasya puṃsas tathā san | anenārthāntarānubandhini vināśo
sādhye kṛtakatvasya saṃdigdhavipakṣavyāvṛttikatvenānai7kāntikam āha |
kṛtakam api cāyam [61.9]ityādinā tu
sādhāraṇānaikāntikaṃ darśyati | bhāvābhāva[61.10]śabdena
pradhvaṃsābhāvo vivakṣitaḥ | tasyaiva svaniṣpattāv apekṣitaparavyāpāratvena
kṛtakatvāt | tathātveneṣtatvāc ca | nityatopagame kāraṇam āha tadvināśa
[61.10] iti | tasya bhāvābhāvasya pradhvaṃsalakṣaṇasya vināśe
bhāvasya8 pradhvastasyonmajjanamāvirbhāvas tasya
prasaṃgāt [61.10] prāpteḥ
|
__________NOTES__________
[85] kiṃ vā punar iti
S
___________________________
syād
etan nityaṃ sattvādiprasaṅgena nāhetukaṃ vastunām ujjanam | na ca ghaṭāder
bhāvasya tadvināśavināśonvayavyatirekābhyāṃ kāraṇatvenāvagato 'pi tu kulālādir
eva | tat kathaṃ vināśavināśe tadunmajjanamāsaṃjyamānamabhajamānaṃ na syād iti |
tad e1[31a]tad avadyam | tathāhi ghaṭābhāvavyāvṛttir {p. 313} eva
ghaṭo ghaṭavināśaś ca ghaṭā(ṭa)bhāvavyāvṛttir iti ghaṭābhāvasyābhāve
ghaṭarūponmajjanāsaṃjanaṃ jyāya eveti
|
atraivopacayahetum āha na
ce[61.11]ti | sa [61.14] nāśo 'hetuḥ san tasya
[61.14] pradhvaṃsābhāvasya kathaṃ[86]jāyeta [61.14]
janitum arhati |
__________NOTES__________
[86] saṃjāyate
S
___________________________
bhāṣānāṃ
[61.17] vastūnām ayaṃ vināśākhyo dharma aikāntiko
'[61.17]vaśyaṃbhāvī | 2anenaitad darśayati -- naiva kṛtakatvaṃ
nirviśeṣaṇaṃ sādhanam asmābhir abhidhīyate yenaivaṃ syāt kintu
vastutvaviśeṣaṇānava(ṇenāva)vicchinnaṃ tato vastutve sati yatkṛtakatvaṃ
tadavaśyaṃbhāvināśam ity ārtha iti | kutaḥ puna[61.17]r ityādinā
siddhāntī pratividhatte kṣepe kimaḥ prayogān na kutaścid ity arthaḥ |
etad i[61.18]ti bhāvānām avaśyabhāvī vināśa iti | teṣāṃ
3bhāvānām[87]anyathātvasya [61.18]
avināśitvasyānupalabdher etad avasitam iti prakaraṇāt | bhavann
api [61.18] vidyamānopi | ātmādeḥ [61.18]
sattāyā anivartaka [61.18] ātmādyabhāvasyāsādhakaḥ
katham anyatra [61.18] vastuṣu anyathābhāvam
avināśitvaṃ nivartayati [61.19] niṣedhayati | ātmādyupanyāsena
caitad darśayati | yady avināśitvānupa4lambho 'vināśāśitvābhāvaṃ
sādhayati tarhi viśeṣābhāvād ātmādyanupalambhopi tadabhāvaṃ sādhayet | na cāyam
apīti dṛṣṭāntavighaṭanaṃ parasyāśaṃkamāna āha tasye [61.19]ti |
tasya ātmādeḥ ātmanas tāvad rūparasādipratyayānām
ekānekatvasādhakasyābādhitapratisandhānaviṣayatvāder anumānāt5 |
ādi[61.18]śabdasaṃgṛhītasya ca digādeḥ pūrvāparādipratyayāder
anumānata iti buddhistham | itinā [61.19] vaktavyasyākāraḥ
kathitaḥ | tatrāpy anumāne [61.20] tatsattvasādhake
|
__________NOTES__________
[87] anyathābhāvasya
S
___________________________
nanu
yasyānupalabdhis tasyābhāva evety abhidhātari ko 'yam upālambhaḥ | vipakṣepi
hetor vṛttyadarśaṇe 'bhāvasiddhyavirodhāt; ātmādes tv a6nupalabdhir
evāsiddhā tato nābhāvasiddhir iti | sādhūktaṃ bhavatā kevalaṃ
tatrāpī[61.20]tyādi bruvato 'bhiprāyo na samyagvyajñāyi | ayaṃ
khalv asyāśayaḥ | tāvaddhetor vipakṣe 'nīkṣaṇaṃ na kṣamate abhāvaṃ vibhāvayituṃ,
yāvad yady annopalabhyate tat tan nāstīti na sidhyati | sati
caivamātmādyanupalabhyamānam asatsi7ddham iti pramāṇapratikṣiptaṃ
kathaṃ anumānasya viṣayaḥ syāt? tad uktaṃ "vyāpto hetor anāśraya" iti | yadi
vānupalambha eva pratibandhaśūnyaḥ kevalo 'nupalambho deśakālaviprakṛṣṭeṣu
kathaṃ tathābhāvam avabodhayet? yatas tena siddhivipakṣā hetuvyāvṛttir ātmādeḥ
sattvam anumāpayed iti | prayogabhaṅgyaiva [61.25]
prayoga8vinyāsenaiva prasaṅgenā[62.1]nuṣaṅgena
prastāveneti yāvat | {p. 314} sādhyadṛṣṭāntadharmiṇoḥ samānaḥ
[62.3] sadṛśo hetusadbhāvalakṣaṇo dharmaḥ [62.3]
pratipādyatayā yasya [62.3] prayogasyāsau sadharmā, samānasyeti
yogavibhāgāt samānasya pakṣādiṣv iti vaktavye parigrahād vā sa bhāvas
tasya bhāvo [62.3] bhavato 'smād abhidhānapratyayāv iti
kṛtvā [31b] 1 rūpaviśeṣaḥ | tayor eva visadṛśo [62.4]
hetusadbhāvāsadbhāvalakṣaṇo dharmaḥ pratipādyatayā yasya
tasya bhāvaḥ [62.5] aśeṣasya sādhyetaradharmiṇaḥ
(sādhyadharmiṇaḥ) sādhyadharmaṇovānyatra sarvatra sādhye hetor vyāptir vivakṣitā
| na tu sādhyadharmaṇo 'nyatra dṛṣṭāntadharmiṇi pravṛttena sarvopasaṃhāreṇa
gṛhyamāṇā vyāptir bahirvyāptiḥ tasyā nirāsaḥ [62.1]
|
nanu ca sattvalakṣaṇe 2svabhāvahetau
sādhyadharmiṇy api viparyaye bādhakapramāṇavṛttyāpi vyāptir grahītuṃ śakyata iti
| naitad apekṣayā hetor anyatra vṛttyapekṣayā kiṃcid yenedam āsajyeta | kiṃtu
kāryahetoḥ sarvasya svabhāvahetuviṣayasya cāvaśyam anyatra pra(a)vṛttir
apekṣaṇīyā | tadarthaṃ anyatrāanuvṛttir ity āśaṅkitam iti kin na bhavān
vyācaṣṭe8 | ācāryasya ca sattva3hetūpanyāsānantaraṃ yathā
ghaṭādaya [62.9] ity udāharaṇadarśanāt tu tvadīyaṃ vyākhyānam
apavyākhyānaṃ lakṣyata iti nirbhartsanāmāśaṅkyāsyācāryasyānyadṛśam abhiprāyam
udghāṭayann āha yathā ghatādaya [62.9] iti |
yasya [62.9] puṃsaḥ | kiṃ punas tatra smṛtyādhānārthaṃ
dṛṣṭāntavacanam, na tu dṛṣṭāntamātrapratipādanārtham ity āha --
dṛṣṭānte[62.11]ti4 | anena puruṣaviśeṣaṃ prati etad
ācāryeṇeti nāsmadvyākhyānasya kiṃcid avadyam iti darśayati
|
vibhaktivipariṇāmena sambandham eva
sarvasminn i[62.16]ty anena darśayati
|
bahir evadhyāptir bahirvyāptis tām |
te [62.23] nirastā bhavanti [62.25] iti
sambandhaḥ | yady apī[62.24]ti nipātasamudāyo
viśeṣābhidhānārthābhyupagame | tāvate[62.24]ti sādhanadharmasya
sādhyadharmeṇānvayadarśanamātreṇeti | asya [62.24]
sādhanadharmasya tathābhāvasya sādhyenānvīyamānatvasya abhāvāt
[62.24] | pratibandham antareṇa tadabhāve 'pi tadabhā(tadbhā)vāvirodhād
iti bhāvaḥ | itiḥ [62.25] hetau | tasya
pratibandhasādhakasya pramāṇasya[88]smaraṇāya [63.3] |
dharmaviśiṣṭaḥ [63.4] siṣādhaiyṣitadharmaviśi6ṣṭo
dharmī [63.5] śabdādiḥ | tasyāḥ [63.6]
sādhyadharmaviśiṣṭadharmipratipatteḥ | vyāptipradarśanapūrvake
pakṣadharmapradarśane 'bhidhāya pakṣadharmapradarśanapūrvake vyāptipradarśane
'py āha -- tatpūrvikāyāṃ ce[63.8]ti | tatpūrvikāyāṃ
pakṣadharmapradarśanapūrvikāyāṃ vyāptau [63.8] {p. 315}
pradarśyamānāyāñ ceti śeṣaḥ sarvopasaṃhāreṇa vyāptigraha7ṇe
plavamānākārāyāḥ pratipatter ubhayatrāviśeṣānmukhabhedamātreṇaitad uktam ity
avaseyam |
__________NOTES__________
[88] tatsmṛtaye S
|
___________________________
sādhyanirdeśaḥ
pratijñā [63.24] tasyāh prayogaḥ [63.24] prayuktiḥ
sa na[89]darśitaḥ [63.24] sādhyanirdeśo na kṛta ity arthaḥ
| pratyakṣa[64.12]grahaṇaṃ pramāṇopalakṣaṇaṃ draṣtavyaṃ tena
tabhisrāyāṃ rātrau prāktanādiviprakṛṣṭe deśe
karpūrorṇādigartha(gandha)viśeṣāddhū8maviśeṣam anumānato
niścityāgniviśeṣam anuminvato 'pi saṅgrahaḥ | pratijñāprayogarahitād
i[64.16]ty avadhāraṇaphalapradarśanam etat
|
__________NOTES__________
[89] nopadarśitaḥ S
|
___________________________
atrārthitaiva
karṇam āgatya buddhisthaṃ prakāśayati ya piśācī sā kila karṇapiśācikā
[64.18] |
liṅgasya
pakṣadharmānvayavyatirekātmano gamakasya anusaraṇaṃ [65.12]
niścayanam | itiḥ [65.14] hetau | upahasati [65.14]
ta1[32a]ttām adhirohati | kim upahasatīty āha -- yat
tad i[65.14]ti lokoktiś caiṣā | kathaṃ tatspardhāsyocyata ity āha
tat tulyatvād i[65.15]ti | asya [65.15] anumātuḥ |
kramasya [65.15] samānādhikaraṇaṣaṣṭhy eva vā
|
"tadvacanasye"[65.23]tyādinā
pūrvaṃ svayaṃ kāraṇam abhidhāya ācāryoktaṃ kāraṇaṃ darśayituṃ paraṃ
praśnenopakramayati kasmād i[65.13]ti | yadi pratijñāprayoge 'pi
sā śaṅkā tarhi2 kiṃ tenety āśaṅkya para evāha anitya
[66.13] ityādi | tadā(tunā) [66.13]
pratijñāprayogapakṣaṃ viśinaṣṭi "asati
sādhyanirdeśa[66.9]" ity evābhisambadhyate | hetuś ca
viruddhaś ca anaikāntikaś ca teṣāṃ pratītiḥ [66.14]
niścayo na syāt | idam eva dūṣaṇaṃ tena samuccitam | atraiva dūṣāntaram api
samuccinvann āha | hetoś ce[66.17]ti | svapakṣaviśeṣaṃ
darśayann āha |[90]sati tv i[66.18]ti |
yavate[66.27]ti tṛtī3yāntapratirūpako nipātaḥ kintv
etasyārthe vartamāno atropapatteḥ | tasmin nibaddhatad (tasmin iva tadvat)
viṣayaḥ sādhyalakṣaṇa upasthāpyate [67.3] upanīyate
yene[67.3]ty arthakathanam etat | upasthāpyate yena puruṣeṇāsau
tathā, viṣayasya tatheti tu vigrahaḥ | tenānirdiṣtaviśeṣeṇa kenacid
vinā [67.4] kathaṃ punas tāna4(tena) sādhyam
upasthāpyata ity āśaṃkāyāṃ yojyaṃ --[91]pratijñādvāreṇeti |
[67.3]
__________NOTES__________
[90] "tu" nāsti S
|
[91] pratijñāvacanadvāreneti S
|
___________________________
{p. 316}
evaṃ tāvad anena vyākhyātam | kecit punar anyathāpy etad vyācakṣate |
upasthāpyate prakāśyate yena [67.3] vacanena tena vinā
[67.3] | ayam api "prameyasyopadarśanam antareṇa" [69.24] ity
atropadarśanaśabdena vacanam eva vyākhyāsya[ti] na tu puruṣam | tad api
5agnir atrāgnimānayaṃ sāgnir ayam ityādirūpeṇānirdiṣṭaviśeṣaṃ
vivakṣitam ity ataḥ -- kenacid ity uktam iti kāryiṇo [67.5]rthinaḥ
| arthitvaṃ cānvayabrāhmaṇāprāptyādinā draṣṭavyam | mūlyaṃ [67.6]
niṣkrayaṃ mṛgayate [67.6] prārthayate | itas tataḥ
pārvaṇaśrāddhādibhojī dvijaḥ parvabrāhmaṇaḥ [67.6] | amum eva
dṛṣṭāntaṃ vivṛṇvann āha yathe[67.6]ti | dakṣiṇā
[67.7] atra prakaraṇād bhojanānantaraṃ dānaṃ draṣṭavyam | anyadā
[67.7] arthaviśeṣāprāptikālād anyasmin kāle | prārthanāpūrvakam itas
tato bhojanaśīlataurdhvarathyikaḥ[92]parvabrāhmaṇasadṛśasya caitad
viśeṣaṇaṃ caraṇam | śra(śrā)ddhādī[67.8]ty atrādigrahaṇād
upanayanasamāvartanādiparvasaṅgrahaḥ | arthitvamā7trepi naitad
vacanaṃ tasya sambhāvyata iti taṃ viśeṣayann āha --
śraddhālu[67.8]m iti | śraddhāluṃ śraddhāvantam | anena
śraddhānuviddham evārthitvaṃ kāryaśabdena vārtikakṛto vivakṣitam iti darśayati |
ghṛtapuraḥ [67.8] khādyaviśeṣas taṃ prati | sopi mahyaṃ pracuro
dātavya iti viruktena darśayati |[93]rūpyaṃ [67.9]
pracurataratāmnālpatararūpyaghaṭito dravya8viśeṣaḥ | dakṣiṇāyathādau
(ṇādau) ca prāyeṇa rūpakeṇa vyavahāraḥ | dadā[94]ty abhisambandhād
dvitīyā | tena [67.9] evaṃvādinā parvabrāhmaṇena
|
__________NOTES__________
[92] aurdhvarathikaḥ S |
[93]
rūpakaṃ S |
[94] dadāsi S
|
___________________________
nanūktam
etad yathā parārthe 'numāne liṅgaṃ parasmād eva pratyeyam iti tatpunas tvayā na
apahastitam iti āśaṃkāyāṃ yad[95]asmadvacanād apī[67.17]ty uktam |
tad vyākhyātuṃ kiṃ ce[67.11]tyādinopakramate1 [32b]
kiṃ ceti ca bruvāṇo niyataṃ vaktavyāntarasamuccaye | arthād
ācāryasyābhipreta iti darśayati na tv asyaiva vaktavyāntarasamuccayārthaḥ
kiṃca[67.11]śabdaprayogo ghaṭate | yad api bravīṣītyāder
asmadvacanād apītyācāryavacanāntaravyākhyānaparatvasya vyaktatvāt | athavāyaṃ
nipātānipātasamudāyaḥ kiñcaśabdo 'sya vivakṣitaḥ kintu 2cakāraḥ
apiśabdasyārthe | tena kim apīty uktaṃ bhavati | tato 'yaṃ vākyārtho yad api kim
api bravīṣīti | evaṃ ca bruvatā lokoktir anukṛteti | tadvacanasya
[67.18] liṅgavacanasya, anusariṣyati [67.20] tad eva
liṅgam iti prakṛtatvāta | aṅga[68.1]śabdo 'trādhyeṣāmantraṇe |
kiṃ[68.1]śabdaḥ sāmānyataḥ praśne punaḥ [68.1]
śabdas tu viśeṣataḥ | tenāyam artho {p. 317} yuṣmā3n evādhyeṣya
sāmānyato viśeṣataś caiva pṛcchāma iti | upahāse ceyam adhyeṣaṇā prakaraṇād
draṣṭavyā |
__________NOTES__________
[95] yataḥ asmadvacanād
api S
|
___________________________
ādi[68.4]śabdād
vaidharmyavat prayogasya hetuviruddhānaikāntikānāṃ hetos trairūpyasya ca
grahaṇaṃ | prāk pratīti[66.23]śabdenācāryeṇa
sādharmyavaidharmyavat prayogayor hetuviruddhānaikāntikānāṃ hetos trairūpyasya
ca svarūpapratītir vivakṣitety abhipretya sādharmyavat prayogadeḥ
[66.24] pratītir iti vyācaṣṭe | ataeva krameṇaitat sarvaṃ
darśayiṣyate |
nanu kim avaśyaṃ prāptiḥ
pakṣadharmasya ca prayogo yenaivam ucyamānaṃ śobhate ity āśaṃkyāha -- evaṃ
manyata [68.9] iti | tad anityam iti uktaṃ [68.18] iti
yojayitvā kiṃ 5tanmātroktyā so 'vagamyata ity aśaṃkāyāṃ
pakṣadharmavacane satī[68.18]ti yojyam | yat kacid
i[69.5]tyādi tu[96]pūrvam eva kṛtavyākhyānam | anumānakāla evātra
vyavahārakālo [69.6]bhipretaḥ | na pakṣādisaṅketagrahaṇāpekṣā
[69.6] vastugatir ity anuvartate |
ācāryapādai[69.12]r ity ācāryavasubandhum
abhisandhā6yoktam | nāntarīyakāryadarśanaṃ tadvido 'numānam
i[69.12]ty āsyāyam arthaḥ | yorthaḥ kiṃcid antareṇa na bhavati sa
nāntarīyakaḥ | atra ca sāmarthyādyam artham antareṇa na bhavati tan nāntarīyaka
iti grāhyam | sa cāsāvarthaś ceti tadā tasya darśanam | darśanena ca viṣayiṇā
viṣayasya tasyaiva dṛśyamānasya7 nirdeśaḥ | tena niścīyamāna evāsau
parokṣārthahetur bhavatīti darśitam | tadvida [69.12] iti
tannāntarīyakatāṃ yo vetti tasyety arthaḥ | anumāna[69.12]hetutvāc
cānumānam uktam | iti[69.13]r gamakarūpamātrasya svarūpaṃ
darśayati[97]vādavidhauvādavidhisaṃjñake prakaraṇe | tatrāpy
ā[69.14]cāryīye lakṣaṇe | kaiści[69.14]d
uddyotakaraprabhṛti[bhiḥ] | kutaḥ punar asaṃta eva doṣās taiḥ kīrtyanta
8ity āśaṃkāyāṃ yojyaṃ svaprajñe[69.14]ti | svaprajñāyā
aparādho doṣas tasmāt | tu[69.14]r avadhārayati | tathā
hyuddyotakareṇa kilānumānasūtravārtike 'pare tu bruvate nāntarīyakārthadarśanaṃ
tadvido 'numānam iti" (Nyāyavā. p. 54) paṭhitvā tasyārthaṃ mātrayā vivṛttyaiva
"atrārthagrahaṇam atiricyata" iti mātrayaiva dūṣaṇam uktvā punar vipañcitam --
"nāntarīyakārya iti samāsapadam etat | tatra yadi ṣaṣṭhī1 [33a]
samāso nāntarīyakasyārtha iti | nānyantarīyakaṃ tāvatkṛtakatvam, tasyārtho
dharmaḥ prayojanam vā? yadi tāvad dharmaḥ kṛtaka[tva]syārthaḥ,
sattvaprameyatvābhidheyatvādy anumānaṃ prāptam | atha prayojanam
anityatvapratipattir hetuḥ prāptaḥ | atha bahuvrīhir nāntarīyako rtho yasyeti |
tatrāpi kṛtakatvaṃ nāntarīyakaṃ tad yasya sa hetuḥ prāptaḥ | tac ca kṛtakatvaṃ
ghaṭādeḥ {p. 318} 2śabdasyānityatvasya vā | yadi ghaṭādeḥ, ghaṭādir
hetuḥ prāptaḥ | anityaḥ śabdo ghaṭāt | atha śabdasya, śabdo hetuḥ prāpnoti |
anityaḥ śabdaḥ śabdāt | a(athā)nityatvasya[98]sādhyasādhanakṛtakatvaṃ dharmas
tathāpy anityaḥ śabdo 'nityatvād iti prāpnoti | athānityatvasyārthaḥ kṛtakatvam
iti | sarvathā kṛtakatvam anityatve na hetuḥ syāt | atha
samānādhika3raṇo nāntarīyakaś cāsāv arthaś ceti | tathāpy asamarthaḥ
samāso viśeṣaṇaviśeṣyaniyamābhāvāt | ubhayapadavyabhicāre sati samānādhikareṇā
bhavati nīlotpalavat nīlaśabdasyānekārthapravṛttatvād utpalaśabdasya ca
tathābhāvāt sāmānādhikaraṇyaṃ bhavati | na punar iha nāntarīyakatve ity u(ka ity
u)kte4sti vyabhicāro 'rtho 'nartha iti yenārthagrahaṇaṃ samarthaṃ
syāt | ekapadavyabhicāro 'pi dṛṣṭaṃ sāmānādhikaraṇyaṃ pṛthivī dravyam" iti
cāśaṃkyoktam "anyathā taṃ(tat)pṛthivī dravyam iti | atrobhayapadavyabhicāraḥ |
pradhānāṅgabhāvasya bhedena pṛthivīśabdena dravyam apy ucyate pṛthvītvañ ca |
dravyaśabdena ca pradhānāṅgavivakṣayā5 dravyaṃ dravyatvañ ca ata
evobhayapadavyabhicārāt pṛthivī dravyam iti yuktam uktam | iha punar na yuktaṃ
nāntarīyakada(kārthada)rśanam iti | kasmād arthapratyāyanārthatvāc
chabdaprayogasya -- arthapratyāyanārthaṃ hi śabdasya prayogam icchanti |
nāntarīyaka iti cokte 'rtho gamyate | ato na yukto 'rthaśabda iti | tadvida iti
na yuktam naivānyathānāntīyaka (?) iti | na hi nāliker advīpavāsino
dhūmadarśanān nāntarīyaka iti jñānam asti | atas tadvida ity api na vaktavyam |"
(Nyāyavā. p. 54-55) asanta eva doṣa iti bruvāṇaś cāyam evābhi(vam abhi)praiti |
samāsāntarapakṣabhāvinas tāvad doṣānabhyupagamamātreṇaikaprahāranihatāḥ |
samānādhikaraṇasamāsas tv ekapada6vyabhicārepi dṛṣṭatvān nānupapannaḥ
| tathā hy artho nāntararīyako 'pi syād anityalakṣaṇo 'nāntarīyako 'pi syāt
nityalakṣaṇaḥ | tata ekapadavyabhicārād api sāmānādhikaraṇyam aviruddham | atha
tvanmate nityo nāmāsty eva kalpaviparivarti tāvad asti, tata evaitad upalapsyate
| anyathāyam anityadhvaniḥ kaṃ vyavacchiṃdyāt |bauddhābhimatasya8 ca
tathābhūtasya kṣaṇikatvasya kenacid aniṣṭeḥ tathābhūtavyavacchedāt
naivākṣaṇikajñānavāstvityādau prayoge 'yam akṣaṇikadhvaniḥ kaṃ vyavacchiṃdyāt |
atha nāntarīyaka iti pūrvam ukte 'rthasyāvagatatvāt kim arthapadena yenaivaṃ
samāsaś cintyeta | hantākāśā[di]śabdenaiva pūrvabhāvinā
dravyādirūpasyāvagatatvāt kiṃ dravyādiśabdena ye1[33b]na tatrāpi
tathā samāsaḥ syāt | tad evam ādau ya eva te parihāraḥ samādhir bha(sa me 'pi
bha)viṣyati iti yat kiñcid etat | yat tu pṛthivī dravyam ity
atrobhayapadavyabhicāraṃ darśayitvā sarvatrobhayapadavyabhicārād eva
samānādhikaraṇaḥ samāso bhavatīti darśitaṃ tad yogaḥ(tat pāpīyaḥ) | ākāśadravyaṃ
digdravyaṃ kāladravyam, {p. 319} sāmānyapadārthaḥ, viśeṣapadārthaḥ,
samavāya2padārthaḥ ṣaṭpadārthaḥ yācakapuruṣa ityādau
ubhayapadavyabhicārasya brahmaṇāpi vibhāvayitum aśakyatvāt sāmānādhikaraṇyasya
ca darśanāt | na hy eṣām ākāśādīnāṃ sāmānyaṃ kenacid apyate saṃgacchate vā
yenākāśādiśabdānām ākāśākāśatvādyanekārthavṛttitvād ubhayapadavyabhicāre
samānādhikaraṇaḥ samāsaḥ syāt | 3nāpi ṣaṇṇāṃ kiñcit sāmānyam asti
yasyāpy abhidhyād a(bhidhānād a)yam apy ubhayapadavyabhicāro varṇyate | na ca
yācakaśabdena karmāpi tajjātir api vābhidhīyate | atra copapattir
anyatrābhihiteti nocyate | na cākāśadravyaṃ, sāmānyapadārthaḥ, yācakapuruṣa
ityādi karmadhārayaḥ samāso na4 dṛśyate | kiñ ca yathā pṛthivīśabdena
pṛthivī pṛthivītvañ cocyata ity ubhayapadavyabhicārāt pṛthivīdravyam iti yujyate
vaktum, tathā nāntarīyakatvaṃ nāntarīuakaś ca, arthaśabdenāpy arthatvam arthaś
cocyata ity ubhayapadavyabhicārādyuktārtha eva samāsaḥ | atha tvanmate
nārthatvādy asti | yadi nāma vāstavaṃ nāsti tathāpi kalpitaṃ tāvad asti |
tāvatāpi śabdasiddhyupapatter uktaprāyam etad iti kiṃ bahunā? vastuvṛttyābhāvān
nāntarīyakārtho dhūmo bhavati | tasya darśanaṃ [69.12]
nāntarīyakārthadarśanam api bhavati | tatra yadi tadvida [69.12]
iti nocyeta tadā nāliker advīpāyātasya dhūmadarśanam anumānam āpadyeta tatas
tadvida iti vaktavyam eva | na ca nāntarīyako 'rtha iti jñānam e6va
nāntarīyakārthajñānam ity ucyate, yenaivam ucyeta | kiṃtu vastuto 'nāntarīyako
yo na bhavaty arthaḥ, tasya yaddarśanaṃ tad apīty alam
atiśabdārthaparyavadātamatīnāṃ vacana vidhā(cā)raṇayeti | pratijñāvacanaṃ na
yuktam i[69.16]ti sambandhaḥ | katham ayuktam ity āśaṃkāyāṃ
pakṣadharmetyā[69.16]dikāraṇavacanam
|
__________NOTES__________
[96] pṛ. 260. paṃ. 23
[97]
nāsti S |
[98] anityatvasya sādhanabhāvena kṛtakatvaṃ dharmaḥ | Nyāyavā. p.
54
___________________________
saṃśayitādika[69.25]m
ity atrādi7grahaṇenāpratipannasya jijñāsoś cāvabodhaḥ |
sāmānyanyāyasiddhām astikriyām apekṣya muktve[69.29]ti
paurvakālikaḥ pratyayaḥ pratyeyaḥ
|
saṃśayajijñāsādika[70.9]m ity atrādiśabdāt
prayojanādiparigrahaḥ | tathāmunaivādigrahaṇena pañcamyantasyāpi hetuprayogasya
saṃgrahaḥ kāryaḥ | asati hi sādhyābhidhāne kuta etad iti
hetvā8kāṃkṣāyā evābhāvāt | sādhyasiddhau hetor nimittatvaṃ
kathayantīṃ paṃcamīm uccārayantaṃ katham iva vicakṣaṇā tayāca(ṇā na
pratyāca)kṣīrann iti | dṛṣṭānta eva vacanakarmatāṃ nīyamāna upasaṃharaṇaṃ tad
apekṣaḥ upasaṃhāro [70.11] ḍhaukanaṃ sattvapradarśanam |
dṛṣṭāntadṛṣṭasāmarthyasya hetor iti ca prakaraṇād draṣṭavyam |
sādhyaśabdenopacārāt sādhyadharmīṣṭaḥ | [34a] 1paṣṭhīsaptamyor
abhedāc ca sādhyadharmiṇīty artho boddhavyaḥ | iti[70.13]r
lakṣaṇasya svarūpam āha pratijñāyā [70.14] lakṣaṇam ity anuvartate
|
{p. 320} tasya pramāṇavalāyātasyārthasya
saṃpratyayo [70.28]nyathāśaṃkārthāvya(-kāvya)vacchedaḥ tadarthaṃ
yathā bhavati | yadi pramāṇānāṃ vyāpāro nigamanenopasaṃhriyate | tadaitad
yujyate vaktum | na cāsya tathātvam ity āśaṃkyāha aśaṣe[70.28]ti
co[70.29] yasmād arthe2 | vyāpāraśabdena vyāpāraphalam
abhipretam |
nanu kāni punar atra pramāṇāni santi
yadbalāyātārthopasaṃharaṇam asya varṇyata ity āśaṅkya parai eṣām avayavānām evaṃ
pramāṇatvarūpam ākhyātam ity ākhyātuṃ
tathāhī[70.29]tyādinopakramate
|
uparī[71.4]ti prakaraṇād
anyakṛtasya nāmna iti draṣṭavyam | tathāhi te kasyacid rājaputrasya mahāmātrasya
vā3 yogino(nā)nyena sajātīyena kṛtaṃ nāma śrutvā ahopuruṣikayā
dhanāśayā coditā anyathā cā(vā) tadu[t]sāhavardhanaṃ nāma kṛtvā tallikhituṃ
prayuñjate 'ta eva nāmalekhanam i[99][71.4]ti ṇicā nirdiṣṭam |
ayuktatayā niṣphalam apī[100][71.5]ti vāstavānuvādo 'py eṣa prakṛtopayogī
| bālapratārakañ ca tattadupayogavarṇanañ ceti4 tathā
tallakṣaṇayā [71.13] | vaiyarthyādi syād iti sambandhāt
pratijñāvacanasye[71.21]ty uktam
|
__________NOTES__________
[99] nāmalekhane -- S
[100]
"api" nāsti -- S
___________________________
nanūdyotakaropavarṇitam
asya prayojanam astīti kathaṃ vaiyarthyam ity āha yat tūktam
i[71.22]ti | dattam uttaram i[71.23]ti | "tenaiva tāvad
darśitene"[66.3]tyādinoktatvād uktam | yathokte ca svayam uttaram āha
yaś ce[71.23]ti | tadabhāve [71.27] prathamaṃ
sādhyala5kṣaṇakarmanirūpapaṇābhāve | svārthānumānadṛṣṭaś
ce[70.21]tyādinā ca yadupanayasamarthanārthaṃ pareṇoktaṃ
tatpratividhātukāma āha yaś cāgnī[72.1]tyādi | co yasmād arthe |
kadācid i[72.4]ti yadā dhūmaṃ dṛṣṭvā tasyāgninā vyāptim anusmṛtya
taṃ tattvena pratyavamṛśya pratyetīti | asya [72.4] pratyavamṛśya
pratyayārthasya | tade[72.4]tyādy u6ttaram | atha
tadantareṇāpi yat pakṣārthapratīter avidhānān na tena kiñcid iti brūyāt |
samānam idaṃ prakṛte 'pīti ca buddhistham asyaivaṃ brūvato draṣṭavyam
|
pramāṇavyāpārasamarthanārthañ ca yad
uktaṃ[101]tatrāpy āha | yat punar i[72.7]ti | na kvacid
āgame paṭhyata [72.9] iti bruvatā cāgamapratijñayor ekaviṣayatvād
āgamaḥ prati7jñety ucyata iti ye varṇayanti [te] nirastāḥ | yo hi
pratijñayocyate 'rthaḥ sa eva cāgamepy ucyate tadaiva tat syāt | na caivam ato
nirāsaḥ |
__________NOTES__________
[101] p. 70
paṃ.29
___________________________
{p.
321} hetuśabdena gamakavacanaṃ vācyam | gamakañ ca trairūpyavalliṅgam | na ca
pañcamyantena tena śabdena liṅgasya trairūpyam abhidhīyate kintu
pakṣadharmatvamātram [72.11] nimittabhāva eva cety evaṃ v8aditur
abhiprāyaḥ | etena tad api vinikṣiptam yat kaiścin nipuṇa(ṇaṃ)manyairnaiyāyikair
ucyate, "pratijñārthaṃ sādhayituṃ samarthaṃ pakṣadharmatvenopasaṃhartavyaṃ
liṅgaṃ anumānaṃ tadabhidhāyī śabdo hetuḥ so 'py abhidheyasya niyamahetutvāt
bāhyāṅgaṃ sāmānādhikaraṇyaṃ cābhidhānābhidheyayor abhedavivakṣayā sākṣāt
pāraraṃparye[34b] 1ṇa caikaciṣayatvād iti | "tāvaddhi dhūmādivastu na
liṅgaṃ yāvad vahnyādināntarīyakatayā na niścīyate, dharmiviśeṣe ca kvacin
nopalīyate | tannāntarīyakatayā niścitaṃ kvacid upasaṃhṛtaṃ ca
sādhyasādhanasāmarthyaṃ bhavati nānyathā | na ca pacamyantena "dhūmād" ityādinā
śabde[na] tasya tannāntarīyakatvaṃ pakṣe ca sattvaṃ kathyate |
udāharaṇopanayayor vaiyarthyaṃprasaṅgāt | 2tat kathaṃ
pratijñārthasādhanasamarthaliṅgābhidhāyitvaṃ tasya śabdasya yena "tadabhidhāyī
śabdo hetuḥ" ity ucyate, sa tathā bāhyāṅgam iti cocyate "hetur anumānam" iti
sāmānādhikaraṇyaṃ tathā kalpeteti |
pratyakṣeṇa
sādhyasādhanayor vyāptis tatra gṛhyata iti dṛṣṭāntaḥ pratyakṣo 'bhipretaḥ | ata
evāyaṃ na sarvaḥ pratyakṣa [72.12] iti | naiva
sa3rvatra dṛṣṭānte pratykṣeṇa sādhyasādhanayor vyāptir gṛhyate |
yathā bhavanmata eva nitya ātmā sattāsambandhitve satyanāśritatvāt, paramāṇuvad
ity atra dṛṣṭānte nityatvaṃ sattāsambandhitve satyanāśritatvaṃ yau dharmau tayor
vyāptir anumānena gṛhyata ity abhisandhiḥ | anenaitad api pratyuktaṃ yat tair
evanaiyāyi4kapravarair ucyate -- "sādhyasādhanayor vyāptito viṣayo
dṛṣṭāntaḥ | tatra pratyakṣeṇa vyāptiṃ gṛhītvā paścād udāharati | tena pratyakṣaṃ
niyāmakam astīti" | udāharaṇam api vākyasya bhāgāntaram iti pratyakṣeṇa
vyāptigrahaṇasyāsarvaviṣayatvāt kvacid bhāvāt tathābhidhāne ca tata eva dṛṣṭānto
'numāna5m ity abhidhīyeteti |
tasya
tadātiriktārthagrahaṇābhāvād ity abhiprāyeṇa upamānaṃ tu pramāṇam eva na
bhavatī[72.13]ty āha | etac ca bahubādhya(bahuvācya)m anyatroktam iti
nehoktam, siddhas tv artho 'nūditaḥ | anayaiva ca dvārā yad ucyate tair eva
"yathātatheti dṛṣṭāntadārṣṭāntikayoḥ sārūpyapratipattir upamānam
atideśevākya6tā, pakṣadharmatvagrāhipramāṇavacanam upanayaḥ | atrāpy
upamānaṃ niyamahetutva(tvaṃ) dharmiṇi vā sādhanadharmasya saṃbhavaṃ
bodhayadasaṃbhavaṃ nivartayati yatpramāṇaṃ tanniyāmakam astīti upanayopi
niyamahetumattvād bhāgāntaram" iti tad api pratyākhyeyaṃ dvividhasyāsya
varṇitasyopamānasyāprāmāṇyād eva7 kathaṃ niyāmakam? yenopanayanasya
niyamahetukasiddhyā {p. 322} bhāgāntaratvaṃ siddhyet | dharmiṇi ca
sādhanadharmasya sambhavaṃ pariccheda(cchidya) pratyakṣam anumānaṃ vāsaṃbhavaṃ
nivartayatīti atrāpi pratyakṣaṃ niyāmakam astīti dṛṣṭāntavad upanayopi
pratyakṣam iti vaktavyaḥ | kvacid anumānasyāpi tathātvād anumānam ity apīty alam
atārkikavacanani8rbandhena | tadvyāpāra [72.14]
upamānarūpopanayavyāpāraḥ | sa evo[72.16]panaya eva
|
syād etad -- anityaḥ śabda ity ukte kuta etad
iti śrotur apekṣopajāyate | na tu dharmiṇi liṅgasya sattvo(sattvā)pekṣā | tasmāt
pratijñānantaraṃ parāpekṣitasādhyapratipattir api tu
prati(pattihetuprati)pipādayiṣayā pañcamyantasya tadabhidhāyinaḥ śabdasya
prayogo na tu dha[35a] 1rmiṇi liṅgasya sattvapratipādanārthaḥ | tato
na tasya pakṣadharmatāpratipādanaṃ prayojanam iti kathaṃ pakṣadharmatvaṃ sa eva
darśayiṣyatīti na kiñcit tenety ucyamānaṃ śobheteti | atrocyate | anityaḥ śabda
iti pratijñopādānepi tadanantaram eva yad yad kṛtakaṃ tat sarvam anityam, yathā
ghaṭas tathā cāyaṃ kṛtaka ity ukte sādhyapratītau kiṃ
nimittākāṃkṣopaśa2mo nāsti? yena pañcamyantasya liṅgābhidhāyina eva
tadupaśamaḥ prayojanaṃ varṇyeta | yadi saty avādī bhavān naivaṃ vaktum arhatīti
| kiñ ca yo yasmin kiñcid nimittabhāvam apekṣate na sa tatra śaśaviṣāṇāyamānasya
tattvam apekṣate | api tu tatra sata eveti kathaṃ śabdānityatvasiddhau kasyacin
nimittāvamapekṣitavatā sattvaṃ nāpekṣitam | yena 3parānapekṣitaṃ
sattvaṃ pratipādayituṃ na tannimittābhidhāyinaḥ śabdasya sāmānya(m arthya)m
astīty ucyeta tasmāc chabdādau dharmiṇi liṅgasya sādhyasiddhau
nimittabhūtasattvapratipādanaṃ hetuprayogasya prayojanam avaśyaiṣitavyam |
ya(ta)ccopanayenāpi śakyaṃ saṃpādayitum iti sādhūktaṃ
kiṃ[102]tene[72.17]ti
|
__________NOTES__________
[102] na kiñcit tena S
|
___________________________
saṃprati
nigamane yathāśruti 4dūṣaṇam āha -- yatra[103]pratijñāyā
[72.18] iti | athāpi syān nāyaṃ punaḥ śabdaḥ [a]prathame kiṃ tarhi
sādṛśye, yathā "aciraprabhā punar niścarati" ity atra | sādṛśyañ ca
kiyadrūpeṇāsty eva | yad vā yady api siddhanirdeśo nigamanaṃ sādhyanirdeśaś ca
pratijñā, tathāpi yasyaiva pratijñāyāṃ sādhyatvam āsīt tasyāiva nigamane
siddhatvam ity avasthā5vantam ekam āśritya samānaviṣayatayā nigamanaṃ
pratijñety upacaryate tathā ca punar vacanam apy upapannam iti | na caitan
nigamanaṃ niṣprayojanam āśaṃkanīyam, sādhye viparītaprasaṅgapratiṣedhārthatvād
asya | tad uktaṃ "sādhyaviparītaśaṃkāvyavacchedārthaṃ nigamanam iti" | yady api
ca liṅgam āśrayavatsādhyāvinābhāvi ca6 pratijñādibhir avayavair
ākhyātaṃ tathāpi nigamanam antareṇa vyāpakaviruddhaprasaṃgāśaṃkā syāt | {p. 323}
anyad eva hi dṛṣṭāntadharmiṇi sādhyaṃ yatsādhanadharmasya vyāpakam āsīt | anyad
eva ca dharmiṇy anityatvaṃ tac ca sādhanadharmasya vyāpakaṃ na bhavatīti
avyāpakasya siddhiṃ manyamānaḥ sādhyaviruddham abyāpakatvena
viśeṣā7bhāvān mūḍhamatir nityatvam api dharmiṇi prasañjayet | tathā
ca sati sādhyaviparyaye hetor vṛttiśaṃkāyāṃ bādhakaṃ pramāṇaṃ tad eva vācyam
yadudāharaṇasthayoḥ sādhyasādhanayoḥ pratibandhagrāhi | ataeva tasmād ity anena
sarvanāmnā pratibaddhaṃ liṅgaṃ sādhyaviruddhaśaṃkāṃ nivartayituṃ prakṛtatvāt
pratyavamṛṣyate | tasmād viparyayaśaṃkānivartakapramāṇopasthāpa8kaṃ
nigamanaṃ sādhye viparītaprasaṅgapratiṣedhārthaṃ bhavatīti | tad
etannaiyāyikapravarasya prakṛṣṭaṃ prajñās svalitavilasitam | tathā hi sādhye
nirdiṣṭe hetau cābhihite ḍṛṣṭānte codāhṛte dṛṣṭāntadaṣṭasāmarthye ca hetau
sādhyadharmiṇy upanīte kaḥ sacetano "yena vinā yo na bhavati dharmaḥ sa bhavaṃs
tadabhāvam apy upasthāpayati" iti niścīnvīta saṃśayīta vā yena [35b]
1viruddhaprasaṅgaśaṃkānirākaraṇāya nigamanam abhidhīyeta | na cāyam
anunmatto 'nityatve dve ṣasyati(paśyati) yenānyad eva dṛṣṭāntadharmiṇi sādhyam
anityatvam anyad eva ca sādyadharmiṇy anityatve tac ca sādhanadharmasya vyāpakaṃ
na bhavatīti avyāpakasya siddhiṃ manyeta yato ()vyāpakatvena viśeṣābhāvātt
anityatvam api dharmiṇi prasañjayet | na ca viśeṣeṇa vyāptim asāv
agra2hī[d i]ti, viśeṣeṇa vyāpter avāsambhavāt | tathā coktaṃ --
"vyāptiḥ sāmānyadharmayoḥ" iti | anyathā saty api tasmiṃs tad āśaṃke(kā)
nāpākriyeta | etena sapratipakṣatvaśaṃkānirākaraṇatvam tatprayojanam iti yat
kaiścid upavarṇyate tad api parāstam avaseyam | atha mohamāhātmyād evam api
saṃbhāvyata iti cet | apayātaṃ tarhi pañcāvayavatvaṃ vākyasya |
3sambhavaty api kaścin mūḍhataramatir yaḥ pañcāvayave 'pi vākye
prayukte nānityopīti vacanam antareṇa śabdasyānityatvaṃ niyataṃ na pratyeti |
asti ca digambarāṇāṃvipratipattiḥ -- syān nityaḥ śabdaḥ syād anitya iti |
tadbhāvavyudāsāya nānī(ni)tyopīty api kiṃ nocyata ity alam ativistareṇa
niṣprayojanakatvena | nigamanasya vākyāṅgatve4 niraste prathamam
upadarśitaṃ yad ubhayeṣāṃ mataṃ tadaraṇyānīruditatulyaṃ jātam iti kiṃ
tatrokteneti | jyāyān [72.21] śreṣṭhataraḥ |
pratijñāhetūdāharaṇopanayanigamanāni pañcāvayavā yasya sa tathā tadātmakaḥ
[72.21] sāmasty aniṣedhaś caiṣa draṣṭavyaḥ | hetur
i[72.25]ty abhidhānābhidheyayor abhedavivakṣayā sākṣāt pāramparyeṇa
ekaviṣayatvād vā5 pakṣadharmatvābhidhāyī śabdo draṣṭavyaḥ | hetuś
caivānuvādyenātmanā pratipādyamāno vyāpyarūpaḥ pratipādino bhavatīti
prathamāntena tadabhidhāyinā śabdena pratipādyate | ataḥ prathamānta eva
tadabhidhāyī śabdo nyāyyaḥ | hetvabhidhāyiśabdamātrāpekṣayā tu
pūrvāparaniyamakhanḍanam ācāryasya dra6ṣṭavyam
|
__________NOTES__________
[103] yatra ca pratijñāyā S
|
___________________________
{p. 324}
sādhanadharmasya sādhyasvabhāvatāyā eve[73.12]ti
svabhāvahetvadhikāreṇa vivṛtam |
kāryahetunā
vyabhicāram āśaṃkya kāryasye[74.6]ty āha | tena
[74.7] pratibandhena | tayo[74.7]r anvayavyatirekayoḥ
|[104]tadabhāvakhyātiḥ [75.7] tadabhāvajñānam, niyataṃ khyāpayataś cāyam
abhisandhiḥ | tattulya evāstīty abhidhāne 'tattulye sarvatrānyasmin viruddhe
'sati ca 7nāstitvaṃ lakṣaṇāntaram iti prasaṅge niyamārtham ity eva
nāstitvaṃ rūpaṃ tṛtīyaṃ na punar viruddhe anyatra [75.8]
ceti darśayitum asaty evety uktaṃ sūtrakāreṇeti | viruddhata
[75.8] iti sahasthitalakṣaṇenaiva virodhena viruddhyata iti | kathaṃ
nānuṣnāśītād apī[75.16]ty āha anyato [75.16]
vipakṣād vyavacchedasyābhāvasya prasaṅgād i[75.16]ti | iti
[75. 16] doṣasyākāraṃ darśayati | tasya [75.19]
tadabhāva8sya | anyam icchatām i[75.21]ty
abhisambadhyate | tathā
parasparaparihārasthitalakṣaṇenāpi[105][75.13] virodhena viruddham
ity api draṣṭavyam |
__________NOTES__________
[104] hetor
abhāvakhyātiḥ S
[105] -lakṣaṇatayāpi S
___________________________
abhidhāto
[73.15] vegavaddravyasaṃyogaviśeṣobhimataḥ | abhidhātāgnisaṃyogād
eva nāśapratyayau [76.15] tayoḥ sannidhiḥ [76.16] taṃ
vinā vināśo na ghaṭādibhiḥ saṃsargatāṃ [76.16] yāti
|
tadanapekṣālakṣaṇaṃ bādhakam
[76.26] | prasaṅgamukhena [76.26] paropagamasiddha
[36a]1 pakṣadharmatādvāreṇa | vipañcayitum i[77.1]ti
bruvāṇena cādhikapratipādanārtham uktam evocyamānam anuvāda eva na tu punar
uktam iti darśitam | ākāśādinityadravyāpekṣayā
deśakāla[77.2]grahaṇaṃ dṛṣṭāntārthaṃ draṣṭavyam | tenāyam artho
yathā nityānām amīṣāṃ deśakālaniyamo nāsti tathā śabdaguṇatvādisvabhāvaniyamopi
na yujyata iti dṛṣṭāntārtham |
deśasvabhā2vaniyamāyoga[77.5]s tu dārṣṭāntikaḥ |
ekāṅgavaikalyāt [77.3] sattvalakṣaṇaikāṅgahīnatvāt | tadātmatāṃ
[77.5] kṣaṇikatvasya prakṛtasyākṛtakasadātmatāṃ prati
[77.5] | śāstrakāra[77.5]śabdaḥ prakaraṇātkīrtipādeṣu
draṣṭavyaḥ | sattvasya kṣaṇikasvabhāvatāṃ pratipādayiṣyatī
[77.9]ti sambandhaḥ | vastusthityaiva [77.7] vastuvṛttyai
na paropagamabalenety arthāt | abhāvaprasaṅgena3 [77.9]
prakaraṇād vināśasadbhāvaprasaṅgenety avaseyam
|
{p. 325} pūrvācāryoktaṃ
[77.11]diṅnāgapādoktaṃ taṃ pratyanapekṣatvaṃ khyāpayitum
upakramata [77.12] iti sambandhanīyam | taṃ [77.12]
pareṣṭaṃ prati |
vastugatau [77.25]
vastuprakāre tadātmā [78.1] nirvṛttasthir ātmā | tasya
[78.1] anyathābhāvasya | prasaṅgāt [78.2] hetoḥ |
tasyaiva [78.2] svahetutaḥ sthirarūpatayā nirvṛttasyaiva
anyathātvāyogā4t hetoḥ | tatra [78.3]
hetvagate sthirarūpe hetuvyāpārasya [78.3] kalpayitum
aśakyatvāc ca [78.3] nānyathābhāvas tadātmā śakyate kartum
[78.1] |
tasya vināśasya
svabhāvas tatsvabhāvas[78.5]tam eva |
lakṣaṇa[78.11]śabdo rūpanibandhanaḥ | svaliṅgena casyāvasthānaṃ
kṛtam | tasya [78.16] bhāvāntaraśūnyabhāvāntararūpasya |
sarvarūpaśūnyasya hy abhāvasya he5tusa(ma)ttā virudhyate na tvasyeti
bhāvaḥ |
yadīdaṃ bhavatām apīṣṭaṃ tarhi kasmād
asmanmataṃ nābhyupeyata ity āha -- kiṃtv i[78.19]ti
|
tadutpattau [78.24]
pradhvaṃsarūpabhāvāntarotpattau | etasmin parābhiprāyepy evaṃ bruvāṇo niyatam
evaṃ [78.26] vakṣyamāṇakaṃ manyate
[78.23]vārtikakāra iti cārthāt sarvasyendhanādeḥ
[78.26] tathābhāvaḥ pradhvastatvaṃ 6gavādes
tathābhāvaḥ [78.27] pradhvaṃsarūpatvam iti draṣṭavyam | dvayam apy
etad yatrakurvan (?) paraḥ prāha | tasmin satī[79.1]ti | anena
dṛśyamānāṅgārādibhāvena sarvam indhanādi nivartata iti na sarvasya
pradhvastatvaṃ nāpi gavādau satīndhanādi nivartata iti na gavādeḥ
pradhvaṃsarūpateti pareṇa darśitam | asya [79.7] aṅgārādeḥ
|
dhvaṃsaṃte [79.13] dhvaṃsam upayānti
vinaśyantīti yāvat | dīpāpekṣayāvyaktatā dravyā(buddhya)pekṣayā ātmabhāvaḥ |
bhāvarūpāvyaktatābhāva [79.15] iti bruvāṇas tathātmakābhāvarūpatā
yāvad vyavasthāpyatām abhāvaikarasatvāt pratipatteḥ | na tu
bhāvarūpāvyaktatāpattau pramāṇam astīti darśayati | etad eva darśayann
āha yadi hī[79.16]tyādi | atrāpi [79.19]
upalabdhiyogyatāvikalarūpa8tāpattau
|
paryudāsene[80.3]ty asya
vivaraṇaṃ vivakṣitād i[80.3]ti
|
san bodhagocaraprāpto
'vadhijñānaviṣayatāpannaḥ tadbhāve [80.12] vahnyādibhāve
naśyann iti | "lakṣaṇahetvo[ḥ] kriyāyāḥ" (Pā. 3.2.126) iti hetau śatu(?)r
vidhānāddhetupadam etat |
{p. 326} nanūktayā
nītyā nāśasya tatkāryatopapatteḥ katham etad ācāryeṇoktam ity āśaṃkyāha ayam
abhiprāya [80.16] iti | syān matam pra[36b] 1tītiviṣayopi
na ca tatra pratītilakṣaṇārthakriyākārī | yathā sādhyābhāve hetvabhāvarūpo
vyatireko vikalpena pratīyamānaḥ na vikalpasya | kārakaś ca katham ucyate? na hy
akāraṇaṃ viṣayo atiprasaṅgād iti | naitad asti sākṣāt
kārapravṛttajñānābhiprāyeṇa tad ukter na tatra vyabhicāro 'sti | anenāpi ca
tathāvidhajñānaviṣayeṇāvaśyabhāvya[m a]nyathā
2pratyakṣānupalambhanibandhanaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ kathaṃ
vyayasthāpyeta ata evāha[106]tadviṣayasya [80.24] vā kathaṃ
hetumattāvagatir iti vā sāmarthya[107]samaṃgitā sāmarthyayogitā
bhāvatā [80.27] vastutā, atyantaparokṣāṇam [81.7]
asarvajñāpekṣayā sarvadā parokṣāṇām | tarhiśabdārthaś cātra prakaraṇād
draṣṭavyaḥ | jñānaheturūpatayā [81.8] anumānasiddhayeti vivakṣitam
| 3anena jñātaheturūpatayā pratibhāsanaye cāmīṣāṃ pratiṣṭhitena
rūpeṇa pratibhāsanam iti pareṇa darśitam | ne[81.8]ty anena
[a]bhāvasya pratiṣṭhitarūpāvabhāsanābhāvaṃ pareṇeṣṭaṃ nivartayati |
bhavitṛrūpatvena pratibhāsanam eva śaśaviṣāṇādyapekṣayāsyāpi
[81.8] pratiṣṭhitarūpāvabhāsanam iti siddāntināpi darśitam |
sarvasāmarthyśūnyatālakṣaṇenābhāve doṣāntaram anvācinvann āha
sarvarūpavivekasya ceti [71.9] | unmajjanaṃ [81.10] prakāśyaṃ yac
ca cakṣurādīnāṃ pratiṣṭhitarūpāvabhāsanasadbhāvāvabodhārtham teṣāṃ
jñānaheturūpatayā pratibhāsanād iti pareṇeritaṃ tadabhāvepi śakyaṃ5
vaktum iti darśayann āha jñānaviṣayatayeti [81.11] | pūrvaṃ tv
atra gajanimīlikāṃ kṛtva anyad uktam | asyāpy a[81.11]bhāvasyāpi
taddheturūpatayāvabhāsanasya tulyatvāt [81.11] | cakṣurādi(de)r
iti prakaraṇāt | yadi nāmāsya jñānaviṣayatā tathāpi na taddhetutā tat kathaṃ
taddheturūpatayāvabhāsanaṃ tulyam ucyata ity āha ahetoś
ce[81.12]ti | 6etac ca pūrvavadboddhavyam | yady abhāvo
nāma nāsty eva bhavanmate tarhi amūrabhāvabuddhayaḥ kamālamberann ity āha --
asmākaṃ tv i[81.12]ti svavāsanāparipākānvayā [81.12]
iti hetubhāvena viśeṣaṇam | tadvyatireki [81.19] tato nivṛttaṃ
tadabhāvavad iti yāvat | saṃspṛśyeta [81.19] gṛhyeta
tatparyudāsena [81.19] nivṛttyavadhivyudāsena | sad iti
pratya7yāviṣayasya na bhāvateti bruvatā yad asadātmakatvam
asyopagataṃ tatra kiṃ svarūpeṇāsan kiṃ vā pararūpeṇeti pakṣayor ekaṃ bhāvaṃ
dūṣayitum āha -- na cāsye[81.24]ti
svarūpeṇā[81.24]napekṣitabhāvāntarasaṃsargeṇa tuccharūpeṇāpy
asato [81.24]kiñcid rūpasya | na ca {p. 327} bhāvābhāvayor
yaugapadyam upapadyate kadācit | na hi jīvata eva maraṇam iti
ghatā8maṇcatīti bhāvaḥ | dhvaṃsena vināśaś ca kriyamāṇaḥ kiṃ tadātmā
tato 'nyo mṛṣā bhāvāntararūpo vā tuccharūpo veti tatra ye vikalpāḥ tatra
tṛtīyasmin vikayyaṃ bhavatu[108]cāyaṃ [81.26] tatas
tadbhāvepi nimittīsyādi(kim itītyādi)dūṣaṇaparihārayor ābhīkṣaṇye cānavasthāv
abhi(sthābhi)prāyavān āha tataś cānavastheti [82.6] |
ata indhanāder nivṛtteḥ | katham iti siddhāntī |
tadbhedā[82.8][37a] 1ddhetubhedāt | dṛṣṭaṃ caitat
sarvatra sahetuke 'nyatraiti darśayann āha śālī[82.9]tyādi
|[109]ekarasasyai[82.13]kasya bhāvasya | saṃkṣepeṇaitad atrānena
vicāritam |kṣaṇabhaṅgasiddhau tu vistareṇa tataś ca vistararucina tata
evāvagantavyam | sāpy asmadīyākṣaṇabhaṅgasiddhir apekṣitavyeti abhiprāyavān āha
vistarataś ce[82.14]ti | syād etat "na bhavaty eva kevalam" ity
anena2 kim agnyādisaṃyogakāle tasya svarūpābhāvaḥ pratipādyate kim vā
tadanuvṛttiḥ | na tāvat tadanuvṛttir akṣaṇikatvaprasaṅgād aśabdārthatvāc ca |
abhāvapratipādane ca pūrvoktā doṣāḥ prasajyerann iti | naiṣa doṣaḥ, anayā hi
vacanabhaṅgyā parasaṃkucitakālasthāpyutpattikāla eva sa dvitīye kṣaṇe na kiñcid
iti yadrūpaṃ bhāvasya tatpratipādyate3 | na tu kiñcid vidhīyate | ata
evāha nāsyābhavanam anyad vā bhavatīti [82.18] | mā bhūd
agnisaṃyogādir nāśasya kartā kiṃ naścchinaṃ yadi parahetur asti -- ity āha
[a]kartur ahetutvam i[82.22]ti | sa khalu tasya karttā
vyayate(paṭhyate) yaḥ prāgbhāvī sannarthāntaraṃ svānvayavyatirekāv
anuvidhāpayati yathā cakṣurādi vijñānasya |
tathābhūtasyānvaya4vyatirekānuvidhāpanam eva hetutvam, tadbhāve
bhāvasya tadabhāve cābhāvasya hetulakṣaṇatvāt | agnyādibhāve ca bhavanadharmaṇaḥ
kasyacid bhā(cid abhā)vāt kartṛtvābhāve katham iva tallakṣaṇam hetutvam eva
saṃgamyata iti caivāṃvaditur abhiprāyaḥ |
[106] tadaviṣaya S
[107]
sambandhitā
[108] vāyaṃ S
[109] ekarūpasya S
___________________________
sū[110]cyagreṣu
sthātum aśaktaḥ sarṣapa [82.26] iti yojyam | yathāyogaṃ sambandhaḥ
5hetvantarāpekṣitatvaṃ tadviruddhaṃ cānapekṣitvam | tena ca
prāptaṃ(vyāptaṃ) s/tatsvābhāvyam iti
|
__________NOTES__________
[110] sūbhyagre-sthā
S
___________________________
avakāśa[83.15]śabdenāvakāśavad
vacanaṃ vivakṣitam | tenāvasaraprāptaṃ vacanam āśaṅkyety artho boddhavyaḥ | evam
anyatrāpy evaṃvidhe prayoge jñeyaṃ | dṛṣṭāntād āgato
dārṣṭāntikaḥ[111][83.21] | kuśūlaśabdena ghaṭādiracita
ādhāraviśeṣa ucyate | tadādāv avasthā[83.23]vasthānaṃ yasya sa
tathoktaḥ |
__________NOTES__________
[111] kaṃ
S
___________________________
{p. 328}
avasthānām iva [84.18] ātmanaḥ prātisvikarūpasya
tadbhede[84.19]vasthābhede | kathaṃcit [84.24]
kenāpi prakāreṇābheda ity arthasya rakhaladgatipadam evaitat | tanor bhedād eva
bhedaprasaṅgo [84.26] bhinnarūpatāprasaṅgaḥ | tadvad
a[84.26]bhinnarūpāvasthātṛvat | abhedasya vā [84.26]
prasaṅga7 iti prakṛtatvād yojyam
|
nanu yadi bhedābhedau caikāntikau syātāṃ syād
a[na]ntarokto doṣaḥ | yāvatā tayor api kenacid rūpeṇa bhedaḥ kenacid abheda ity
āśaṃkamāna āha -- tayor apī[84.26]ti | tayor bhedābhedayoḥ,
avasthā ca tadvānavasthāvāṃś ca tayor ātmānau tayoś ca |
tasyāpy a[85.1]bhedanimittatayeṣṭasyāpi rūpāntarasya |
8tābhyām a[85.1]vasthātadvadbhyām | [85.1]
anyathā yadi tābhyāṃ tasyābhedanimittasya rūpāntarasya kathañcid bhedo na
syād aikātmyaṃ yadi syād ity arthaḥ | sa cāsāv abhedanimittaikasvabhāvaś
ceti tathā tasmāt [85.1] | bhedābhedāv i[85.2]ti vadituś
cāyam āśayaḥ -- ekātmyapakṣe abhedanimitte rūpāntare vā tābhyām
avasthātadvadbhyām anupraveṣṭavyaṃ tayor vā [37b] 1tenābhedanimittena
rūpāntareṇa | tatra yadi tayor abhedanimitte rūpāntare anupraveśas
tadābhinnarūpamātrasya bhāvād avasthātadvator abheda eveti bhedasya vārtāpi na
syāt | atha tasyābhedanimittasya rūpāntarasya tayor anupraveśas
tadāvasthātadvantāv evāvasthitāv ity apagatam abhedeneti | evaṃ tarhi tasyāstu
tābhyāṃ kathañcid bheda ity āha --
2rūpāntarasye[85.3]ti | kathañcit
ta[85.3]d etābhyām iti tu prakaraṇāt | tannibandhanaṃ
[85.3] rūpāntarasya tābhyāṃ kiñcid bhedanibandhanam | yathā pūrvaṃ
tathāsyāpy a[85.4]pararūpasya | tadanyat [85.4]
kathañcid bhedanibandhanam | ayam asya bhāvaḥ -- tasyāparasya rūpasya tebhyo
'vasthātadvadbhedanimittarūpāntarebhyaḥ kathañcid bhedonyathā
tadaparaikasvabhāvād atyanta3m abhedād
avasthāvasthātrabhedanimittarūpāntarāṇāṃ prāktanena nyāyenatyaṃtaṃ bhedābhedau
prasajyeyātām | atas tebhyas tasya kathañcidbhede 'vaśyaiṣitavye tannibandhanam
aparasyāpi rūpasyāparaṃ rūpam upaitavyam iti | tathā tadanyatrāpy evam evety
aparimitarūpataivaikasya [85.4] syāt |
tasmā4d i[85.6]tyādinā prakṛtam upasaṃharati |
tadbādhāṃ [85.10] pratyakṣabādhām | anenaitad darśayati | na
pratyakṣā satī pratyabhijñā bādhyate kiṃtu bādhyamānā pratyakṣābhāsā seti | etac
copariṣṭād abhidhāsyate |[112]anekānto 'niścayo bhavet
[85.12] | aniścayaphalatvaṃ saṃśayahetutvaṃ syād iti yāvat
|
__________NOTES__________
[112] anaikāntikatā bhavet S
|
___________________________
etad
eva [85.14] janakājana5katvam eva
|[113]dharma(rmi)lakṣaṇasyā[85.17]vasthātur ity arthaḥ
|
__________NOTES__________
[113] dharmilakṣaṇasya |
S
___________________________
{p. 329} na cā(ce)yam avasthā
kāryavijñānātiriktaṃ jñānaṃ janayati yena jñānalakṣaṇāyām arthakriyāyām
asyopayogāt sāmarthyaṃ kalpyety abhiprāyeṇa
sarvasāmarthyavirahalakṣaṇasye[85.22]ty avocad iti |
anubhāvād i[85.24]ti, hetau śaturvidyānād bādhānubhavād
i6ty arthaḥ | bādhāsadbhāvād "bādhavarjitam" iti
sāmānyapramāṇalakṣaṇasyābhāvaṃ pratipādya viśeṣalakṣaṇasyāpy abhāvaṃ
pratipādayituṃ tatpratibhāsiniś ce[85.25]tyādinopakramate |
ekarūpābhāve kathaṃ tattvādhyavasāyaḥ syāt sarveṣām ity
āśaṅkyānyathaivāsyopapattim upasaṃhāravyājena darśayan7 āha --
tasmād i[86.3]tyādi | sadṛśa[86.3]śabdena
nirantarasadṛśaṃ vivakṣitam | tena nirantarasya sadṛśasyāparasya
bhāva[86.3]s tannirantaranibandhanety arthaḥ | keśādiṣu
lūnapunārūḍheṣv ity arthād avaseyam | ākārasāmyamātreṇāpahṛtaṃ prakaraṇāt
yathātvaniścayāyogyīkṛtaṃ hṛdayaṃ [86.4] ceto yeṣāṃ teṣām
|
nanu yadi ākārasya sāmyaṃ8 sādṛśyaṃ nāma tvanmate kiñcit
syāt tanmātrāpahṛtahṛdayāḥ pratyabhijānīyuḥ | na caitad asti, tat katham evam
uktam ity āha na ce[86.8]ti
|
"ekapratyavamarśārthajñānādyekārthasādhane
|
bhede 'pi niyatāḥ kecit svabhāvenendriyādivat
||" [Pramāṇavā. 3.72]
ityādinā vipañcitatvād evam uktam
|
teṣu [86.17] bhāveṣu
|
trayāṇām api rūpāṇāṃ pramāṇasiddhatvāt [38a]
1svataṃtrahetur iyaṃ vyāpakānupalabdhiḥ [87.7]
|
anena [87.9] pratyabhijñānena
pratyakṣarūpeṇa aniścite[87.10]tyādi pratividhānam | tāvad asya
bādhakatvaṃ na bhavati yāvat pratyabhijñānasyāprāmāṇyaṃ na siddhyati, anyathā
anenaiva bādhyamānaviṣayatvād asya kathaṃ prāmāṇyaṃ yena bādhakatvaṃ syāt? tāvac
ca tasyāprāmāṇyaṃ nopapadyate yāvad anumānasyāsya prāmāṇyasiddhyābodhakatvaṃ na
si2ddhyati | itarathā bādhavarjitatvādilakṣaṇasambhave
prāmāṇyāpracyutir itītaretarāśrayatvaṃ doṣa ity āśaṅkyamānam āha
nāpī[87.10]ti
|
anumāna[87.11]śabdenopacārāl
liṅgam abhipretya svasādhyapratibandhād i[87.12]tyādy uktam | yadi
vā liṅgasyety adhyāhāryam avacane ca pramāṇalakṣaṇayukte bādhasambhave
tallakṣaṇam eva dūṣitaṃ syād iti sarvatrānāśvāsa ity ābhi3prāyaḥ
|
{p. 330} naivaṃ brūmahe [87.17]
kintu pratyakṣābhāsā satī cārthād avatiṣṭhate | anumānasya virodho bādhas
tam aśruvānā [87.20] vyāpnuvatī bhajamāneti yāvat | ākārasya
[87.20] rūpasya sāmānyād[114][87.20] ekatāṃ
[87.20] tattvaṃ[115]pratīyatī [87.21] niścinvatī |
ādi[87.21]śabdāt phalasya saṅgrahaḥ | sūryoparājitaśabdena yasya
rūḍhiḥ | ādi[87.22]śabdādvanyetarakarkoṭādiparigrahaḥ |
tathā4bhāvam etad anubhavati [87.23]
|
__________NOTES__________
[114] sāmyāt S |
[115]
pratiyatī S
___________________________
atha kiṃ
"na ca sa pakṣe kvacid vartata [88.19]" ity asiddhatve kāraṇam
idam uktam? evañ cet na tarhīyantaṃ kālaṃ bhavān buddhavān asiddhalakṣaṇam,
pakṣavṛttyādinā prakāreṇa hetos tathābhāvād iti | yuktam avādīd idaṃ bhavān yadi
paraṃ tadāyam asiddho hetur i[88.18]ti vaditur abhiprāyaṃ nājñāsīt
| ayaṃ khalv asyābhiprāyaḥ 5pratyabhijñā nāma vikalpaviśeṣa eṣaḥ | sa
ca vikalpasya viṣayo yaḥ śabdasya viṣayaḥ, śabdasaṃsṛṣṭārthapratibhāsitvād
vikalpasya | sa ca śabdasya viṣayo yaḥ saṃketasya viṣayaḥ,
vācyavācakabhāvasambandhasya vāstavasya vyudastatvāt | na
cāsāmārthyavaiyarthyābhyāṃ svalakṣaṇātmani saṃketaḥ kartum śakyata iti kathaṃ
vastu6to bhāvāḥ kecid abhi(pi) pratyabhijñānaviṣayātma(tmā)naḥ |
tatra(tan na) pratyabhijñāpanatvaṃ(jñāyamānatvaṃ) siddhim adhyāsīta | yad yat
pratyabhijñāyate tat tat pūrvāparayoḥ kālayor ekasvabhāvaṃ yathedam
ititathāgatān pratipādayitum aśakyatvāt vyāptyasiddhyānaikāntikaś cāyam iti |
prauḍhavāditayā siddhim abhyupagamyāpi dūṣaṇāntarābhidhitsayā
pravṛtta7sya siddhāntavādino na ce[88.19]tyādivākyam |
yad vā dūṣaṇāntaram anvācinvann āha -- na ce[88.19]ti
|
[116]jñānajanakasvabhāvatāvirahād
i[88.27]ti bruvatā cedaṃ darśitam | yadi sarveṣāṃ janakasvabhāvatā tasyāṃ
cānyāpekṣitā syāt syād adanaikāntikatvam, na ceda[m a]stīti |
bheda[88.28]śabdo viśeṣavacanaḥ
|
__________NOTES__________
[116] "jñāna" itipadaṃ nāsti --
S
___________________________
prakṛte
tava kim āyātam ity āha -- tadvad i[89.10]ti | taiḥ
[89.12] bījādibhiḥ anekānta iti maulasya hetor iti draṣṭavyam
|
sāmānyenā[89.14]viśeṣeṇa
|
{p. 331} na saha[89.22]śabdo
yugapadarthavṛttirācāryeṇeṣṭo 'pi tu sahodaravad ekārthavṛttiḥ | api tu
ekārthakaraṇam api [114.19] yadvarṇam iti kiṃ sahakārilakṣaṇaparvaṇi
pratipādayiṣyate | na ca yugapatkāritvād eva bhāvānāṃ parasparasahakāritvaṃ
ghaṭate | ghaṭapaṭādīnām api kadā svāṃ svā[38b] 1m arthakriyāṃ
kurvatām api tathābhāvaprasaṅgāt | tat kathaṃ "sahakāriṣu
yugapatkaraṇaśīleṣu" [89.22] ity etadbhaṭṭārcaṭo vyācaṣṭa iti cet,
nāyaṃ doṣaḥ | na hi sahaśabdasya etad vyākhyānaṃ yugapad ity api tu
bhāvikāraṇānabhyupagame avaśyam ekārthakāriṇām ekadā karaṇam ity ekārthaṃ
buddhāvāropya vāstavaṃ rūpam idam anūditam | tena yugapad ekārthakaraṇaśīleṣv
ity ava2seyam | ekārthakāritvam eva tu lakṣaṇaṃ na tu yugapatkaraṇam
avaśyaṃbhāvyapi vyabhicārāt | prājñāḥ punar etad yathāśruti samarthayanti
|
nanu lābho mahānayam iti, na ca kācid akṣamā |
naive[89.25]ti vyācakṣāṇo vaiśabdam avadhāraṇe darśayati | kaḥ
punas tatretareṣāṃ vyāpāra ity āha -- bhavaneti[90.3]
|
vyāpāropayogasyāsya pāramārthikatvaṃ kārakatvaṃ
hīye3te[90.8,9]ti saṃbandhanīyam | kuta
etad ity apekṣāyāṃ kāryetyādiyojyam | upacārāt [90.8]
kārakatvasyeti prakṛtatvāt | tathā [90.17] tadvat | tata eva
[90.17] svasannidhimātrata eva
|
svata eva [91.1]
kāraṇavyāpāranirapekṣād rūpād eva | ātmana [91.2] iti kāryātmanaḥ
| prāg api [91.2] janmanaḥ pūrvam api | rūparūpiṇor ananyatvād ity
abhipretya rūpabhedalakṣaṇātvā4d ity u[91.4]ktam
| tat kuto 'sattvāt |
yatra sthitena
kāryaṃ janayitavyaṃ sa kāryadeśo [91.12]bhipretaḥ
|
yaś cāsāv abhiprāyaś ceti tathā
tadvatā [92.3] |
nanu sarveṣāṃ
aṅkurotpāde sāmarthyāpracyuteranekāṅkureṇa niyatam utpattavyam eveti yat pareṇa
prakaṭitam tat katham evaṃbruvatāpahastitam ity āśaṃkyāha ayam abhiprāya
[92.4] iti |
yugapat
kartṛbhya5 [92.16] iti pūrvavadboddhavyam | ukte sati kim
nāma pratīyatām iti tatsvabhāvasya jananād ity asyānaikāntikatve maulasyāpi
tathātvamanivāryam iti parasyāśayaḥ |
na
kāraṇabhedāt kāryabhedaḥ syād i[92.18]ti prasaṅge kāryābhedasya
bādhake pareṇokte katham etat tadbādhakaṃ bhavatīty āśaṃkyāha evaṃ manyata
[92.29] iti | sāmagrījanyasvabhāvatvāt [93.1]
tadavasthāprāptānekasamarthajanyasvabhāvatvāt |
kāryasyā[93.1]bhinnātmana iti prakaraṇāt | nanv
i[93.2]tyādi paraḥ | yady evam i[93.4]ti {p. 332} siddhāntī
| yad anekasmād bhavatānekena bhavitavyam i[93.4]ti
ekajātīyāpekṣayoktam na tu kāryamātrāpekṣayā,
bhinnajātīyasyānekasyotpādābhyupagamāt | ekaṃ
kartṛ7tatkāryam i[93.6]ty abhinnarūpakāryam | etat
ta[93.8]dbhāve bhavanam | bhavatām i[93.10]tisāṃkhyānabhisaṃdhāyāha
|
dharmavacanasya saṃkaraśabdasya bhāvād
asaṃkarād a[93.23]sāṃkaryād ity arthaḥ | ata evāha paraspareti
[93.24] | parodāhṛtakāryāpekṣayā sāmagrībhedād bhedaṃ pratipādayituṃ
tathāhī[93.25]tyādinopakramate | sādguṇyam ābhimukhyam |
ādi[93.26]śabdāt vāsanāprabodhādisaṃgrahaḥ8 |
indriya[93.27]śabdena timirādivikṛtam indriyaṃ vivakṣitamanyato
bhrāntijñānānudayāt | mātragrahaṇena cālambanasyaiva nirāso vivakṣitaḥ |
na tv ālokādeḥ tadabhāve tadanutpatteḥ | tadanye[93.28]ty atrāpy ālokādi
draṣṭavyaṃ |
upayogaviṣaya[94.4]s
tad ekaṃ janyaṃ vijñānaṃ tathāvidhasyai[94.4]kātmatālakṣaṇasya |
na bhidyate [94.6] nānātvaṃ na bhava(ja)ti | kiṃ nv
i[94.8]ti ni[39a] 1pātānipātasamudāyaḥ praśne | yadi vā
vitarke nuśabdaḥ kiṃśabdas tu praśne |
vai[94.8]śabdo nipāto 'tra saṃbodhane
|
anekasya bhāve teṣām anena(ka)janakatvam ity
upagate hṛdayanihitaśaṅkarasvāmicodyaḥ kaścin nanv i[94.12]tyādinā
codayati | sa eva svātantryaparijihīrṣayānaiyāyikapravaravacanena saṃspandayann
āha āha ce[94.18]ti |śaṅkarasvāmīca buddhistham asya2 |
tat tasmāt kiṃ [94.19] kasmāt |
vijñānābhinnahetuka(ja)m i[94.19]ti hetubhāvena viśeṣaṇam
|
teṣām avāntarasāmagrībhedād bheda iti
pratipādayituṃ teṣām i[94.20]tyādinopakramate | vijñānotpattau
vijñānam upādānakāraṇam | cakṣurādisahakārikāraṇam | cakṣuḥkṣaṇotpattau tu
cakṣur upādānakāraṇam, vijñānādi sahakārikāraṇam evam anyatrāpīty
e3kam upādānakāraṇam itarat sahakāri kāraṇaṃ kṛtvā sāmagrīṇāṃ
vailakṣaṇyam īkṣitavyam | kāryāṇāṃ [94.25]
vijñānacakṣuḥkṣaṇādirūpāṇām
|
bodharūpatāder i[94.28]tyādi
siddhāntī | anukāra iti karoteḥ ṇijantāddha draṣṭavyaḥ |
anukāra[94.28]ṇañca svasaṃtatipatitakāryakartṛkatvaṃ vācyam | {p.
333} etac cāsyaivopasaṃhāre vyaktīkari4ṣyate | tasyānukāraṇam
evānukartṛmukhena darśayann āha tathāhī[95.1]ti | dvitīyalakṣaṇaṃ
vivṛṇvann āha niyamena ce[95.3]ti | samanantaraśabdaḥ samaś
cāsau bodharūpatvenānantaraś cāvyavahiteneti vyutpattyāpi prakṛtatvānmanaskāra
eva draṣṭavyo na tv āgamasiddhyāśrayaṇenopādānamātre,
upādāna5lakṣaṇasyaivābhidhānāt śakandhvādipāṭhāc ca
dīrghatvābhāvovaseyaḥ | na cakṣurāder niyamena vyāpāra
[95.4] ity arthāt | cakṣuṣo [95.5] niyamena vyāpāra iti
prakṛtatvāt | janyatayā yat svavijñānaṃ tasya yogyatārthād
utpattur yā yogyatā taddhetoh [95.5] | jñānotpādahetor ity
arthaḥ | cakṣurviśeṣaṇatve 'pīttha6m evāsyāyam evārthaḥ | atrāpi
samanantaraśabdepinamana(bdenamana)skāro 'bhipretaḥ | uktayor lakṣaṇayor ādyaṃ
lakṣaṇaṃ durbodhatvād upasaṃhāravyājena spaṣṭayann āha -- tasmād
i[95.6]ti | svasaṃtativyavasthaiva kuto yena
tatpatitakāryaprasūtinimittaṃ [95.7] jñātavyam ity apekṣāyāṃ
yojyam | yad ekākāre[95.7]ti | itiḥ [95.11] hetau |
ā7(avā)ntaraviśeṣakṛtatvāt ta[95.12]syā
evoktalakṣaṇāvāntaraviśeṣakṛtatvād ity arthaḥ | tasmād
i[95.15]tyādinā prakṛtam upasaṃharati
|
kāryasyai[95.15]kajātīyasyeti
vivakṣitam | kāryamātrāpekṣayānekatvasyeṣṭatvāt prasaṅgānupapatteḥ | anye(atha)
tadabhupagamāt siddhaṃ bhavatām | tato naivaṃ vaktum ucitam ity āśaṃkyāha na
ce[95.16]ti |
evaṃ
tāvadbhaṭṭārcaṭenopādānasahakārilakṣaṇaṃ praṇītam | kecit punar atraivaṃ
bruvate, naivedaṃ lakṣaṇadvayam upapadyate avyāpteḥ | tathāhi yadi yad
ekākāraparāmarṣapratyayanibandhanatayā svasantatipatitakāryapasūtinimittaṃ
tadupādānakāraṇam ity ucyate, tadā candrakāntādapāṃ prasave jyotsnā na syād
upādānakāraṇam | yadi candrakānta[39b]ḥ 1ḥmaṇerupayatīnāmapāṃ candrikayā samam
ekākāraparāmarśapratyayahetutvam asti yena tathā tayā tāsāṃ
tadekasāṃtānavyavasthāsiddhau svasantatipatitakāryajanakatvena
śaśāṅkavadupādānakāraṇaṃ kalperan | na ca tatrānyasya tadupādānakāraṇatvam
upapadyate | evam vanaspatibhyaḥ phalaprasūtau tvagbhāvā[117]viśeṣasya na syāt
tadupādānatvam | 2kiyad vā śakyate nidarśayituṃ diṅmātraṃ tāvad
upadarśitam | dvitīye 'pi lakṣaṇe 'nenaivāvyāptitvam unneyam, na hi candrikāder
avādimātrotpattau niyamena vyāpāraḥ śakreṇāṣi śakyate darśayitum | tādṛśotpādo
vidyata iti cet | cakṣurāder api tādṛgvijñānotpāde niyamena vyāpāra iti tasyāpi
tathātvaprasaktir iti yat kiñcid etat | 3sahakārilakṣaṇam apy avadyam
| siddhasaṃtāna eva hi vastuni prāgavasthāpekṣaviśeṣahetutvaṃ kasyacit kalpyeta
| {p. 334} santānāpekṣakasya tu prathamakṣaṇasyotpāde katham evam abhidhānaṃ
[na] sāhasam ity alaṃ bahuneti | atra tu samādhānamatadbhi(naṃ mahadbhi)r eva
vidheyam |
__________NOTES__________
[117] "bhāvaviśeṣasya"
ity api dṛśyate
|
___________________________
ubhaya[95.23]m
ity ekasāmagrīmadhyapraviṣṭakāraṇasya bhedād anekatvā4t
kāryasya ekajātīyasyābheda ekatvaṃ kāraṇabhedā[95.20]t
sāmagrīlakṣaṇasya kāraṇasya sāmagryantarāpekṣayā vailakṣāṇyāt |
kāryasyāpi bhedaḥ [95.20] sāmagryantarakāryādvailakṣaṇyam
iti | tāva[95.26]cchaśabdaḥ krame | kulālaḥ [95.27]
kumbhakāraḥ vyagrasvabhāvāni [96.1] anyonyāsahitasvabhāvāni
kāraṇāntarasahitāni [96.1] santi yāni kāryāṇīṣṭakādirūpāṇi
[96.1] sādhayanti nirvartayanti | mṛtpiṇḍasya
carmakārādikāraṇapratilambhe satīṣṭakādikāryaṃ, kulālasya
dātrādipratyayāntaraprāptau lavaṇa(nā)dikāryam | sūtrasya
kuvindādihetvantarasāhitye gha(pa)ṭādikāryam | tāny api kiṃ bhūtāni sādhayantīty
āha tadanye[96.1]ti | mṛtpiṇḍāpekṣayā bījādijanyebhyo 'kurādibhyo
6bhinnasvabhāvāni, tebhyo [96.3]
vyagrāvasthāprāptakāraṇāntarasādhyebhyo vilakṣaṇam eva ghaṭātmakaṃ kāryaṃ
samagrāṇi santi janayanti [96.3] mṛtpiṇḍakulālasūtrāṇīti
sāmagryupalakṣaṇam uktaṃ na punar iyanti eva ghaṭasya kāraṇāni | evaṃ
vakṣyamāṇepy upadarśane draṣṭavyam | upadarśitam evopapādayann āha
tathāhī[96.4]ti |
nany yadi7 kulālādisahito
mṛtpiṇḍas tadanyasamāgrīmadhyapraviṣṭamṛtpiṇḍakāryād aviśiṣṭaṃ kāryaṃ janayanti,
na tarhi sāmagrivailakṣaṇyāt kāryavailakṣaṇye nidarśanam idam upapadyata ity
āśaṃkyāha kulālādīti [96.4] | tadātmakam eva [96.6]
mṛdātmakam eva ghaṭādilakṣaṇam eva karoti | mṛtpiṇḍa [96.4] iti
prāgukto 'bhimsambadhyate kartā | kuto vilakṣaṇaṃ 8karotīty āha
tatkāryād apīṣṭakāder iti [96.7] | kena kāraṇeṇety āha
kevale[96.7]ti | kevalamṛtpiṇḍād bhinnaḥ svabhāvo yasya
mṛtpiṇḍasya sa tathā tasya bhāvas tattā tayā [96.7] |
kevalaśabdena ca kulālādirahi[ta]tāmātraṃ vivakṣitam | na tu
kāraṇāntarasāhityavyavacchedas tena tatkāryād i[96.7]ti
kāraṇāntarasahitamṛtpiṇḍakāryād ity arthaḥ | kutastyastasyā [40a]
1sau binnaḥ svabhāva ity āha -- tatkāreṇe[96.6]ti |
tasya kulālasyārthāt kulāla[kṣaṇa]lakṣaṇasya pratyāsīdato yatkāraṇaṃ
prāktanakṣaṇas tenāhita utpādito viśeṣo [96.6] viśiṣṭaṃ rūpaṃ
yasya sa tathoktaḥ | anenaikasāmagryadhīnāviśiṣtotpattiḥ sūcitā | hetubhāvena
caitad viśeṣaṇam | co [96.6] vyaktam etad ity asminn arthe | evam
upādānabhāve cobhaya2tra vyāpriyamāṇasyāpi mṛtpiṇḍasya
sahakāryā(rya)ntarapratilambhādātmanopi sataḥ kāryasya
tadanyasahakārisahitakāryāt vilakṣaṇasyaiva {p. 335} janakatvaṃ pratipādya
sahakāraṇasyāpy ubhayatra sahakāribhāvenaiva vyāpriyamāṇasya kulālāder
upādānāntaraprāptau tadanyasahitakāryād vilakṣaṇakāryajanakatvam atidiśann āha
-- evam i3[96.8]ti tadanyopādānasahitaṃ
[96.8] mṛtpiṇḍalakṣaṇād upādānād yad anyad upādānaṃ tena sahitam |
mṛtpiṇḍasahitaṃ [96.8] tadvilakṣaṇam eva [96.9] |
tasmāt tadanyopādānasahitakāryād visadṛśam eva ghaṭādikaṃ kāryaṃ janayati
[96.10] | iti[96.10]r yathā mṛtpiṇḍādītyāder
ācāryīyavākyasya yaḥ samudāyārthas tasyākāraṃ darśayati4 |
tatre[96.11]tyādinedānīm avayavārthaṃ vyācaṣṭe |
vughna[96.15]śabdena mṛṣaya(mṛṇmaya)pidhānaviśeṣa ucyate | tasya
pṛthu[96.15]śabdena viśeṣaṇasamāsaṃ kṛtvā
tasyodarā[96.15]dīti tatpuruṣaṃ vidhāya tad iva tasyeva vākāro
[96.15] yasyeti bahuvṛīhiḥ kāryaḥ | ādiśabdāt tadavayavāntaraviśeṣasya
bhinnajātīyasya kambugrīvāde5r vā saṃgrahaḥ | sūtrāt
ta[96.17]syaiva ghaṭasya [96.18] cakrāder vibhaktaḥ
svabhāvo bhvatīti [96.21] sambandhaḥ |
mṛtsaṃsthānaviśeṣātmatayāiva(taiva) ghaṭasya kutastyety āha
mṛtpiṇḍe[96.17]ti | tajjananasvabhāvatvāt [96.19]
mṛtsaṃsthānātmatājananasvabhāvatvāt kāraṇāt | ghaṭasya tadrūpayogāt
[96.19] mṛtsaṃsthānarūpayogāt | anyad eva sūtrasāhi6tyepi
tayoḥ kathaṃ tajjananasvabhāva[tva]m ity āha tannirapekṣe[96.20]ti
| tacchabdena sūtraṃ parāmṛṣyate,[118]bhinnasvabhāvatvād
vilakṣaṇasvabhāvatvāt tannirapekṣāvasthāto bhinnasvabhāvataiva tayoḥ katham ity
apekṣāyāṃ sūtrakāraṇopahitaviśeṣayor i[96.20]ti hetubhāvena
viśeṣaṇapadam idaṃ yojyam | nirdiṣṭa7kāraṇābhiprāyeṇa
kāraṇatraya[96.24]grahaṇaṃ na tu ghaṭasya trīṇy eva kāraṇāni |
tadupayogair bhinnasāmagrīvyāpāraiḥ kāryāpekṣasva(ye
sva)bhāvaviśeṣāḥ kāryāṇāṃ viśiṣṭāḥ svabhāvās teṣām asaṃkaro
'[96.24]sāṅkaryam | tatra yadi te kulālādayah pratyekaṃ janakāḥ syus
tadānukrāntakāraṇatrayajanya [96.21] ity ucyeta | tathāpi kathaṃ
sarvataḥ samutpa8dyamānasyākhaṇḍātmanaḥ kāryasyāyaṃ viśeṣo 'smād ayañ
cāsmād iti vyavasthāpyata ity āśaṃkyāh tasya caikaike[96.25]tyādi
| ito 'stu kāryasya tatsāmagrībhūtasakalajanyatvaṃ tadgatasya tu tatadviśeṣasya
kathaṃ tajjanyatvavyavasthety āha tadekaikasa[jā]tīti
[96.27] mṛtpiṇḍādyapekṣayā mṛtpiṇḍāder aparasya tajjātīyatvaṃ pratyeyam |
[40b] 1 anenaitad darśayati -- naikasyām eva sāmagryāṃ tasminn
evākhaṇḍātmani kārye tattadviśeṣasya tattajjanyatvam avadhāryate api tu
tattadupacaye tat tad upacayatya tattadapodhāre tattadu(da)pacayasya
darśaṇādekatvādhyavasāyataś caikādhikaraṇatvena {p. 336} vyavasthāpitād iti |
vyavahartāraś caivaṃ na vipañci(ści)ta iti tattvacintakai[96.29]r
ity uktam | teṣām apy evaṃ 2vivecanena kiṃ prayojanam ity āha yata
[96.29] iti | yato 'nantaroktavivecanāt | anekam api kāraṇaṃ
kasmāt svīkurvantīty āha paraspare[97.1]ti | kṣepavatyāṃ hi
sāmagryām anyonyotpāditātiśayakāryapraṇālikayā
vāñcchitāṅkurādikāryopajananayogyakāraṇasāmagryasadbhāvārtham | etac copariṣtāt
pradarśayiṣyate |
__________NOTES__________
[118]
bhinnātmakatayā S
|
___________________________
"yatra
yadyogyaṃ rūpa3m upapadyate sa tasya viṣaya" iti tadviṣayasya
[97.14] ghaṭasyety arthaḥ | tadanyāvasthāviṣayāt
[97.15] prāptasahakāryantarāvasthākāryāt |
asye[97.19]ti kāryasya | anena "tajjanitaviśeṣabhedasye"ti mūlasya
kārya[97.17]padaviśeṣaṇasya bahuvrīhau kartavye vigraho darśitaḥ
|
jñānaṃ [97.27] tadrūpam
anukartuṃ yuktam [97.28] | ne[97.26]ty
anuvartate4 na yuktaṃ [97.28] nārhatīti cārthaḥ | hetau
śānaco vidhānāt tadrūpavikalārthasāmarthyeno[97.28]tpādād iti
tadrūpānukārī(rā)yuktatāyāṃ hetur ukto draṣṭavyaḥ | tathāpi kasmān na yuktam ity
apekṣāyām āha -- bhrāntate[98.1]ti | aikāntikī
[98.3] yā pareṇāikāntikatvenābhimatā sā nāsti, ekatvād eva
pramāṇasiddhād ity abhiprāyaḥ | yadi5 vā naikāntikī na niścayavatī |
athavānekātmataivaikāntikī netipūrveṇābhisaṃbadhyate
|
atha vijñānopajanane kim indriyādīni
svalakṣaṇāntarāntarāprasavadharmāṇyapetasaṃtānāny eva yenaikasyaiva kāryasya
karaṇam eṣām upavarṇyate | ity āha etac ce[98.6]ti
|
nanu ekasāmagrī[98.6]śabdena yadi
vijñānasya janakaḥ kāraṇakalāpo 'bhipretaḥ, tadoktam eva kim apetaṃ(ta)saṃtānatā
teṣām iti |
athaikam upādānam
itaratsahakārikāraṇam abhisandhāya ekasāmagrīty uktaṃ na tad api caturasram,
tasyā apy avāntarasāmagryāḥ kiṃ tadupādānopādeyasyāiva kṣaṇasya prasavaḥ |
athopādeyam anekaṃ na bhavatīty abhipre7yate | haṃta tad api sarvaṃ
svaṃ svam upādānam apekṣyopādeyam eveti tad avastho doṣa iti | uttara(ukta) eva
ekasāmagrīśabdārthaḥ kaivalaṃ bodhe yatraḥ karaṇīyaḥ | ekam upādānaṃ sad
evetaratsahakārikāraṇasad eva vyāpriyate yadā tadā ekasyaiva vijñānasya
manaskāropādānasya cakṣurādisahakārikāraṇasyaiva sata utpa8ttir na tu
cakṣuḥkṣaṇasyaivaṃbhūtasya sa[ta] utpattir api tu cakṣur upādānasya
manaskārādisahakārikāraṇasya sata iti | evaṃ rūpādikṣaṇasyāpy utpāde draṣṭavyam
svayam | atra samudāyārtho manaskāropādānakāraṇacakṣurādisahakārikāraṇātmikā
satī sāmagryekam eva kāryaṃ janayati | tadaivānyajjanayantī tu naivam ātmikā
satī ja[41a] 1nayati | kiṃ tarhi cakṣur
upādānakāraṇamanaskārādisahakārikāraṇātmikā | {p. 337} evaṃ
rūpādikṣaṇajanmi(nma)ny api pratyeyam | ata evaiṣām āntarasāmagrībhedaḥ kṛtaḥ
parasparato bheda ity uktaṃ purastād iti sarvam avadātam | kasmāt punar
iṣṭaikasāmagryapekṣayaivaitad ucyate, na ca sāmagrīmātrāpekṣayāpīty āha
paramārthatas tv i[98.6]ti |
tatsāmarthyantargatānā2m i[98.7]ti sā ca
sā cakṣurādisahakārikāraṇātmikā sāmagrī ceti tathā yatropādānabhāvenāntargatānām
antarbhūtānāṃ yatra sāmagryāṃ sahakāritvena teṣāṃ vyāpāras tatra |
tatsāmagryantaraṃ tadavayavatvena | kāryāntarasye[98.8]ti
sopādeyakṣaṇāpekṣayā tadvijñānaṃ cakṣuṣaḥ kāryāntaram evam anyasyāpy anyat tasya
kāryāntarasyāpi prārambhād ity anuvartate 3anekakāryakartṛtvam iti
ra(ca) śeṣaḥ kāryaḥ anyathā kasmin sādhye pañcamīyaṃ hetubhāvam abhidadhyāt |
asyaivārthasya dṛḍhīkaraṇārthaṃ dṛṣṭāntayann āha yathe[98.9]ti |
tadā [98.10] tadvad anekapratyayajanitam apī[98.9]ty
ekam ity asyānuvṛttes tathānekapratyayajanitam ekam api nāstīty arthaḥ | iti
[98.9] hetau | api [98.10] nyāyataḥ sambhāvanām
āha | 4yadi vā paramārthataḥ kāraṇānekatvāt kāryānekatvopagame 'pi
na kācit kṣatir i[98.9]ti sambandhaḥ kāryaḥ | kasmān na kṣatir ity
āha -- tatsāmagryantargatānām i[98.7]ti | yathetyādi ca
pūrvavad vyākhyeyam | itis tv anantaroktānyopādānakāraṇāni sahakārikāraṇāni
pratyavamṛṣati, tatoyam artha uktalakṣaṇakāraṇānekatvād iti | saṃprati prakṛtam
upasaṃharann āha tata [98.10] iti | sāmānyena
[98.11] kāryamātrāśrayaṇena | atha siddhasādhanatvaṃ hetoḥ ko doṣa
iti cet | tad etaddharmottarapradīpe 'smābhir vivecitaṃ vistarataś ca
svayūthyavicāra ity āstāṃ tāvad iha
|
dravya[98.16]śabdena dravati
paryāyān gacchatīti vyutpāttyā dharmo pariṇāminityo vivakṣitaḥ
6paryāyaśabdena ca pari samantādetyeti dravyam iti vyutpattyā dharmāḥ
| ādi[98.18]śabdāt sparśādisaṃgrahaḥ | ghaṭo dravyaṃ
rūpādayaḥ [98.19] paryāyā iti dravyaparyāyayor etad udāharaṇam
itiḥ saṃkhyābheda[98.19]syākāraṃ darśayati dvitīyas tu
saṃjñābhedasya | iti[98.22]nā lakṣaṇabhedasyākāro darśitaḥ |
vasturāga [98.23] ity upalakṣaṇam etat | iti7nā
[98.23] kāryabhedasya svarūpam āha itir
a[98.24]nantaroktabhedābhedaṃ pratyavamṛṣati | cakṣurādīnām abhinno ya
ātmā ekakāryajanakaḥ sāmānyabhūtas tajjanyatā tasya [98.26] |
etad eva dvayam ityādinopasaṃharati paraḥ
|
sāmānyena pararūpāṇāṃ ātmābhedasya
bo(syābā)dhakatvaṃ pratijñāya viśeṣeṇedānīṃ darśayitum āha -- saṃkhyābhedas
tāvad i[99.7]ti | bahutvena8 vyavahāro
bahuvacanāntasya prayogaḥ | bahuvacanaṃ ca "yuṣmadi gurāv ekapām" ity anena
| anena saṃkhyābhedādity asya {p. 338} sādhāraṇānaikāntikatvaṃ darśitam |
dharmadharmisamudāyātmakasya kārtsnyasyāpratītiḥ [99.12]
prasajyeta | tatpratītau vāvasthātravasthāviṣayapūjyatāpratyayagocaratvasya
gauravasyāpratītiḥ prasajyeta | atraiva vaktavyā[41b] 1ntaram
uccinvann āha vrīhaya [99.12] iti cet yatra bahuvacanaṃ
"jātyākhyāyām ekasmin bahuvacanam anyatarasyām" [Pā.1.2.58] ity anena | na ca
paryāyarūpeṇa bhidyanta [99.16] iti bruvatā ca yadi saṃkhyābhedo
'nekatvasya sādhakaḥ syāt tadā tadabhedopy ekatvasya sādhakaḥ syāt | anyathā
tasyāyogāt | na caivaṃ tasmāt saṃkhyābhedo na samartho 'nekatvaṃ sādhayitum iti
darśitaṃ draṣṭavyam |
tataḥ2
[99.19] saṃjñābhedāt | anena saṃjñābhedād ity asya
saṃdigdhavipakṣavyāvṛttyānaikāntikatvaṃ darśitam | saṃprati
sādhāraṇānaikāntikatvam api darśayann āha ekasminn api
ceti[99.19] atra gajanimīlikayā pūrvadoṣo draṣṭavyaḥ | samastasya
[99.21] śaktiśaktimadātmakasya dharmadharmisamudāyasya |
tayo[99.23]r ddharmadharmiṇos tadvādhināṃ [99.24]
dharmavācinām | mātrā [99.26] leśaḥ
|
3sarvadaikarūpeṇāvasthānaṃ
kūṭasthanityatā tayā [99.28] tattadavasthārūpeṇa pariṇamato
'vasthānaṃ pariṇāmanityatā tadupagamāt [100.1] sā ca
[100.1] pariṇāmanityatā | asya [100.2] pariṇāmanityasya
suvarṇāder dravyasya | tadrūpeṇa [100.2] paryāyarūpeṇa cchedo
vināśaḥ | paryāyāṇām iveti vaidharmyadṛṣṭāntaḥ | iyaṃ pariṇāmanityatā
|[119]kūṭasthanitya4tā dravye paryāyātirikte na saṃbhavati
[100.4] | kuta ity āha paryāye[100.5]ti
|
__________NOTES__________
[119] atra "kūṭasthanityatāvat"
iti pāṭhaḥ ṭibeṭanānusārī samyagbhāti
|
___________________________
vibhaktapariṇāmeṣv
i[100.12]ti pāṭhe vibhaktaḥ pariṇāmo yeṣām iti vigrahaḥ | vibhakto
viśiṣtakāryakāritvena niyukta iti cārtha iti pūrve nibandhakṛto vyācakhyuḥ |
idānīm api kecit paṇḍitāṃmanyā anenaiva pāṭhena katham api vyācakṣate | tad etat
pāpīyaḥ 5vibhakti[kta]śabdasyānyārthatvāt, na hy ayaṃ vibhaktaśabdo
viśiṣṭakāryakāritvena niyuktaṃ vakti | api tu vibhāgena vyavasthāpitam | kiñ ca
kim asya śabdadāridyaṃ yena viśiṣṭakāryakāripariṇāmeṣv iti vaktavyaṃ vihāya idam
īdṛśam avācakam ācakṣīta | sarva eva ca pariṇāmas tadanyakāryāpekṣayā
viśiṣṭakāryakārīti ko 'nyasmād a6sya paṭādipariṇāmasya viśeṣaḥ,
kaścāsya niyokteti kim asthānaparākrameṇa | tasmāt kvacit pustake pramādapāṭha
eṣaḥ | vibhaktaparimāṇeṣv iti tu pāṭho yuktarūpaḥ | tatra pariṃāṇaṃ
mānavyavahārakāraṇaṃ {p. 339} guṇaviśeṣaḥ | paraprasiddhyā cedam ucyate tac ca
dīrghatvākhyam utpādyam atra vivakṣitam | tatra vibhaktaṃ vibhāgena7
vyavasthāpitam parimāṇam yeṣāṃ paṭādīnāṃ teṣu vistāriteṣu dīrghīkṛteṣv iti yāvat
| vibhaktāyām ādikarpaṭādayaḥ kiñcid āvṛṇvate kiñcic ca dhārayanti kiñcid
upabadhnantīti | prāgavidyamānaṃ kasyacid(d)bhāve
bhavadutpadyamānaṃ kāryam [140.18] | hetau ca śaturvidhānāt
pūrvam abhāvā(bhava)t kasyacid bhāve bhāvā(bhava)d ity arthaḥ | bhavet kāryam
iti tu pāpīyān pāṭhaḥ |
yadi8
parasparopādānāhitarūpaviśeṣas tatsāmagryantargataḥ sarva eva kṣaṇaḥ pratyekaṃ
samartha utpadyate | yato vijñānādiprasūtis tena tāvad avaśyaṃ
jñānajananasvabhāvenaiva bhāvyam, avijñānajananasvabhāvenaiva vā, na tu
parasparaviruddhatadatajjananasvabhāvena bhedaprasaṅgādity abhiprāyavān
paraścodayann āha nanv i[100.24]tyādi | kathaṃ
tadanyakārya[42a]1saṃbhava [100.26] iti bruvataś
cāyam abhiprāyaḥ
--
"tadatadrūpiṇo bhāvās
tadatadrūpahetujāḥ
|
tadrūpādi kim ajñānaṃ
vijñānābhinnahetujam
||"
(Pramāṇavā.
2.251) iti |
anekakāryakriyāsvabhāvatvād
vi[101.3]jñānātmakānekakāryakārirūpatvāt | teṣāṃ [101.4]
sajātīyetarakṣaṇānām | teṣāṃ cakṣurādīnāṃ sattā
tadā[na]ntaryeṇa darśanaṃ [101.5] tasmāt | nanu tatsannidhau
vijñānalakṣaṇakāryadarśanāt vijñānasyaiva 2janaka ity avadhāraṇāt
tadavasthe doṣa kasmād idam ucyata ity āha tatre[101.5]ti |
anainaitad āha dharmamātrasya saṃdehād ayogavyavaccheda evātra nyāyaprāpto
nānyayogavyavaccheda iti |
nanu ca yena rūpeṇa
vijñānaṃ vijñānaṃ janayati yadi tenaikarūpeṇaiva rūpaṃ janayati tadā tenāvaśyaṃ
tadvijñānavadbodhātmanā bhāvyam | atha tadanyena rūpe3ṇa janayati
tarhi viruddharūpadvayānuṣaṅga ity āśaṅkyāha na cāta [101.7] iti |
ato vijñānāvijñānajananasvabhāvatvāt | kasmān na syād ity āha --
ekasyaive[101.7]ti | ātmātiśayasya [101.7]
svahetupratyayasāmarthyāyātavijñānāvijñānopajananayogyasvabhāvaviśeṣasya |
anenaitad darśayati ekenaiva rūpeṇa tattajjanayati 4kevalaṃ tad ekaṃ
rūpamīdṛgvijñānāvijñānajananam iti | etad uktaṃ bhavati tatsāmagryantargatānāṃ
sarveṣām eva kṣaṇānāṃ svahetubhir idaṃ rūpam upanītaṃ yaduta yūṣmatprāgbhāve
'nekenaiva bodhābodhātmakena kāryeṇa janitavyam iti | evaṃ tarhi
vijnānābhinnahetujatvena {p. 340} sukhādīnāṃ bodhātmakatvaṃ
duḥkhasādha[katva]māpanīya5(pa)nnam | tatrāpi hīdaṃ śakyate vaktuṃ
proṣitāgatapriyaputrādikṣaṇasya svahetusamūhād eva tathābhūtaṃ rūpam upa(da)pādi
yena vijñānam avijñānātmakaṃ ca sukham anyac ca janayatīti śuddhād rūpe(?)
yadime(?)tadviśeṣavadviśeṣākhyāne 'smābhih parihṛtam iti tata evanugantavyam iti
| pūrvam avadhīritāvadhāraṇanirūpeṇā6ktāv uktam adhunā
puraskṛtāvadhāraṇoktāv iti bhedo draṣṭavyaḥ | idaṃtayā vyapadeśayogyaṃ
sanidarśanam | svadeśe parotpattini(vi)bandhakaṃ sapratigham
[101.11] | iyaṃ cāgamabhāṣā | bhinnapravṛttinimittayor ekasminn arthe
vṛttiḥ sāmānādhikaraṇyam teṣāṃ tannimittānāṃ tadayogād ekatraiva
vṛttyanupapatteḥ | apekṣāyāṃ [101.14]
7tadekopakārāpekṣāyām, upakārasyopakāryābhedān nyāyaprāptād iti |
uktam evādhikābhidhānārtham avatārayann āha -- nāpī[101.17]tyādi |
pratibandhābhāva eva kuta ity āha -- tadgrāhaketi tadabhāvam eva pratipādayitum
āha pratyakṣata [101.18] iti | ekātmatayaiva
[101.20] jyotīrūpādyātmatayaiva | pratyakṣeṇaivam upalambhān na tāvat
pratyakṣaṃ tatpratibandhasādhakam ity arthād darśitam | yenānumānena
kāryabhedasya kāraṇānekatvapratibandhaḥ sādhyate tatrāpi [101.20]
etac caikasāmagryantargataviśiṣṭaikaikakāraṇāpekṣayā draṣṭavyam na tu
kāraṇamātrāpekṣayā kalāpāt kalāpotpatter iti | atraiva doṣāntaraṃ samuccinvann
āha ekasye[101.21]ti |
sahakāryyupādānabhāvenānekakriyānabhyupagame [101.21] yadi [42b]
1ekasyānekarūpatvam asmābhir abhyupetaṃ syāt pramāṇopapannaṃ tadā
dharmisvabhāvatayaiva taducyetety abhiprāyeṇoktam ekasyānekasvabhāvatāyā eva
cintyatvād i[101.25]ti | tadvada[101.27]nekavat |
anyatheti yadi yenānekenaiva(ka)svabhāvatām anubhavati tad eva paraṃ
bhidyate | na tv asau dharmīti iti[102.3]r hetau
|
ekaṃ kāryaṃ yasyānekasya tad ekakāryaṃ
tasya bhāvas tattā [102.4] eka2kāryakāritvaṃ na syād
ity arthaḥ | tasyaiva kāryasya yadātmapuraskāreṇa dharmiparyāyavyavasthā tena
bhedād evaikarūpatvābhāvād iti samudāyārthaḥ
|
nanu naivāsmābhir ekam anekaṃ karotīty ucyate
yena tvayaivam ucyeta, kintu samagrāvasthāyāṃ tadekaikam eva tadekaikam
upakalpayatīty āśaṃkya na caike[102.6]tyādi prathamato yojyam |
kasmān na 3janayatīty apekṣāyāṃ tu paścādyojyam |
nahī[102.4]tyādi | sahaiva[120]yugapad eva | etaddoṣabhayāt
parasparopādānakṛtopakārāpekṣatve ceṣyamāṇe teṣām ekaikena bhāvatastāvataḥ
kṣaṇasyopakārāt | katham ekam anekakāryakṛn n syād iti cānena darśitam |
tataś ce [102.6]ty {p. 341} ekasyānekakāryakāritvāsaṃbhavāt |
gatārtham apy etat kaṇṭhoktaṃ kurvann āha | anekasye[102.7]tyādi |
yathāyogam ekānekaśabdau sambandhavyau | anabhyupagamād
evaikasyānekakriyāvirahād uktayā nītyānekasyāpy ekakriyāvirahād iti cārtho
draṣṭavyaḥ |
__________NOTES__________
[120] sahaika
S
___________________________
nanu ca
ekasyānekakāritvaprakārād anekasyaivaikakāritvaprakārāt kilānyaḥ prakāro
nāstī5ty abhimatam | asti khalv anekam evānekaṃ karotīti prakrāntaṃ
tat katham etat saṃgasyata iti cen na |
anekaikasāmagryā(ya)ntaḥpatitenānekakriyopagame
sarvvasyaivopādānasahakāribhāvena sajātījavijātīyaviśiṣṭakṣaṇārambhasya
nyāyaprāptasyopagamād ekasyānekakriyopagamaprāpter ity abhiprāyā6t
sarvam avadātam | ahetukatve ca tanniyamāyogād iti bhāvaḥ | dravyaparyāyayos
tāvad bhinnaṃ kāryam iṣṭam | tau caikasvabhāvāv ekaṃ vastv iti katham
ekasyānekakāryakāritvam anunmattena pratikṣipyata ity abhiprāyavān āha
dravye[102.13]tyādi | ekasvabhāvatve 'pi naikavastutety aha
-- svabhāvasyaive[102.15]ti | anyathā yadi
7vastuno 'nyaḥ svabhāvaḥ syāt tasya [102.15] vastunaḥ
evaṃ svabhāvasyāpy avastutāprasaṅgādity api draṣṭavyam yenābhiprāyeṇa kathaṃ
nonmattaḥ [102.14] ity avādīt tam idānīṃ sphuṭayann āha
ekasvabhāvatve ce[102.16]ti | yadā hi tūlapiṇḍādidravyaṃ
dvipiṇḍakadravyanirmāṇasamaya eva kākatālīyanyāyena
pavanāvadhūtatūlāṃśuprabhṛtinā svalpaparimāṇena 8dravyāntareṇa
saṃyujyate
dravyārambhakasaṃyogāpratidvaṃdvī(dvi)vibhā[ga]ja(bhāgaja)nakakriyāhetuṃ ca
sahakārikāraṇaṃ pratilabhate | tadataddravyaṃ dvipiṇḍakaṃ tūladravyam | guṇaṃ ca
tathābhūtasaṃyogākhyam | karma ca tathābhūtāṃ kriyām ekadaiva karotīti
dravyaguṇakarmaṇāṃ samavāyikāraṇaṃvaiśeṣikair avśyaipitavyam ity abhiprāyo
'syaivaṃ vaditur avasātavyaḥ | [43a] 1anyathā
kāryadravyodayasamakālaṃ kārye [na] śuklādirūpam utpadyate | kintūtpanne kārye
paścāt kāraṇād utpadyate ata evaikasmin kṣaṇe dravyam arūpam asparśam arasam
agandham upagamyateyogaiḥ| tasya tu guṇasyotpadyamānasya samavāyikāraṇaṃ tad
evānantarotpannaṃ dravyaṃ na tu tatkāraṇaṃ dravyam | evaṃ tāvad idam asmābhir
yathā kathañcid upapāditam, 2karmaṇaś caikasyeti tu
saṃyogasaṃskārāpekṣayopapādayituṃ śakyate na punaḥ saṃyogavibhāgāpekṣayā | na hi
kutaścid api karmaṇo yugapat saṃyogavibhāgāv utpadyete kintu prathamaṃ vibhāgas
tataḥ prācyasaṃyogavināśas tadanantaram u?arasayoga iti padārthavidaḥ prajānate
| na ca yuktyāyā(pā)dyaitad vaktavyam |vaiśeṣikaprakriyāyāṃ3
sthitvaivaitad abhidhānasya prakāntatvāt | anyathā kim asti karma kim asti
saṃyogādir yenaivam ucyeta | ataś caivaṃ
yatkrtāntakopene[102.17]tyāha | abhinnakālaṃ ca kāryaṃ vicārayituṃ
prakṛtaṃ na tu bhinnakālam iti kiṃ bahunā | etac cavaiśeṣikaśailīmanupālayanto
yadi kecana nipuṇā manīṣiṇo yathāśruti samarthaya4nti kāmaṃ
samarthayantu na no hāniḥ kācid api tu mahāneva lābha iti
|
{p. 342} anavaya[121]vatvena
[102.24] kārtsnyena | na tu sajātīyā vijātīyāḥ samastā
vyakrīrvyaśnuvīrann i[102.25]ty arthaḥ | kathayā
[103.1] vicāreṇa |
__________NOTES__________
[121]
anavayavena
S
___________________________
deśakālasvabhāvabhedānāṃ
madhye deśakālābhedasyābhedasādhane sādhāraṇānaikāntikatvaṃ pratipādayann āha
tathāhī[103.4]tyādi5 | svabhāvābhedapi nirūpayann āha
-- svabhāvopī[103.5]ti | apir upagamapradarśane | dvitīyaḥ punar
api [103.6] avadhāraṇe rūpatety asmāt paro draṣṭavyaḥ |
anuvṛttivyāvṛttirūpate[103.6]ti dravyasyānuvṛttirūpatā paryāyāṇāṃ
vyāvṛttirūpateti yathākramaṃ yojyam | pratyekam iti prativastvaty artho
draṣṭavyaḥ na tu pratyātmeti | 6nahi dravyasya vyāvṛttirūpatāpi nāpi
paryāyāṇām anuvṛttirūpatāpi | tad ayam artho yadi prativastu dravyaparyāyayor
anuvṛttivyāvṛttirūpataivopagamyata ity anyonyavyāvṛttisvabhāvadvayāviṣṭaṃ
ghaṭapaṭavatpadārthadvayaṃ syān na tv ekaṃ dvirūpam |
iti[103.8]r hetau | tasmāt [103.8] svabhāvābhedāt |
padārthadvayasyaiva nyāya7prāptatvāt svabhāvābhedasyaivaṃ siddhatvād
iti bhāvaḥ | anuvṛttivyāvṛttyos tatsvabhāvatvam upetyaitad uktam etad eva tu
nāstīti darśayann āha -- na ce[103.8]tyādi
anuvartamānavyāvartamānādhānatva[122][103.9] ca bhāvatvaṃ nimittam
ihābhipretam yad anantaraṃ vyaktīkariṣyate tatas tayos tatsvabhāvatvāyogāt |
tatsvābhāvatvam evānayoḥ kathaṃ na yujya8te yanaivam ucyata ity āha
-- bhāvatvene[103.11]ti bhāvatvena kriyātvena |
bhavitradhīnatvāt [103.11] kartradhīnatvāt | bhāvayadvā(yan vā)
utpattimān dharmas tattvena bhavitā dharmī tadadhīnatvāt na tu tattvād iti |
yady ekakāryakartṛtvād ekatvaṃ tarhi anekakāryakartṛtvād anekatvaṃ syāt |
anyathā tadyo(tadayo)gāt na caivam iṣṭaṃ yuktaṃ vā tasmād etad api viparyaye
bādha[43b] 1kābhāvān na vaktum ucitam ity abhiprāyavān āha
ekasyāpīti [103.22] | ekasyāpy aneke[103.24]tyādi
bruvataḥ pūrvavad abhiprāyo boddhavyaḥ | kṛtākṛtānāṃ [103.22]
saṃketitāsaṃketitānām | ekābhidhānābhidheyatvāsaṃbhave viśvasya tadyogyatvaṃ
hetuḥ | viṣayabhedaṃ prakṛtatvāt śabdānām abhidheyalakṣaṇaviṣayabhedaṃ
[103.26] bruvāṇaṃ [103.26] pratyabhihitam
a[103.26]nantaram eva | ekatrāpī[103.27]ti bruvataś
ca2 pūrvavadabhiprāyo jñeyaḥ | anantaroktayā vacanabhaṅgyā
saṃdigdhavipakṣavyāvṛttyānaikāntikatvaṃ sūcayitvā sampratyekavijñānaviṣayatvād
ity asya sādhāraṇānaikāntikatvaṃ khyāpayitum āha bahūnāñ ceti
[104.1] | nanu yady ekaṃ dvirūpanneṣyate kathaṃ tarhi tad ekaṃ
vijñānaṃ bodharūpaṃ nīlākāraṃ cotpadyata ity ucyata iti parasya vacanam
āśaṃkyā3ha[123]kiṃtv iti | nīlapraticchāyatayā
[104.3] nīlasarūpatayā bhāvato[104.5] vastutaḥ | anena
vyāvṛttibhedam upādāya tathocyate na tu vāstavaṃ dvairupyam iti darśitam | {p.
343} saṃmūrcchitatvād [104.6] bhūyonyonyāvayavāpraviṣṭatvāt |
śabalarūpatve cāyaṃ hetuh | dṛṣṭāntam eva vighaṭayann āha sa
hī[104.8]tyādi | sa
hiraṇyakaśipuvadhārthanirmi4tanarasiṃhātmakaḥ | avayavinaḥ
pramāṇabādhitatvād ity abhipretya paramāṇusaṃhā(ghā)tarūpa [104.8]
ity uktam | pratyekaṃ narasiṃharūpā na bhavanti [104.9] | sarvatra
narasiṃhadravya(buddhya)bhāvād iti bhāvaḥ | anenaiva saṃmūrcchitatvābhāvena
śabalarūpatvāsiddheḥ sādhanaśūnyo dṛṣṭānta iti darśitam | tathā
cāvyavasthitaparamāṇupraca5yābhiprayeṇa bhāgaśabdapravṛttir na tu
paraprasiddhā tasyāvayavābhiprāyeṇa avayavyārambhasyānabhyupagamāt | saṃprati
bhavatu narasiṃhabhāgābhyāṃ narasiṃhāvayavino nirmāṇaṃ tathāpi tasya
śabalarūpatvāsiddheḥ sādhanaśūnya eva dṛṣṭānta iti darśanād darśayitum āha
jātyantaraṃ ce[104.10]ti | tāsu tā6su hy avasthāsu sa
evāyaṃ nara ity anuvṛttipratyayahetor naratvajāter
ūrdhvatāsāmānyaśabdābhilāpyāyās tāsu cāvasthāsu siṃhaḥ siṃha ity
anugābhipratyayahetoḥ siṃhatvajātes tathābhūtāyā anyā tāsu tāsvavasthāsu sa
evāyaṃ narasiṃha ity anuvṛttapratyayahetubhūtā tathābhūtaiva jātir jātyantaram
avaseyam | 7sa [104.10] iti sāmānādhikaraṇyena nirdeśaś
ca tasya tadvataś cābhedavivakṣayā samudāyavivakṣayā vā draṣṭavyaḥ
|digambaramatasya ca prakṛtatvāt evaṃ vyākhyāyate tena hi tiryaksāmānyam neṣṭam
upariṣṭāc ca etadbhaṭṭārcaṭenāpi sphuṭayiṣyate | nāpi tiryaksāmānyam atra
kalpayituṃ yuktam, narasiṃhasya tathābhūtasyaikatvāt anekavṛ8ttitvāc
ca sāmānyasyeti | śabalarūpatvābhāvam eva vicitraṃ
hī[104.11]tyādināpratipādayati | ayam asyāśayo yadi saṃmūrcchitatvaṃ
tyaktvā yathā kathañcid anekarūpatvenāpi śabalarūpatocyate tathāpy
ekatvābhāvasya nyāyaprāptatvān naikasya (śabalarūpatocyate) | tathāpy
ekatvābhāvasya nyāyaprāptatvān naikasya[124]) śabalarupatvaṃ iti [44a]
1prakṛtam eva hīyeteti | avaśyaṃ hi śābalyam icchatā vaicitryaṃ
nānārūpatvam eṣtavyam ity abhiprāyeṇāha (vaicitryaṃ nānārūpatvam eṣtavyam ity
abhiprāyeṇāha[125]) vicitryaṃ hī[104.11]ti | yady ekaṃ śabalarūpaṃ
co(no)papadyate kathaṃ tarhi lokaḥ śabalam idam iti manyata ity āśaṃkyāha
kevalam i[104.13]tyādi | ekapratyayavamarṣādyekaṃ
kāryaṃ tasya darśanāt [104.13] | ekavyavahāre cāyaṃ hetuḥ
|
__________NOTES__________
[122] "tvena" ity api paṭhituṃ
śakyam |
[123] vijñānaṃ tu S
[124] koṣṭhakāntargataḥ pāṭhaḥ punar
āvartitaḥ |
[125] koṣṭhakāntargataḥ pāṭhaḥ punar āvartitaḥ
|
___________________________
iha
khalu2 vāstavadharmāpekṣo vāstavo dharmī | dharmaś ca pūrvaṃ
kṛtakavicāreṇa pāramārthiko nirastas tadapekṣo dharmy api vāstavo vyudasta ity
abhiprāyeṇa dharmadharmīṇor niṣedhād i[104.18]ty uktam
|
{p. 344} anantaroktam arthajātaṃ sātirekaṃ
svakrtābhiḥ kārikābhiḥ pratipādayituṃ paramukheṇāha -- āha ce
[104.20]ti |
vastuna
[104.21] ekasyeti prakaraṇāt | kila[104.21]śabdo
vakturaruciṃ khyāpayati | tayo[104.22]r dravyaparyāyayoḥ
|
tatra saṃjñābhedasya tāvad bhedakatvaṃ
pratibadhnann āha indriye[104.23]ti | vasturūpaṃ śabdānāṃ naiva
[104.24] gocaro viṣayaḥ | apohasyāpi vastutvenādhyāvasāyāt viśeṣayann
āha indriyajñānanirbhāsī[104.24]ti | bahuvacanena vyāptim āha
tat tasmāt kena [104.23] hetunā | lokoktiś caiṣā draṣtavyā
| saṃjñā sāṃketikaḥ śabdas tadbhedā4t
[104.24] | ata eva sāmānyena śabdāviṣayatvaṃ pratipāditam | śabdānāṃ
vastugocaratvaniṣedhadvārā ca saṃjñābhedasyābhedakatvaṃ pratipādayato 'yam āśayo
yadi punaḥ śabdā vastuvṛttyā indriyajñānānīva bāhyaviṣayā abhaviṣyan niyatam ime
anyonyabhinnarūpāḥ santo locanādicetāṃsīva rūpādīny arthān
svasvaviṣayā5n abhetsyanta iti
|
vastūnāṃ tadgo(tadago)caratve kāraṇam āha --
parame[104.25]tyādi | abhidhānābhidheyayor abhedavivakṣāyām
ityādivacanād i[104.25]tyādivacanapratipāditād arthād ity artho
'vasātavyaḥ |
tat ta[104.27]smāt
kalpitagocarāḥ [104.27] kalpanārūḍharūpaviṣayāḥ | tat
ta[104.28]smād yadi saṃjñābhedād bhedaḥ [104.28]
kalpitasyaiva bhedo bhaved iti yo6jyam
|
kalpitabhede kiṃ vastubhedo na bhavatīty āha
vyāvṛttibheda [105.1] iti | arthākṣiptam eva kaṃṭhoktaṃ kurvann
āha na vastuna [105.1] iti |
nanu
kim ekadvivacanabahuvacanāny eva saṃkhyā yena tadbhedaḥ saṃkhyābhedaḥ
(saṃkhyābhe[126]da) ucyeta | na caitat | kiṃntv adyai(?)vaikatvādirūpā saṃkhyā
tadabhidhāyakaṃ tu vacanam ata eva pāṇiniḥ7 "bahuṣu bahuvacanāma"(Pā.
1.4.21)tyādyācakhyāv iti | syād evaitat yady ekādivyavahārahetuḥ saṃkhyā
ekadravyānekadravyā vā pramāṇabādhitā na syāt | kevalam iti eva nāsti | asti tu
tathābhūtasaṅketānurodhād ekādivacanam evaikādivyavahāranibandhaham ity
anenābhiprāyeṇoktam naivānyo mato vacanabheda [105.2] iti
|
__________NOTES__________
[126] koṣṭhakāntargataḥ pāṭhaḥ
punar āvartitaḥ
|
___________________________
tato
[105.3] vacanabhedātmakā8t saṃkhyābhedāt kalpitasya
[105.3] kalpanāviparivartino rūpasya na tu vastuna
[105.4] iti dūrastham iha saṃbandhanīyam | kathañcid {p. 345}
[105.4] dravyaparyāyarupeṇānyathā vā |
abhinnate[127][105.3]ti bhedādhyavasāyo 'vasayaḥ | kutaḥ punaḥ
siddham etad vacanabhedātmakaḥ saṃkhyābhedaḥ, sa cābhedaka ity āha --
yeṣām i[105.4]ti | atrāpi vācyavācakayor abhedavivakṣayā ityādi
pratipādi[44b] 1ta evetyādiśabdenokto draṣṭavyaḥ
|
__________NOTES__________
[127] vibhinnatā
S
___________________________
adhunā
lakṣaṇabhedam adhikṛtyāha avināśa [105.5] iti | kiṃ
[105.6] kasmāt | tadātmakā [105.6] naiva,
viruddhadharmādhyāsād iti bhāvaḥ | yadi vā tadātmakā iti hetubhāvena
viśeṣaṇaṃ tena tadātmakatvāt kiṃ kasmād dravyāvināśe nāśina
[105.6] ity arthaḥ | anenaikasya etal lakṣaṇadvayāyogāl lakṣaṇabhedo
'siddha uktaḥ |
uktadoṣa(ṣaṃ) nirācikīrṣoḥ
pa2rasya vacanamā[śaṅkamā]na āha naṣṭā [105.7] iti |
te [105.7] paryāyāḥ | cedi[105.7]ti parābhyupagamaṃ
darśayati | paryāyarūpeṇa [105.7] na dharmirūpeṇety arthād
avasthitam | etan nirākurvann āha -- dravyeti | dravyasvabhāvato
'nyasvabhāvatā teṣāṃ kim asti? pṛcchataś cāyam abhiprāyo yaś.anyasvabhāvatā
teṣāṃ bhavet svabhāvabhedena svabhāvābheda eva na bhaved iti | ata evāyaṃ
vaida3rbhaparasya praśnaḥ | siddhāntavādyevaitad doṣadarśino
'nyasvabhāvatāniṣedham āśaṃkamāna āha na ced iti [105.8] | atrāpy
āha nāśa [105.8] iti | tathā [105.8] tena prakāreṇa
| paryāyāḥ paryāyarūpeṇa naṣṭā na dharmirūpeṇety evam ātmanā kathaṃ nāśaḥ
[105.8] | no ced iti tu kvacit pāṭhaḥ | tatrāpi naṣṭāḥ
paryāyarūpeṇa dravyasvabhāvena no4 cet
[105.8] na yadi prakṛtāś ca paryāyāḥ kartṛkatvenābhisaṃbadhyante |
etad āśaṃkya siddhānty evāha kim anyarūpatā teṣāṃ i[105.8]ti |
dravyasvabhāvasya śrutatvāt, dravyasvabhāvād anyasvarūpatā teṣāṃ kim astīty
arthaḥ | śeṣam samānaṃ pūrveṇa | anugāmirūpaṃ dravyam udayavyayayoginas tu
paryāyā aikātmyañ ca dravyaparyā5yāṇām ahrīkaiḥ kiṃ
neṣtaṃ?
tatra vyayinaḥ paryāyānadhikṛtyoktam |
idānīm udayino 'dhikṛtyāha -- dravyātmanī[105.9]ti | paryāyā ity
anuvartate | dravyasyātraiva śrutatvāt tat[105.9]śabdena tasya
parāmarśaḥ | tad ayaṃ vākyārtho viruddhadharmādhyāsa(se)
bhedanibandhanepi kena kāraṇena te [105.10] paryāyāḥ
dravyātmakā iti | viruddhdharmā6dhyāsa eva kuta ity āha --
dravyātmani sthite paścādbhavanta [105.9] iti | hetau
śaturvidhānāc ca paścād bhāvād ity arthaḥ | tanniṣpattāvaniṣpattir eva
viruddhadharmādhyāsa iti bhāvaḥ |
{p. 346} anena
ca prakāradvayena tādātmyahāpanena bhinnarūpāṇāṃ eṣāṃ tena saha sambandhābhāvāt
taddharmatvam eva ca na syāt | tataś ca prakṛtakṛtidarśitam atraiva
vaktavyāntaraṃ samuñcinvann āha bhūta... kim iti [105.10]
tatra dravye bhūtaṃ jātaṃ kiṃ? dravyaparyāyayor aikātmyena
dravyasthitau paryāyāṇām api niyatā sthitir iti na kiñcid bhūtam ity abhisandhiḥ
| yataḥ [105.10] kasyacit tadatiriktasyābhāvāt
|
abhiprāyam aviduṣaḥ parasya vacanam āśaṃkamāna
āha bhede[105.11]ti | bhidyanta iti bhedāḥ paryāyā eva
8tadrūpaṃ bhūtaṃ yadāṣyate [105.11] |
etannirācikīrṣann āha bhinnam i[105.12]ti | hiravadhāraṇe
bhinnam ity asmāt paro draṣṭavyaḥ |
abhede
[105.13] tayor aikātmye | etad i[105.14]ti
dravyāvināśa(śe) paryāyāḥ paryāyarūpeṇa naṣṭā na dharmirūpeṇa, sthite ca tasmin
bhedarūpaṃ bhūtam iti ceti | asaṃbaddhatvam evāsya pūrvasāmarthyoktaṃ kaṇṭhoktaṃ
kurvann āha[128]evam i[105.14]ti naṣṭaṃ ca tad
an[45a] 1ṣṭaṃ ceti tathā |
[128] ekam iti
S
___________________________
tadaitat
prasajyata iti pārśvasthasyāviditaprastāvasya praśnam āśaṃkyāha --
dravye[105.15]tyādi | yasmād uktayā nītyā lakṣaṇabheda eva siddhas
tataḥ [105.16] tasmāt |
samprati
kāryabhedaṃ prastuvann āha -- kārye[105.17]ti | kāryabhedāt
tayoḥ svabhāvasya bhedo yadi bhavet [105.17] | tathā sati
[105.17] svabhāvabhede sati avaśyaṃ hi bhedam icchatā svabhāvabheda
evaiṣṭavyo 'nyathā bhedāsiddheḥ |
sati
2caivaṃ kim akiñcitkaraḥ kāryabhedo bhedasiddhyartham ucyata iti
paraṃ śikṣayann āha svabhāvasyaive[105.19]ti | nanu kāryabhedo
'bhinnasya svabhāvasya bhedaka iti kiñcitkara evāpi(evopa)nyāsārho 'pi ca tat
kim evam ucyata ityāsaṃkyāha na hi [105.20] iti |
hir yasmāt kāryāṇāṃ bhedaḥ paścāt prakaraṇāt
svahetvāgatasyābhinnasvabhāvasya paścādbhavanasvabhāvasya tasyaiva
svahetubalāyātasyābhinnasya na bhedakaḥ [105.20] hetau
śaturvidhānāt paścād bhāvād ity arthaḥ | prāgbhāvī hi kāraṇaṃ tadbhinnaṃ
svabhāvaṃ kuryād api, na tu paścād bhāvīty abhiprāyaḥ
|
paścād bhavann api kasmān na bhedaka iti? āha
svabhāvasyeti [105.21] | nanu kāryabhedaḥ svahetusamutthaṃ
svabhāvaṃ mā nāma vikārṣit tadavasthe vikārāyogāt, tam eva tu
vināśayi4ṣyatīty āha nāśeti [105.21] | yadi cāyaṃ
kāryabhedas tayoḥ svabhāvasya bhedakaḥ syāt tad ayaṃ doṣaḥ syād iti darśayann
āha -- ekāntene[105.22]ti | {p. 347} te dravyaparyāyātmake
vastunī [105.22] | syād etat -- syād ayaṃ doṣo yadi bhedaḥ paścāt
prakaraṇāt svahetvāvage(tvāga)tasyābhinnasvabhāvasya paścād bhavansvabhāvasya
tasyaiva svahetubalāyā5 tasyābhinnasya na bhedakas tayor
abhinnoya(yaṃ) svabhāvo na bhavet | yāvatāsty abhinnopi svabhāvas tatas tayor
abhedopīty āha sa ceti [105.22] | so 'bhinnaḥ svabhāvaḥ
|
tayoḥ [105.23] dravyaparyāyayoḥ,
kena kāraṇena | kutaḥ punar asau tayor na syād ity āha --
vibhinnābhyām i[105.23]ti parasparabhinnābhyāṃ dravyaparyāyābhyāṃ
abhinnasyābhi6nnasvabhāvasya kalpitasya tasya | vibhedato
[105.23] bhedād vyatirekāt | bhede hi kāryakāraṇabhāvaḥ saṃbandhaḥ |
sa cātra nāstīti ca buddhistham | teṣāṃ [105.23]
dravyaparyāyakalpitābhinnasvabhāvānām
|
tasyāpi [105.25] tṛtīyasyāpi
svabhāvasya tadabhedaprasiddhye [105.25]
dravyaparyāyābhinnasvabhāvābhedaprasiddhyartham paraścaturthaḥ kalpanīyo
[105.26]nyathāyaḥ -- 7śalākākalpāstūyeva(s traya
evā)saṃbaddhāḥ prasajyerann iti bhāvaḥ | evaṃ pañcamādāv api saiva vārtetyādinā
bhinnasvabhāvasyāsambandhaniścayaparipanthinya[na]vasthā syāt
|
nanu kim a[na]vasthābhayād
dṛṣṭānekasvabhāvāpalāpaḥ kartavyaḥ ity āha -- na ceti [105.27]
|
syād etat syād ayaṃ doṣo yady abhinnasya
svabhāvasya dravyaparyāyābhyāṃ bhedo 'py upagamyeta | kintv abheda8
evety āha aikāntikas tv i[105.29]ti | bhinnayor
dravyaparyāyayor abhinnāsvabhāvād abheda aikāntiko yadi bhaved iti
yojyam, bheda eva tayor viśīryeta [105.30] vilīyeta | kuta ity āha
tadeke[105.30]ti | tasmād ekasmāt svabhāvād avyatirekas tayor ity
arthāt |
athavā vibhinnābhyām ityādy
anyathā vyākhyeyam | vibhinnābhyāṃ [105.23] dravyaparyāyābhyām
abhinnasyā[105.23]vyatiriktasya [45b] 1vibhedas
tadātmavadbhedāt | ayaṃ cābhiprāyo drvyaparyā[ya]yoḥ kalpitābhinnasvabhāvayos
tādātmyopagame tasya vā tayor anupraveśa eṣitavyas tayor vā tatreti | tatra yadi
kalpitasya svabhāvasya dravyaparyāyayor anupraveśas tadā tāv eva svarūpeṇa
vyavatiṣṭheyātāṃ na tv asāv iti so 'sankathaṃ tatsambandhī syāt | nanu ca nāsau
svabhāvas tayor upalīyamānas tadabhedā2nubhāvī kiṃ tarhi teṣām
abhedasiddhyartham abhinnasvabhāvo 'nyo 'bhyupagamyate ity abhiprāyasya parasya
vacanam āśaṃkamāna āha teṣām i[105.24]ti | atrāpi doṣāntaram
upekṣyaivānavasthāṃ darśayann āha tathe[105.26]ti | atha
dravyaparyāyayos tasminn abhinne svabhāve 'nupraveśas tatrāha aikāntikas
tv i[105.29]tyādi iti |
{p. 348} nanu
na tayos tadābhi(dābhi)nnasvabhāvayogād abhedo yenaiva3m ucyate |
kintu svata evābheda ity āha abhedasye[106.1]ti | abhedasya
dravyaparyāyayoḥ svarasasiddhasyaikātmyasya aparityāge
[106.1]ṅgīkāre | tasya bhedasya avitathābhāve
[106.2] satyatve | abhede [106.2] pratipādye
mṛṣārthatvāt(rthatā) tatpratipādakasya vacanasyety arthāt
|
kasmāt punar bhedābhedāv ekātmakau na syātām
ity āha anyonye[106.3]ti |
anyonyā4bhāvarūpāṇām a[106.3]nyonyavyavacchedena
vyavasthitātmanām | ekasya bhāvo [106.4] vidhir
aparasyābhāvā niṣedho yas taddhetuko yataḥ [106.4]
bhedābhedābhyāṃ dvirūpatā nāsti | yadi viruddhadharmādhyāso
bhedavyavasthāṅgaḥ (ṅgaṃ) syān naikatra bhedābhedau bhavetām | sa eva tu na
bhedavyavasthānimittam ity āśaṃkyāha anyonyābhāvarūpāś ce[106.4]ti
|
virodho [106.8]
5viruddhadharmādhyāso 'bhipretaḥ | bhedaśabdena bhedavyavasthā
vivakṣitā | lakṣaṇa[106.8]śabdena ca nimittam | tenāyam artho yadi
viruddhadharmādhyāso bhedavyavasthāṅgaṃ neṣyate, tadaivaṃ na syāt | evaṃ ca
kathaṃ syāt evaṃ ca kasmān neṣtavyam iti
|
tadrūpāḥ santopi na bhedino
[106.5] bhinnāḥ syur virodhasya bhedavyavasthāṅgatvāt | anyena
prakāreṇa tadvināśe [106.6] paryāyavināśe | dravyaṃ kathaṃ vināśi
syāt | dravyaṃ hi paryāyarūpeṇa naśyati, na tu dravyerūpeṇetyahrikair iṣyate |
tadrūpeṇāpi vināśaḥ kasmād iṣyate | sarvathaiva tasya vināśaḥ kinneṣyata ity
arthaḥ |
kathaṃ nāma dravyam eṣtavyam ity
ākāṃkṣāyāṃ ṣikṣayann āha kūṭe[106.7]ti | nityatā
[106.7] sthiratā | "nedhru(rdhru)va" ity a7nena nisastyayo
vidhānāt | apracyutānutpannapūrvāpararūpasyāvasthānaṃ kūṭasthanityatā,
bhedeṣu [106.7] paryāyeṣu | pariṇāmanityatā dravyeṣu kasmād iṣteti
sāmarthyād āveditam |
astu tarhīṣtā
kūṭasthanityatety āśaṃkyāha tad iṣṭāv i[106.9]ti | tasyāḥ
kūṭasthanityatāyā iṣṭau | atra doṣāntaram upekṣyaiva etad āha
kinne[106.9]ti |
yathottarottarasarvaparyā8yānugāmisuvarṇatvādy ekaṃ sāmānyam iṣyate
tattadbhinnadeśādisarvavyaktyanuyāyisuvarṇatvagotvādy ekaṃ kiṃ
[106.10] kasmān neṣyate | icchāmas tarhīdam apīty āha
jananye[106.10]ti | jananī mātā | prathamamaḍhā patnī jāyā | nanu
yadi strītvasāmānyam abhipretyedam ucyate tadābhyupagama evottaram iti koyam
anupayā(nuyo)gaḥ ? bhāryātvañ copādhirūpa na [46a] 1sāmānyam |
anyathā saṃketāvedinopi gāva iva tā api bhāryā ma[a]bhimatā vyaktyastenarūpeṇa
sāmānyabhāsāṃ {p. 349} dhiyamādadhīran | na caitad asti, tasmād ayuktam etad iti
| śobhanam uktaṃ bhavatā kevalam evaṃ vaditur abhiprāyo na samyagjñāyi | ayaṃ
khalv asyābhiprāyo yenopādhyavacchinnena kenacid rūpeṇa tatstrītvaṃ tasyāṃ
jāyāyāṃ vartamāna2m enāṃ tathopabhogāṅgaṃ nopapādayati vinaiva tāvad
ātmanā jananyām api tena vartitavyamanyarūpābhāvāt | sati caivaṃ tasyā api
tathātvam āpadyeta; evam atrāpekṣayāpy ucyamānajāyāyā api tathātvam anivāryam |
yady evaṃ śābaleyabāhuleyādīnām apy ekagotvādiyogād ekatvaṃ kiṃ nāpādyata iti?
priyaṃ priyeṇācaritam iti | udāharaṇa3diṅmātraṃ tūktam etad
upahāsāpadeśeneti sarvam avadātam |
evam uktayā
nityā bhedābhedāv ekādhikaraṇau na yuktāv iti pratipādyādhunā bhavetāṃ tau
tathā, tathāpy uktadoṣān na muktir iti pratipādayann āha bhedābhedoktadoṣāś
ce[106.11]ti | dravyaparyāyayor bhede hy ekāntena vibhinne te syātām
| na tv ekaṃ dvirūpam, tathā4 suvarṇakuṇḍalādiparyāyayor
aparasparātmatayā kuṇḍalādisuvarṇaviśeṣābhyāṃ tayor apratibhāsanaprasaṅgādayo
doṣāḥ | abhedapakṣe caikasyāne[ka]kāryakartṛtvam uktam avyāhatam āpadyeta |
dravyaparyāyarūpatvenābhyupetaṃ dvairūpyaṃ hīyetetyādayo doṣāḥ | sati caivaṃ
viphalo 'yam ekasya bhedābhyupaga5ma iti cārthād darśitam |
tayo[106.11]r bhedābhedayor iṣtau [106.11] kathaṃ
vā na bhavanti | pratyekaṃ bhāvān na samudāye bhavantīty āha -- pratyekam
iti te [106.12] doṣāḥ |
nanu ca dṛṣṭam
idaṃ yata ekaikabhāvino doṣāḥ samudāyāvasthāyāṃ na bhavantīty abhiprāyavān paraḥ
prāha guḍaśceti [106.13] | kevalo guḍaḥ ṣleṣmaṇor hetur
nāgaraṃ śuṇṭhī 6kevalaṃ pittasya kāraṇam
[106.13] | militayos tv anayos tau doṣau kasmān na bhavata iti
prakaraṇād draṣṭavyamadhyāhāro vā kartavyaḥ | atra samādhim āha tanmūlam
i[105.14]ti | parasparopasarpaṇāśrayāt pratyayāt tadupādānasahakāriṇo
'nyad eva [106.14] tat -- kāryakāriṇaḥ kevalād guḍāt | kevalāc ca
nāgarād bhinnam eva viśiṣtā7rthakriyākāri dravyāntaram idaṃ
guḍanāgarā[106.14]khyam utpannam | na tu sa eva guḍo nāgarañ ca dve
ime dravye | tanmūlaṃ [106.14] tadguḍanāgarakāraṇam | anenaitad
āha -- viśiṣṭaśleṣmaharaṇādyarthakriyākāridravyāntaram idam udapādi tena
pratyekabhāvī mama doṣo na bhavati | bhavatas tu militāv api bhedābhedau
dravyaparyāyalakṣaṇau tāv eveti kathan no(katham u?)bhayabhā8vino
doṣā na bhaveyur iti |
athāstu dravyāntaram idaṃ
tathāpi madhuratvāt kaṭukatvāc ca kathaṃ kaphapittakṛn na bhavatīti
pārśvasthasya codyam pratikṣipann āha madhuram i[106.15]ti |
sarvaṃ madhuraṃ [106.15] kaphahetur na saṃbhāvyate |
syād i[106.15]ti saṃbhāvanapadam etat, śakyārtham vā | kena punar
nidarśanena sarvaṃ madhuram eva(vaṃ) saṃbhāvayitum ayuktam ity ata āha
yathe[106.15]ti | {p. 350} kaphanā[46b] 1śakatvād eva
madhura(na) ity abhiprāyaḥ | anena madhuratvād ity ayaṃ hetuḥ
sādhāraṇānaikāntiko darśitaḥ | tīkṣṇaṃ [106.16] kaṭukam vā
sarvam iti neti syād iti cānuvartanīyam | pūrvavannidarśanaṃ
vyākhyeyam | māgaghikā [106.16] pippalī śītavīryāhitye(te)ty
āśayaḥ | anenāpi kaṭukatvād ity asya sādharaṇānaikāntikatvaṃ darśayato 'yam
abhiprāyaḥ | guḍanāgarākhyasya dravyāntarasyā2syānyad evetthaṃ
madhura(na) iva mādhuryaṃ kaṭukatvam api pippalyā ivānyad eva tena
militāvasthāyāṃ na doṣadvayasambhava iti |
yadi
ca pratyekabhāvināṃ doṣāṇāṃ militāvasthāyāṃ guḍanāgarāder abhāvopadarśanenaitat
pratiṣidhyate, tadā pratyekabhāvināṃ doṣāṇāṃ samudāyāvasthāyām api bhāvadarśanāt
kim asmad abhimataṃ cānupa(nābhyupa)padyata iti 3darśayituṃ
pratyekam i[106.17]tyādinopakramate | yadi vā samudāyāvasthāyāṃ
teṣāṃ doṣāṇām asadbhāve sādhye pratyekabhāvitvād ity asya hetoḥ
sādhāraṇānaikantikatvaṃ darśayitum āha -- pratyekam i[106.17]ti |
yat pratyetyekaṃ yasya kāryasya nidānaṃ [106.17] nimittaṃ
svatas tad yadi svahetubalān mibhrama[106.17]nyasahitam
evādhikaraṇam utpadyate tadā kiṃ 4tatkāryakāri tatra dṛṣṭam?
[106.18] kṣepe kimaḥ prayogād dṛṣṭam evety arthaḥ | sneho hi
kaphahetur ūṣṇatvaṃ ca pittakṛddṛṣṭaṃ sahitāvasthāyām api te tatkāryakāriṇī
dṛṣṭe yathā amūmāṣaṅgate, ata eva yathā māṣa [106.18] ity
udāharati | māṣo hi snigdhatvād ūṣṇavīryatvāc cobhayātmaka ubhayam eva kāryaṃ
kaphapittalakṣaṇaṃ karotīti |
nanu madhurarasād
api madhuraḥ(naḥ) śleṣmā kasmān na jāyate kaṭukāyā api pippalyāḥ kuto na pittaṃ
yenāsmad uktaṃ bhavatā vyabhicāryate | tathāpy abhāve vā guḍānnāgarāc ca tau
doṣau mā bhūtām iti parasya matam āśaṃkya dṛṣṭasyopapattiprakāraṃ darśayitum āha
śaktyapekṣañ ce[106.19]ti | yasmāt tena kāryeṇotpattavyam, tasya
svopādānaśakti6m apekṣata iti śaktyapekṣam [106.19] |
kiṃ tatkāryaṃ mādhuryādi guṇamātraṃ nibandhanaṃ na bhavatīti praśne
'bhyupagama evottaraṃ kurvann āha -- guṇeti [106.19] |
ācāraviśeṣānavacchinnaḥ kevalo mādhuryādiguṇo guṇamātraṃ tad anibandhanam
[106.19] akāraṇaṃ yasya tat tathoktam | śaktyapekṣatvepi kāryasya
tasyāḥ sarvatra bhāvāt tadavastho [doṣa] 7ity āha sarvatreti
[106.20] | tāsāṃ [106.20] śaktīnāṃ kiñcid eva kāryaṃ
kasyacid eva janyatayā sambandhī bhavati | ayam artho madhuratvāviśeṣepi
kiñcid eva svahetusamudbhūtarūpaviśeṣaṃ yat tathākāryakāri na tat sarvam |
taddhetos tajjananaḥ svabhāvaḥ kutastya iti cet, svahetos tasyāpi tathety
aparyanuyojya e(-jyame)vaitat | etad uktaṃ bhavati -- ekantena
vibha(bhi)nnatvādi8doṣo hi bhedamātre prasajyamāno na bhedasya
śaktiviśeam apekṣate | na ca bhedasya {p. 351} viśeṣa eva saṃbhavati
militāvasthāyām api tādrūpyād eva | evam abhedadoṣopi draṣṭavyaḥ | tasmād
guṇamātranibandhanaṃ yatkāryaṃ tad yathā sati tasmin bhavati | tathā
bhedābhedamātre saṃbhavino doṣā ye te tadbhāve kathaṃ na syur iti
|
bhedābhedābhyām utpatti[47a]
1dharmatvam amīṣāṃ doṣāṇām abhyupetya sarvam idam uktam adhunā tu
tādātmyād eva teṣām anivāryatvam āyātam iti pratipādayituṃ guḍanāgarādau pareṇa
dṛṣṭāntīkṛte janyadoṣāṇām anyathaivānupapattim abhyupagacchann āha
virodhī[106.24]ti | virodhino nāgarādeḥ | sannidhis
tasmād virodhiśunyād guḍāder janma yasya doṣasya sa tajjanmā na
bhaved a[106.23]pi | tadātmā [106.24] bhedābhedātmā |
tu doṣaḥ, sa tu tasminnātmabhūte bhede abhede
cāniṣtopi na nivartate [106.24] | atatsvabhāvatvaprasaṅgād
iti bhāvaḥ | idam atrārthasatattvaṃ bhidyamānaṃ hi rūpaṃ bhedo viparyayeṇa
cābhedaḥ | vibhinne ca te syātām ityādinā ca vastutas tadātmaka eva doṣo
darśitaḥ | anekakāryakāritvam api abhinnarūpātmakam eva vastutaḥ |
anya3d api dūṣaṇaṃ vastuto bhedābhedātmakam eva | vyāvṛttikṛtas tu
bhedo yadi bhaved bhavatu na tāvatā prakṛtakṣatir iti
|
tanmate 'vasthāntarāvayavinaḥ sattvam
upetyaitad uktam idānī tu sa eva nāstīti darśayitum āha bhāgā eva
ce[106.25]ti | bhāgā eva bhāgatvenābhimatā eva | paramārthatas
tu paramāṇava evety arthaḥ | tena tena
prakāreṇādhisti4ryagūrddhvāvasthānalakṣaṇena
tattadarthakriyākāritvalakṣaṇena ca saṃniviṣtā [106.25]
vyavasthitāḥ | tadvān [106.23] bhāgavān | nirvibhāgaḥ svato
niraṃśaḥ | anena dṛśyānupalaṃbho {darśitaḥ | tadabhāvāc ca kena saha teṣāṃ
bhedābhedacintā syād iti cābhipretam |
nanv asaty
ekasminn avayavini dhāraṇākarṣane katham upapadyeyātām ity āha -- anyo
'nye[106.27]ti | te5 [106.27] bhāgāḥ | eka
sāmagryadhīnatvād anyonyakāraṇādhīnāpekṣāḥ santas tathāvasthitavapuṣo
yenaikasyākarṣane dhārane vānyeṣām api te bhavata iti | na kevalaṃ
dṛṣṭahetubalāt teṣāṃ tathāsthitir api tv adṛṣṭavaśād apīti darśayann āha --
karmaṇāṃ ce[106.28]ti | lokasyāsādhāraṇacetanātmakarmaṇām api
sāmarthyāt te 'vinirbhāgavarti6naḥ [106.28]
parasparaṃ vibhāgena na vartante |
nanu
cākāraṇasya karmaṇaḥ sāmarthyopavarṇanam ayuktam ity āśaṃkyāha
sanniveśane[106.29]ti | hi[106.21]r yasmād arthe
|
"karmajaṃ lokavaicitryam" [Abhidh. 4.1]
|
{p. 352} iti vacanāt karmabhir janitā [106.30] ity āha |
teṣām eva prāṇināṃ sādhāraṇair asādhārarṇavau karmabhiḥ | tebhyaḥ
[106.30] karmasya eva tadādhipatyād eveti yāvat |
avi7bhāgino [106.30] vibhāgena na vartante
|
athāsaty ekasminn avayavini ekoyaṃ ghaṭa ityādi
vyapadeśaḥ kathaṃ syād ity āśaṃkyāha -- te ce[106.31]ti |
te bhāgāḥ kathaṃcid ekakāryakāritvādinā prakāreṇa | nanu caiko
ghaṭa ityādi śabdajanmani śabdānuviddhe jñāne tāvatkiñcid ekatvena
pratyavabhāsate tad eva ca svalakṣaṇaṃ svalakṣaṇatvenādhyavasāyāt ta katham
abhe8dino 'rthasyāpalāpaḥ kriyata ity āha na
ce[106.32]ti | svalakṣaṇālambanaṃ jñānaṃ svalakṣaṇajñānaṃ
[106.32] tasmin na | ayam abhiprāyo yadi śabdagocaro 'rthaḥ
svalakṣaṇaṃ syāt tadendriyaprabhavepi pratyaye tathaiva pratibhāseta | na caitad
asti sajātīyavijātīyavyāvṛttapratibhāsāt | na caikam eva rūpam upāyabhede 'pi
bhinnākārāvabhāsi yuktam | tad
uktam
"ekasyai[47b] 1va kuto rūpaṃ
bhinnākārāvabhāsi tat" [Pramānāvā.2.235]
evaṃ tarhi śabdapratyayagocara
eva kiñcid ekaṃ tāvad āstām | tato na sarvathaikasyābhāvaḥ sidhyatīty āha
aspaṣte[107.1]ti | ta eva [107.1] bhāgā evaṃ |
vijātīyavyāvṛttyā kevalayā pratīyamānāspaṣṭarūpāḥ [107.1] | ayam
arthas tatrāpi jñāne ta eva bhāgā a[vi]vecitabhedāḥ pratīyante na tu
tadatiriktaṃ kiñcid ekam api | adhyavasāyānu2rodhena ca ta evety
uktaṃ draṣṭavyam | yatau bhāgātiriktaṃ nirbhāgadṛśyam anupalabhyamānam
asadvyavahāragocaraḥ tata[107.2]s tasmāt |[129]teṣāṃ bhāgānāṃ
paryāyaśabdābhilāpyānām |
__________NOTES__________
[129] eṣāṃ
S
___________________________
punar
api nirbhāgamaṅgīkṛtya siṃhāvalokitanyāyena dūṣaṇāntaram āha
|
ni[130]rbhāgasya
ce[106.3]ti | bhinno deṣo yasya sa cāsāv aṃśaś ceti padasaṃskāraṃ
kṛtvā paścād anekaśabdena saha 3karmadhārayaḥ kāryaḥ |
tadyogitā [107.3] tadvyāpitā | ayam āśayo yadi tat sāṃśaṃ syāt,
tadekenāṃśenaikaṃ bhinnadeśam aṃśaṃ vyāpyāpareṇāparaṃ vyāpnuyāt | na tu niraṃśaṃ
sat tathā kartum utsahata iti | nanu pratīyate tāvad
ekasyānekabhinnadeśāṃśayogitā tatra kiṃ katham etad iti vimṛṣṭena | tathā
coktama
__________NOTES__________
[130] nirvibhāgasya
S
___________________________
[131]"tat
tathaivābhyupaitavyam yad yathaiva pratīyata
|"
__________NOTES__________
[131] tulanāŚlokavā. anu. 186
|
___________________________
ity abhiprāyavataḥ parasya
vacanam āśaṅkamāna āha pratīteś cedi[107.4]ti yady apy atroktam
eva dūṣaṇaṃ na nirvikalpe nāpi vikalpe jñāne tadekamanubhāsata ityadi | {p. 353}
tathāpi tadupekṣyaiva dūṣaṇāntaram āha[132]dhvaṃse[107.4]ti
|
__________NOTES__________
[132] kṣaṇadhvaṃsānu-S
|
___________________________
ye paryāyāḥ sthemānaṃ
[107.5] sthairyaṃ dadhataḥ pratīyante [107.5] yat
tadornityam abhisaṃbandhātte 5kṣaṇadhvaṃsānubhāvinaḥ kutaḥ
kasmān matā [107.5] iti yojyam | anenaitad āha pratītiśaraṇāś ced
bhavantas tadā katham anyathā pratīyamānā anyathā anugamyanta iti | punaḥ
parasya vacanam āśaṃkamāna āha -- anyata [107.6] iti | anyato
bādhakāt pramāṇāt tanmatā ity abhisambandhavyam | iha prakṛte
tad bādhakaṃ pamāṇaṃ samaṃ [107.6] tulya6m
atrāpi taddhita ity arthaḥ |
uktepi
dṛśyānupalambhādau bādhake 'nyad api bādhakaṃ darśyann āha -- aikāntikāv
i[107.7]ti | ananyatvād ekātmakatvāt | tayor
anyonyānupraveśamukhena bheda evābheda eva veti niyamavantāv aikāntikāu
syātām | dhruvaṃ [107.7] niścitam | athaikātmyetpi paryāyā eva
bhidyante na dharmī dharme (?) ca na bhidya7te na tu paryāyā ity
āśaṃkyāha -- anyonyaṃ ve[107.8]ti | viruddhadharmādhyāsasya
ekatvabādhakasya bhāvād bheda eva niyato
[107.8]vaśyaṃbhāvīty abhiprāyaḥ
|
ananyatvepi nāyaṃ doṣo bhinnarūpasyāpi bhāvād
iti parasya vacanam āśaṃkamāna āha tayor apī[107.9]ti |
apiśabdo bhinnakamo bheda ity asmāt paro draṣṭavyaḥ | na kevalam
abheda iti cārthaḥ | atrā8py āha yenātmane[107.10]ti |
apiśabdadarśitam abhedam api dūṣayann āha dravye[107.12]ti
|
svabhāva [107.13] ity
abhinnasvabhāva ity abhipretam | yannimittā [107.13]
yadabhinnarūpanimittā | kathaṃ nāstīty āha tata [107.14] iti |
tata ekasmāt svabhāvāt, abhede svabhāvānupraveśe tayoḥ
svātmahāniḥ [107.14] dravyarūpatā paryāyarūpatā ca hīyeta, tadātmavad
iti bhāvaḥ |
ta[48a]
1syā[107.15]bhinnasya svabhāvasya tābhyāṃ
[107.15] dravyaparyāyābhyām | ta [107.15] ity anenoktaṃ
bahutvam evāha dharmī[107.16]tyādi
|
tebhyo [107.17]
drayaparyāyatadanyasvabhāvebhyo 'nyo 'bhinnaḥ svabhāvas teṣām eva
trayāṇām abhedasiddhyarthaṃ kalpyate yadi tatrāpi sa eva doṣa iti punaḥ
svabhāvāntarakalpane ca pūrva [107.18] iva prasaṅgo
'navasthāprasaṅgah syāt |
atraiva doṣāntaraṃ
samuccinvann āha 2dharmītvam i[107.19]ti | kuta evaṃ
syād ity āha tattantratvād i[107.19]ti | tasmin pāratantryaṃ
tasmāt | kayos tattantratvam ity apekṣāyām {p. 354} āha -- tad anyayor
i[107.19]ti | tasmād ekasvabhāvād anyayor dravyaparyāyayor
bhedasyābhedasya ca tanmūlatvāt tattantratvaṃ pratyeyam | astu tarhi tasya
tathātvam anekātmakatvaṃ ca vastunaḥ | na ca dṛṣṭasyānavasthayā apalāpaḥ
ka3rtuṃ śakya ity āha -- na caivam i[107.20]ti |
co yasmān naivaṃ pramāṇena gamyate | prakaraṇam upasaṃharann āha
tene[107.20]ti | tenā[na]ntaroktena kāraṇakalāpena
ayamanekāntavādo jālmakalpita utpathaprasthitakalpitaḥ
|
iti[107.21]r hetau |
bahubhāṣitayā alaṃ [107.21] na kiñcit | etāvataiva sarvasya
samāhitatvād iti bhāvaḥ |
avaśyamo
bhā4va āvaśyakam ity asya bhāvapratyayāntatvād apṛkkaraṇasyāvaśyakam
iti prāpte yoyam āvaśyakam apṛthakkaraṇam i[108.1]ti prayoge
sāmānādhikaraṇyena nirdeśaḥ saḥ katham iti tu na jāne mahānta eva praṣṭavyāḥ |
saṃyogavibhāgeṣu [108.11] kartavyeṣu anapekṣo
[108.11] na kāraṇam iti
rūpādivargābhiprāyeṇānapekṣa5sya tat kāraṇamātraṃ vivakṣitam | na tu
viśeṣapratiṣedhāt sāpekṣasya kāraṇatvam | aguṇatvena ca dravyakarmaṇor
vyavacchedaḥ | sāmānyavattvena ca sāmānyaviśeṣasamavāyānām |
saṃyogavibhāgāpekṣayā tv anapekṣo na kāraṇaṃ kintu sāpekṣa eva kāraṇam iti
vivakṣitam | sāpekṣatvaṃ na caramabhāvyape6kṣayā draṣṭavyam | na tu
kasyacid anyānapekṣasyaiva kāraṇatvam asti yenānapekṣo 'kāraṇam ity ucyamānaṃ
śobheta | tadātvaguṇatvena dravyasya vyavacchedo draṣṭavyaḥ | tad yathā
tantuturīsaṃyogalakṣaṇo guṇaḥ paṭaturīsaṃyoge kartavye paṭaṃ paścādbhāvinam
apekṣate | yathā ca vaṃśādau pāṭanākhyā7vayavakarmajo 'vayavāntarād
vibhāgaḥ paścādbhāvinaṃ dravyavināśam apekṣya sakriyasyāvayavasyākāśādideśād
vibhāgam ārabhate, yathā cāsau na kriyājo vibhāgaḥ kintu vibhāgaja eveti
vibhāgajaṃ vibhāgam abhyupagacchadbhirvaiśeṣikair iṣyate tathā nehāprakṛtatvād
ucyate | guṇavad ity atrādi[108.15]grahaṇāt
samavāyikāraṇatvasya saṃgrahaḥ
|
co8dya[108.28]śabdena
prakaraṇādbauddhakṛtaṃcodyaṃ draṣṭavyam | tasya parihāra [108.28]
iti vigrahaḥ |
asmākam ayam āsmākīnaḥ
[109.16] | "[133]yuṣmad asmadbhyām anyatarasyām khañ" ity anena khaña
kartavyaḥ | prāgva[109.6] prāguktasaṃskārapakṣa iva |
nirbandhagrahaṇena [109.21] cety ācaṣṭa [109.25] iti
sambandhaḥ |
__________NOTES__________
[133] pāṇinīyaṃ sūtraṃ
(4.3.1) tu bhinnam
|
___________________________
sahakaraṇaśīlā
[110.6] ekakaraṇaśīlāḥ
|
pratyayāntaraṃ [111.2]
vāsanāprabodhakaṃ rasādikañ ca [48b] 1yathāyogyaṃ vācyam,
tatsāpekṣā [111.2], tataḥ [111.3] sāmagryās
tathābhūtāyā | itarasye[111.3]ti {p. 355} nirvikalpakasya
rasādyālambanasya | tadupādeyatvena [111.3]
vijñānalakṣaṇopādānopādeyatvena | nanu ca manaskārādisamudāyajanyam idam ekam
upadarśitam etatsāmagrīmadhyapraviṣṭaikajanyaṃ tu kiṃ na darśitam ity āha
tadanyad i[111.13]ti | ekajanyam iti
tatsāmagryantaḥpatitakāraṇānapekṣaikajanyam i2ty avaseyam, na tv
ekajanyaṃ nāma kiñcit saṃbhavati | tatra cakṣurādinirapekṣamanaskārajanyo
manorājyādivikalpaḥ, viṣayādinirapekṣacakṣurmanaskārātmakadvayajanyaṃ
dvicandrādivijñānam, samanantarapratyayād vijñānāc
cakṣurvijñānasyopalambhāmahe(?)tyādyabhidhānād evaitad ūhituṃ śakyam ity
ahiprāyeṇa ca sva[134]yam ūhyam i[111.13]ty āha | nanu kiṃ
bhāgato viśeṣavṛttir yena3 bahuvacanena nirdeśa ity
āha[135]tajjanyāpekṣayā ce[111.17]ti | sāmagryantarasya
svabhāvabhedavato bhāvād bhinnakāryaprasūtiḥ
|
__________NOTES__________
[134] svayam abhyūhyam S
[135]
atajjanyāpekṣayā S
___________________________
kutaḥ
svabhāvabhedavattvaṃ tasyety apekṣāyāṃ yojyam
kāryāntare[112.1]tyādi | pṛthivyādīny upādāya vartanta ity upādāya
rūpaṃ [112.5] parasparādi mayūravyaṃsakāditvāt samāsaḥ |
āgamāpekṣayā vaktum udyatena ca4 pareṇāgamabhāṣaivānūditā |
svabhāvasthitaṃ tenāśrayaḥ(sthiter āśrayaḥ) svabhāvasthityāśrayaḥ
[112.18] | avaśyaṃ hi pratibandhakena kiñcitkareṇa bhāvyam |
kiñcitśabdavācyenārthāntareṇety abhiprāyeṇāha svabhāvāntarotpādane yāvad
i[112.19]ti |
nanūpakāraka ādhāro na tu
janakas tat katham evam ucyata ity āha nahī[112.27]ti |
bhūtānāṃ [113.2] pṛthivyādī5nām | ucyata iti
[113.2]vaibhāṣikamate kathyata iti draṣṭavyam | na tusautrāntikanaye
bhūtabhautikavibhāgosti |
kālakṣepeṇa
[113.9] kālavilaṃbane | tatsahabhāvine[113.14]ty
anugrāhyasahacāriṇety avaseyam | anantaraṃ [113.14]
tadutpādanāt | tasya viśeṣasyotpādanāt | tasya
[113.15] kriyamāṇaviśeṣasya | kathaṃ tatrākiñcitkaratvaṃ tasya
sa6hakāriṇo jñāpitaṃ bhavatīty āha --
śaktipratibandhakāpanayanene[113.19]ti
|
yasmād arthe 'yaṃ nipātaḥ "na
vai"[nai]veti vyācakṣāṇo vai[113.25]śabdam avadhāraṇe
darśayati | saṃbhāvanāyāṃ [114.2] nyāyabalāyātāyām ity avaseyam |
ata eva vyanakti nyāye[114.3]ti
|
{p. 356} anena sahakārīty atraikārthaḥ
sahaśabdovārtikakāreṇa darśitaḥ | kathaṃ tarhi saha yugapat kurvanta
[114.12] ity ayaṃ vyācaṣṭeti cet, uktam atra pūrvam iti na punar
ucyate | evaṃvidha [114.13] ity ekārthakārī |
vahnyādisahakārīśītakṣaṇādilakṣaṇe
kāryābhisandhināpacīyamāna[114.17]grahaṇam
|
yāvate[115.8]ti
tṛtīyāntapratirūpako 'yaṃ nipāto yasmād ity asminn arthe, kiṃtv etasminn arthe
vā anuvartate | sahitā anyena yuktāḥ
kṣaṇamātravi8lambinaḥ [115.9]
kṣaṇamātrasthāyinaḥ | tadavasthāyā prāk pūrvaṃ paścād
uttarakālaṃ[136]pṛthak tadvikalāvasthāyāṃ bhāvaḥ [115.10]
sadbhāvaḥ |
__________NOTES__________
[136] pṛthaktva
S
___________________________
nanu
yadi svahetoḥ samarthasyotpattis tarhi katham anantaram uktam -- "te samarthāḥ
svabhāvataḥ [115.6]" ity ata āha paramate[115.16]ti |
bhavatyasmāt kāryam iti bhāvo hetus tasmād iti | tad api tvayā kasmān na
vyākhyātam iti cet | na, sa[49a]1marthaḥ kuta utpanna ity asya
vyāghātaprasaṃgāt | sahakāribhyaḥ
sāmarthyam[137]icchantī[115.17]ti camīmāṃsakamatāśrayaṇenāha
na tunaiyāyikāevam icchanti yena tanmatopagraheṇāpy etat saṃgaccheta,
sahakārisākalyasyaiva taiḥ sāmarthyarūpatveneṣṭeḥ | tathā cāha
--jalpamahodaghiḥ"sahakārisākalyaṃ tadvataḥ sāmarthyaṃ vaikalyaṃ tv asāmarthyam"
iti |
__________NOTES__________
[137] micchati
S
___________________________
samarthaṃ
[115.25] vivakṣitakāryaka2raṇe śaktam |
āvaśyakaṃ[138]jananam i[116.11]ty asya śabdasya tu
siddhiḥ[139]pūrvaṃ na jāne |
__________NOTES__________
[138]
avaśyaṃjanakatvam S
[139] draṣṭavyam -- pṛ. 354 paṃ. 8 -- "avaśyamo bhāvaḥ
ityādinā na jāne ityantena kṛtā", etadarthakaḥ pāṭhastruṭitotra bhāti
|
___________________________
kuśūlañ
ca tadapanetṛpuruṣaprayatnaś ca kṣetranayanaṃ ca prakiraṇaṃ [116.14]
ca prakaraṇāt kṣetre prakiraṇaṃ ceti dvandvaṃ kṛtvā paścād ādiśabde[na]
bahuvrīhiḥ kāryaḥ | prakiraṇam ity ayam auṇādikaḥ śabdo na tu kiratirlyuḍanto
draṣṭavyas tadā guṇasyāpratiṣedhena prakaraṇam iti prāpter
asādhu3tvaprasaṃgāt |
sametya
[116.19] yogyadeśe sthitvā sambhūya ādyena saha militvā
pratyayaiḥ sahakāryupādānarūpaiḥ |
nanu ca
"ata eva tayor avasthayor" ityādinā pratyabhijñāyāḥ prāmāṇyam apoditam eva tat
kathaṃ na punar ukte(ktam i)ty āha -- pūrvañ ce[117.9]ti | etad
api [117.11] {p. 357} sārūpyaviṣayapratyabhijñāprāmāṇyanirākaraṇam
iti | uktam eva sāmarthyād darśita4m eva | tarhi kim arthaṃ
punar uktam ity āha -- vipañcanārthaṃ tv i[117.12]ti tuḥ
pūrvasmād asya kathanasya viśeṣaṃ darśayati
|
ādhyātmikeṣu [117.15] āntareṣu |
paścād bāhyepi darśayitavyatvāt krame tāvac śabdam āha |
śakyaparicchedaṃ [117.15] viśiṣṭakāryakāraṇatayā paricchettuṃ
śakyam |
[140]sākṣād avyavadhānena
vijñānakāryakāriṇaḥ pratyayāddhetoḥ | 5tasya janane --
vyavadhānādipratipattau vyavadhānādisvīkāre, kathaṃ tādṛśo na bhavatīty
āha anyādṛśād iti | anyādṛśāddhi bhavannanyādṛśasyāpi hetor
hetuvyapadeśasaṃbhavāj jananahetur ity āha | kathaṃ taddhetur ity āha tad
iti tatsahakāribhiḥ parasparopasarpaṇādyāśrayahetusahakāribhir
indriyādibhiḥ | 6samarthañ ca tadvijñānajanane
svasvakṣaṇāntaraṃ ceti tathā tasyārambhāt | anena
parasparopasarpaṇādyāśrayapratyayaviśeṣendriyādikalāpasya sākṣād vijñānahetor
hetutvaṃ darśitam | etac cānantaram eva spaṣṭayiṣyate | idaṃ cākṣepavatīṃ
sāmagrīm abhipretyoktaṃ draṣṭavyam | katham anyathābhāvasyā7saṃbhava
iti āha paraspareti | vijñānanirmāṇasamarthāś ca te hetavaś ca te
ca te indriyādayaś ca teṣām upādānaiḥ | samarthahetvindriyāder
jananaṃ tasmāt | anantaroktaspaṣṭīkaraṇaṃ caitad draṣṭavyam
|
__________NOTES__________
[140] S pratir atra truṭitā
|
___________________________
sukhasaṃvarditatvād
iti vyācakṣāṇo mūle sukhaidhita ity asyānabhiyoganimittasyāpi
sāmarthyāt krīḍana[119.12]śīla ity asya hetubhāvena
8viśeṣaṇatvaṃ darśayati | nanu kṛtaṃ niṣpāditam ucyate 'tra ca
kimācāryeṇa niṣpāditam ity āśaṃkāṃ nirākurvann āha kṛtam
i[119.14]ti | na punar e[119.15]vam ācakṣāṇena dvir
uktābhāvo darśita iti boddhavyam | asyārthasyāsakṛduktatvāt ekavāraṃ prativihite
punaḥ pratividhāpayitari avajñāsaṃbhavenopahāsāṃyogāc ca kṛtaṃ kṛtam iti
nirdeśasya nyā[49b]1yaprāptatvād atiprasiddhatvāc ceti | nanu kiṃ
kurvantaṃ kartuṃ prayuṅkte punaḥ pūrvapakṣavādī yena punaḥ pūrvapakṣavādī
kārayatīty ucyata ity āha -- punar ityādi | nirloṭhitaṃ
[119.17] nirūpitaṃ nirṇītam iti yāvat
|
pūrvavan mīmāṃsakābhiprāyeṇa sāmarthyaṃ
sahakāribhyo jāyata [119.25] ity ācaṣṭe |
sāmarthyasyo[120.6]tpattiḥ tadvato 'nutpattiḥ
[120.7] |
{p. 358} samprati
prakārāntareṇāpi pratyabhijñāyā aprāmāṇyaṃ paramabhyupagamayituṃ bhūmikāṃ
racayann āha -- vyāvasthitasyaive[120.12]ti | ayaṃ cātrābhiprāyaḥ
-- bhavatu yāvad bījādāvucchūnoccūnatarādiviśeṣasya darśanāt
sāmarthyotpādādikalpanā na punar iha tathā adarśanād iti |
vyavasthitasyānyatvamanāpannasya | sāmarthyaṃ [120.13]
vijñānotpādādisāmarthyam |
apratibhāsamāno
viveko [120.14] yasya puṃ3saḥ sa tathā
|
yady api viveko 'sya pratyakṣato nāvagamyate
tathāpy etasmāt pramāṇāt tatsvabhāvasya sāmarthyasyotpattiḥ kalpyata iti
darśayann āha vijñānādī[120.15]ti | anutpattiprasaṃgāt
prāgasatsāmarthyaṃ cakṣurādisannidhāv utpadyata iti niścayaḥ |
kramiṇāṃ vijñānādikāryāṇāṃ yaugapadyodayaprasaṅgāt [120.15] |
4tac ca kramavad iti niścayaḥ
|
yady evam i[120.17]ti siddhāntī |
avikṛtam e[120.17]karūpam | apūrvasāmarthyasya yaḥ
pratibhāsa ākāras tena vivikto rahito ya upalādis
tadgrāhi | yata evaivaṃ tata evāvikṛtam iti ca draṣṭavyam |
anavaklṛptikhyāpanārtho vā[120.19]śabdaḥ
|
abhyupagamyatām evaṃ kā kṣatir ity āha tatheti
tadvat | 5sāmarthyam i[120.25]ty āgantukaṃ sāmarthyam
ity avasātavyam | dvividhaṃ hi sāmarthyaṃ prātisvikam āgantukañ ca | prātisvikī
ca śaktir avaśyaiṣitavyā | anyathā śilāśakalam api kṣityādisānnidhye
bījavadaṃkuraṃ kasmān na niva(rva)rtayatīti paryanuyoge kim uttaraṃ vācyam iti
hi teṣāṃ matam |
nanu sāmarthyam atiśayalakṣaṇaṃ
sahakāryādheyaṃ tato 'nyad eva tat ka6thaṃ
"sahakāripratyaya[sānnidhya]lakṣaṇasye"ty ucyata ity āha
ata[141]eve[121.3]ti | pratyāsattilakṣaṇasya sānnidhasya
tebhyaḥ sannihitebhyo 'nyasyānapapatteḥ | sānnidhyaśabdaparityāgena
sahakāripratyayalakṣaṇasyeti te evetyādy apy uktaṃ draṣṭavyam | ata
evābhyupagamād i[121.3]ti upāgatābhyupagamād i7ti
pratyetavyam | evam iccha[142]tā [121.6]
kṣaṇi[143]kataivety abhisaṃbandhanīyam
|
__________NOTES__________
[141] tata eva S
[142] icchato
S
[143] kṣaṇikatevai-S
___________________________
yac
chabdesyaitad vyākhyānaṃ yasmād i[121.21]ti | idaṃ śabdasya caitad
iti etad darśanam [121.21] | anuttarasyaivottarīkaraṇād
uttarīkṛtam i[121.24]ty uktam | evaṃ niyuñjānamaho mahāsāmarthyam
astu kā tavākṣamety āśaṃkya yadi nāmety avatārayituṃ na
cātre[121.25]tyādy āha | na cātra me kācid akṣamā
[121.25] kiṃtv itīyam asmākaṃ cintā cittaṃ
dunotī[122.3]ti samba8ndhaḥ | na cātra me
[121.25] ity anena ṭīkākāravacanenaikavākyīkaraṇapakṣety a(pya)smākaṃ
iti "asmado dvayoś ca" (Pā. 1-2-59) {p. 359} ity anenaikasminn evārthe
bahuvacanena draṣtavyam | evam asaṃbaddhavādiny apūjya eva pūjāvacanam
upasaṃhāraparaṃ draṣṭavyam | dainyodbhāvanam i[122.1]ty arthāt
saṃbodhyamānasya dainyaprakāśanam iti | nikṛṣṭasambodhane 'yaṃ hantaḥ
[122.1] śabda iti yāvat | tato 'pra[50a]
1savadharmakatvāt | apeto 'pagataḥ saṃtānaḥ [122.2]
prasūtiḥ paraṃparā yasya tathoktam | itinā [122.3] cintārūpam
upadarśitam |
śiraḥkampe cāsya satyam idam
astī[122.10]ty asya śabdasya prayogam ākalayya prayoktur abhiprāyaṃ
varṇayan pṛcchatī[122.13]ty ācaṣṭe | ata eva cedam āha -- kiṃ
tvayāstitvena pṛcchyata iti pārśvasthaṃ praśnayann āha kiṃ tad
i[122.13]ti | iti hetor āhārya iti pra2karaṇāt |
audāsīnyāpattir ity atreti śabdena idam āstitvenābhipretasya
nyāyyavacana[122.17]syākāro darśitaḥ | ata eva
nyāyyavacanasyāstitvena darśyamānasya rūpaṃ darśayan satym idam apy
astī[122.16]ti punar āha | yady evam asya nyāyyavacanasya
sadbhāvādanavadyam evāsmanmatam ity āśaṃ3kyāha kiṃtv
i[122.17]ti | kevalam idaṃ [122.17] vakṣamāṇaṃ
praṣṭavyosi |
pracyutam ajanakaṃ rūpam
utpannaṃ janakaṃ rūpaṃ dvandvaikavadbhāvam abhipretya pracyutotpannam ity
āha -- apracyuto(tā)nutpannatvenaiva ca
sthiraikasvabhāva[123.8]tvaṃ jñeyam
|
tadbhede 'pi [123.19]
janakājanakabhedepi | tasya [123.20] bhāvabhedasya |
aparāpekṣasvabhāvabhedalakṣaṇatvād i[123.20]ti
parā4pekṣo yaḥ svabhāvabhedo na bhavati svata eva yo
bhāvabhedalakṣaṇatvād iti | bhavata idaṃ bhāvatkam [123.21] |
ādhīyate [123.26] adhikriyate niyujyate vā | svarūpeṇa kartṛtve
vivakṣitasyāpi tādrūpya prasajyetety abhiprāyeṇāha e[144]ṣām api
pararūpeṇa kartṛtva [124.1] iti | pararūpeṇa kartṛtve iti para
eva kartā syāt | tasya tu tathātvaṃ5 harītakīṃ prāpya devatā
recayantīty anena tulyaṃ syād ity abhipretyāha -- pararūpeṇāpy
akārakatvād i[124.3]ti | asyottarasya [124.5] "sahitas
tatsvabhāvo na kevala" ity asya | prakṛtam upasaṃharann āha -- tasmād
i[124.10]ti | kathañcit ke[124.10]nāpi prakāreṇa na
kāryakriyāyā virāmaḥ | purastād api tasya svarūpasya bhāvād iti
bhāvaḥ |
__________NOTES__________
[144] teṣām
api-S
___________________________
6syād
etaj janakam asya rūpam avasthitaṃ janakañ ca tad ucyate yasmin saty eva kāryam
asti na tu yasmin sati kāryaṃ bhavaty eva, sati bhāvasyāka(kā)raṇasādhāraṇṇatvāt
| kāryam api tadbhā(tadabhā)ve {p. 360} nopapadyeta ity eva tasya kāryaṃ,
tadbhāve tu bhavaty avaśyam iti ko(kvo)payogo 'sya | tasmāt kathaṃ
tadrūpabhāvepi kāryakriyā7 prasaṃjanaṃ jyāya iti
|
atrocyate
akṣaṇikatvenāpracyutānutpannarūpāntare sarvāvasthāsamāne 'pi kāraṇaṃ yadi kāryaṃ
nopajāyate tarhi tatsvatantram āpadyeta | tathā ca na tat tasya kāryaṃ syāt |
tadavādi vārtikālaṃkāre prajñākaraguptena
--
"sarvāvasthāsamāne 'pi
kāraṇe yady akāryatā
||
svatantraṃ kāryam eva syān
na [tat]kāryaṃ tathā 8sati ||" iti
|
kāraṇapāratantrye ca tatkāraṇaṃ tatkāryaṃ
haṭhād eva janayet | tathāpy abhāve na tasya kāryaṃ syāt | tasmād a[kāraṇāt]
kāraṇasya viśeṣaḥ kāryasyāvaśyaṃbhāva evāvaśyañ ca vaktavyaḥ
|
nanu "tadbhā(tadabhā)ve na bhavati kāryam" ity
akāraṇād asya viśeṣaḥ | na hi tasyākāraṇasyābhāve tatkāryaṃ na bhavatīti, hanta
kuta etad avagamyate tada[50b]1bhāvaprayukto 'syābhāva iti | yadi hi
tadbhā(tadabhā)vasyābhāve tadbhāvalakṣaṇe kāryābhāvasyābhāvaḥ kāryabhāvalakṣaṇaḥ
syāt tadā tadabhāvaprayukto 'syābhāvaḥ siddhyed
itarathākāraṇābhimatābhāvaprayukto 'pi tadabhāvaḥ kiṃ na
kalpyate?[145]tadabhāvepi kāryābhāvasya bhāvān na tadabhāvaprayuktatāsyeti cet,
samānam idaṃ kāraṇābhimatepi | tasmād yathā 2tadavastha eva kāraṇe
svayam eva kāryaṃ na bhavati svātantryāt, tathā tadabhāvo 'pi svayam eva na
bhaviṣyatīti svātantryād eva | yaś ca svayam eva na bhavati nāsau niyamyata tena
paratantratve tasya kāraṇasya bhāve 'vaśyam eva bhavet |
tadāhaalaṅkārakāraḥ
__________NOTES__________
[145]
akāraṇābhimatābhāvābhāve 'pi ity arthaḥ
|
___________________________
"[146]tadbhāvepi
na bhāvaś ced abhāve bhāvitā kutaḥ
|
__________NOTES__________
[146] Pramāṇavā. Ālaṃ. pṛ.
74.
___________________________
tadabhāvaprayukto
'sya so 'bhāva iti 3tat kutaḥ ||" iti
|
tasmāt tadbhāve bhāvas tadabhāve cābhāva iti
viśeṣitaḥ kāryakāraṇabhāvo 'vaśyaṃ bhavatīti jñāpayati | tathā ca kāraṇe saty
avaśyaṃbhāvi kāryam āyātam iti kathaṃ kadācit kriyāvirāmaḥ
|
kiñ ca tathāvidho hi kāryābhāvo nirhetukatvāt
svayam eva bhavatīti yuktam api | bhāvas tu hetuparatantratvāt
sa4marthe hetau na bhavatīti na yuktam | tad
uktam
"abhāvo hi
padārthānāṃ svayam eva bhaved api
|
bhāvas tu
paratantratvāt kathaṃ hetor bhaven na saḥ ||" iti
|
{p. 361} nanu kāryābhāvasya svatantratvāt
"kāraṇe saty eva na bhavatī"ti yuktam evaitat | evaṃ tarhi na kāraṇābhāva
prayukto 'bhāva kathaṃ bhavet kāryasya(kāryam[147]asya) tataḥ svayam
e5va na bhavati, yaś ca svayam eva na bhavati nāsau tena niyantuṃ
śakyaḥ | tato yathā svayaṃ na bhavati tathā bhaved api | tato na tasya kāryam |
yadā tu kāraṇe sati bhaved eva tadā svarasanirodhepy aparāparakṣaṇotpattes
tadabhāva eva saṃtānocchedas tadabhāva eva ca saṃtānākṣepakṣaṇānārambho vā
su6jñāta(na) iti kāraṇapratibaddhatvaṃ siddhyati
|
__________NOTES__________
[147] "kāryam asya" Pramāṇavā.
Alaṃ.pṛ.
74.
___________________________
etena
tad api nirastamyadāhur eke yathobhayādhīnanirūpaṇā vyāptir ayogavyavacchedena
vyāpake nirūpyate vyāpye sati bhāva eva vyāpakasya nābhāva iti; vyāpyasya punar
anyayogavyavacchedena vyāpaka eva bhāvo vyāpyasya nānyatreti | evaṃ
kārya7kāraṇabhāvo 'py ubhayādhīnanirūpaṇopi kāraṇe 'yogavyavacchedena
nirūpyate, kāryotpādasya purastād bhāva eva kāraṇasya nābhāva iti; kārye punar
anyayogavyavacchedena kāraṇa eva sati bhāvo nānyasminn ity
anubhavānusārānniścīyata iti | uktayā nītyā tadbhāve 'bhavatas tatkāryatāyā
evābhāvaprasaṅgāt 8svabhāve 'bhāvamata(?)ś cātata kāryaḥ
kā(tatkāryakā)raṇatāyāḥ sa tu yā (?) abhisaṃbandhayata eva cātra bhavataḥ (?)
kāraṇasya mukhyasyānubhavo 'nyas tu tādarthyād upacaritakāraṇabhāvasyānubhava
iti svayam upacaritakāraṇānubhavarūpatva eveti | api ca yathā kāraṇe saty
avaśyaṃ bhāvam anicchatā kāryasya kādācit kādanvayāt tatkāra[51a]
1ṇam iṣyate | tathā kādācit kādavyatirekād api kin na kāraṇam iṣyate
yujyate vā | tasmāt kāryakāraṇabhāvaṃ niyatam icchatā yathā vyāptimān vyatireka
eṣṭavyas tathā vyāptimānn anva(mān anva)yopy avaśyaiṣitavyo 'nyathā
tadyo(tadayo)gād iti |
kiṃ ca sahitāvasthāyāṃ
tāvad asau bhāvaḥ kāryaṃ janayatītīṣyate | janayatīti ca ko 'rthaḥ ? kiṃ
kāryaṃ2 sattayābhisambadhyate kiṃ vābhisaṃtsyate? kiñcātaḥ ? yady
utaraḥ pakṣas tadā tasmiñ janayati na kadācit kāryaṃ satpratyayaviṣayaḥ syāt
sattayā abhisambandhasya bhāvitatvā(vitvā)t | athānya(dya) evopagamas tadā
vikalpadvayam, kim anenaiva svabhāvena pūrvam ayam avasthito 'thānyena | na
tāvad anyena, ekasya rūpadvayāyogāt | 3anenaiva svabhāvenāvasthāne ca
saṃpratīva tadāpi kāryaṃ sattayābhisambadhyata ity upetaṃ syāt | tathā ca
prakṛtakṛ(kṣa)tir iti kim asthānābhiniveśeneti | atha bhavato 'pi kim idaṃ
kāraṇatvaṃ? kiṃ prāgbhāva eva kiṃ vā prāg eva bhāvaḥ? yadi prāgbhāva eva, tadā
sthirasyāpi evam eva kāraṇatve su[148]sādhitasya4 nirākaraṇaṃ
prasajyeta | atha prāg eva bhāvaḥ, tad etatkṣaṇikatve siddhe siddhyati | tad eva
tu na siddham iti {p. 362} katham idam ucyamānaṃ śobheteti | āstāṃ prāgbhāva eva
kāraṇatvaṃ ko bādhaḥ? nanūktam evākṣaṇikasyāpi kāraṇatve sādhayituṃ śakye
tadanirākṛtir eva mahatī bādheti ceti | hanta kiṃ 5heturūpasya
lakṣaṇenākṣaṇikasya sattvaṃtathāgatair nirākriyate yenedam api vaktum
adhyavasitās tarkavidaḥ kathaṃ nāmeti cet | ucyate | prāgbhāva evāsau
sthirarūpāt kramākramākhyasya vyāpakasya nivṛttyā nivartate | yathā ca tasya
tābhyāṃ vyāptir yathā ca tatas tayor nivṛttis tathānyatra niṛṇītam iti
ne6ha hetulakṣaṇakāle 'prakṛtatvād ucyate | atha tad eva na
saṃgacchate | tarhi tad evocyatām | na tu hetulakṣaṇena tasyā nirākṛtir iti |
alam atārkikavacanenātinirbandheneti
|
__________NOTES__________
[148] atra svasādhitasya ity api
dṛśyate
|
___________________________
na hi
sa sāmī(hī)[tya]ity e[123.21]kena prakāreṇa
vyākhyāyāpareṇāpi prakāreṇa vyākhyātum
athave[124.10]tyādinopakramate |[149]asyā [124.10]
apekṣā7yāḥ |
__________NOTES__________
[149] asya
S
___________________________
nanūktam
eva pratyayāntarāpekṣasvakāryajananasvabhāvo bhāvas tat kathaṃ
pratyayāntarasāhityadaśāyāḥ pūrvaṃ kuryād ity āha
pratyayāntare[124.19]ti | tadatatkālayoḥ [124.23]
sahakārisāhityāsāhityakālayoḥ | kecit punaḥ "svahetubhir evāyaṃ
pratyayāntarasāpekṣakāryajananasvabhāvo janita [124.11]" ity atraiva
vipañcyate | 8yady evaṃdharmo 'yaṃ svahetubhir eva janitaḥ syāt tadā
na kadācij janayet | tathā hi yāvat sahakāripratyayasannidhikālas tāvad
akaraṇadharmāsau bhāvo 'nyathāsyā pūrvam api kartṛtvaṃ prasajyeta |
pratyayāntarasannidhikāle ca sa eva kiyatkālākaraṇasvabhāvo yaḥ prathame kṣaṇa
āsīt | tato naiva kuryāt ki[51b]1yatkālākaraṇadharmatvāt tasya
kriyāyāt (kriyāyāṃtu) sa eva svabhāvo na bhavet | yadvā tāvatkālāpekṣajanakasya
svabhāvasyānuvṛttes tādātmyaḥ(mye) tāvatkālam akriya eva | punar ante tathaiveti
katham ivākṣaṇikaḥ kadācid api janayet | tasmān na
pratyayāntarāpekṣajanakasvabhāvo bhāvaḥ svahetubhir janyata iti | tathā cāha
--
"tatsahakārisāpekṣa2janako
yadi hetubhiḥ |
bhāvaḥ
syāj janito nāsau kiṃcij janayet tadā
||
tathāhi sannidhīyante
yāvat te sahakāriṇaḥ
|
tāvan nūnam akartāsau
svabhāvas tasya vastunaḥ
||
eṣitavyo 'nyathā
pūrvaṃ tatkartṛtvaprasaṅgataḥ
|
tatsannidhānakāle ca
svabhāvo 'sya (?) vartate
||
tan na kuryāt kriyāyām
vā svabhāvosya no bhavet (?)
|
yadvā
{p.
363} tāvat samayasāpe3kṣajanakasyānuvṛ...ttataḥ
||
svabhāvasya tathāpy
eṣa tāvat kālam asatkriyaḥ
|
punar ante tathaiveti
kuryād akṣaṇikaḥ katham? ||" iti |
upagato
'ntyo [125.9] yasya sa tathoktaḥ | prasa[150]jyet
[126.22] yasya nipātasyārthakathanaṃ haṭhād i[126.22]ti
|
__________NOTES__________
[150] prasahya S
|
___________________________
sutarāma[127.15]tiśayena
|
santānam apy āśritya katham ucyata ity āha --
pūrvottareti [128.8] | kiṃ lakṣaṇaṃ nāma vastu4tas
tatra sahakāritvam ity āha -- pūrva[151]kṣaṇebhyas tv
i[128.10]ti | tasya [128.14] viśeṣya
|
__________NOTES__________
[151] pūrvapūrvakṣaṇe-S
|
___________________________
tatsamānakāla[152]kāraṇakṣaṇaḥ
[130.4] | pra[153]yātura(?)samānakālakāraṇakṣaṇaḥ | ekatvenādhim
uktasya [130.6] tad evedam iti niścitasya
|
__________NOTES__________
[152] tatsamānakālaḥ S
[153]
pradātura- ity api paṭhyate
|
___________________________
upanipatantīti
upanipātās te ca kṣaṇāḥ [130.13] tathā kṣaṇo yato 'nyo
nāsti kālaḥ sovacchedakatvenaiṣāṃ vidyata 5iti "[154]arṣa ādi"ty enad
vidhātavyaḥ | tenaikakṣaṇikasthāyīni vasturūpāṇīty arthaḥ | evam anyatrāpy
evaṃvidhe prayoge jñeyam | svarasataḥ [130.10]
svānurāgānnāśo(n)mukhatvād iti yāvat | prakaraṇāt kāryotpādaṃ
pratyanuguṇatvaṃ [130.15] pratyeyam | kṣepavatī
[130.19] kālavilambavatī
|
__________NOTES__________
[154] pāṇinīyasūtraṃ tu "arṣa
ādibhyo 'c (5.2.127) iti vartate | kiṃtu durvekena anyad eva kiñcid uddhata
bhāti | tathā ca atra "arṣa ādibhyo 'dityanenād vidhātavyaḥ" iti pāṭhaḥ samyak
sambhāvyate
|
___________________________
tadanāsādanam
eva katham ity āha -- kṣaṇānām i[130.27]ti6 | ayaṃ
niratiśayo 'yaṃ ca sātiśaya iti vivekasyābhāvāt |
kāryotpādānuguṇamā[130.28]dyam ity arthāt
|
yad uktam akṣaṇike tatsarvaṃ kṣaṇikeṣv api
mamaṃ yata [131.10] iti | teṣāṃ [131.12] kṣaṇikānām |
yad vā kṣaṇānām i[131.13]tīdam ubhayatrāpi sambandhanīyam | pūrvaṃ
svadeśasthityā tā(te) eva parasparataḥ samutpannaviśeṣāḥ sannidhīyante
[131.15] pratyāsīdanti | dūradeśavartināṃ kathaṃ
hetuphalabhāvapratiniyama ity āśaṃkāyāṃ nyāyam upadarśayann āha yena
yasyābhī[131.16]ti yena dūrasthitasahakārikṛtena viśeṣeṇa
saviśeṣā eva saṃnidhīyanta itīṣyate | tasya viśeṣasyotpattāv api
[131.22] |
{p. 364} naiva kāryotpādane
yogyās te 'smābhir iṣyante kiṃ tarhi kāryotpādānuguṇasyotpā8dane tat
kathaṃ tadupāyetyādy ucyamānaṃ śobhetety āśaṃkyāha yadi hi [132.5]
iti |
bhaṅgyā [132.20] vaktroktyā |
kiṃ puna[132.22]r hi dvistrir vā brūmaḥ | kiṃ tarhi śataśa eva
brūma ity arthaḥ | saṃpratyevam eva vyākhyānasya
niravadyatayāpūrvaṭīkākṛtaḥkaṭākṣayann āha -- evam i[132.23]ti |
ye [132.25]ṭīkākṛtaḥ| na viśeṣotpādanād evetyādigranthasya punar
uktatāpari[52a]1hārārthaṃ yatante yatnaṃ kurvanti |
hante[132.26]ti nipāto nāmantraṇamātre |
tadabhāvā[133.2]d viśeṣotpādābhāvāt
|
na sarvadāparāparayogosya saṃbhavati yenāsya
tannibandhano viśeṣaḥ kalpyata ity āha nahī[133.22]ti | ekam
evā[133.22]sahāyam eva | chāyāpi śītādyarthakriyākāriṇī vastv eva tv
anā(na tv ā)lokābhāvamātramiticchā[155]yodvatā (?) | na tu pratikṣaṇam ityādinā
ekadaivārthasyoktatvāt kathaṃ dviḥ punar grahaṇaṃ kṛtam ity āha kṣaṇikeṣv
i[133.29]ti | dvi[134.2]r dvau vārau "dvitricaturbhyaḥ suj"
iti | (Pā. 5-4-18) sucakenoktam ity āha tatra svarasata [134.2]
iti | tajjanmanimittam ity ācakṣāṇo mūle nimittasaptamīṃ darśayati
|
__________NOTES__________
[155] yoddhatā (?) ity api
paṭhyate
|
___________________________
parasparopasarpaṇādyāśrayād
eva pratyayaviśeṣād i[136.23]ti
janmanyaparasparasaṃpṛktalakṣaṇavyavadhāneneti draṣṭavyam | 3anyathā
vakṣyamāṇavirodhaḥ syāt | yasmin kārye kartavye 'nukūlo 'nuguṇaḥ sa cāsau
viśeṣaś ceti tathā āsād itas tadanukūlo viśeṣo yais te
tathā taiḥ [136.28] |
atha kena granthena
pūrvam anavasthoktā kathaṃ ca syād iti pārśvasthavacanam āśaṃkya taṃ prāguktaṃ
granthaṃ tasya cārthaṃ darśayann āha athe[137.1]tyādi | kathaṃ
4sā na bhavatīty āha tasye[137.4]ti | kuśūlādyavastham
api bījaṃ kṣityādinā kṛtaviśeṣaṃ kṣityādikam api tena kṛtaviśeṣam evopatiṣṭhata
ity asya praka[156]raṇa(kāra)syānubhyupagamāt [137.4] kiṃ
nāmābhyupetāmaty āha puruṣa[137.5]tyādi |
purvavatprakiraṇa[137.5]śabdo draṣtavyaḥ | kāryotpādānuguṇo
'yam ādyo viśeṣaḥ saṃparkakṣaṇā5nantarakṣaṇarūpas
tajjanakasya dharmaśabdād anicaṃ vidhātuṃ vyutpattiṃ darśayann āha
akṣepeṇe[137.14]ti | kāryatām ananubhavata [137.27]
iti tatkāryatāṃ ceti draṣṭavyam itarathā antyāvasthāprāpter abī(prāptena
bī)jādinā anekāntaḥ syāt |
__________NOTES__________
[156]
prakārasyānubhyupagamāt
S
___________________________
{p. 365}
bāhulyeneti vivṛṇvan prāyaḥ[137.28]śabdaṃ nipātaṃ darśayati
bāhulyenety asyārthe vartamānam | 6atha yena nyāyena
kṣaṇikasyaikārthakriyayā sahakāritvasaṃbhavas tenākṣaṇikasyāpi bhaviṣyati tat
katham evaṃ vibhajyata iti āha tatsambhavina [138.2] iti
|
svabhāvāntarotpattir api viruddhā kasmāt
kalpyata ity āha prāgakārakasye[138.3]ti | kathaṃ na virudhyata
ity āha tasyaiva hī[128.4]ti | tarhi pūrvasvabhāvasya katham
u(ma)7panaya ity āha -- tatre[138.6]ti
|
[157]tatsabhāvataiva
|
__________NOTES__________
[157] idaṃ "asau" (138.15) ity
asya arthakathanaṃ bhāti
|
___________________________
kim
itī[138.15]ti nipātānipātasamudāyaḥ kasmād ity asyārthe vartate |
mughe[138.15]ty ayam api nipāto vṛthety asyārthe
|
tāni [138.15] pratyayāntarāṇi
|
samprati vyākhyātaprabandhasya
saṃbhavaprastutābhidhānasaṃgatiṃ darśayann āha tad evam
i[138.17]ti | anekāntaparihārāyoktam asye(ktasye)[138.20]ti
"tatsvabhāvasya jananād" ity asya 8prasaṃgāt prastāvād āgataṃ
prāsaṃgikaṃ [138.23] kāryaṃ yatheṣṭam avināśaṃ hetu(ṣṭam
vināśahetu)naiva nivṛttiḥ kriyata ity āha vināśaheto[139.27]r iti
| mudgarādeḥ [139.28] sakāśāt, vastvantarasya
[139.29] pradhvaṃsalakṣaṇasya bhāve
|
vyavasthitarūpasya [140.5]
prācyenaiva rūpeṇa vartamānasya |
nanu yadi
svarasaniruddhāt tāmrāder upādānakāraṇād vahnyādeś ca
sahakāri[52b]1kāraṇād anyasyaiva dravyādirūpasya tāmrāder utpattir
ihācāryeṇopagamyate -- tarhipramāṇavārtike 'nenaiva yadavādi
--
"sahakārāt sahasthānāśaṃkā agnitāmra(sthānam
agnitāmra)dravatvavat" (Pramāṇavā. 1.6.4) iti tadvirudhyeta | śakyate hi
tatrāpīdaṃ vaktum upādānāt tasmāt tasmāc ca sahakārikāraṇād anyad eva tat
tathotpannam | na tv agnis tāmradravatvaṃ saha tiṣṭhata iti cet | satyam,
yathāśruti2 syād virodho yathā tv avirodhas tathāsmābhirviśeṣākhyāne
khyāpitam iti tata evānugantavyam iti |
{p. 366}
asthitisvabhāvo '[140.19]sthitisvarūpo dharmaḥ parāśritatvāt |
tasyotpattiḥ | tato [140.12]sthirarūpād dharmād
vināśahetusamudbhūtāt | iti[140.19]r ucyamānasyākāraṃ darśayati |
para eva praśnayann āha -- kathaṃ jñāyata [140.22] iti |
avasthānāt [140.24] tasya vināśasya kāṣṭhāder
i3ti prakaraṇāt | tathāpi tasya tathātvam katham ity āśaṃkya para
evāha yadī[140.24]ti | tadasaṃbhavepi [140.25]
vināśahetvagnyādyabhāvepi | tarhi na nivartetaivety āśaṃkya sa evāha tasya
svabhāvene[140.25]tyādi | yad uta [140.26] yad etat |
yat tasmāt tasya vināśo bhavatīti bruvatā parakāryatvaṃ tasya kathitaṃ bhavatīty
āśaṃkya sa evāha parasmā4d i[140.27]ti | uktam
evārtham upasaṃhāravyājena sphuṭayann āha svahetubhir evāyam
i[140.28]ti | atramīmāṃsakasya sahāyakaṃ darśayann āha -- tad
uktam i[141.2]ti | yena svabhāvena virodhinaṃ
[141.4] apekṣya nivartata [141.3] iti yojyam |
anyeṣāṃ kṣaṇikavādināṃ mudgarādikam a[141.4]pekṣya
nivartata iti sambanddhavyam
|
bhāvacyuti[141.8]r bhāvasyābhāvaḥ
prasajya5pratiṣedha ity arthaḥ, avadhāraṇenānyasya virāmaḥ | sāpi
katham ahetur ity āha -- tasyāś ce[141.9]ti | yadi sā bhavitrī
katham ahetukā bhaved ity āśaṃkya sa evāha -- nahī[141.9]ti | ko
nāmāsya bhāṣitasyārtha ity āha kevalam i[141.10]ti
|
idam anantaroktam uttaraṃ kartṛ
vikalpadvayaṃ karma nātikrāmati [141.12] |
nityavikalpasyāvakāśo [141.14] nāstī6ti bruvato 'yam
āśayaḥ | sa hi nitya ucyate yo naiva vinaśyati na cāyaṃ tathopagata iti |
ne[141.15]ti siddhāntī | tadupagamepi [141.15]
kālāntarasthitidharmatopagamepi | saṃvatsara [141.16] iti
"kālādhvanor atyantasaṃyoga" (Pā. 2-3-5) iti dvitīyā | samvatsaraṃ vyāpya
sthita [141.18] ity arthaḥ | yady ekadivasāv ati(se 'ti)krānte
saty ekadivasā(sa)nyūnasa2mvatsare sthitidharmā syāt tadānayoḥ
svabhāvayor viruddhadharmādhyāsena bheda eva bhaved ity abhiprāyeṇa sa eva
tad antepī[141.18]ty āha | ye(te)naiva nyāyena
dvitrikṣaṇasthitidharmotpādāvagamepi nityatopagamo 'vagantavyaḥ | anena
[141.27] akṣaṇikavādinā | pūrvoktena [142.3] "tadantepi
sa evāsya svabhāva" ity anena nyāyena yuktyā
tadayogā[142.5]n nāśāyogāt
|
ne[142.9]ti siddhāntavādī | ata
eva [142.9] virodhisannidhānāpekṣatvād eva vināśasya
tannibandhanatvaprasaṃgāt [142.8] apekṣaṇīyavirodhikāraṇatvaprasakteḥ
| {p. 367} hetubhāvasya [142.10]
[53a]1hetutvasyāpekṣā kāryeṇāpekṣyamāṇadharmasyaivāpekṣā sā
vivakṣitatvāt sā lakṣaṇaṃ [142.11] yasya tadbhāvas tattvaṃ tasmāt
| kaḥ punar i[142.12]ti siddhāntī | ayaṃ cāsyāśayo yadi vināśo
'nyathā nopapadyate parataś ca na bhavati taṃ cāpekṣata iti pramāṇasiddhaṃ syāt
kalpyeta vaitat, yadi param etad eva nāstiīti | pūrvam akiṇcitkaratvena
virodhitvam upetya tadapekṣā2yāṃ uktam | saṃprati tu virodhitve
'kiñcitkaratvam eva nāstīti darśayann āha kathañ ce[142.15]ti |
nāma[142.16]śabdo 'saṃbhāvanāyām iha
|
samayaḥ [142.20] siddhāntaḥ |
tadbhāva eva [142.27] mudgarādibhāva eva | teṣāṃ
[142.27] kapālādīnāṃ bhāvāt utpādāt | yathā tadbhāvabhāvitvaṃ
teṣāṃ tathā darśayann āha -- vegavad i[142.28]ti | kasmāt
saṃjātātiśaya ity apekṣāyāṃ yojyam paraspare[142.28]tyādi |
3kāryamukhenoktvā kāraṇamukhenāpy āha tasya ce[143.2]ti
| tasya vegavanmudgarādisahakāriṇo ghaṭakṣaṇasya
|
parasparaparihārarūpatvāt
[143.10] parasparaparihārasthitarūpatvāt | vināśaḥ kathaṃ tasya
svabhāvo bhavitum arhati yena evam ucyata ity āha --
vinaśyatī[143.14]ti | bhāve vihito ghañ a(ku)to vacanāt
ka4rtari bhavatīty āśaṃkyāha -- bahulam i[143.14]ti |
"kutyalyuṭo bahulam" (Pā. 3-3-113) ity asmād vacanād ity arthaḥ
|
vināśaṃ pratyanapekṣāṃ
[143.23] pratipādye[143.24]ti yojyam | anapekṣāṃ
vinaṃṣṭur ity arthāt | kathaṃ pratipādyety āha -- tad i[143.23]ti
| taddhetvayogena vināśahetvayogena | ayoga eva kuta ity āha --
asāmarthye[143.24]ti | pūrvācāryaśabdenācāryadignāgo
'bhipretaḥ |
syād etat tatra khalu viparyaye
bādhakaṃ pramāṇam ucyate yat sādhyaviparyaye hetor vṛtti(ttiṃ) bādhamānaṃ
sādhyasādhanayoḥ pratibandhaṃ sādhayati | na tu yat sākṣād eva sādhyaṃ sādhayati
| iyaṃ cānapekṣā sākṣād eva kṣaṇakṣayitāṃ kṛtakānāṃ satāṃ sādhayituṃ śakteti |
6tathāhi ye yadbhāvaṃ pratyanapekṣās te tadbhāvaniyatā yathāntyā
kāraṇasāmagrī svakāryotpādane | vināśaṃ pratyanapekṣāś codayān antaram ime
kṛtakā bhāvā iti -- prayoge kṛte kṛtakānām eṣāṃ kṣaṇikatā kiṃ na pratīyate yena
kṛtakatvāddhetos tatsiddhiḥ prārthyate | tasmād ayaṃ maulo hetur vaiyarthyam
ātmanaḥ paśyan nai(śyan ne)vaṃ viparyaye bādhakaṃ pramāṇaṃ sādhyasiddhau sahāyam
apekṣayituṃ kṣaṇam api na kṣamata iti | na vayaṃbhaṭṭārcaṭena kṛtakatvasya hetor
evaṃrūpe vuparyaye bādhakapramāṇe pradarśite sati {p. 368} caivaṃ gaḍupraveśe
'kṣitārānirgamakalpite yathāśruti suśliṣṭaṃ kiñcid vaktumīśmahe,
kevalaṃvārtikakāra8sya kṛtakatvahetor vyāptiṃ samarthayituṃ
pūrvācāryaiḥ kāmanapekṣāṃ bruvatoyam abhiprāyaṃ (?) prakāśayituṃ sahāmahe |
anapekṣaśabdena hy anapekṣāsūcitaṃ bādhakam abhipretam | na tv etadai(d e)va
bādhakaṃ pramāṇam | tathāhi kṛtakatvasyodayānantaram avināśitve sati vināśaṃ
prati sāpekṣatvaṃ syāt | anyathā vināśayogāt | vināśaṃ [53b]
1pratyanapekṣatvaṃ taddhetuyogād avagataṃ tasya vyāpakam tatas
tadvyāpakaṃ svaviruddhavidhinā vipakṣāt tadbhāvāniyatatvād udayānantaram
avināśitvalakṣaṇāt nirvatamānaṃ svayam api vyāpyaṃ kṛtakatvam ādāya nivartata
iti vyāptisiddhiḥ | tataś ca vyāpakavirudhopalambhāt kṛtakasya hetor nivṛttir
iti vyāpakopalabdhivuparyaye bādhakaṃ pramāṇam -- eta2t sucanārtham
anapekṣāṃ (?) bādhakaṃ pramāṇam asyābhimatam | ye yadbhāvaṃ pratyanapekṣā ity
etad api yady anantaroktasūcanād bādhakaṃ pramāṇam ucyate, kāmam ucyatāṃ kaḥ
pratikūlo 'nukūlam ācarati | na tu jātu tad eva bādhakaṃ pramāṇaṃ vaktuṃ yuktam
svātantryeṇa kṣaṇikatvasya tena sādhanāt | tad ukyamācāryaśāntarakṣitena
--
"tatra ye kṛtakā
bhāvāḥ sarve te kṣaṇabhaṅginaḥ
|
vināśaṃ prati sarveṣām
anapekṣatayāsthiteḥ
||
yadbhāvaṃ prati yan
naiva hetvantaram apekṣate
|
tat tatra niyataṃ
jñeyaṃ svahetubhyas tathodayāt
|
nirvibandhā hi sāmagrī
svakāryotpādane yathā
|
vināśaṃ prati sarvepi
nirapekṣāś ca janminaḥ ||" (Tattvasaṃ. 353-355) ityādi
|
ye punar imaṃ do4ṣam upadarśitaṃ
prativada[158]nto yathāśruti bādhakaṃ pramāṇam idaṃ samarthayitum īśate na tān
vayaṃ[159]vidmaḥ pratyutopakāriṇa eva manyāmaha iti | tarhi pūrvācāryair
akṛtakasatāṃ kṣaṇikatvam uktam, tathā ca nityatvam urpakṣeta(?)m ity
āśaṃkyopasaṃhāravyājenāha -- tad evam i[144.9]tyādi | ahetoḥ
svabhāvādiniyamāyo5gād ity abhiprāyeṇāha kṛ[160]takatvasya
sato 'bhāvād i[144.9]ti
|
__________NOTES__________
[158] "bahanto" ity api paṭhyate
|
[159] atra yadi "dviṣmaḥ" iti pāṭhaḥ syāt tadā bāḍhaṃ saṃgacchet |
[160]
akṛtakasya S
|
___________________________
sāmānyenety
asya spaṣṭīkaraṇaṃ kṛtake[144.25]ti
tatsvabhāvasāpekṣatvāddhi[144.23]nāśisvabhāvasāpekṣatvāt |
vināśisvabhāvasāpekṣa[161]ṇād i[144.24]ti hetubhāvena
viśeṣaṇam | iti[144.25]r hetau | {p. 369}
a[162]napekṣāyā [144.25] hetubhūtāyāḥ svato nasvataḥ
sva(naśvarasva)bhāvatā tasyā pra(a)si6ddheḥ
hetvantaravyāpāraniṣedhamātrābhiprāyeṇa sva[163]to [144.25]
grahaṇaṃ draṣṭavyam | abhidhānīyam abhidhātum ucitam iti manyamāna
[144.27] ācārya iti prakaraṇāt | saṃbhāvanāyāṃ [145.4]
nyāyabalāyātāyām iti draṣṭavyam
|
__________NOTES__________
[161] sāpekṣāṇām S |
[162]
anapekṣayā S |
[163] sato S
|
___________________________
nanu
sattāyogāditaḥ satvam akṣaṇikasyopapatsyate tat kathaṃ śaktir hi
[145.18] -- ityādy ucyamānaṃ śobhata i7ty āśaṃkyāha
evaṃ manyata [145.20] iti | tripadārthasatkarīti sattā tair iṣyata
ity abhiprāyeṇāha -- sāmānyādī[145.22]ti | ādiśabdāt
viśeṣasamavāyaparigrahaḥ | svarūpasattve ca teṣām iṣyamāṇe tadvad anyeṣām api
kiṃ [na] bhavet? itaretarāśrayatve caikāsiddhau dvayāsiddhir doṣaḥ | teṣāṃ
[145.24] vandhyāsutādīnām | tasyaiva sattāyoga ity
arthasāma8rthyam eva bhāvalakṣaṇam āyātam i[146.3]ty
eṣa eva pāṭhaḥ iti[146.2]śabdena hetvabhidhāne arthyata ity artho
dāhapākādis tatra sāmarthyaṃ tad eva bhāvalakṣaṇam āyātam iti saṃgatatvāt |
tasyaiva sattāyoga ity artha iti pramādapāṭhaḥ | evaṃ hi sāmarthyam eva
bhāvalakṣaṇam ity akāraṇam uktaṃ syāt ke ca(kva ca) tatsāmarthyam iti ca noktaṃ
bhavet tasmā[54a]1d ity adhyāhṛtya vyākhyāne ca kliṣṭam iṣṭaṃ syād
iti | atraivopapattyantaraṃ samuccinvann āha -- itthaṃ ce[146.3]ti
anena vakṣyamāṇena prakāreṇa | evam
a[146.3]rthasāmarthyabhāvalakṣaṇam iti | tam eva prakāraṃ darśayann āha
anyathe[146.3]ti | arthasāmarthyād anyena prakāreṇa
|
mīmāṃsakādīnāṃ sattvalakṣaṇam
apāsyadigambarasyāpi dūṣayitum āha | utpāde[146.6]ti2 |
yady evam
āhuḥ:-
"ghaṭamaulisuvarnārthīṃ
nāśotpādasthitiṣv ayam
|
śokapramodamādhyasthyaṃ
jano yāti sahetukam ||" [Āptamī.
59]
"na nāśena vinā śoko
notpādena vinā dhṛtiḥ
|
sthityā vinā na
mādhyasthyaṃ tasmād vastu trayātmakam ||" iti
|
tathā
"prayovrato
na dadhyatti na payotti dadhivrataḥ
|
agorasavrato nobhe
tasmād vastu trayātmakam ||" [Āptamī. 60] iti
|
katham ayu3ktam ity āha
ghrauvyeṇe[146.7]ti | virodhāddhetor ekasmin dharmiṇyayogāt
[146.7] | eṣām ity arthāt | anenāsaṃbhavitāṃ lakṣaṇadoṣam āha --
yathoktaṃ [146.10] yādṛśam uktaṃ utpādvyayaghrauvyātmakaṃ lakṣaṇaṃ
yasya tat tathoktam | utpādavyayaghrauvyāṇām {p. 370}
asattvaprasaṅgenāvyāpitālakṣaṇadoṣo draṣṭavyaḥ na cāsaddhis tair anyasya yogo
4yukta iti | anyathā [146.12] svajñānajananam apy
ayogyaśaktatvopagame(ma?)prakāreṇa(?) yadi hi sāmānyād iti svajñānaṃ janayet
tadārthatvena vyavasthāpyeta nānyatheti bhāvaḥ |
ādi[146.12]śabdena dravyāvyavasthādisaṃgrahaḥ
|
kṣaṇi[164]katva [146.27]
iti sat saptamīyam | kramayaugapadyābhyām i[146.28]ti
kramayaugapadyakāritvābhyām iti dra5ṣṭavyam itarathā
kāryadharmābhyāmābhyāṃ kāraṇadharmaḥ kāryakāritvaṃ katham iva vyāpyeta |
yathācāmū kāryadharmau tathopariṣṭādbhaṭṭārcaṭena eva sphuṭayiṣyate
|
__________NOTES__________
[164] akṣaṇikatve S
|
___________________________
arthakriyākāritvamātrakramākramakāritvātmakārthakriyākāritvaviśeṣayoś
cobhayavyāptikatvātmakaṃ sattvaṃ kramākramakāritvābhyāṃ vyāptam i6ty
ucyate | anyathā sāmānyena viśeṣo vyāpyate | vṛkṣatveneva śiṃśapātvam | na tu
viśeṣeṇa sāmānyaṃ vyāpyate | vṛkṣatvam iva śiṃśapātveneti | katham idam
ucyamānaṃ śobheteti | tato [146.29] vyāpyavyāpakabhāvāt
kāryakāraṇaśaktarūpavyāpakayoḥ kramākramakāritvayor
nivṛtte[147.1]r nivṛttatvāt | ta(ka)dā nivṛttir ity apekṣāyām āha
akṣaṇi7katva [147.2] iti akṣaṇikatve sati |
tatra evākṣaṇikatvād vipakṣān nivṛtter iti ca sāmarthyād apādānaṃ draṣṭavyam |
kathaṃ tayos tato nivṛttir ity āha -- virodhād i[147.1]ti |
virodhād ity anupapatter ity artha, na tu śāstranirdiṣṭalakṣaṇayor
virodhayor anyataravirodhavaśād iti | "virodhaśabdenāyogasya vivakṣitatvāt tataś
cākṣaṇikasya kramayaugapadyābhyām 8arthkriyāsiddhim
anusaratāsaugatena[165]virodhy apy akṣaṇikaḥ[166]pratyetavyo
virodhipratipattināntarīyakatvād virodhasiddhir[167]iti yadīritaṃśaṅkarācāryeṇa
tadapahastitam | ayogapakṣe 'pi yāvat sambhavaṃ dūṣaṇaṃ pratividhānaṃ
cāsmābhirviśeṣākhyāna eva vistareṇābhihitam iti tata evāpekṣitavyam iti. anena
ca yasya [na] kramākramayogo na ta[54b]1sya kvacit sāmarthyam,
yathākāśakuśeśayasya. asti cākṣaṇike sati vyāpakānupalambhaḥ sattvahetoḥ
sādhyaviparyaye bādhakaṃ pramāṇaṃ darśitaṃ veditayam | yathā
cāsyāśrayāsiddhatvadoṣo na saṃbhavati |
a(ta)thāsmābhiścatuḥsa(śa)tyāṃkṣaṇabhaṅgasiddhauviśeṣākhyāne cākhyātam iti tata
evāvagantavyam iti. viruddhayoḥ [147.3] sattvāsattvayoḥ | tato
'kṣaṇikatvāt |
__________NOTES__________
[165]
saugatenaem.(cf. Steinkellner 1963: 8 frag. 6) : saugate HBṬĀ
[166] virodhy
apy akṣaṇikaḥem.(cf. Steinkellner 1963: 8 frag. 6) : virodhyasya kṣaṇikaḥ HBTĀ
[167] virodhasiddherem.(cf. Steinkellner 1963: 8 frag. 6) : virodhasiddhir
HBTĀ
___________________________
2kramayaugapadyābhyām
eve[147.6]ty atra kramayaugapadye kāryadharmāv eva vivakṣite |
tenāyam arthaḥ -- kāryam aṅkurādikaṃ bījādinā [147.6] kevalaṃ vā
kriyetānyasahitaṃ {p. 371} ceti | kāryajanmanaḥ[168][147.8]
kāryotpatteḥ | viprakarṣiṇāṃ [147.10] svabhāvādiviprakarṣayuktānāṃ
ne[147.14]ti siddhāntī | ubhayathā [147.15] tasya
prakārāntarasya dṛśyatvādṛśyatvaprakāreṇa | kāryāntarasāhityāsāhityarūpe
krama3yaugapadye vivṛṇvatā cānena kāryadharmatvaṃ kramayaugapadvayor
vyaktam upadarśitam?| ata eva kramayaugapadyābhyāṃ kāryakriyāvyāptety asmābhir
vyākhyātaṃ tathā | tadubhayāvasthāvirahepi [147.17]
kāryāntarasahitāsahitāvasthābhāvepy aṅkurāder iti prakaraṇāt |
anyathābhavanaṃ [147.18] prakārāntaram | bhavatv evaṃ, tataḥ kim
āyāta4m ity āha -- tasya ce[147.18]ti | anena
dṛśyātmatvaṃ tasya samarthitam | astuṃ dṛśyānupalambhāt kasmiṃścid deśe kāle ca
tasyābhāvavyavahāro 'nyasmin punar deśe kāle cāpratiṣedhāt kathaṃ tatra
prakārāntarasyābhāvaḥ siddhyatīti āśaṃkyāha | tasya
ce[147.23]tyādi | aṅkurādibhāvasya aṅkurādyutpādasya
avasthādvayabahirbhāvaniṣe5dhe
kāryāntarasahitāsahitāvasthābahirbhāvas tābhyāṃ prakārāntaraṃ tasya niṣedhe
dṛśyānupalambhakṛte sati hy ani(sati ni)ṣedha ity āha -- kayościd
i[147.24]ti | deśāntarādau (147.24)
bhāvepī[147.25]ti tasyāṅkurāder iti prakaraṇāt na kācit kṣatiḥ
[147.25] | kiṃ bhūte deśāntarādāv ity āha
krameṇetyā[147.24]di | itarasmin vā [147.24]
yugapadaṅkurādi6bhāvavati vā | etac ca hetubhāvena viśeṣaṇam | ayaṃ
cāśayo deśāntarādir apy etad deśāntaravat kramena vā tadbhāvavān yugapad vā
bhavitum arhati, tadubhayāvasthābahirbhāvasya niṣiddhatvāt | sati caivam adoṣa
eveti | na kācit kṣatir i[147.25]ti bruvataś cāyam abhiprāyaḥ --
kāryasya caikatraikadāvasthādvayabahirbhāvo niṣi7ddho 'nyadāpi tena
bhavatā pramāṇaparidṛṣṭātmanaiva bhavitavyam anyathā tat kathaṃ deśāntarādau
prakārāntaram āśaṃkyeti(kyeteti) | prakaraṇam upasaṃharann āha
ta[ta] [147.25] iti
|
__________NOTES__________
[168] kāryātmanaḥ
S
___________________________
nanu
saṃpratyevoktaḥ svabhāvānupalambha evetyādi tat katham idānīm ucyate
pratyakṣa [147.25] ityādīti cet | naiṣa doṣaḥ pūrvaṃ hi mūḍhaṃ
pratipattāraṃ prati tathoktam adhunā punar amūḍhaṃ pratī8ti ko
vyāghātaḥ |
kramayaugapadyayor
i[148.1]ti kramākramayor ity arthaḥ sakṛtapratyupalakṣaṇena
yaugapadyaśabdenākramasyaiva vivakṣitatvāt anyathānyo 'nyavyavacchedarūpatā
durupapādāpadyate tataḥ sarvatraivākramārthī(rtho) yaugapādyārthaḥ | ata
evāsmābhir akramaśabdena yaugapadyamanūditam iti | tasya [148.3]
prakārāntarasya pratiṣedhaḥ | [55a]1ubhayaniṣedhātmakam eva
prakārāntaraṃ kiṃ {p. 372} na bhavati yenaikaniṣedhanāparavidhānāt tasya niṣedho
bhavatīty āha -- vidhipratiṣedhayor i[148.4]ti | ayam abhiprāyaḥ
-- kramo na bhavatīti ayam evākramavidhiḥ | sopi na bhavatīti tadaiva tasya
niṣedhaḥ anayoś caikādhikaraṇayor ekakālikayor virodhas tasmāt
tathābhūtasyā...ṃ...va iti | tasyāpratiṣedha [148.3]
2iti tv apāṭha ea | kāraṇam api kāraṇāpekṣayā kāryam eveti
kāraṇagrahaṇam, na tu kāraṇatvenāsyopayogo 'tra kaścit | karya eva
prakārāntarāsaṃbhavasya cintyatvāt; yad vā kāraṇena kriyamāṇe kārya iti
jñāpanārthaṃ kāraṇagrahaṇaṃ vāstavaṃ rūpa(varū)pānubādakaṃ pratiṣedhasya
yadviruddhaṃ tasyopalabdhir ity āśaṃkā etad evopapādayann āha
vyavacchidya3māne[148.10]ti | itarasya
vyavasthānam i[148.10]ti tathavyavacchidyamānaprakārād
itaravyavasthānam iti tathā |[169]sambhavaṃ hetoḥ [148.15]
sadbhāvam iti prakaraṇāt | saṃbhavagrahanaṃ copalakṣaṇaṃ tena
pūrvasiddhāṃ ca vyāptiṃ pradarśyety api draṣṭavyam | virodhasādhanam
evā[148.15]rthāt prākpravṛttam ity avaseyam | bādhakam ity
asyāviruddhopalabdheḥ sādhyavi4paryaye bādhakaṃ
[148.15] pramāṇam ucyata iti cādhyāhāryā(rya)kriyāpekṣayāyaṃ
ktvāpratyayaḥ kāryo 'nyathā kāṃ kriyām apekṣyeyaṃ pūrvakālā pradarśanakriyā
pradarśayitavyā yatrāyaṃ bhavet, yathāśruti bhinnakartṛkāyāṃ ca kriyāyām ayaṃ
prasajyeta puruṣasambadhitvāt pradarśanasyeti | viruddhamātrābhiprāyeṇa
śītoṣṇasparśayor i[148.16]ty udāharati
|
__________NOTES__________
[169] sadbhāvaṃ
S
___________________________
nanu
kramākramābhyāṃ kāryaṃ kāmaṃ vyāpyatāṃ tathāpy akṣaṇikaḥ krameṇākrameṇa vā
kāryaṃ kariṣyati | sati caivaṃ vyāpakānupalambho 'siddha ity āśaṃkyāha --
tatreti [148.18] | aviśeṣāt [148.18]
pūrvarūpāviśeṣāt | etad eva dṛṣṭāntavyājena vyanakti akārakāvasthāyām
ive[148.18]ti | apekṣitasahakāripratyayaḥ sa6nkaroti
nānyadety āha -- sahakāryapekṣā ce[148.19]ti |
anupanyasanīye[148.20]ti ca sambandhaḥ; kuta ity āha
dvividhasyāpī[148.19]ti | atha yathā bhinnadeśānekakāryakāritvam
ekasya svahetu(to)s tathotpādād upapadyate
taddhi(tadvadbhi)nnakālānekakāryakaraṇam upapatsyate tat kutaḥ
kramakāritvānupapattir akṣaṇikasyeti ceti(cet) | tad
etacca7tuḥsa(śa)tyāṃ kṣaṇabhaṅgasiddhāv asmābhiḥ sūktaṃ pratyuktam
iti tata evānugantavyam |
nanu kāraṇalakṣaṇasya
kramasya kṣaṇikapakṣepy anupapatteḥ samāno doṣa iti ced etad api tatraiva
nirṇitam iti nehocyata iti | sarveṣāṃ [148.20] ceti
dvitīyādikṣaṇabhāvinām ity avaseyam | ekakriyākāla eva [148.20]
prathama kṣaṇakriyākāla {p. 373} eva |
tatkāraṇa[ka]sya8 [148.21]
dvitīyādikṣaṇabhāvitvenābhimatakāryakārakasya tadaikakriyākale,
eva[148.20]kāro bhāvād ity asmāt paro draṣṭavyaḥ | anena ca
yad yadā yajjanasamarthaṃ tat tadā janayaty eva yathā antyā kāraṇasāmagrī |
dvitīyādikṣaṇabhāvitvenābhimatakāryajanasvarūpaś cākṣaṇikaḥ prathamakṣaṇa iti
svabhāvahetuprasaṅgaṃ sūcayati | nāpi yugapat [148.21] |
"[55b]1akṣaṇikaḥ kāryāṇi karotī"[148.18]ty abhisambadhyate |
yena svabhāvena tatkāryamajījanat tasya svarūpasyānuvṛtter ity abhipretya
punas[170]tatkaraṇaprasaṅgāc ce[148.22]ty āha | anenāpi
samudāye yajjananasamarthaṃ tat tadā ta tajjanayaty eva yathāntyaḥ kāraṇakalāpaḥ
| kṛtakatvenābhimatakāryakaraṇarūpaś cākṣaṇiko dvitīyādikṣaṇa iti
svabhāvahetuprasaṅgam e2va darśayati | anayoś ca prasaṅgahetvor
upadarśitayor arthādunnīyamānayoś ca prasaṅgaviparyayayor yāvat saṃbhavaṃ
dūṣaṇaṃ taduddharaṇaṃ cāsmābhirviśeṣakhyāne samīcīnaṃ nirūpitam iti tata
evāvagantavyam iti | akārakarūpāviśeṣād [148.23] idānīṃ yad
akārakarūpam asya tasmād aviśeṣād ity artho 'vasātavyaḥ |
bhedaprasaṅgaḥ [148.25] śaktāśaktayo3rūpayor ity arthāt
| atraivopapattyantaram upacinvann āha nityaś ce[148.25]ti
|[171](pūrvottarakālabhāvā ca upapattyor bhedo 'vaseyaḥ pūrvakālahetur akāle ca)
ekadā [128.28] ekasminn eva kṣaṇātmani kāle sarvasya
kartavyasyaikadā [148.29] eva kṛtatvād arthakriyākāritvābhāvād
asattvaṃ syāt | iti[149.1]r hetau | prakaraṇam upasaṃharann āha
eva[149.2]m iti
|
__________NOTES__________
[170] punas tatkriyāprasaṅgāt S
|
[171] koṣṭhakāntargataḥ pāṭhaḥ asambaddho bhāti
|
___________________________
ārya4jñānaṃ
tanvaṃtīti āyatanāni | cakṣurādīni [149.3] ca tāny
āyatanāni ceti tathā | antarvyāptivādinopy asya mate pramāṇasiddhasyaiva
dharmitvaṃ vācyam anyathāntarvyāptir asamarthitā syāt | tataś
cakṣurādyāyatanānām amīṣāṃ pramāṇasiddhānām iti draṣṭavyam
|
syād etad yat sat tatkṣaṇikam eveti niyataṃ
kṣaṇikatvaṃ sādhayituṃ kila sa5ttvākhyo hetur upadīyate | ayaṃ
cākhilaṃ vastu nākṣaṇikaṃ nāpi kṣaṇikam iti sādhayan sādhyaviparyayasādhānād
viruddha eva | tathā cāvādīdvādanyāye syād vādakeśarī-- "akhilasya vastuno
'nekāntikatvaṃ sattvāt | anyathārthakriyā kutaḥ" -- iti | etac ca vyācakṣāṇena
kulabhūṣaṇena ṭīkākṛtā evaṃ vyākhyātam upa6pāditañ ca --
"akhilaṃ carācaraṃ sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭaṃ vastu
dharmitvenopāttam | anto dharmo naiko 'neko 'nta ātmā svarūpaṃ yasya
tadbhāvas tattvam -- ayaṃ sādhyo dharmaḥ sattvād iti hetuḥ |
anyathānekātmakatvābhāvaprakāreṇa -- {p. 374} arthakriyā kāryaṃ
saṃ(ryasaṃ)pādanaṃ kuto na kutaścit | anenānyathānupapatter viparyaye
bādhakaṃ pramāṇaṃ samarthakaṃ darśitam
--
"anyathānupapannatvaṃ
yasyāsau hetur iṣyate
|
dṛṣṭāntau dvāvapistāṃ
vā (?) yācātau hi na kāraṇam ||" iti nyāyāt |
tan na tāvad akṣaṇiko
bhāvaḥ kāryaṃ kaṛtuṃ śaknoti | tasya kramayaugapadyābhyām
arthakriyāvirotacata(rādhāt) nāpi kṣaṇiko bhāvaḥ kāryaṃ kartuṃ prabhavati |
tathāhi kiṃ kṣaṇiko bhāvaḥ svasattākāle kāryakaraṇasva8bhāvo
'thānyadā | yadi prathamavikalpas tadā tadaiva kuryāt | svasattākṣaṇe ca
kāryakṛtau sarvaṃ jagadekakṣaṇavarti prāpnoti | tathāhi kāraṇaṃ svasattākṣaṇa
eva yat kāryam akṛta tad apy anyasya kāraṇam iti tad api tadaiva svakāryaṃ
kuryāt | tad api kāraṇam anyasyeti tad api tadaiva kuryād evam uttareṣv apy ayam
eva nyāya iti | satyam, kā[56a]1raṇaṃ svasattākṣaṇa eva kāryaṅkaroti,
tatkaraṇasvabhāvatvāt, kevalaṃ kāryam anyadotpadyata iti cet | tarhi kāryam api
tadaivotpadyetānyada tatkālaṃ parihṛtya kāryotpattir
virudhyeta[172]utpattāviṣyamāṇāṃ(ṇāyāṃ) vā samanantarotpādavirodhaḥ | tathāhi
tatkaraṇasamarthasyāpi kālam ujjitvā jāyamānasya kāryasya
kāraṇakṛtopakāraparāṅmukha2sya yo 'yaṃ samanantaraniyama
etadvināśānantaram evedam asya kāryam iti tasyānupapattiḥ | soyaṃ kāraṇavināśo
virūpākhyo 'kiṅcitkaras tathāpi yadi tatsamanantaraniyamaḥ kāryasya syāt tadā
nityasyāpi kāraṇatvam apratihataṃ syāt | tathāhi yathā svasattālakṣaṇa eva
kāryakaraṇasvabhāve kṣaṇike bhāve saty api na tadaiva 3kāryāṇy
utpadyante api tu kālāntare, tathā nityepi bhāve sarvadā tatkaraṇasamarthe 'pi
kāryāṇy eva vilambya vilambyotpadyanta iti kiṃ na samānam | na ca dvitīye kṣaṇe
nirvyāpāratayā sadasator akṣaṇikakṣanikayoḥ kaścid viśeṣa iti
|"
__________NOTES__________
[172] atra prāktanaṃ "anyadā"
padaṃ samākṛṣya anyadotpattau iṣyamāṇāyām ity arthaḥ kartavyaḥ
|
___________________________
yadināmāhrīkoktir
upekṣaṇīyā prekṣāvatāṃ tathāpi kiñcid ucyate | 4iha khalu
kāryakāritvaṃ vastūnāṃ na vyāpārasamāveśāt utpādātirokiṇo vyāpārasyānupapatteḥ,
nāpi kāryeṇa sahotpādaḥ, savyetaraviṣāṇayor iva sahabhuvor
anyatarakāritvānupapatteḥ
|
"asataḥ prāgasāmarthyāt
paścāc cānupayogataḥ |"
iti nyāyāt | kiṃ tarhi kiñcid anantaraṃ
sattayābhi5sambadhyamānaṃ prati niyataprāgbhāvitvam eva, kāryasyāpi
niyamena tadanantarabhāvitvam eva tajjanyatvam | sati caivaṃ svasattākāle
kāryakaraṇasvabhāvo bhāva iti ko 'rthaḥ? tatsattākālaṃ pūrvaṃ kṛtvā kāryaṃ
sattayābhisaṃbadhyata iti | tathā svalakṣaṇa(svakṣaṇa) eva karotīty asyāpi ko
'rthaḥ? anantarabhāvikāryā6t pūrvaṃ sadbhavati {p. 375} kāraṇam iti |
tad uktaṃ "bhūtiryaiva kriyā saiva" ityādi | itthaṃ caikaprahāraniya(ha)tam eva
tatsarvaṃdigambareritam | tataś ca kṣaṇikasyaivārthakriyotpatteḥ sattvaṃ
kṣaṇikatvam eva sādhayad viruddham ācakṣāṇāḥkṣapaṇāanekāntatve ca sādhye
sādhanam idam upanayantaḥ sphuṭamahīkāveti(mahīkā eveti) 7upekṣām eva
pre...vitāmarhantīti |
svabhāvahetuṃ vyākhyāya
kāryahetuṃ vyākhyātukāmovārtikakārasya kāryahetvabhidhānasya nimittam darśayan
pūrvāparayoḥ saṃgatiṃ tad evam i[150.3]tyādinā karoti |
tadgataṃ [150.5] kāryahetvāśritam | kasmāt punaḥ svabhāvahetuvad
apy asyānvayavyatirekāv eva na pratipādyete, yena tadgatā8
parabhrāntikāraṇopādānartham eva kāryahetuviṣayo[pa]darśanaṃ varṇyeta iti
āśaṃkya kāryahetāv i[150.4]tyādi yojyam | tayor
a[150.4]nvayavyatirekayoḥ | tarhi kāryakāraṇabhāvasiddhir etaddarśanīyā
tataś ca tāṃ darśayitum iti kiṃ nocyata ity apekṣāyāṃ tasyāś
ce[150.5]ti yojyam | tasyāḥ kāryakāraṇabhāvasiddheḥ | hetoḥ
pratyāsannatvāt [56b] 1hetor vyatirikta [150.7] ity
ācaṣṭe | kāryaṃ [150.7] kāryam eveti vivakṣitaṃ | "tridhaiva sa"
iti niyamasya pūrvaṃ pratipāditatvāt ata eva kasmāt kāryam
eve[150.8]ti paścāc codayiṣyate | anarthāntare vyāvṛttibhedāt
parikalpitavyāvṛttyantararūpaṃ dharmāntare | asādhāraṇaṃ kāryaṃ
[150.9]
|
diṅ[173]nāgena[174](sarvavyaktiṣv anupaga(ṣv
anuga)tapratyayaprasūtiḥ?) |
__________NOTES__________
[173]
"ācāryeṇa" [150.13] ity asya vivaraṇaṃ dignāgena iti bhāti |
[174]
"sarvavyaktiṣv anugatapratyayaprasūti?" idaṃ śaṃkācihñitaṃ padaṃ nātratyaṃ kiṃtu
agretanaṃ bhāti | tac ca "agner iti" ity asya anantaraṃ yadi syāt tadā
saṃgaccetāpi | tatrāpi sāmānyapadaṃ gacchitaṃ bhāti | tathā ca sarvavyaktiṣv
anugatapratyayaprasūtiḥ sāmānyaṃ ity arthaḥ syāt
|
___________________________
sarvathā
tadbhāvam eva pratipādayann āha2 -- agner i[150.17]ti |
asyāśritatvād agneḥ agnitvaṃ sarvāgnivyāpanād anugatapratyayahetutvavivakṣayaiva
sāmānyadharmā api gamakābhipretās ta iva | tārṇatvādeḥ sarvāgnyavyāpanād
vyāvṛttapratyayahetutvā(tva)vivakṣayā viśeṣadharmatvaṃ vivakṣitam, na tu
sarvathā sāmānyarūpatvam asya nirācikīrṣitam sarvatārṇādivahniṣv
anugatapratyayaprasūti3hetutvāt, sāmānyarūpasya cātrāvyāghātāt,
anyathā tārṇavahnyādijanyarūpatayāvadhāritāt dhūmānvayatā(mān na
vahnitā)rṇādyanumānaṃ syāt viśeṣarūpasyāvyāpakatayā ananumeyatvāt | tepi
viśeṣadharmā gamyāḥ syuḥ, iṣyante cāgneḥ sāmānyadharmā
evāgnitvadravyatvasattvajñeyatvādayo gamyā iti bhāvaḥ | dhūmasyāpi
viśeṣadharmavatsāmānyadharmā gamakāḥ syuḥ na ceṣyante
sattvajñeyatvāpārthivatvādayo gamakā iti bhāvaḥ | ko 'sau dhūmāśrito
viśeṣadharmo {p. 376} dṛṣṭāntīkṛta iti ced evaṃ dhūmatvapāṇḍutvādibhir
i[150.23]ty atra dhūmatvādi nirūpayiṣyaṃto nirdekṣyāmaḥ
|
nanu kāryatvasya tadbhāvākhyaikasambandhavaśād
gamakatvaṃ tat kathaṃ "sarvathā 5janyajanakabhāvād" ity ucyata ity
āśaṃkyāha janye[150.20]ti | sarvathā janyajanakabhāvam eva
pratipādayann āha tathāhī[150.21]ti | pūrvoktena
prakāreṇāgnitvādīnāṃ sāmānyadharmatvaṃ jñeyam | sarvaṃ
caitaddharmabhedaparikalpanayocyate | tṛṇe bhavo vahnis tārṇaḥ
[150.22] | parṇe bhavaḥ pārṇaḥ [150.23] |
bhāvapradhānaś caiva nirdeśas tena tārṇatvādibhir ity arthaḥ
|
nanu yathāgnitvaṃ
sakalāgnivyāpanenānugatapratyayahetutvāt sāmānyadharma ucyate tathā dhūmatvam
api sāmānyadharma eva | yathā ca dravyatvādayo 'gnyanagnisādhāraṇatvād
anugatabuddhinibandhanatvena sāmānyadharmās tathā pāṇḍutvam api
dhūmanīhārādigamanād anugatajñānakāraṇatvāc ca sāmānyadharma 7eva tat
kathamamū viśeṣaṇe dharmitvenodāharaṇīkṛte iti | sādhūktaṃ bhavati(tā) kevalaṃ
bodhe yatnaḥ karaṇīyaḥ | iha khalu
sarvadhūmavyaktivyāpyanugatapratyayahetudhūmatvam eva sāmānyaviśeṣo vijātīyād
vyāvṛttapratyayapuraskāreṇa viśeṣadharmo vivakṣita ityādicodyam apoditam | evaṃ
saty agnitvam api viśeṣadharma ity agne8r viśeṣadharmasyāpi gamyatvam
āyātam iti cet | tathāvidhasya viśeṣadharmasya gamyatveneṣṭatvān na kaścid doṣa
iti | avāntaraviśeṣasya tu tārṇatvāder gamyatvam dūmamātrasya tadapratibandhān
niṣidhyata iti kim avadyam | dhūmasya vijātīyāsādhāraṇadharmavācakaś ca
pāṇḍuśabdo 'sti yonenopātta iti dvitīyam api codyam apodyate | sa
[57a]1caitacchabdābhilāpyo dharmo durjñāna ity agnir atra pāṇḍutvād
iti nocyata iti sarvam avadātam
|
svabhāvaivadha[151.8](vair
dha)rmair ity arthaḥ | aparortha [151.13] iti | yāvadbhir
avinābhāvikāraṇasya bāhyaikadeśasyānyo 'rtho na tu samudāyagranthasyāmumartham
antareṇa pūrvārthamātreṇa vākyasyāsaṃgatatvāt | saṃbadhyata
[151.11] iti tatkāryaṃ teṣāṃ hetur i[151.15]ti
sambandhaḥ kārya ity artho na2 tu pūrvavyākhyānoktam atrāpi vyākhyāne
'bhisambadhyata iti boddhavyam | pūrvavyākhyāne teṣāṃ svagatānāṃ dhūmatvādīnāṃ
hetur iti prāptāv arthāṃ saṃ(v arthāsaṃ)gater eva saṃbandhanīyatvād iti |
teṣāṃ iti kāraṇagatānāṃ dharmāṇāṃ hetus tatkāryam iti pūrvoktam
abhisaṃbadhyate | kaiḥ svabhāvair hetur ity atra gajanimīlikaiva kṛtā etad
enusandhānena na 3tv anantaraṃ vākyaṃ bhaviṣyati | kecit punar
atraivam āhuḥ -- ukte sati niyatam etad vyākhyeyaṃ nānyathā | sati caivaṃ
pūrvavyākhyānasya kvopayogaḥ | tasmād yatas tadutpattiniyamābhāve sarvathā
janyajanakā(ka)bhāvo vyavasthāpayitum ayuktas tasmād yāvadbhiḥ kāraṇe {p. 377}
vyavasthitair dharmair vinā tatkāryaṃ na bhavati tāva4tāṃ hetur
nānyeṣāṃ tatkāryatvaniyamād ity evaṃ vyākhyātum ucitam iti | atra tu samādhānam
atrābhiyuktair eva dātavyam iti
|
pūrvavyākhyānasya paścādvyākhyātatayā
paścādbhavena pāścāt yenārthena [151.20] kāraṇāśritānāṃ tāvatāṃ
hetur ity anena kāraṇagatam aṃśam i[151.20]vāṃśaṃ dharmaṃ
nirūpya sādhyatvena niścitya paścād5vyākhyātād arthāt
prāgvyākhyātatvena prāgbhavena prāktanenārthena "yāvadbhir dhūmatvādibhiḥ
svagatair" ity anena kāryagatamaśaṃ dharmaṃ
nirūpaya[151.20]n prakaraṇād gamakatayā niścinvan | pūrvavat
pāṇḍutva[151.23]m anayoḥ viśeṣarūpatvaṃ ca pratyeyam |
pareṣām u[152.8]bhayatrāviśiṣṭarūpasaṃyogavaśād gamyagamakabhāvam
i6cchatām ity abhiprāyaḥ | grahītuṃ [152.20] niścetum |
dhūmatvaṃ viśeṣaṇaṃ yasya tena dhūmatvād iti viśeṣaṇe tu dravyatvādau
hetutayopanīyamāne samarthaviśeṣatvenāsādhanāṅgavacanāt katham eva kṣmādīni
gṛhyata itibhaṭṭārcaṭeṇāpi śaṅkitam na ca parihṛtam iti kim asmākam atra
pariśrameṇadharmottarāder e7va tu tadavaseyam iti
|
yathāiva janyajanakabhāvas tathaiva kiṃ na
gamyagamakabhāva ity āha nahī[152.25]ti | vastuvṛttyapekṣayaiva
kasmān na tathātvam kiṃ punar niścayāpekṣa ity āha --
tathāhī[152.26]ti |
nanu bhavo
bhavato yasmād bhāvaśaṃkāyāṃ nānvayavyatirekāv ity ukte tato 'bhāva ucyamānaḥ
kathaṃ śobhata ity āśaṃkyāha evaṃ manyata [154.12] iti |
śakramūrddhā [154.28] valmīkaḥ8 iti
|
manyamāna āha -- sarvaḥ
[155.13] tathāvidhajanme[155.15]ti kuta
[155.17] iti draṣṭavyam |
nanu uktam
eva tadutpannam eva kāryaṃ kāraṇam apekṣate na tu tādṛśātādṛśatāyāṃ tatas tayor
hetunirapekṣayor iṣṭatvād eva kim anenoktenety āśaṃkyāhetukatve
sarvatraivotpattaritayo (?) viśeṣeṇabhāvaḥ syād iti ityādidūṣaṇam utpatsyeva (?)
kāraṇanirapekṣatva[57b]1m eva tayor asahamāna āha
nahī[159.4]ti | tadapekṣā ity apekṣā
|
aparājitaśabdena yo latāviśeṣa ucyate sa
sūryaśabdābhidheyo 'vaseyaḥ | itara [161.24] śabdena latācampako
vṛkṣacampakasamānākāro deśaviśeṣabhavo vaktavyo na tu bhūmicampaka iti yasya
rūḍhiḥ tasya vṛkṣacampakena sahākārasāmyasyaivābhāt
|
kṣaṇabhedā(dhānaṃ[175]kutaścid rūpāt
kathaṃcit tena sahaikapratyavamarśajananā)śrayatvenaiva
sūkṣmāvāntarajātibhede [162.18] | jātibhede katham
ekasaṃtānavyavasthety āha -- {p. 378} sarve[162.20]ti | yady
ekākārapratyayanaivanunaivyapratyaya(nibandhanai)kasantānavyavasthā tadānyasya
so(svo)pādānena sahaikasaṃtānavyavasthā na syāt sā cāvaśyavācyānyathā
svasantatipatitakāryajanakatvena yā tasyopādanatvenābhimatasyopādānavyavasthā sā
na syād ity a2bhiprāyavān paraś codayati
ādyasye[162.22]ti | jātyanuvidhānaṃ kutaci(ści)d rūpāt kathañcit
tena sahaikapratyavamarṣajananam | tathāhī[162.23]tyādinaitad eva
samarthayate | agurujātibhedānukaraṇaṃ taddhūmasyāgurugandhasahacāritayā
pratyavamarṣajanakatvam | anukurvantyeveti vartate taddhūmāḥ
[162.24] tadvartiṃdhūmāḥ | 4tadbhedānukaraṇam eṣāṃ kuto
jñāyate ity āha -- tadrū[176]pe[162.25]ti | yasmād
indhanena saha dhūmasya kenacid rūpeṇa ekākāraparāmarśajanakatayaikasaṃtati
[vyavasthānād yena (?)] tasmāt indhanam eveti sthūlenāyaṃ vyapadeśo vastutas tu
tadgatārdrasantānaviśeṣas tasyopādānakāraṇaṃ jñeyaṃ santā5nas tu
tasyāṅgārādeḥ | yathā caitat tathādharmottareṇa viniścayaṭīkāyāṃ nirṇītam iti
tata evāpekṣitavyam | prasajyate pratipādyata iti prasaṅgo 'tiśayitaḥ prasaṅgo
'tiprasaṅgas tenālam a[163.4]tivistareṇety artho 'tra draṣṭavyaḥ
|
__________NOTES__________
[175] koṣṭhakagataḥ pāṭhaḥ
pratyantare dṛśyate sa ca na samyag bhāti |
[176] durvekānurodhena
"tadrūparasavīrya" ityādi pāṭhaḥ syāt
|
___________________________
tasya
[163.6] kāryabhedasyātādṛśatvalakṣaṇasyābhāvāt | tasyeti
bhedasya tasmin sa6ty ajāyamānasyāpi katham ahetutvam iti
pārśvasthavacanam āśaṃkyāha nahī[163.9]ti | asaty abhede
[163.11] prakaraṇād asati sāmagryabheda ity arthaḥ | kutaḥ punar
asaty abhede jāta ity apekṣāyāṃ yojyaṃ sāmagryor i[163.11]ti |
hetau [163.12] sāmagryor bhede 'nyādṛśatvalakṣaṇe saty abhavato
bhedasya tathā tadvat hetau [163.12] sāmagryabhedalakṣaṇe
'saty api bhavato bhedasyeti prakaraṇāt | abhedas tādṛśatvam
ekajātīyatvam iti yāvat tasya nibandhanatvāt [163.14]
śālikodravādau bhedasya bhāvāt kathaṃ na kvacit padānubandha ity āha
śālī[163.15]ti | taddhetvor abhedahatutvāt tayor apy abhedenaiva
bhavitavyam iti tad api pakṣīkṛtam eveti bhāvaḥ | hetubhede 'pi
8śālikodravāder na tatku(kṛ)to bhedo 'nyādṛśatvam api tv evam evety
āha -- nimittam antareṇe[163.13]ti | kalpanāyāṃ
bhedakalpanāyāṃ viśeṣābhāvān nirmittatvena viśeṣābhāvāt [163.16]
śālyantare 'pi kiṃ na kalpyata iti śeṣaḥ prakaraṇa laṃbhyam vā | yad vā na
hetvabhedo 'bhedasya nibandhanam | nāpi hetubhedaḥ kitv evam evābhedo
bhaviṣyatīty ā[58a]1ha -- nimittam i[163.16]ti |
kalpanāyām abhedakalpanāyām | viśeṣābhāvāc chālikodravayor api
bhe(abhe)daḥ kiṃ na kalpyata iti pūrvavat |
syād
etat pratibhāsaniyamanibandhanoyam abhedo nānyanibandhanas tat kim evam ucyate
ity āha pratibhāse[163.16]ti | pratibhāsasya bhedas tādṛśatvam |
tasya sa(bhrā)ntinimittād {p. 369} ā[163.17]kārasāmyādeḥ
paramārthato bhede 'py atādṛ2śatvepy upalakṣaṇād
darśanānaivam iti draṣtavyam | evam upalakṣaṇatvād asya bhedavicārāvasare 'pi
pratibhāsabhedād bheda iti pūrvapakṣe pratibhāsabhedasya ca kutaścid
bhrāntinimittāt paramārthato 'bhedepy upalakṣaṇād iti vaktavyam | ubhayatrāpi tu
yadi pratibhāsabhedābhedāv apy aparapratibhāsabhedābhedanibandhanau tatrāpi
tatpratyanavasthā tasmād ā3dyayor api tathātvaṃ vyavasthāpayituṃ na
śakyata iti doṣo darśayitavyaḥ tayoḥ [163.21] bhedābhedayoḥ |
tasya [163.22] svaṃbhāvasya | tābhyāṃ [163.22]
bhedābhedābhyām | tebhyāṃ bhāvasvabhāvabhedābhedebhyo 'nyaḥ
sa cāsau sambandhaś ceti tathā tasya kalpanā
[163.23] tasyām | sopi teṣāṃ kuta ity ākāṃkṣāyāṃ sambandhāṅgīkaraṇaṃ
tatrāpi tatparyanuyoge tad e4vottaram ity anavasthā | svātmany
evāvasthānād i[163.24]ti bruvato 'yaṃ bhāvo yadi bhāvasvabhāve tayor
anupraveśas tadā sa evāvatiṣṭheta na tu tau | atha tayos tasyānupraveśas tarhi
tāv avatiṣṭheyātāṃ na tv asāv iti | punar bhedapakṣa eva doṣāntaraṃ samuccinvann
āha anupakārāc ce[163.25]ti | yau bhedābhedau
tādṛśatvātā5dṛśatvalakṣaṇāv asau pratipadyate tāv api yadi bhinnau
[164.1] tato vyatiriktau | tādavasthā (tadabasthaḥ)
[164.2] na bhinnaṃ nāpy abhinnaṃ yat tadavastham, yadavasthaṃ
bhedābhedapratipattikāle | tasya [164.2] bhāvasvabhāvasya |
tasya [164.6] svarūpāntareṇa kriyamāṇasya | tata eva hetubalāyātāt
kutaścid bhinnābhinnād rūpād viśeṣasāmānyātmano[164.11]r ity atra
viśeṣaśabdena svalakṣaṇaṃ na vācyam | tasya bhidyata iti vyutpattyā
bhedarūpatvāpatter ayogāsiddhiprasaṅgān nāpi viśeṣpadārthas tasya
vināśārambharahiteśve vāṇavākāśādiṣu pravṛtteḥ pareṇa bhedaśabdenābhipretatvāt |
kiṃtv ekasāmānyayogepyavāntarasāmānyaviśeṣaḥ | tayo[164.13]r
bhedābhedayoḥ | 7apekṣayā hī[164.18]ty
atrasthasya hiśabdasya maulasya vyākhyānam etat yasmād
i[164.18]ti | ṭīkākṛtas tu "apekṣayāhi" ity atrasthahiśabdo
'vadhāraṇe, yad vā hir yasmād apekṣayā tasyeti yojyam | dvāv etau
śatṛpratyayau hetau draṣṭavyau |
sādhanānāṃ
kāraṇānāṃ sādhanāya [165.2] niṣpādanāya kathaṃ neṣyata ity āha |
vilakṣaṇād apī[165.10]ti | yādṛśaṃ dṛṣṭaṃ yathā dṛṣṭam |
8yathādṛṣṭaṃ kāryaṃ yathādṛṣṭād eva kāraṇād utpadyeteti vartate |
vilakṣaṇayāpi vivakṣitasāmagryā anyādṛśāpi tallakṣaṇaṃ vivakṣitasāmagryā
jāyamānakāryasarūpam | tatsāmagrīvailakṣaṇyāviśeṣādyasyāḥ kasyāścit sāmagryā
jāyamānaṃ kiṃ tallakṣaṇaṃ na bhavatīti |
tathā ca
sa eva doṣa ity āśaṃkya para evāha kasyāścid eve[165.23]ti |
atrāsmi[58b]1n pūrvapakṣe [165.25] yādṛśī
śakti[165.28]r iti yojyam | nāmāntareṇa [166.3]
saṃjñāntareṇa | kathaṃ tad eva nāmāntareṇoktaṃ {p.380} syād ity āha
tadvilakṣaṇasye[166.3]ti |
tadvilakṣaṇasyāgnyādisāmagrīvilakṣaṇasya | yāgnyādisāmagryānyādṛśī
sāmagrī sā tacchabdena pratyavamraṣṭavyā |
tasyāvilakṣaṇasyāgnyādikāraṇakalāpasya ya ātmātiśayaḥ
śaktiśabdavācyas tasyāsaṃbhavād a[166.4]yogāt |
2anagnyādirūpasya kāraṇakalāpasyāgnyādisāmagrīśaktiyogāsaṃbhavād iti
samudāyārthaḥ | tadātmātiśayayoge 'pi katham agnyādirūpatvaṃ tasyety āha sa
eva hī[166.4]ti dhūmaṃ janayati sahakārikāraṇatvena |
svajātim anukārayaty u[166.5]pādānabhāvena janayatīty arthaḥ |
yadi ce[166.7]ty atra caśabdas tuśabdasyarthe | tāṃ
sāmagrīm agnyādisaṃjñayā vayaṃ3 vyavaharāmo bhavantas tu
śakramūrdhādisaṃjñayā vyavaharante ato nāgni saṃjñāyām eva vivādaḥ
syāt | [166.7] kathaṃ punar nāgny eva vivādo nānyatrety āha
arthābhedam i[166.7]ti | arthābhedaṃ tathā
dhūmajananaśaktilakṣaṇam abhyupagamya tathābhidhānāt [166.7]
śakramūrdhādīty abhidhānāt | dhūmādikaṃ kāryaṃ kartṛ kathaṃ niścitam ity āha --
atadrūpe[166.9]ti | kā4raṇam indhanādikaṃ
karma na vyabhicarati | kṣaṇāpekṣāpakṣe tu kāraṇam indhanādi kṣaṇarūpam
ity avaseyam | avyabhicārasyākāraṃ darśayati -- tadvilakṣaṇād iti |
itir hetau siddhyati [166.12] niṣpadyata iti
|
kāryaṃ hetuṃ vyākhyāyādhunānupalabdhiṃ
vyācikhyāsuryatas tatas tadutthānaṃ tadupadarśayituṃ tad evam
i[167.3]tyādinopakramate | bhavad utpadyamānaṃ dṛṣṭaṃ
niścitaṃ sakṛd i[167.3]ti sakṛd apīti jñeyam |
pratyakṣānupalambhābhyāṃ [167.3] yathā vyākhyātābhyām |
tathāvidhād eve[167.4]ty avadhārayato 'nantaroktaivopapattiḥ
buddhisthā | avadhāraṇena pratīyamānam apy atathāvidhāj janmaniṣedhaṃ kaṇṭhoktaṃ
kurvann āha -- ne[167.4]ti | vyāptyā [167.5]
sarvadeśakālaparigraheṇa | 6tur anupalabdhiṃ bhedavatīṃ
darśayati | yādṛśyuktā yathoktā [167.7] tasyāṃ dṛśyatvaviśeṣaṇāyām
ity arthaḥ | nimittāntarābhāvopadarśanaṃ prāg uktam iti bhāvaḥ |
svarūpa[167.8]grahaṇam upalakṣaṇaṃ tena vyāpārepīty api pratyeyam
| ata eva vyāpārasya paścād darśayitavyatvāt | krame tāvac chabdaṃ prayuñjāno
'nupalabdhisvarūpaṃ 7tāvad darśayatīti vakṣyati |
e[va]kā[167.8]ras tv
anvayavyatirekaviṣayavipratipattimātranirāsārthaḥ | yathāśruti vyākhyāne tu
tathetyādi vakṣyamāṇam asaṃgataṃ syāt | tathāhī[167.8]tyādinā
svarūpaviṣayavipratipattiṃ pratipādayati | tathā ceśvarasenaśvarakavyākhyāne
pramāṇāntaratvenemām upadarśayāṃ babhūva |
pratiṣedhyaviṣayajñānaviṣayarūpe8ṇāpariṇāma[167.11]s
tadviṣayajñānānādhāratvaṃ tadgrāhakatvenānavasthānam ātmano mantavyam |
tajjñānādhāratvapratiṣedhamātravivakṣayā ca pakṣāntaram iti pramāṇāntaratvam eva
tadanyavijñānāśrayeṇopapādayann {p. 381} āha nahī[167.13]ti |
pratyakṣam ekam anumānātmakaṃ yad vā | tasya [167.13]
pratyakṣasyānumānasya vā | tato bhāvāṃśāt | kiṃ kurvat tarhi
tadabhāvapramāṇa[59a]1vyapadeśam aśnuta ity āha bhāvāṃśa
(abhāvāṃśe) [167.14] janayad iti [167.15] hetāvayaṃ
śatṛpratyayaḥ pratyeyaḥ | tad ity anyaviṣayajñānam | tadindriyajanmani
jñāne yadavabhāsate sa tasya viṣayas tatpratipattijanakatvena labhata ity
abhisaṃbandhād dvitīyā sādhana[167.18]padasaṃskāravelāyām
anupalabdhir nāpekṣiteti tathā nirdeśaḥ | kathaṃ tarhi sa sidhyatīty āśaṃkāyām
ācāryadeśīya2syaivābhiprāyaṃ varṇayann āha anupalabdher
i[167.18]ti | yadi vimṛśyamānam "aghaṭam etadbhūtalam" iti pratītir
nātiśete "tadghaṭo nāsti" iti jñānam pratiyogismaraṇasahāyenendriyeṇa
janyamānatvāt tajjñānā[na]ntarabhāvi saṃyuktaviśeṣabhāvalakṣaṇāt
indriyārthasannikarṣāṭ jāyamānaṃ pratyakṣaṃ sad eva pramāṇāntaram
anumānādeḥ pramāṇād anyat pramā3ṇam | yad vā viśeṣavacano 'yam
antaraśabdaḥ | kiṃ bhūtaṃ sad etat pratyakṣaṃ pramāṇam ity āha abhāvasya
[167.21] iti | tuccharūpasya [167.21] iti
bhāvarūpaśūnyasyeti boddhavyam na tv avasthā(tv astv ā)tmana iti
tanmatenābhāvasyāpi vastutvāt |
nanu ca nedaṃ
pratyakṣaṃ pramāṇaṃ, api tu sannikarṣasya pratyakṣapramāṇasya pramāṇarūpaṃ
phalam etat tat katha4m evam uktam iti cet, satyam etat | kevalaṃ
hānādibuddhirūpaṃ phalaṃ pradhānam idaṃ pramāṇam abhipretam |
paricchedātmakam i[167.21]ti ca paricchidyate 'neneti paricchedas
tadātmakam | paricchittis tūpādānādidhīreveti | yadi vā pramāṇaśabdenopacārāt
phalam evābhipretam iha evaṃbhūtaṃ pratyakṣapramāṇaphalāntaram
āca5kṣāṇaiś ca sāmarthyāt yata etad bhavati tat pratyakṣaṃ pramāṇam
iti darśitam iti sarvathāvadātam | teṣām eva bauddhaṃ prati vakroktiṃ darśayann
āha -- tad eva [167.21] iti tad eva pramāṇam anantaroktaṃ yat |
prativādināṃ tīrthakānām ācāryadeśīyānāṃ ca tannirāsārthaṃ
[167.24] buddhibhedanirāsārthaṃ, vipratipattinirāsārtham iti
yāva6t | upalabdhilakṣaṇaprāptir yasyāsti sa
khalūpalabdhilakṣaṇaprāpta ucyate | saiva tu kīdṛśī yatprāpto 'rthas tathokto
vārtikakṛtety āśaṅkyopalabdhilakṣaṇaprāptim abhipretāṃ darśayann āha
upalabdhī[167.25]ti | upalabdhilakṣaṇaprāptir evaṃrūpā
śāstrakṛtā7 anyatra vyākhyātā [167.29] iti
sambandhaḥ kāryaḥ | pratyaya[167.26]śabdaḥ pratyekam
abhisambadhyate |[177]hetupratyaya ālokādiḥ, samananatarapratyayaḥ
prāktanaṃ vijñānam, adhipatipratyayaś ca cakṣurādiḥ, ālambyata iti kṛtvā
ālambanapratyayo nīlādiḥ sa | kim artham sā tathārūpā śāstrakṛtā
[167.28] {p. 382} anyatra vyākhyātety āśaṅkāyām āha -- naiyāyika
[168.1] iti | vipratipattim eva darśayann āha -- te hi
[168.1] iti | dra[178]vyāṇām
u[168.2]palambhakānīti vadatā ca yatraitāni santi tadupalambhe nimittaṃ
dravya eva ca santīti dravyasyaivolambhe nimittam amūni nopalambhamātra iti
darśitam, anyathā abhāvasamavāyayor upalabdhir na syāt | na ca nāsti
saṃyuktasamarthatayā viśeṣaṇabhāvena tayor upalambhasyanaiyāyikair iṣṭatvāt |
[59a]1evaṃ guṇādīnām api tathā tathopalabdher iṣṭatvād iti | evam
eṣāṃ abhidhānaṃ kuto jñāyata iti āha mahatī[168.2]ti | etac ca
pratitantrasiddhāntāśrayaṇena evaṃ vacanādi[168.3]ty ācaṣṭa iti
draṣṭavyam anyathā asaṃgatam uktaṃ syātvaiśeṣikasūtratvād asyeti | asyāyam artho
mahattvayukte mahatyupalabdhir bhavati na dvayaṇukādau | yadi mahattvād
upalabdhis tarhi paramamahattvepy avakāśādau sā kiṃ na bhavatīti
paryanuyogāśaṃkāyāṃ tadvyavacchedārtham uktam anekadravyatvād iti |
athavā anekadravyāvayavās tadvattvam avayavino mahata eva na dvayaṇukasyety
utpattyānyanirapekṣatvaṃ mahattvānekadravyatvayor iti lakṣaṇavikalpa evāyaṃ
vivakṣitaṃ boddhavyam | anekaṃ dravyam ārambhakatayā vidyate yasya tadbhāvas
ta3smāt | anekadravyavattvād iti pāṭhe sarvadhanāder ākṛtigaṇatvena
gaṇapāṭhād asya bahuvrīhipratiṣedhena śatur vidhe draṣṭavyaḥ (matuvidhiḥ dṛṣṭaḥ)
anyathā karmadhārayamattvarthīyāt bahuvrīhir lāghaveneṣṭa ity anekaṃ dravyaṃ
[yasya] sa tathā tadbhāvas tasmād iti nirdeśaḥ prāpnoti
anekadravyavattvā(vyatvā)d iti pāṭhe tu na kaścid āyāsaḥ | yadi
4mahattvād anekadravyavattvād anyata[ra]smād vā upalabdhir vāyāv api
sā syāt | tannivṛttyartham uktaṃ rūpād i[168.3]ti
|
__________NOTES__________
[177] durvekānurodhena
"hetusamanantare"tyādi pāṭhaḥ samyag bhāti |
[178] durvekānurodhena
"dravyāṇām upalambhakāny āha" iti pāṭhaḥ syāt
|
___________________________
nanu
cānayopalabdhilakṣaṇaprāptyā yuktasyānupalambhato 'bhāvasiddher anupalabdhis
tāval liṅgatvena tair iṣṭaivety āha -- evaṃ ca [168.3] iti |
anaikāntikīty ācakṣate [168.5] ta evanaiyāyikāḥ| kuto
'naikāntikīty āśaṅkya 5tanmata eva sthitvā āha -- saty api
[168.4] iti | etad eva tanmatyaiva nidarśanenopapādayann āha --
nahi [168.5] iti |[179]na bhavanti na santi
|bhāṣyakāraḥprakaraṇātnyāyabhāṣyakāraḥpakṣīlasvāmī | anumānata upalabdhim eva
tadīyāṃ darśayitum āha -- indriyatvāt [168.8] iti | prāpyakārī
[168.9] viṣayaṃ prāpya tena saha saṃyujya tatra jñānaṃ janayatīty
arthaḥ | e6tac cārthakathanam avaseyam na tu anugamānaprayoga eṣa |
pañcāvayavasya vākyasyānupadarśanāt | bhavabaikāntikatvaṃ
kītana(tadanaikāntikatvakīrtana)m evopasaṃharann āha -- tad evam
i[168.11]ti | {p. 373} anaikāntikatvābhidhānaṃ ca teṣāṃ vaiśeṣikasūtre
yathāśruti draṣṭavyam | na tu tair yathā vyākhyāyate | te hi rūpād ity
udbhūtasamākhyātād iti viśeṣya 7nāyanaraśmyavayavina upalabdhiṃ
nivartayantīti |[180]tannirāsārtham
u[168.12]palabdhilakṣaṇaprāptānupalabdher anaikāntikatvanirāsārtham |
kathaṃ tannirāsārtham ity āha -- upalabdhī[168.12]ti |
abhyadhād [168.13] anyatreti sāmarthyāt | tadupadarśaneti[pi] yadi
vyabhicārasaṃbhavaḥ kathaṃ tannirākṛtaṃ bhavatīty āha
yadāhī[168.13]ti | kuto vyabhicārāvakāśa [168.15]
iti tayopalabdhilakṣaṇa8prāptyā vartamānasyānupalabdhir iti ca
prakaraṇāt | tasyā [168.15] ity upalabdhilakṣaṇaprāptānupalabdheḥ
|
__________NOTES__________
[179] mūle "bhavanti" ity eva
mudritaṃ kiṃtu "na bhavanti" ity eva pāṭho 'nuṭīkāgataḥ sādhuḥ |
[180]
tannirāsaṃ S
|
___________________________
nanunaiyaikair
yadupalabdhilakṣaṇaprāptiśabdena mahattvādikam ucyate tasyāpy anavadyatvāt
saivopalabdhilakṣaṇaprāptir bhavatāpi kasmān nocyate kiṃ punar
āhopuruṣikayānyābhidhīyata ity āśaṃkyāha mahattvādikaṃ tv
i[168.16]ti | tam evā[60a]1saṃbhavam āśrayābhāvadvāreṇa
pratipādayitum āha nahī[168.17]ti | hir yasmāt | na
rūpādivyatiriktaṃ dravyaṃ svajñāne pratibhāsate | kathaṃ na pratībhātīty
āha ākārāntareṇe[168.18]ti | rūpādyātmano 'nyenātmanā | kiṃ
bhūteneti āha tatpratibhāse[168.18]ti tasya rūpādeḥ pratibhāsaḥ
pratibhāsata iti kṛtvā svarūpam eva tasya vivekaḥ pracyutis tadvatā |
anenānupalambha2s tadbhāvavyavahārasādhako darśitaḥ |
pa(gha)ṭapratibhāsane 'pi paṭapratibhāsavyavasthā syād ity
atiprasaṅga[168.19]s tasmāt | idānīṃ dravyam abhyupagamya
mahattvādeḥ tadupalambhakatvam apākartṛkāma āha na ce[168.20]ti |
tatsambandhepi mahattvasaṃbandhepi | svahetusamudbhūte 'pi tatrāmahati
dravyātmani tasyākiñcitkaratvād iti bhāvaḥ | svarūpeṇa mahatas tu kim
arthāntare3ṇa mahattvena tadbuddher api tata evotpatter iti
cābhipretya na ca svarūpeṇāmahata [168.20] iti | ekasminn eva
pakṣe sa doṣo darśito 'neneti draṣṭavyam |
atha
tatsaṃbandhe mā bhūd asya svato mahattā kiṃ naś chinnam
arthāntarabhūtamahattvarūpeṇāsya grahaṇaṃ bhaviṣyatīty āha -- [168.21] --
para[181]rūpeṇeti | parasya tato 'nyasya mahattvasya rūpeṇa |
4katham abhrāntaṃ [168.21] bhrāntam eva | atasmiṃs
tadgraharūpatvād bhrānter iti bhāvaḥ | upalambhayatīty upalaṃbhakam |
etac ca mahattvam upetyoktaṃ dūṣaṇam | na tu ca mahatvā(tva)n nāma kiñcit na
cātra sa(tat) kasyācid upalaṃbhakaṃ nāmety api vaktavyam | rūpaṃ vā
dravyasyopalambhakam iti vartate | kutas tasyānupalambhakatvam ity āha --
tasyāpī[168.23]ti | tasya rūpa5sya na tathā
grāhakatvam i[168.24]ti sambandhanīyam | grāhayatīti {p. 384}
grāhakaṃ tasya bhāvas tattvam iti cārtho draṣtavyaḥ | api [168.23]
nyāyataḥ saṃbhāvanām āha | tulyopakattvaṃ(papattiṃ) vā samuccinnoti |
pareṇākāṃkṣitahetuṃ darśayitum āha svarūpeṇe[168.23]ti |
svarūpeṇa prātisvikena ātmanā grahaṇe saty anyasyopalabdhau
tasyeti pratyāsatteḥ | nānyasyāparokṣībhāva iti dravyātmano 'tyantaparokṣatvāt |
ayam asyāśayo rūpaṃ hi gṛhyamāṇam evopalambhakaṃ yuktaṃ, nānyathā | na tac ca
dravyarūpeṇa gṛhyate tadgrāhiṇo jñānasya bhrāntatvaprasaṃgāt | tataḥ kathaṃ
dravyasyopalaṃbha iti | tathāpy asya tathātvam upagacchāmo yadi tato bhedena
tatpratibhāsaḥ 7syān na caitad astīti pratipādayann āha
dravyarūpasye[168.23]ti | dravyarūpasya dravyasvarūpasya |
tadvivekena rūpasvabhāvavivekena anupalakṣaṇād anupalabdheḥ | etac ca
dūṣaṇaṃ mahattvepy upalaṃbhe draṣtavyam | atraiva vaktavyāntaraṃ samuccinvann
āha -- na ce[168.24]ti | hetum āha yata [168.25] iti
| pratilabdhātmakam evotpannam eva sat | tathātāṃ [168.25]
samavāyikāraṇatām | utpattikṣa8ṇe nirguṇam api dvitīye kṣaṇe saguṇaṃ
bhaviṣyatīty āha na ce[168.27]ti |[182]svasya dravyasya |
prāktanarūpayogepi pūrvasvarūpanāśo 'kṣaṇikatvād asyety āśayaḥ | yataḥ
[168.28] pūrvarūpanāśarūpāntarāvirbhāvāt
|
__________NOTES__________
[181] apararūpeṇa S |
[182]
asya S
___________________________
nanu ca
pūrvarūpanāśe tasyaiva nāśād rūpāntarāvirbhāve cānyasyaiva bhāvāt kathaṃ yad eva
mahattvādikaṃ prati prāgapratipannādhārabhāvaṃ tad evādhā[60b]1ratāṃ
yāyād iti ced ayam aparo 'stu doṣo 'syety abhiprāyād adoṣa eṣaḥ | ihāpi
mahattvādikaṃ prati dravyam ādhāro nopapadyata iti darśayann āha -- na
ce[169.1]ti | prajanakasyāpi tathātve 'tiprasaṃgāt | sthāpakatvādinā
prakārāntareṇādhārabhāvasyānyatra niṣiddhatvāc ceti bhāvaḥ |
arthākriyāvirodhād a[169.2]rthakriyāyā anupapatteḥ | yathā
cākṣaṇikaḥ krameṇākrameṇa vārthakriyām upakalpayituṃ na kalpyate tathoditaṃ
purastāt | samavāyikāraṇasyeti prakaraṇāt mahattvādikaṃ prati
samavāyikāraṇasyāsyopalambhasya dravyasyety artho 'vaseyaḥ | syād etad yadi
nāmānantaroditayā nītyā taṃ prati tasyādhārabhāvo nopapadyate tathāpi
tadanādhāra eva tatsamavayikāraṇaṃ kiṃ na bhavatīty āha yata
[169.3] iti | 3svotkalitaṃ svāśritaṃ svārūḍham iti
yāvat | janayatu tarhi svotkalitaṃ kāryam | yatas tathā vyapadeśam aśnata ity
āha -- na ce[169.4]ti | etad iti svotkalitakāryajananam |
ayam asyāśayo labdhātmasattvenaiva hi tathā janayitavyaṃ na tv
āgṛhītamahattvādirūpeṇa tenotpattavyam sahabhuvoḥ
kāryakāraṇabhāvābhāvenāta4ddhetukatvaprasaṃgāt kṣaṇika[ta]yā tu
dvitīyekṣaṇe 'sattvāt na svotkalitakāryajananam iti -- paścād ādhāra
[183]bhāvo [169.5] na cety anuvartate, svahetvāgatasya
tadādhārarūpasyāvināśād iti bhāvaḥ
|
__________NOTES__________
[183] ādhārābhāvaḥ
S
___________________________
{p. 385}
tadabhāvepi katham asaṃbhavīty āha -- yasmād i[169.6]ti |
evam anekadravyavad iti vyapadiśyate | dravyābhāvaś ca na hi
rūpādivy5atiriktam ityādinā anantaram evopapāditaḥ |
tayopalabdhilakṣaṇaprāptyā [169.10]
upalabdhilakṣaṇaprāptasyeti tathābhūtopalabdhilakṣaṇaprāptimata ity arthaḥ |
iti[169.11]r hetau śāstrakāraḥ prakaraṇātvārtikakāraḥ|
abhāvaśabdena abhāvo abhāvavyavahāraś cābhipretya(ta) ity abhiprāyeṇa āha --
abhāvavyavahārahetuś ce[169.13]ti | yā tv
i[169.13]tyādi bruvataś cāyam abhiprāyo -- yadi
vyāpakādyanupalabdhyabhiprāyeṇābhāvavyavahārayetur veti vaktum adhyavasyāha --
naitad rūpāt abhāvaśabdenāpy abhāvavyavahārasya viṣayeṇa viṣayiṇo
nirdeśasambhavena vaktuṃ śakyatvāt bruvan viśiṣṭām evānupalabdhim abipraitīti
upalabdhilakṣaṇaprāptānupalabdher vyāpāram imaṃ kathayatā ca vārtikakṛtā
sāmarthyād yad atropadarśitaṃ anyatra tu sākṣād abhihitam tad api darśayann āha
-- yā tv anupalabdhī[169.15]tyādi sadvyavahārapratiṣedhahetur
ity avagantavyam [169.17] | kutaḥ punas tad anyavastuvijñānam
evecchantīti jñāyata ity apekṣāyāṃ yojyam -- vijñānaṃ vānyavastunīti
vacanād i[169.21]ti | yadā kartṛsthatayā
8vivakṣyata [169.24] ity arthaḥ
|
nanu bhavanmate kim upadhī(m upalabdhā) kaścid
ātmāsti, yenaivam ucyate ity āha -- upalabhamānaś ce[169.26]ti |
co vyaktam etad ity asminn arthe yasmād arthe vā |
atraivāhaṃkārasyopapatter iti bhāvaḥ |
nanu
upalabdhikriyāyāḥ kartā upalabhamāna ucyate | tat kim upalabdhijanakas
tathāvidha-upalabhamāna ucyata ity āśaṃkyāha tathāhī[169.28]ti |
kāmam evam uca(cya)tām [61a]1tathāpīndriyādeḥ kathaṃ tattvam ity āha
na ce[169.28]ti | anyasye[170.1]ty ātmanaḥ |
janakatvam iti prakaraṇāt upalabdhijanakatvam ity arthaḥ | ātmana
[170.7] ātmākhyasya nityadravyasya | tadutpattāv
upalabdhyutpattau hetūnāṃ ava(na)sthitiḥ iyanta eva hetava iti
vyavasthābhāvaḥ | hetvanavasthitau ca kāryārthino niyatakāraṇopādānaṃ na syād
iti bhāvaḥ |
āśrayatvāt tarhy asau kartā
2bhaviṣyatīty āha -- āśrayatvam apī[170.11]ti | tasya
nityasyātmano6 janakatvānupapatter iti bhāvaḥ | kṣaṇikatve
utpattikṣaṇamātrasattve sati sthiter upādātirekiṇyā abhāvāt
[170.12] | na pātābhāvas tasyāḥ [170.14]
patanasyaivāsaṃbhavād iti bhāvaḥ | kuto na patanaṃ tasyā yato na pātābhāvaḥ
sthitir ity āha -- tasyāḥ [170.14] iti | tasyā upalabdher
gurutvābhāvāt [170.15] {p. 386}
gurutvasaṃjñakaguṇā3bhāvāt | tadabhāvaś ca buddher guṇarūpatve
nirguṇatvāt, nirguṇatvañ ca guṇānāṃ "aguṇatvaṃ dravyāśritatvaṃ ce"ti vacanāt,
gurutvaṃ ca guṇaḥ "gurutvaṃ jalabhūmyoḥ patanakāraṇam" iti vacanāc ca
gurutvābhāvaḥ | mā bhūd gurutvaṃ tasyāḥ patanaṃ tu kiṃ na bhavatīty āha --
saṃ[184]yogābhāva [170.15] iti | yadi gurutvād eva patanaṃ
bhavet na 4tarhi śākhādau phalānyavatiṣṭheteti saṃyogābhāve satīty
uktam saṃyogābhāve [170.15] śākhāvṛntādisaṃyogābhāve
|
__________NOTES__________
[184] saṃyogābhāvena S
|
___________________________
kṛtāntaḥ
[170.16] siddhāntaḥ samavāyāt upalabdhes tatra samavāyād ity
arthaḥ | so 'pi [170.16] samavāyo 'pi |
kāryakāraṇā(ṇa)bhāvaviśeṣaḥ ādhāryādhārabhāvaḥ sa cātmano nityasya sa
saṃbhavatīti bhāvaḥ | yady apy u5palabdher na pātaḥ sambhavī tathāpy
asau kim ādhāro na bhavatīty āśaṅkya pūrvasmin pakṣa eva prativacanaṃ darśayati
| na cāpatanadharmikāyā [170.17] iti | apatanadharmakatvaṃ ca
tasyā gurutvābhāvād anantaram eva pratipāditam | anenaitad darśayati --
patanadharmaṇo jalādeḥ pātapratibandhakaḥ kaścid ādhāro bhavatu yāvad
ya6di tatrāpi kaścit ko 'yaṃ pratibandho nāmeti na paryanuyuñjīta |
na tv apatanadharmaṇa iti tad
āhaprāmāṇikacakracūḍāmaṇiḥ--
"syād
ādhāro jalādīnāṃ gamanapratibandhataḥ
|
agatīnāṃ kim ādhāro
guṇasāmānyakarmaṇām ||" [Pramāṇavā. 1.70] iti
|
anyasyāpy ā[170.18]tmanopi |
tadbhāvaprasaṅgas tadādhāratvaprasaṅgaḥ | kuta etad ity ā7ha
tasye[170.19]ti | tasya samavāyasya | samānatvāt
[170.19] ekatvāt | ata evāha -- ekatvena [170.19] iti |
asya [170.19] samavāyasya
|
prakaraṇe [170.25] ciṃtāyāṃ
prastāve iti yāvat | vivakṣitāt [170.25] śāstravihitād |
bhakṣyāt [170.25] bhakṣaṇārhāt | anyatvena grāmyakukkuṭaḥ
[170.26] tadanyasya [170.26] brāhmaṇāder anyasya |
bhakṣyo 'pi sannabhakṣya ucyata [170.26] iti samba[ndha]nīyam |
anekena nidarśanenopapadya8māno 'rthaḥ sujñāto bhavatīty
nidarśanāntaram āha yathā ca [170.27] iti | adhikāre
[170.27] prastāve | tadvad [171.1] upadarśitadvayavad
viśiṣṭa [171.3] uttarapadārthābhāvaviśiṣṭe arthe
[171.3] tatsadṛśa iti yāvat | tayā naño bhāvaviṣayatā
[171.3] iti {p. 387} yojyam | tayā [171.3]
itītthambhūtalakṣanā ceyaṃ tṛtīyā pratyeyā |
bhāvaviṣayabhānapratiṣedhamātraviṣayatety arthāt | kiṃbhūtasya naña [61b]
1ity apekṣāyāṃ yojyam āgṛhīte[171.3]ti | tathā
vidhisāmānayena samantāt svīkṛṛtottarapadārthapratiṣedhasya kathaṃ punar etat
jñātavyam ity atrāyaṃ na ...ttarapadārthapratiṣedhamātravṛttiḥ prasahyavṛttir
atra tu uttarapadārthābhāvaviśiṣṭasadṛśavastuvṛttiḥ paryudāsavṛttiḥ ity
āśaṅkāyām āha yatra [171.4] iti | yatraivam evaṃ tatra
paryudāsavṛttitā [171.6] iti sambandhaḥ | vidheḥ
prādhā2nyam a[171.4]bhidheyatayā bhāvarūpaṃ
pratipādyata ity arthaḥ | pratiṣedhaḥ [171.5]
tathābhūtottarapadārthaniṣedhaḥ arthagṛhītaḥ
sadṛśavastuvidhānasāmarthyākṣiptaḥ vidhibhāgvidhe[171.5]r yo
'rthaḥ kṣatriyādiḥ svapadenātmavācakena nocyate paryudāsam
arthapratipādake vākye iti boddhavyam na tu "samāsanimitte anvākhyānavākya" iti
nityasamāsatvād asya tadasaṃbhavāt 3itarathā "rajñāḥ puruṣamānaya"
ityādivat kṣatriyānayane vivakṣite na brāhmaṇamānayetyādir api prayogaḥ
prasajyeta | yat tu [na] brāhmaṇo 'brāhmaṇa ity ucyate tad brāhmaṇo na bhavati
prasajyapratiṣedhena mātrayā arthaḥ kathyate | paryudāse prasajyapratiṣedhopy
astīti kṛtvā, na punaḥ samāsārthamanvākhānavākyaṃ 4tat, kumbhaṃ
karotīti kumbhakāraḥ kumbhasya samīpam upakuṃbham ityādivad iti | yadi svapadena
nocyate kathaṃ nāmāsav ucyeta iti cet | anyaśabdeneti brūmaḥ | anyaśabdasyaiva
tatra prayogāt ekavākyatā ca tathārthakathane vākye nañarthavācakasyānyaśabdasya
suvantenaia padāntareṇābhisambandhāt | etad eva5 sāmānyopadarśitaṃ
lakṣaṇaṃ prakṛte yojayann āha vi[185]dhiś ce[171.6]ti |
vākyena [171.7] tathāvidheneti draṣṭavyam | evaṃ tatpratiṣedhaḥ
pratīyata ity āha -- vivakṣitopalabdher anivartana [171.8] iti |
kathaṃ tarhy asāv ucyata ity āha kiṃ tarhī[171.10]ti | katham
anyaśabdenocyate na tu svaśabdenety āha
anyaśabdasyaive[171.11]ti6 | vākya iti
tattvārthakathane vākya [171.11] iti pratyeyam | tatrāpi
kathamanyaśabdaprayoga ity apekṣāyāṃ yojyaṃ
paryudāsāśrayeṇe[171.10]ti | etad eva darśayati anyopalabdhir
anupalabdhir i[171.11]ti | itir
a[171.12]śabdenābhidhānasyākāraṃ darśayati | nañaś ca subantena
samāsaikadeśena | sāmarthyaṃ [171.12] vyapekṣālakṣaṇaḥ sambandhaḥ
| 7iti[171.12]r hetau | ekavākyatvaṃ na
vākyabhedaṃ(daḥ) sāmānādhikaraṇyam ity arthaḥ | tad eva darśayann āha --
anyā[186]upalabdhir anupalabdhir i[171.12]ti | itinā
ekavākyatvasyākāro darśitaḥ | prasajyapratiṣedhaḥ [171.13] kaṃcid
arthaṃ prasajya yaḥ pratiṣedhaḥ | kasyacid arthasya prasaṅgam upadarśanam
adhikāraṃ kṛtvā yo niṣedha uttarapadārthapratiṣedhamātraṃ
yatrābhi8dheyam ity arthaḥ mayūravyaṃsakāditvāc ca {p. 388} samāsaḥ
|[187]tadviparītaḥ [171.13] upadarśitaparyudāsaviparītaḥ |
vaiparityam eva sukhapratipattyartham upadarśayann aha -- tatra
hī[171.14]tyādi | tatra hy attarapadārthapratiṣedhasya samāsārthatvāt
prādhānyam | vidhiḥ kasyacid arthasya vidhānaṃ arthāt sāmarthyāt
gamyate [171.14] yadā vidhipratītis tadārthād iti ca draṣṭavyam |
[62a] 1tathāhi "abhihite na bhavanti dvitīyādyāḥ vibhaktayaḥ" ity
ukter viśeṣapratiṣedhasya śeṣadhīnāntarīyakatvād iti lakṣaṇāt sāmarthyād
anabhihite bhavatīti gamyate | sūryaṃ na paśyantīti nātra pradṛ(naño 'tradṛ)śinā
tiñantena saṃbaddho na tu subanteneti vākyabhedaḥ | pratiṣedhabhāk
[171.15] sūryadarśanādiḥ svapadena [171.15] svavācakena
sūryaṃ na paśyantīti anenocyate | atra tu samāsa2nimitte
'nvākhyānavākya iti draṣṭavyam | prasajyavṛttinañsamāse tatsaṃbhavād iti sarvañ
caitat prakaraṇādito jñātuṃ śakyam iti sarvam avadātam
|
__________NOTES__________
[185] vidheś ceti S
[186] na
upalabdhi-S
[187] etadviparītaḥ S
___________________________
prāsaṃgikaṃ
parisamāpayya saṃprati prakṛtam anudhunva(nubandhna)nn āha tad evam
i[171.16]ti |[188]bhāvato [171.26] vastunaḥ paramārthata
iti yāvat | saṃbandhakalpanāyām a[171.27]nyasya vāstavasya
saṃbandhasya kalpanāyām | sopy arthāntarabhūtaḥ sambandhaḥ3 kathaṃ
tayor iti paryanuyoge tadanyakalpanā, tatrāpy evam ity anavasthā
prastutavastuvyavasthāparipaṃthinī syāt | uktasadṛśaṃ uktaprāyam
[171.27] |
__________NOTES__________
[188]
sambandhābhāvataḥ S iti tu na yuktaṃ, "sambandho bhāvato" iti tu
anuṭīkānurodhena samyak pāṭhaḥ
|
___________________________
tatra
vijñāne kiṃ bhūtaṃ sadghaṭarūpam tatra svākāram arpayatīty apekṣāyāṃ yojyam
tathāvidham i[172.16]ti | yathāvidhaṃ pradeśarūpaṃ tathāvidhaṃ sat
vyavadhānaviprakarṣādirahitam ity arthaḥ | svākāradvāre4ṇa |
[172.19] svākārārpaṇadvāreṇa | etad eva sphuṭayann āha tad
i[172.20]ti | tayoḥ saṃsargasvā(saṃsargamā)tmani [172.20]
svātmani darśayati | avadheyavacasaḥ [172.28] ākarṇanīyavacanāḥ |
laghuvṛttitvād [172.28] atiśīghrapracāratvāt jñānasya
yaugapadyābhimāno [172.29] yugapadgrhītānīty adhyavasāyaḥ | evaṃ
cācakṣāṇena krameṇaiva tāni purovartīni tulyayogyatārūpāṇi vastūni
gṛhya5nte jñānena tu yugapad iti sāmarthyād darśitam | sarvatra
tathābhāvaprasaṃgāt [173.5] bhrāntikalpanāprasaṃgāt | jñānam evātra
kriyeti manyate paraḥ | katham i[173.4]ti siddhāntī
santamasāvasthitaghaṭādipratipattau kartavyāyāṃ pradīpasyāpi karaṇarūpatvam
avyāhatam iti bhāvaḥ | kartṛbhedād
devadattādipratipattṛrūpakatvanaika(kartraneka)tvāt |
kartre6katvāt [173.5] tarhi iti siddhāntavādī |
ayam asyāśayo yadi saty apy ekasminn asmin karaṇe 'nekatra ghaṭādike karmaṇi
kartranekatvād anekakriyodayo varṇyate tarhi kartrekatvāt kriyaikatvam iti
sāmarthyād āyātam {p. 389} tataś ca na karaṇaikatvānuvidhānaṃ kriyaikatvasyeti
kim anenoktenāpīti | syād etat yathā tatra kartāro7 bahavaḥ
pratipattāras tathā karaṇānyapīndriyāṇi bahūny eva tataś ca karaṇabāhulyād
evānekatra karmaṇi kriyābāhulyam iti karaṇaikatvāt kriyaikatvaṃ vyavasthitam iti
| tad etad avadyam | yato jvalyamāne dīpe pratyekam ekasminn evendriye pradīpe
vā karaṇe sarveṣām eva pratipatṝṇām
anekaghaṭādikarmaviṣayajñānakṣaṇānekakriyo8dayāt
sādhāraṇanaikāntikatvam anivāritam eveti | viśarāruṣu [173.6]
viśaraṇaśīleṣv ity arthaḥ | ayam asyābhiprāyo yaḥ kila labdhātmasattāka eva
paścāt svātantryeṇa kāṃcit kriyām abhiniveśayati sa kartā, yaś ca kriyāsiddhau
sādhakatamaḥ sa karaṇam ucyate | tathā sata eva kadācit kriyāyogād
arthāntarabhūtā kriyā jāyate kṣaṇamātrasthāyī ca kṛtsnā(sno) bhāva [62b]
1iti kathaṃ sattvam āsādya tathākārī tathā pratipatsyate
kriyāsvarthā(kriyām arthā)ntarabhūtām iti | saṃprati kṣaṇikākṣaṇikayor
asādhāraṇadūṣaṇam āha -- na ce[173.8]ti |
sarvakārakānvayavyatirekānuvidhāyinīti viśeṣaṇaṃ hetubhāvena veditavyam |
rūparasādivai(rasāvi vavai)dharmyodāharaṇam
|
idānīm ekajñānasaṃsargād ity atraikaśabdārthaṃ
nirūpayitum āha tatre[173.14]ti | ekāyatanasaṃgṛhīta
ekarūpā2dyāyatanasṃgṛhīto 'nekatrāpi ekam
evendriyajñānam i[173.15]ti | nirākārapakṣe dvyādisaṃkhyānirāsārtha
ekaḥ śabdaḥ sākārapakṣepicitrādvaitavādimatena tathaivaikaśabdaḥ |
pratyartham i[173.16]ti sthūlenāyaṃ vyapadeśaḥ kṛtaḥ |
paramārthatas tv ekasminn eva dravye paramāṇusamūhātmake prati paramāṇu
tadākāradhārīṇya3r vāgdarśanaṃ saṃkṣepāny eva(darśanaprasaṃge yāny
eva) jñānāny utpadyanta iti | asmiṃś ca pakṣe yac codyam, yaś ca parihāras tad
dvayam api viśeṣākhyāne 'smābhir abhihitam iti nehocyate | yogyatāyā
[173.23] iti prakaraṇāt pratiṣedhyatadviviktapradeśayoḥ
svajñānopajananayogyatāyā ity arthaḥ ekasmin jñāne saṃsraṣṭuṃ śīlaṃ yayos
tau tathoktau4 | vyāptinyāyasamāśrayād
a[173.23]śeṣopasaṃhāranyāyasvīkārāt | pratyāsatteḥ [174.1]
pratyāsattinyāyasamāśrayaṇād ity arthaḥ | kā punar atra tayoḥ pratyāsattiḥ
sambhavinīty āha -- ekajñāne[174.1]ti
|
tasmād [174.8] ghaṭāt | yadā
tajjñānaṃ tadā jñātṛdharmalakṣaṇānupalabdhir yadā tatsvabhāvas tadā
jñeyadharmalakṣaṇā tadviviktajñānam e5va paryudāsavṛttyānupalabdhir
ucyatām, na tu tatsvabhāvo vetikumārilo [174.11]
mīmāṃsāvārtikakāro manyata iti śeṣaḥ | kartṛkarmasthatvavivakṣayopalabdher
dvaitād anupalabdher api tathaiva dvaitam āyātaṃ nyāyata iti manyate |
ghaṭābhāvavyahāre tadviviktapradeśajñānasyaivopayogād anupalabdhitvaṃ
6yuktaṃ nānyasyety {p. 390} āśaṃkya dvayor apy upayogāviśeṣaṃ
pratipādayann āha yathe[174.12]ti | pratiyogī
niṣedhyā(dhyo) vivakṣitas tatsmaraṇāpekṣam [174.13] | etad eva
pratipattṛvyavahāreṇopapādayann āha tathāhī[174.14]tyādi |
athaikaikatraikaikaṃ nāstīti kathaṃ dvayos tattvārtham iti cet | naitad asti |
ekaikasminn ekaikasya viśeṣaṇa7tvenāvaśyaṃ bhāvāt | tathāhi yasmāt
kevalapradeśākāraṃ jñānaṃ mayā saṃvedyate tasmāddhaṭo nāstīti vyavaharamāṇasyāpi
pradeśo vijñānāvac chedakatvenopayujyata eva | tathā ga(ya)taḥ kevalaḥ
pradeśoyaṃ dṛśyate tato nāsti ghaṭa iti vyavaharatopi darśanaṃ
pradeśopādhibhāvena vyāpriyata eveti
|
āhatye[174.2]ti nipātas
ta8tkṣaṇam ity asyārthe
|
tayo[174.16]r
bhāvābhāvāṃśayoḥ | udbhavābhibhavābhyāṃ yathāsaṃkhyagrahaṇāgrahaṇavyavasthā
[175.16] |
dharmabhede
dharmirūpeṇābhede 'pi dharmayor bheda iṣṭaḥ [175.18] | no
'smākaṃ sthānaṃ[189]sthitaṃ vyavasthānaṃ matam iti yāvat tasmin |
udbhavābhibhavātmatvāt [175.18] udbhūtānudbhūtarūpatvāt |
grahaṇaṃ [175.18] caśabdād agrahaṇaṃ cāvatiṣṭhate tayor iti
prakara[63a]1ṇāt |
__________NOTES__________
[189]
sthite S
|
___________________________
etasmin
vyākhyāne bhāvapradhānaḥ sādhanaśabdovārtikakārasya vivakṣita unnetavya ity
abhiprāyeṇa sādhanatvam i[176.6]ti vyācaṣṭe |
siddhihetutvaśabdasāmarthyāc ca kasyacid iti labdham | tadayogāt
si[176.7]ddhihetutvāyogāt | dūṣaṇāntaram atra samuccinvann āha
abhāvasye[176.9]ti ca | abhāvasya nāstīti jñānajanane
[176.10] nityaṃ tajjananaprasaṅga [176.10] iti
yojayitvā kuta etad ity apekṣā2yām anapekṣitasahakāriṇa
[176.9] iti hetubhāvena viśeṣaṇapadaṃ yojyam | tadanapekṣatvam eva
katham asyety apekṣāyām anādheyātiśayaṃ [176.10] tatprati
(yatayeti) yojyam | sādha[190]natvāyogāt ta[176.11]sya
pratiṣedhamātrasyeti prakrtatvāt pratyeyam | tasya sādhanāsiddher ity asya
ekaṃ(ekāṃ) vidhām abhidhāya aparām upadarśayitum āha
athave[176.11]ti | sādhanam eva [176.12] sādhakam
eva niścāyakam eveti3 yāvat tadubha(da)yaprasaṅgāt
[176.15] nāstīti jñānodayaprasaṃgāt
|
__________NOTES__________
[190] sādhakatva- S
|
___________________________
anyathā
[176.25] bhāvarūpasaṃsṛṣṭatvaprakāreṇa | tadayogāt
[176.26] tasyābhāvāṃśasyāyogāt | sā pararūpāt
saṃ(pāsaṃ)sṛṣṭarūpatā |
{p. 391} prakārāntareṇāpy
abhāvavyavahārasiddher avibandhāt kiṃ tavaitatpakṣāśrayaṇaprayatneneti parapakṣa
evāśaṃkyāparasyaivābhiprāyaṃ 4varṇayann āha evaṃ manyata
[177.9] iti | ghaṭajñānābhāvapratipattyā [177.10] vā
ghaṭābhāvaṃ pratipadyata [177.11] iti vartate | tato
[177.11] ghaṭābhāvapratipatteḥ | ghaṭābhāvavyavahāram iti
pratipadyata ity asyānuvartanād uktam kevalapradeśābhiprāyeṇa sākṣād grahaṇam
[177.15] | tajjñānābhiprāyeṇa pāraṃparyagrahaṇam | sa ca tathā
hānato(bhāvato) ghaṭābhāvaḥ | evaṃ hi lokapratītir anukūlitā bhavatīti bhāvaḥ |
madhye ghaṭābhāvapratīter bhāvāt pāraṃparyeṇāpi [177.18] ity
ācaṣṭe paraḥ | iti[177.19]nā mananīyasyākāro darśitaḥ |
kevalapradeśajñānāpekṣayā svasamvedana[178.2]pratyakṣeṇa cetyuktaṃ
draṣṭavyam | para eva viśeṣam āśaṃkya pariharann āha nanv asty
eve[178.8]ti | itarayā [178.9]
pratiṣedhamā6trayā rūpayānupalabdhyā tadavagatayā
anyasye[178.12]ti vyavadhānāvyavadhānakṛtasya | evaṃ sati ko guṇa
ity āha --sāṃkhya(khyaḥ) svamate guṇaṃ darśayann āha
tathe[178.18]ti tathā sahī(tī)ti yojyam | hir yasmād arthe
draṣṭavyaḥ |
tasya vastuno liṅgaṃ bhavati
| [179.1] talliṅgam evaṃ sati bhavatīty artho 'vaseya iti
|
bhāvābhāvayor virodhā[179.10]d
ekātmatvānupa7patteḥ tuccharūpatvaṃ[179.15] na kiñcid
rūpatvam | tad api pararūpeṇa na kiñcid ity abhiprāyeṇāha -- pararūpeṇa
[179.16] tasyāpi tuccharūpatvād iti śūnyavikalpapratibhāsī
[179.17] tadabhāvamātravikalpapratibhāsī | tad[191]rūpa
parihārāt [179.18] pratiṣedhyarūpavirahāt | tathā tadvat |
virudhyeta [179.20] nopapadyeta | anyathā [179.21]
svarūpeṇāpi tuccharūpatvaprakāreṇa | kathaṃ punas tathātve parasya tatrābhāvo na
syād ity āha -- yo hī[179.22]ti rūpāntarantu
sadṛśarūpāntarantu |
__________NOTES__________
[191]
tadrūpavirahāt
S
___________________________
kīdṛśaṃ
pararūpaśūnyaṃ [179.28] niṣedhyarūparahitam | viṣayeṇa vāmunā
viṣayiṇo vidhānasya vidhīyamānadharmasya -- nirdeśo draṣṭavyaḥ | paryudāsa
iti [179.28] kathyata iti vartate | tato vivakṣitād rūpāt
tatpratītiḥ [180.2] rūpāntarābhāvapratītiḥ | neti
prakṛtaṃ niṣedhayati | pratītāv ity antarbhū[63b]1to ñijartho
draṣṭavyas tenākāraṇasya pratyāyakājanakasya pratītau pratyāyane
sāmarthyāsambhavāt [180.2] prakaraṇāt tasya [180.5]
vivakṣitasya rūpasyeti | arthāntarasya sato {p. 392} gamakatve hi tajjanitatvaṃ
sāmarthyaṃ vācyam | nacārthāntaraprasajyapratiṣedhena sakalaśaktivikalena
tajjanitaṃ yenāsya tathābhāvo bhaved iti bhāvaḥ | avaśyaṃ kiṃ tena tatkāraṇena
bhāvyaṃ yenākāraṇasyety u2cyamānaṃ śobhetety āha
tādātmye[180.3]ti | anyasya [180.9]
avyabhicāranibandhanasya bhāvād iti bhāvaḥ | tena[192]pratyakṣeṇa
agrahaṇāt [180.9] |
__________NOTES__________
[192]
tena grahaṇāt
S
___________________________
syād
etad yadi tattvavyavasthāpakād eva pramāṇād ghaṭasyādheyabhūtasyābhāvaḥ
siddhyati, tarhi tasya ghaṭāsaṃsṛṣṭarūpatvasidhyartham abhāvapramāṇam abhyupeyam
| ghaṭāsaṃsṛṣṭarūpatvam asya tataḥ siddhyati | evaṃ tarhi ghaṭaṃ
pratyādhā3rabhāvo 'syābhāvapramāṇapratiṣedhyaḥ prāpta ity āśaṃkāyāṃ
yathā dvayam apy etat tata eva prasiddhyati tathā pradarśayituṃ dvividho
hī[180.9]tyādinopakramate | ayam i[180.10]ti |
idamātre(tra) deśamātraṃ vivakṣitam | tad vyāvṛttarūpatayā
[180.10] ghaṭavyāvṛttasvabhāvatayā | ghaṭasaṃsṛstarūpo na
ghaṭena sambandhasyāhaikarūpam | tadvyāvṛttarūpa4tayaiva ca
ghaṭavān api ghaṭasahito 'pi | tato ghaṭāt anya iti |
sarvathā ghaṭād anyatvaṃ tasyaikā vidhā | ghaṭavān i[180.10]ti tu
pramādapāṭhaḥ | dvitīyāṃ bā(vi)dhām āha kevalaś ce[180.11]ti |
kevala iti, ghaṭād anya eva sānu(san) -- tatsaṃyogīti vivakṣitam tad eva
kaivalyaṃ spaṣṭayann āha -- ghaṭaṃ pratī[180.11]ti | tasya
pradeśasya tadvivekena [180.12] ghaṭa5rūpavivekena ca
pratyakṣeṇa grahaṇe sati | ghaṭavirahaś ca [180.12]
saṃyogighaṭavirahaś ca | itis tasmāt | vastūnām asaṅkaro
[180.13]sāṅkaryam, matsaraśabdavaddharmavacanasyāpi
saṃkaraśabdasyā(sya) bhāvāt, tat siddhyarthaṃ tanniścayārthaṃ,
parānabhyupagatāpekṣa(kṣya)te [180.20][193]tadeti
[180.20] ihaivacchedaḥ svajñāna eva | parānabhyupagatatvam
eva6 tasyāḥ pratipādayati anyabhāvād iti | anyathā
[180.21] yadi tasya tadbhāvarūpatā parānabhyupagatānapekṣate(kṣitā)
tena prakāreṇa | pratyakṣasiddhatā ca [180.22] tadabhāvasyeti
prakaraṇāt | tadaive[180.23]ti tayos tādātmyopagamakāle | yad vā
pratyakṣasiddhatā tadaiva neti yojyam | yad vā sā parānabhyupagatāpekṣyate kiṃ
tadā pratyakṣasiddhatety āśaṃkāyāṃ ne[180.23]ty uttaram | ke(kva)
tarhi sābhihitety apekṣāyām uktaṃ pa[194]kṣāntara [180.23]
iti | tādātmyopagamapakṣa ity arthaḥ | saṃyoga eva samavāyaśabdenokta iti
vyācakṣāṇaś ca dhūmo hi saṃyogī hetur ity abhipraiti | kutaḥ punaḥ svaśabdenaiva
{p. 393} go nokta ity āha -- saṃyoge[181.2]ti |
bhedene[181.3]tarabhinnena rūpeṇa yo vyapadeśo
[180.3] vyapadiśyamānatvaṃ tatrānādarāt | yad vā bhedena
bhinnena vācakena yo vyapadeśam ā(śa ā)khyānaṃ tatrānādarād iti | kiṃ punaḥ
samavāya eva nocyata ity āha pareṣāṃ tv i[180.3]ti | evaṃ
tāvadbhaṭṭārcaṭovyācaṣṭa anye punar asthāna evāsya mativibhramo jāta ity
ācakṣate | tathāhi dhūmāvayavidharmiṇi parvate vā dhūmatve(mavattve)na
dhūmatvena ca hetunā sāgni[64a]1tvaṃ sādhyata ity ekārthasamavāyyeva
dhūmo hetur iti pare saṃsacate (saṃcakṣate) | purastāc cāyaṃ tasmād dhūma evātra
dharmī kartavyaḥ | sāgnir ayaṃ dhūmo dhūmatvād ityudyotakaramatam adarśayad
idānīṃ tu tadvismṛtyaivaṃ vyācakṣāṇovārtikakāram apy avajñayātra(jñāpātra)m
āpādayatīti -- kim atra brūma iti | itarasya [181.6] dhūmasya
|
__________NOTES__________
[193] tad iti S |
[194]
pakṣāntareṇa S
___________________________
nanu
ce[181.8]tyādinā prakṛtam ākṣi[pa]tā satyaṃ [181.10]
prasaṅgoranityā(ṅgenetyā)dinā 2ca pariharatā anena
yadīśvarasenamatānupraveśena kaścid anyabhāvatadabhāvayor amīṣām anyatamaṃ
sambandham icchati tadabhāvopadarśanena sa tāvat kaṇṭhoktenaiva nirasyate |
sāmarthyāc ca yepinaiyāyikā-- "na vayam anayor gamyagamakabhāvaṃ varṇayāmo 'pi
tu saṃyuktaviśeṣaṇasannikarṣajanmanā pratyakṣeṇa ghaṭābhāvaḥ pratīyate" ity
abhi3manyante tepy anyabhāvatadabhāvayoḥ sambandhābhāvena
viśeṣyaviśeṣaṇabhāvānupapatteḥ kathaṃ tajjanmanaḥ pratyakṣasya vārtāpi yena
tadavaseyo 'sattvād bhavitum arhatīti nirastā bhavantīty
abhiprāyeṇānyabhāvatadabhāvayoḥ sambandhābhāvo vibhāvita iti veditavyam |
asyaivārthasya punar uktatāṃ parihartum āha 4pūrvaṃ hi
[181.11] iti | tasya tadanyāsaṃsṛṣṭarūpasyetyādinā prāgabhihitatvād
uktam | pratyakṣāntaram i[181.12]ti hānādibuddhivyapekṣayā
boddhavyam | na ca viśeṣaṇaviśeṣyabhāvalakṣaṇa eva saṃbandhaḥ | sambandhena ca
saṃbandhāntaraṃ mṛgaṇīyam iti tena śakyate vaktuṃ ṣaṭsu padārtheṣv
asyānantarbhāvena saptamapadārthopagamayanvi5pra(gamanapra)saṅgāt
daṇḍadaṇḍinor jātitadvatoś ca viśeṣaṇaviśeṣyabhāvopapatteḥ
saṃyogasamavāyasambandhayor astaṃgamanaprasa(saṃ)gāc ca kiṃ kurvac ca tat tasya
viśeṣaṇam ityādivicārāsahatvāc ceti | evaṃ cāsyākṣepaparihārāpunar
uktatāpradarśanaṃ cānavagatavakṣyamāṇagranthārthasya tvarayā coditasya codye
6saty ādito draṣṭavyam itarathā
saṃbandhābhāvopadarśanagranthavyākhyānānantaram idaṃ bhrājeteti
|[195]tena pradeśāvayavā dravyātmāno [181.25]
dravyasvabhāvāḥ | navaiva [181.26] navasaṃkhyāvyavacchinnānyeva
pṛthivyaptejovāyvākāśadikkālātmamanolakṣaṇāni | tad āhapraśastakaraḥ"tatra
dravyāṇi -- {p. 394} pṛthivyaptejovāyvākāśadikkālātma7manāṃsi
sāmānyaviśeṣasaṃjñoktāni navaiveti | "[Praśa. Bhā. p. 3]
ādi[181.17]śabdād guṇavattvasamavāyikāraṇatvāvabodheḥ(dhaḥ)
|
__________NOTES__________
[195] tehi
S
___________________________
tatra
[181.17] abhāvo[ve] guṇarūpeṇaivābhāvo dravye vartiṣyata ity āha
na ce[181.28]ti | tatra dravye
rūparasagandhasparśasaṃkhyāparimāṇapṛthak[tva]saṃyogavibhāgaparatvāparatvabuddhisukhaduḥkhecchādveṣaprayatnagurutvadravatvasnehasaṃskāradharmādharma8śabdāś
caturviśatiguṇāḥ | na cāyam abhāvas teṣāṃ caturviśater guṇānāṃ rūpādīnām
anyatamaḥ | karmarūpatayā tarhi tatrāsau vartiṣyata ity āha --
nāpī[182.1]ti | karmarūpatayā [182.1] vartata ity
anuvartate | kasmān na vartata ity āha pañcasv i[181.1]ti |
utkṣepaṇāpakṣepaṇāvakuñcanaprasāraṇagamanalakṣaṇeṣu pañcasu karmasvanantarbhāvāt
| kathaṃ tasya tatrāna[64b]1ntarbhāva ity āha
tallakṣaṇavirahād i[182.2]ti | kiṃ punaḥ karmaṇo lakṣaṇaṃ
yadvirahas tasyocyata ity āha ekadravyam i[182.2]ti |
bhāvapradhānatvān nirdeśasyaikadravyatvam ity arthaḥ |
ādi[182.3]grahaṇena karmatvasambandhaḥ kṣaṇikatvaṃ
mūrtadravyavṛttitvaṃ gurutvaprayatnasaṃyogajatvaṃ svakāryasaṃyogavirodhitvaṃ
saṃyogavibhāganirapekṣakāraṇatvam asamavāyikāraṇatvaṃ
svaparāśraya2samavetakāryārambhakatvaṃ sagānajātīyānārambhakatvaṃ
dravyārambhakatvaṃ ca parigṛhītam | sāmānyādirūpeṇa tarhi tatrāsau vartsyatīty
āha -- nāpī[182.3]ti | api śabdād viśeṣasamavāyaparigrahaḥ
| kutas tathā na vartata ity āha tadrūpe[182.3]ti | evaṃ bruvato
'syāyam āśayaḥ -- svaviṣayasarvagatam abhedātmakam
anekavṛttyanuvṛttibuddhikāraṇaṃ hi sāmānyasya rūpaṃ na3 cāyaṃ tathā |
tathānteṣu bhavā antyāḥ svāśrayaviśeṣakatvāvi(tvād vi)śeṣā vināśārambharahiteṣu
nityadravyeṣv aṇvākāśadikkālātmanaḥsva(tmanaḥsu) pratidravyam ekaikaśo vartamānā
atyantavyāvṛttibuddhihetavaḥ, na cāyaṃ tathā | ayutasiddhānām
ādhāryādhārabhūtānāṃ ca sambandhaḥ ihapratyayahetuḥ samavāyo na cāyaṃ tadrūpa
iti | 4tadabhyupagamāt ta[182.5]sya
saṃyogasyābhyupagamāt | pañcānāṃ [182.9]
dravyaguṇakarmasāmānyaviśeṣāṇāṃ samavāyitvaṃ [182.9]
samavāyāśrayatvam | pradeśābhāvepi [182.13] viśiṣṭoddeśābhāvepi
ghaṭābhāvasaṃbhavāt [182.13] | anena vyatirekānanuvidhānaṃ
darśitam | na cāsya prativiṣayaṃ bheda [182.18] iti anena
cetarakāryadharmātikramo darśitaḥ | sambandhibhedāt [182.19] |
sambandhināṃ ghaṭapaṭādīnā bhedāt nānātvāt anyādṛśatvād vā | bhede
[182.20] nānātve anyādṛśatve veṣyamāṇe | tatprasaṅgo
bhayapra(bhedapra)saṅgaḥ | samanantaram evoktaṃ (?)
|
nanu ca vācyavācakabhūtāv iha śabdārthau
prakṛtau tathā buddhighaṭite ca śabdārthasāmānye vācyavācakarūpe na tu
śabdārthasvalakṣaṇe, na ca tayoḥ 6śabdārthasāmānyayor
janyajanakabhāvaḥ {p. 395} sambhavī tat katham evam uktam ity āśaṅkya
viśeṣābhidhānārtham abhyupagacchann āha -- yady api ce[183.4]ti |
śabdārthayor i[183.5]ti | vācyavācakabhūtayor iti vivakṣitam |
buddhikalpitasāmānyarūpate[183.5]ti prabuddhasaṃketāhitavāsanasya
yā buddhiḥ "sa evāyaṃ yo mayā vācakatvena pratipannaḥ sa 7evāyaṃ yo
vācyatvena pratīta" iti saṃketakālopalabdhaśabdārthabhedena svākāraṃ pratīyatī
jāyate tayā yadrūpaṃ kalpitaṃ sāmānyaṃ tadrūpateti viśeṣavivakṣayā na |
tathāpī[183.5]ti utprekṣā samākalanamadhyavasāya iti yāvat tasyā
nibandhanasya [183.6] bījasya | śabdasvalakṣaṇānubhāvād eva hi
vācakaśabdasāmānyā(nyo)tprekṣā bhava8tīti bhāvaḥ | tanmukhena
[183.7] vācakaśabdasāmānyotprekṣābījaśabdasvalakṣaṇotthāpanadvāreṇa
anyabhāvasya [183.13] kevalapradeśādibhāvasya | anena ca prāg
api [183.15] ityādinā saty api tadabhiprāya [183.16]
ityādinā ca tadanvayavyatirekānu(kānanu)vidhānaṃ tasya darśitam | bhede saty
asati kāryakāraṇabhāve avinābhāvānupapattes taddvāraka [183.16]
[65a] 1ity āha |
nanu yadi yady asya
siddher nibandhanaṃ tasya tena saha kāryakāraṇabhāvādikaḥ sambandho 'vaśyaṃ
bhāvīty ucyate | na tarhi cakṣurādīndriyaṃ svaviṣayasya rūpādeḥ
pratipattinibandhanaṃ syād ity abhiprāyavān paraḥ prāha --[196]kathaṃ tarhi
[183.28] iti | siddhānty āha -- paraspare[183.28]ti |
anena yadi nāma tayoḥ samakālikayoḥ sākṣāt kāryakāraṇabhāvo 'stīti darśayati |
anayor apy evam eva bhavi2ṣyatīty āha -- naivam
i[184.1]ti | iha anyabhāve tadabhāvasādhane | evaṃ [184.1]
anantaroktaṃ nāsti | kuta ity āha -- anyabhāve[184.1]ti |
tadayogād e[184.1]kasāmagryutpādāyogāt | ayogaś cābhāvasya
kutaścid utpāde bhāvarūpatāprāptes tādrūpyahāniprasaṅgāt ghaṭābhāvena ca vinā
tatpradeśakṣaṇasadṛśasya kṣaṇasyābhāvaprasaṅgāc ca draṣtavyaḥ | prauḍhavāditayā
tat tad uktaṃ ayuktaṃ pratipādya3 sampratyaprastutābhidhānam asya
darśayann āha -- liṅgaliṅgibhāvalakṣaṇasya ca [184.2] iti
|
__________NOTES__________
[196] katham indriya S
|
___________________________
na tu
kevalo [184.24] ghaṭābhāva iti prakṛtatvāt | kaivalyam eva darśayati
dharmiṇaḥ kasyacid guṇabhāvaṃ [184.24] viśeṣaṇatvam
anāpanna iti |
tada[197]nyasya
[185.23] dharmiṇo 'bhāvād iti kevalapradeśarūpād anyasya |
dharmiṇo [185.24] liṅgāśrayasyābhāvād iti
|
__________NOTES__________
[197] tataś cānyasya S
|
___________________________
{p. 396}
deśakālava[198]stuniyata [186.8] iti
4hetubhāvena viśeṣaṇam | pratijñā [186.10]
sādhyanirdeśas tasyāḥ | kṛtakatvādiparijihīrṣayā viśiṃsann āha -- vyāvṛttito
'pī[186.12]ti | pradeśamātram i[186.14]ti bruvatā
pareṇa pradeśatvasāmānyaṃ hetuḥ pradeśaviśeṣo dharmīti darśitam
|
__________NOTES__________
[198] deśakālāv asyāniyato S
|
___________________________
yo
'sau kevala [186.23] iti | puro 'vasthitaghaṭajātīya iti draṣṭavyam
tasyaiva prakṛtatvāt | liṅgavaj jñāpakatvād avaśyapratyetavyam ity abhiprāyeṇāha
-- liṅgabhūtasya [186.25] kevalasya pradeśasya
[186.26] pratipattāv iti pūrvavat pratijñārthaikadeśatāpy atra
draṣṭavyā | tataḥ kevalapradeśāl liṅgībhūtāt
|
viṣayaviṣayibhāvene[187.10]tītthaṃbhūtalakṣaṇā
tṛtīyā | tathāvidhā bhiprāyān abhijñā(jña)tayeti[199]pāṭho 'vadāto
yathābhidhānābhiprāyān abhjñā(jña)tayeti pāṭhe tu mahān kleśaḥ
|
__________NOTES__________
[199] abhiprāyān abhijñatayā S
|
___________________________
prameya6tvena
[187.19] sādhyatvena | ādiśabdād
anyonyābhāvapradhvaṃsābhāvayor na virodhomīmāṃsakamate 'tyantābhāvasya ca
|
ete [188.3] prāgabhāvādirūpā
bhedāḥ itarapratīteś cā[188.